![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.05.07 Kur: tur. tur tukšumā un brīvība. ![]() |
Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...
Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm... |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.05.07 Kur: tur. tur tukšumā un brīvība. ![]() |
kādā klusā un radījuma acij slēptā vietā sēdēja Develins. Ar skumju skatu viņs noraudzījās pār angelu kapa vietām un klusi pie sevis noputās redzot veco draco templi pussagruvušu tur stāvam savā cēlumā... vērojis seno templi viņš pagrieza galvu un ļāva mēness stariem maigi slāstīt viņa viegli balto ādu un glausties gar spārnu maigumu...
zobens bija nomests turpat blakus,un mēness stari lenīgsnēji rotaļājās uz tiem.. pusis jau atkal novērsa acis no mēnēs un palūkojās uz staru spēlī. galvā skrēja neskaitāmas domas par viņa pagātni. par mātes nāvi. par neksiatāmajiem pazemojumiem, ko puisim nācies ciets.. par atriebes kāri. par sāpēm ko izjutis par mātes nāvi. par vientulību, kas augtin auga viņa sirdī jau 19 gadus.. visas šīs domas puisī uzsita spēcīgu atreibes kāri. kāri pēc iznīcības un naida.. -reiz es atreibšu viņu un sevi...- pusis pie sevis nočkstēja un lēnām atslīga ar muguru balstīdamies pret vēso klinti un ļāvās baudīt nakts sakistumu. puiša acis jau takal pievērsās zvaigznēm ... uz mirkli viņs aizvēra acis. un devās prom. prom no ta kas bijis..bet pēc mirkļa viņš jau atgriezās nespēdams paciest domu, ka varēja būt labāk.. -..muļķis- viņs klusi sevi aprāja un atvēra acis.. Šo rakstu rediģēja Develin_: 18.05.2007 13:40 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 02.06.2025 15:49 |