![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* ![]() |
SĀKAM!!!! Siltais, pārmērīgi vasarīgais gaiss nesolīja neko labu. Bet pie Serafīnasa jau bija nostājusies pati Serafīna. Ap pussabrukušo templi slējās garas, krāšņu koku virtenes. Priesterienes nopietnā, pārlieku mierīgā sejas izteiksme norādīja uz to, ka viņa ir noskaņota uz šīs lietiņas piebeigšanu. Spārni bija piekļauti pie muguras, purniņš saraukts, pašsaprotami Serafīna apdomāja visu notikušo. Bija jāsagaida pārējie. Lai tiktu līdz pussabrukušajam templim vajadzēja kāpt pie trim tūkstošiem pakāpienu, bet domājams, ka ciematnieki pie tā bija pieraduši. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 16.07.05 Kur: Pasaules malā virs lietus mākoņiem ar dvēseļu tikliņu ķeru tās kā tauriņus ![]() |
Karstais un sutīgais laiks viņam būtu pat vienaldzigs, ja vien tas viss nebūtu ietekmējis elles dzīles, tās padarot saulainas un jaukas, bet kurš gan kārtīgs dēmons tādu cūcību paciestu un pie tā vainojami eņģeļi - būtnes kuru medības sastādīja daļu no dzives.
Melnais, spalvām klatais apmetnis vilkās pa pakāpieniem, bet, kaut arī saule pārlieku karsēja, Aravels jutās pārsteidzoši labi šajā sutoņā. Soli pa solim beidzot tika pievareti pakāpieni un, pārlaidis ašu skatienu klatesošajiem, viņš paklanījās Serafīnai. Esi sveicināta, tiesa eņģeļu slepkava nejuta vajadzību stādities priekšā, un neviens jau ar netaujāja pēc vārda. Vienīgā kas radīja viņā neapmierinātību, bija cilvēciskā būtne, bet šoreiz tas šķita mazsvarīgi - gan jau noderēs meklējumos. Par acim pārskrēja tāda ka ēna, kad izslējās, bet nopietnajā sejā pazibēja smaida atblāzma. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 23:17 |