![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* ![]() |
SĀKAM!!!! Siltais, pārmērīgi vasarīgais gaiss nesolīja neko labu. Bet pie Serafīnasa jau bija nostājusies pati Serafīna. Ap pussabrukušo templi slējās garas, krāšņu koku virtenes. Priesterienes nopietnā, pārlieku mierīgā sejas izteiksme norādīja uz to, ka viņa ir noskaņota uz šīs lietiņas piebeigšanu. Spārni bija piekļauti pie muguras, purniņš saraukts, pašsaprotami Serafīna apdomāja visu notikušo. Bija jāsagaida pārējie. Lai tiktu līdz pussabrukušajam templim vajadzēja kāpt pie trim tūkstošiem pakāpienu, bet domājams, ka ciematnieki pie tā bija pieraduši. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* ![]() |
Serafīna kā jau viena no galvenajām būtnēm visā zemē jau sen nojauta par visu klātbūtni, bet par to nedomāja, mazais smilškrāsas trusītis viegli skrubināja pūkainos vaigus, Priesteriene pacēla purniņu pret vietu kur atradāš visi tēli, Sivīdžī kaut ko īgni nopurpināja un ielīda atpakaļ mazajā būrītī. Trusim līdzīgā, garā auguma būtne atkal uzmanīgi un pētoši noskatīja katru personu kā domādama, ka tas ir pēdējais radījums zemes virsū. Serafīna šobrīd nedomāja, viņa pavērta savu strikto skatienu vēl dziļāk, pret visiem un klusi iesmējās. Pats par sevi saprotams, ka Serafīna īsti nezināja kā rīkoties, ja bez tevis ir tikai vēl viens cilvēks, kas stājās viens pret vien ar lielāko ienaidu. Par inkuba sasveicināšanos Serafīna tikai klusi, nevainīgi iesmējās. Vai jums šķiet, ka visu tempļu vadītāja varētu nezināt jūsu vārdu, Aethera jaunskungs. Spārniem tiekot viegli izplestiem, jau atkal smējās priesteriene.
|
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 22:38 |