Lerosa., [C][PG16][PZP] Opcijas

[Eņģeļu gūstekne]

SĀKAM!!!!

Siltais, pārmērīgi vasarīgais gaiss nesolīja neko labu. Bet pie Serafīnasa jau bija nostājusies pati Serafīna. Ap pussabrukušo templi slējās garas, krāšņu koku virtenes. Priesterienes nopietnā, pārlieku mierīgā sejas izteiksme norādīja uz to, ka viņa ir noskaņota uz šīs lietiņas piebeigšanu. Spārni bija piekļauti pie muguras, purniņš saraukts, pašsaprotami Serafīna apdomāja visu notikušo. Bija jāsagaida pārējie. Lai tiktu līdz pussabrukušajam templim vajadzēja kāpt pie trim tūkstošiem pakāpienu, bet domājams, ka ciematnieki pie tā bija pieraduši.

[novemberunge]

Aethers pie pussabrukušā tempļa uzradās pilnīgi nemanāmi, attaisnodams savu plaukstošo talantu, kas izpaudās tajā, ko viņš darīja. Vispirms starp krāšņajiem kokiem varēja manīt nozibam viņa ēnu, tad kādu garu, vakara debess sarkanvioletu bizi un visbeidzot viņu pašu- nedzirdamiem soļiem no kreisās puses kā no ūdens spoguļa izlienam garu, slaidu, pievilcīgu stāvu.
Inkubs bija tērpies vienkārši, taču grezni un, likās, pilnīgi neatbilstoši jebkādām medībām, kur nu vēl eņģeļu. Zīda ietērps, maigā vaniļas tonī, bija izrakstīts dārgiem zelta diegiem un apjosts ar smalku, rubīnsarkanu jostu, pie kuras bija piestiprināta pērlēm rotāta maksts vairākiem maziem metamajiem dunčiem. Un vēl viņam līdzi plecos bija soma, taču nekas diži vairāk, lai gan, kas zina, ko tādā somā varēja satilpināt- no ārpuses tā izskatījās ļoti trausla, arī no zīda gatavota, taču, iespējams, bija noburta.

Ar dzintardzelteno skatienu neuzkrītoši, atturīgi nopētījis klātesošos, Aethers nopūtās un atglauda no sejas kādu sīku bizīti.
-Esiet sveicināti!- pieklājīgs, cieņu paudošs un cieņu paturošs galvas mājiens klātesošo būtņu virzienā, patīkams, šarmants smaids. -Aethers no Šefurdasa, jūsu rīcībā.
Lai gan ļoti iespējams, ka jūs jau mani pazīstat. Lūpas uz īsu mirkli noraustījās, lai pārtaptu smīnā, un tad atkal- atpakaļ par plaukstošu, bezgala siltu smaidu. Neliels, pierasts teātris. Ar inkubiem nekad neko nevarēja zināt.

Aethers šeit bija jau brīdi, tāpēc nevajadzēja brīnīties, kāpēc inkubs nav aizelsies pēc garā kāpiena. Jā, tas un vēl viņa iegriba vispirms pavērot situāciju. Pirmīt priesteriene Serafīna par viņu nebija likusies ne zinis,- vai nu viņa jau sen nojauata viņa klātbūtni, vai arī bija pagalam neuzmanīga, kas zina?

Šo rakstu rediģēja ColdCrow: 01.05.2007 00:27