Lagonijas teiksma:, [GM][PZP][fantasy] Virtuālās realitātes gūstekņi Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

*Viss šeit rakstītais balstīts uz manām nelielajām zināšanām un pašas fantāziju. Nopietni uztverams vien spēles ietvaros*

20… gada 5. maijs plkst. 900 no rīta.
Jau kopš septiņiem rītā pie daudzu datorspēļu salonu durvīm redzama rosība. Un ne jau velti. Jau vairāk kā gadu tiek reklamēta jaunā kompānijas Real World Entertainment jaunā RPG tipa fantasy žanra spēle. Un šodien, spēles atklāšanas dienā, tā tiek piedāvāta nedaudz lētāk, kā citas reizes. Protams, īstie ieguvēji šodien ir kuponu īpašnieki, kas tikpat kā par nieka ‘grašiem’ var savā īpašumā iegūt šo nenoliedzami ieintriģējošo spēli.

[OOC: Spēle sākas! Variet rakstīt ko dariet ikdienas dzīvē un kā iegūstat savā īpašumā spēli.]

[Idril]

Bija seši no rīta. Hakons vēl pat nebija gājis gulēt un, godīgi sakot, pret šo brīdi neredzēja vairs jēgu to darīt. Viņam bija tieksme gulēt kā nosistam pirmās 4 miega stundas un spriežot pēc kupona datorspēles izpārdošana sāksies pēc 3 stundām, un to nu viņš nevarēja palaist garām.
Viņš piecēlās no datorkrēsla kur bija pavadījis pēdējās pāris stundas pēc vienkārši satriecošas vēsturiskas kara filmas noskatīšanās un mēģinājis uzrakstīt eseju, kas viņam tika uzdota jau pirms kāda mēneša. Lieki teikt, ka laiku viņš bija pavadījis sērfojot internetā un čakarējot aizvakardien sabildētās bildes photoshopā. Esejas vēl nebija.
Viņš devās uz sava dzīvokļa virtuvi, lai uzvārītu draņķīgu kafiju. Kafija nebija slikta tādēļ, ka tā bija lēta, sliktas kvalitātes. Pat ūdens nebija slikts un arī cukura un piena netrūka. Tomēr tas bija neapstrīdams fakts Haks Volfs neprata uztaisīt kafiju, pat tad, ja viņam bija tikai jāuzlej ūdens virsū. Kaut kur kaut kas vienmēr nogāja galīgi greizi.
Nosēsdamies atpakaļ savā ērtajā un jau nolietotajā datorkrēslā ar apbružātajām malām viņš saviebjoties iemalkoja pretīgo dziru. Garantēts, ka neaizmigšu vēl krietnu laiku, viņš apmierināti nosprieda.

Neilgi pirms deviņiem no rīta viņš jau atradās pie veikala un gaidīja, kad tas atvērsies. Tā, kā viņš negribēja, lai spēli "izķer" pirms viņa, viņš bija ieradies savlaicīgi. Pusstundu un krietnas grūstīšanās vēlāk viņš bija jaunās datorspēles lepns īpašnieks. Galu galā, viņam bija iemesls justies lepnam, tajā veikalā bija vismaz simts cilvēku! Nu labi, varbūt mazliet mazāk.. Bet tam jau nebija nozīmes.

Atgriezies mājās viņš labu laiku - vismaz 5 minūtes - mēģināja izlemt - ļauties ziņkārībai un uzspēlēt, vai beidzot iet gulēt? Un kā ar eseju? Šo piecu izlemšanas minūšu vēlāk, kuru laikā ietilpa vēl vienas atbaidošas kafijas sataisīšana, viņš bija gatavs spēlēt. Kas gan ir dzīve, bez mazām neprātībām?



OOC - Otru anketu iesūtīšu ATD pavedienā tuvākās... Stundas?! laikā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)