![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* ![]() |
SĀKAM!!!! Siltais, pārmērīgi vasarīgais gaiss nesolīja neko labu. Bet pie Serafīnasa jau bija nostājusies pati Serafīna. Ap pussabrukušo templi slējās garas, krāšņu koku virtenes. Priesterienes nopietnā, pārlieku mierīgā sejas izteiksme norādīja uz to, ka viņa ir noskaņota uz šīs lietiņas piebeigšanu. Spārni bija piekļauti pie muguras, purniņš saraukts, pašsaprotami Serafīna apdomāja visu notikušo. Bija jāsagaida pārējie. Lai tiktu līdz pussabrukušajam templim vajadzēja kāpt pie trim tūkstošiem pakāpienu, bet domājams, ka ciematnieki pie tā bija pieraduši. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Gadalaiku aizstāve ![]() Grupa: Spēļu pārziņi Pievienojās: 14.11.05 Kur: Visa sākumā, vidū un beigās Spēļu pavēlniece ![]() |
Elfa mirkli pārsteigti lūkojās uz puisi. Kā viņš zināja manu vārdu? Varbūt viņš kādreiz ir bijis templī un...? Nē, es viņu tur neatminos, bet... Meitene cik cītīgi centās atcerēties, kur zina šo elfu, ka pat radās iespaids, ka spicie ausu galiņi saspringumā kustās. Zinu! Pēkšņi elfu kā zibens caurspēra atklāsme, Nē, tikai nesakat, ka tas ir viņš! Tikai ne tas... brālis tak teica, ka viņš ir aizgājis... nu jā dēkās... ha ha ha... un kas tad ir šī? Vienkārši izcili, atkal vajadzēs uzklausīt stāstus cik es biju mīlīga, kad biju vēl maziņa. Kā es mēdzu noslaucīt degunu piedurknē un... Izcili, aizgāji no mājām, lai būtu neatkarīga un nevajadzētu klausīties šajos te... te atmiņu ainās, bet uzskrien virsū elfam, kas tevi pazīst no bērnudienām, un nemaz nav tevi redzējis pieaugušu. Varu saderēt, ka viņš domā, ka joprojām esmu tā mazā un... Neviens nekad nevar saskatīt... Domas aprāvās, plats un draudzīgs smaids parādījās elfas sejiņā. Viņa piecēlusies kājās, piegāja pie nakts elfa un tam sniedza roku, lai sasveicinātos. Sen neesi satikts, Hworang, kur jau tas laiks... Seju turpināja rotāt smaids, mirkli lūpu galiņi nodevīgi notrīsēja smieklu apvaldīti, jo kā nekā, elfa bija jaunāka par Hworangu un viņa bija meitene, bet pirmā sniedza roku, bet ja elfs atraidīs roku, arī tas neliecinās par puisi neko labu.
|
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 17.06.2024 00:21 |