Espy Entropy Opcijas

[Andromeda]

Uz planētas Azduran.
Lietus uz Azduran nav nekas neparasts. Arī tagad tas līst, sīkām vieglām lietus lāsītēm. Jau pēc maza brīža tas pārstās, bet vēl nākamajā atkal sāks līt.
Arahorni – saprātīgās būtnes, kas dzīvo uz Azdurānas ir pētnieki, lieliski arhitekti un inženieri. Viņi uzskata savu rasi par augstākajām radībām. Viņiem raksturīgs mērķtiecīgums, iedomīgums, augstprātība, vienaldzība. Arahorniem nav nekādu emociju. Viņi neizjūt žēlumu, viņiem nerūp citu sāpes. Azdurānas zinātnieki sagūsta dažādas būtnes pētniecības nolūkos.
Laboratorijas
Arahornu laboratorijas ar neko īpašu neatšķiras cita no citām.
Gari gaiteņi ar kristāliska materiāla durvīm, kas sarindojušās cita aiz citas,
simetriski abās pusēs. Nav nekādu norāžu un zīmju, kas pateiktu, kas kur atrodas. Starmeši rada pienaini baltu gaismu. Gaitenis beidzas gaiteņa galā.
Lielāko daļu aizņem telpas, kurās glabājās no tā paša kristāliskā materiāla veidotas cilindriskas kapsulas. Šajās kapsulās atrodas nolaupītās būtnes.
Apkārt valda absolūts miers, nekur nav redzami paši arahorni. Rodas tāda sajūta, ja nokristu kniepadatas galviņa to dzirdētu visi.
1324k sektors ielūkojoties pa kristāliskajām durvīm.
Sektorā atrodas astoņas kristāliskās kapsulas.
Katrā no tām ir kāda būtne, kas tikai tagad atgūstās no nemaņas.
Vēl tikai nesen viņi bija kur nu kurais, katrs savā Visuma daļā,
bet nu viņi attopas šeit.

-------------------------------

Tātad jūs būsiet šīs nolaupītās būtnes.
Dvīņi ir vienā kapsulā, pārējie ir katrs savā.
Ja ir kādi jautājumi, jautājiet man ATD

[Pūķēns Sāra]

Fins ļoti uzmanīgi bija noklausījies puscilvēka teikto, Cik gan dīvaini, kādēļ lai kāda radīta mašīna, kas būtu radīta citām funkcijām un iespējām, tagad taisītos nodod savus saimniekus? Puisis pie sevis mazliet pārsteigti nodomāja, Dažkārt mašīnas tiešām ir neizprotamas.

"Es ceru." Uz brīdi tika viegli saraukta piere, bet tad tā iztaisnojās un uzradās viegls smaids. "Bet ar mašīnām nekad neko nevar zināt, tāpat kā ar citām būtnēm."

Skatiens novērsās no vulfora un atkal tika caurskatīti visi kaspulās atrodošie. Smaids, kas bija pazudis atkal uzradās, ieraugot metiolīda smaidu, tā iemesls tika aptuveni minēts, bet metiolīdi visbiežāk, tik viņš zināja, bija miermīlīgi un smaids to sejā nebija nekas tāds, kas būtu redzams reti.

Fins atkal pievērsās vulforam, "Ceru, ka tomēr viss izdosies, savādāk šī šaurība sāk kaitināt." Nemaz nelikās, ka šo zilādaino, mazliet smaidošo radību, kas sāktu kaitināt, bet ko gan varēja zināt.