Lerosa., [C][PG16][PZP] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Lerosa., [C][PG16][PZP] |
30.04.2007 12:36
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* |
SĀKAM!!!! Siltais, pārmērīgi vasarīgais gaiss nesolīja neko labu. Bet pie Serafīnasa jau bija nostājusies pati Serafīna. Ap pussabrukušo templi slējās garas, krāšņu koku virtenes. Priesterienes nopietnā, pārlieku mierīgā sejas izteiksme norādīja uz to, ka viņa ir noskaņota uz šīs lietiņas piebeigšanu. Spārni bija piekļauti pie muguras, purniņš saraukts, pašsaprotami Serafīna apdomāja visu notikušo. Bija jāsagaida pārējie. Lai tiktu līdz pussabrukušajam templim vajadzēja kāpt pie trim tūkstošiem pakāpienu, bet domājams, ka ciematnieki pie tā bija pieraduši. |
|
|
30.04.2007 16:45
Raksts
#2
|
|
Uzlauž lāstus Gringotu bankā Grupa: HPētnieki Pievienojās: 19.10.04 Kur: Braukā kopā ar Vinčesteriem un medī dēmonus Tulks 2009 |
Ja agrā rītausmā- pāris dienas atpakaļ pametusi savu namu Selīna lēnā solī bija devusies uz vienīgo veselu palikušo templi, kurš atradās vairāku stundu gājumā Serafīnās. Laiks tecēja ļoti žigli, bet meitene laipodama pa stāvajām kalnu nogāzēm brīžiem tecēja daudz ātrāk. Pa ceļam viņa atzīmēja, ka ļoti daudzas no šajā pusē augošajām zālītēm ir noderīgas priekš ārstniecības un, ja vien būtu laiks tad viņa noteikti atļautos uz kādu brītiņu apstāties un aplūkot visu to bagātību, kas pletās pie viņas kājām tomēr viņai šķita, ka laiks ar vien neglābjamāk tuvojas kaut kādam mērķim. Viņa pati nezināja kamdēļ tik ļoti steidzas nonākt Serafīnās, bet nez kāpēc viņa, juta, ka kaut kur ir steidzami jādodas. Un jūtas viņu veda tieši uz šejieni. Daudzus gadus dzīvojusi gandrīz pilnīgā nošķirtībā viņa reti, kad saņēma kādas ziņas no ārpasaules atskaitot tās, kas nonāca pie viņas tajos brīžos, kad ieradās kādi no iedzīvotājiem pie viņas ārstēties un pastāstīja jaunākās baumas. Selīna nebija pārliecināta, ka visas tās ir patiesas tomēr zināja, ka viņu templis ir iznīcināts un, ka daļa no visa dzirdētā ir patiesība.
Meitene nonāca tempļa pakājē taja brīdī, kad saule atradās savā zenītā un laiks bija neizturami smeldzīgs. Tik sutīgs un tveicīgs, ka šķita tajā neesam ne mazākās pilītes mitruma. Viņa apstājās tempļa pakājē un palūkojās uz augšu. Veseli trīs tūkstoši pakāpienu slējās meitenes priekšā vesdami augšup, kur pašā augšā viņa ŗedzēja tempļa priesterienes Serafīnas siluetu. Meitene notupās ar celīšiem uz paša pirmā pakāpiena un noskaitīja īsu lūgšanu par godu templim un priesterienei, un tikai tad atkal piecēlusies kājās devās augšup pa pakāpieniem. Jau pusceļā viņa sajuta, ka pietrūkst spēka un tveicīgajā gaisā sak reibt galva. Tomēr viņa apstājās tikai nonākusi pašā augšā un uzreiz godbijīgi paklanījās priesterienei. -Esiet sveicināta, cienītā Serafīnu saimniece- priesteriene Serafīna. Viņa mulsi bilda ßaidīdamās uzlūkot priesterieni. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 17.06.2024 01:03 |