![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* ![]() |
SĀKAM!!!! Siltais, pārmērīgi vasarīgais gaiss nesolīja neko labu. Bet pie Serafīnasa jau bija nostājusies pati Serafīna. Ap pussabrukušo templi slējās garas, krāšņu koku virtenes. Priesterienes nopietnā, pārlieku mierīgā sejas izteiksme norādīja uz to, ka viņa ir noskaņota uz šīs lietiņas piebeigšanu. Spārni bija piekļauti pie muguras, purniņš saraukts, pašsaprotami Serafīna apdomāja visu notikušo. Bija jāsagaida pārējie. Lai tiktu līdz pussabrukušajam templim vajadzēja kāpt pie trim tūkstošiem pakāpienu, bet domājams, ka ciematnieki pie tā bija pieraduši. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* ![]() |
Serafīnas monotonā sejas izteiksme nepamainījās ne pa gramu pat tad kad viņas priekšā bija parādījušies divi no ceļiniekiem. Priesteriene klusi noskremšļojās, palūkojās uz spilgto, gaišo sauli un tad nopētīja rūķi. Sveicināts. Viņa ne visai draudzīģi novilka tāds pats aprauts sveiciens tika veltīts Selīnai. Serafīna pagriezās un katanas roktura zelta grebumiem viegli nomirdzot atkāpās no pārējiem. No mazā būrīša, kas karājās pie sāniem tika izvilkts mazs, kāmja lieluma trusīts un paņemts plaukstā. Priesteriene tam neko neteica, turpretī Sivīdžī gan kaut ko cītīgi viņai skaidroja.
|
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 22:22 |