"Saullēkta Nesējs", [C] [PZP] Opcijas

[Eņģeļu gūstekne]

Saullēkta Nesējs.


Bija pienākusi ilgi gaidītā diena, visskaistākā gada diena. Ikviens vecpilsētas stūrītis bija izpušķots ar spožām lampiņām, egļu zariņiem un krāsainām virtenēm. tieši iepretim Rātsnamam bija milzīga eglīte, gaumīgi rotāta, ar zeltītu zvaigzni pašā galotnē, un gaišām lampiņu virtenēm, ar zelta bumbiņām zaru galos un brīnišķīgām mākslīgām dāvanām zem eglītes. Pie Rātsnama durvīm stāvēja divi apsargi, ne tādos ģērbos kā parasti-melnos uzvalkos un melnām brillēm uz acīm, bet sarkanos uzvalkos ar zeltītiem izšuvumiem, rūķu cepurēm galvās un sarkaniem zābaciņiem ar uzlocītiem purniem kājās. Kāds vīrietis ģērbies tikpat jancīgi vēra vaļā durvis uz balli uzlūgtajiem viesiem. Ik pa laiciņam piebrauca kāds limuzīns un no tā izkāpa pāris, ar maskām uz sejām, greznos tērpos. Visbeidzot piebrauca pirmais limuzīns ar galvenajiem un pašiem jaunākajiem viesiem. No tā izkāpa Anabella un Vigo, kā parasti šis jaunais pāris izskatījās lieliski. Ar sirsnīgu smaidu uz lūpām durvju vērējs atvēra milzīgas ozolkoka durvis, pēc tam abiem jauniešiem nācās atvadīties no mēteļiem un kažociņiem kas nu kuram bija mugurā. Nākošajā limuzīnā atbrauca Šikamaru un Nevinda, arī šo pāri laipni ieaicināja iekšā. Pēc tam viens pēc otra atbrauca Lianna un Dantess, Noveau un Alsvida, Enija un Eliads. Visi tika laipni ieaicināti iekšā. Nedaudz tālāk aiz garderobes pa lielām veclaicīgām stiklotām durvīm viņi nokļuva lielajā zālē starp visiem pārējiem viesiem. Labajā stūrī bija vēl viena iespaidīga egle. Ik viens bija maskots. Pie katra no pāriem pienāca šīs balles organizātore Grāfiene Gabriela De Faula. Kā parasti viņa izskatījās lieliski neskatoties uz to, ka nedēļu atpakaļ tika apglabāts viņas nelaiķa vīrs.
(IMG:http://www.lazarobridal.com/laz_b/images_lg/LZ0533.jpg)
Aprunājusies ar katru no jaunniešiem, apjautājusies par mācībām un par to kā iet viņu vecākiem sieviete ļāva sākties ballei. Ritēja deja pēc dejas, taču maskas noņemtas netika. Visi kā rudens lapas vējā virpuļoja pa lielās zāles grīdu, daži pāri sēdēja pie antīkajiem galdiņiem zāles kreisajā pusē un sarunājās ar saviem paziņām kas bija atklājuši savu identitāti. Visbeidzot kad pulkstenis sita jau 23.30 balles vadītajs nostājies blakus Grāfienei De Faulai iesāka savu sakāmo. Visi neapšaubāmi pievērsās šim jaunajam vīrietim. Ir palikušas 6 dejas līdz maskas kritīs, es domāju, ka varam ļaut kāpt uz skatuves mūsu šīs dienas muzikantiem. Tai brīdī uz skatuves uzkāpa vīrieši ar vijolēm, čelliem un visādiem citādiem balles cienīgiem atribūtiem, šo gājienu nobeidza sieviete, kas visticamāk bija dziedātāja, viņa ļāva vīriem sakārtoties, viens no prestižākā paskata vīriešiem apsēdāš pie klavierēm. Es domāju, ka mēs varētu palaist kādu ātrāku deju. mierīgā un ļoti skaistā balsī noteica šī jaunā sieviete un paņēmusi mikrofonu, savā vakarkleitā ar sarkanu masku uz sejas iesāka dziedāt. Visi jau atkal varēja iesaistīties dejas ritmā kas šobrīd bija pacilājoš, taču straujš...

[Bizii van Dope]

Lianna iztrūkās. Viņa lielām, pārsteiguma pilnām acīm droši un tieši ielūkojās Dantesa sejā.
Par ko viņš domāja? Kas bija puisi tā satraucis? Vai Lianna? Vai viņa bija pie tā vainīga?
Meitenes līdz šim tik cietajā, savliktajā sejā iezagās kaut kas līdzīgs raizēm un vainas apziņai. Viņai gribējās pastiept roku, parauties tuvāk un uzlikt roku uz pleca, lai mierinātu. Taču jaunava sēdēja un tikai nolūkojās. Viņa bija pārāk lepna, lai tagad ar savu mierinājumu nolīdzinātu strīdos iegūto aizvainojumu.
Lianna uzmeta kūkumu un saliecās. Viņa izskatījās dīvaini piesardzīga un nopietna. Viņas acis noslēpumaini mirdzēja.
Meitene mazliet iztrūkās, pavēra lūpas, taču vārdi pār tām nelauzās. Viņa nopietni noskatījās kā Dantess pārdzīvo. Rokas noraustījās, taču nepacēlās, lai nogultos uz jaunekļa pleciem.
Kaut es nebūtu tik lepna. Kaut es nebūtu savtīga egoiste. Lianna nodomāja un nolieca galvu, paskatoties uz savām rokām, taču to nācās atkal strauji pacelt, jo ierunājās Bursma. Viņa mierināja Dantesu. Taču Lianna tāpat juta nelielus sirdsapziņas pārmetumus, ka pati to nav izdarījusi, taču meitene neizprata kāpēc to uzskatīja par kaut ko pašsaprotamu. Nu, ka viņai būtu jāmierina Dantess. Par to kā Bursma uzminējusi Dantesa domas, Lianna pat neiedomājās. Viņu pārāk nomāca savas sajūtas.
Kas ir Jonatans?Lianna iejautājās, vairāk gan jautājumu adresēdama Bursmai, nevis Dantesam, it kā tā pārzinātu visu Dantesa dzīves hronoloģiju.
Kā lūdzu? Labo pusi? jaunava uzrauca abas uzacis, balsī ieskanoties neiecietībai. Nekad neko neesmu viņam liegusi. Es vispār viņu pazīstu labi, ja dienu. Ja viņš vēlas sevi parādīt no labākās puses, tad lūdzu, lai viņš to dara, bet...viņa aprāvās. Nē, vairāk neko teikt nedrīkstēja. Tas jau būtu bijis ļauni pret Dantesu šajā situācijā....pagaidām neesmu redzējusi neko labu no viņa puses, ja nu vienīgi prastas džentelmeņa manieres...