Lagonijas teiksma:, [GM][PZP][fantasy] Virtuālās realitātes gūstekņi Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

*Viss šeit rakstītais balstīts uz manām nelielajām zināšanām un pašas fantāziju. Nopietni uztverams vien spēles ietvaros*

20… gada 5. maijs plkst. 900 no rīta.
Jau kopš septiņiem rītā pie daudzu datorspēļu salonu durvīm redzama rosība. Un ne jau velti. Jau vairāk kā gadu tiek reklamēta jaunā kompānijas Real World Entertainment jaunā RPG tipa fantasy žanra spēle. Un šodien, spēles atklāšanas dienā, tā tiek piedāvāta nedaudz lētāk, kā citas reizes. Protams, īstie ieguvēji šodien ir kuponu īpašnieki, kas tikpat kā par nieka ‘grašiem’ var savā īpašumā iegūt šo nenoliedzami ieintriģējošo spēli.

[OOC: Spēle sākas! Variet rakstīt ko dariet ikdienas dzīvē un kā iegūstat savā īpašumā spēli.]

[rudo lapu vilcēn...]

Kaede Furiko/Lacus Clain
Kaijas turpināja riņķot apkārt un ik pa brīdi sakliegties. Šķiet tās bija iztraucējusi pēkšņā un neparastā svešinieces parādīšanās. Vēl brīdi riņķojušas, tās aizlaidās tālāk gar piekrasti. Viļņi turpināja dunēt pret akmeņiem un krastu.
Tomēr cauri viļņiem bija sadzirdama kāda balss. Skaļi, kaut arī jūras slāpēta, tā kaut ko kādam sauca. Skaidri izšķirt vārdus nevarēja, vienīgi nojaust teikto. Šķiet tās avots atradās tālāk iekšzemē, kaut kur aiz asšķautnaijamiem akmens bluķiem.

Meilargona Efejvītne/Lilianna Lī Eronija
Debesis bija dzidri zilas bez neviena mākonīša. Nesen aususī saule tās silti apspīdēja. Apkārt dziedāja putni un gaiss smaržoja pēc pļavas un vasaras. Tikai kur Meilargona šobrīd bija?
Pieceļoties sēdus skatienam atklājās platas, rāmas upes līkums, pārāk liels, ali ar skatienu būtu aptverams, vismaz uz vietas sēžot. Straume bija rāma, ļaujot piekrastē augt meldriem, kalmēm un ūdensrozēm līdzīgiem augiem. Otrā krastā, aiz nelielas koku birzs teju pašā ūdens malā, vīdēja liels, zaļojošs klajums, kuru vien dažviet izjauca retas koku skupsnas.
Paveroties aiz muguras bija redzama mīkstu zāli noaugusi pļava, pilna neredzētu un redzētu ziedu. Tālumā, aiz dažiem lēzeniem pauguriem un pāris vientuļiem kokiem, vīdēja tumša meža josla.
Visbeidzot, apraugoties uz sevi, Meilargona redzēja, ka ārēji līdzinās tai pašai meitenei, kuru bija izvēlējies sava tēla attēlojumam jaunajā datorspēlē. Ko nozīmēja tas?

Hakons Volfs/Siarāns Haidens Bruņinieks
Sajūtas bija neparastas, lai neteiktu vairāk. Neierasts skatupunkts un neierastas ķermeņa formas. Paraugoties uz sevi, Hakons redzēja, ka izskatās kā kentaurs. Var teikt, ka tieši tā, kā bija vēlējies redzēt izskatāmies savu tēlu jaunajā datorspēlē.
Sejā viegli iepūta jūras vējš. Ūdens bija nemierīgs, taču kluss. Cik tālu vien skatiens sniedzās, nebija redzama ne sala, ne kas cits kā vienīgi ūdens. Taču apraugoties uz sāniem, varēja redzēt, ka Hakons šobrīd atradās uz tāda kā zemesraga.
Virs galvas riņķoja daži nemierīgi jūras putni, bet zem ķermeņa bija rūsganu smilšu un smalku akmentiņu klāts krasts. Vienīgā skaņa bija viļņu dziesma.
Pieceļoties un pārlaižot skatienu ainavai kas atradās iekšzemē bija redzamas tādas pašas rūsganas kāpās, kādā šobrīd atradās jaunais kentaurs, dažviet noaugušas asu zāli. Skatienam klejojot tālāk parādījās ierastā piejūras flora – kadiķi, daži alkšņi, tālāk priedes. Aiz kokiem pret debesīm sniedzās kalni, kuru augstākās galotnes klāja rīta saulē zibošs sniegs. Ne miņas no civilizācijas.

Kentaiši Yukigama/Kana Moterutu
Vilnīši glāsmaini pieskārās krastam un šķita pat viegli aicinām. Paveroties aiz muguras, bija redzama vieta, kur Panda tikko bija gulējusi un soļi, kurus tikko bija spērusi. Nekādu citu pēdu piekrastē nebija.
Cienīgs un liels augstu virs galvas uz jūru aizlaidās albatross.