Espy Entropy Opcijas

[Andromeda]

Uz planētas Azduran.
Lietus uz Azduran nav nekas neparasts. Arī tagad tas līst, sīkām vieglām lietus lāsītēm. Jau pēc maza brīža tas pārstās, bet vēl nākamajā atkal sāks līt.
Arahorni – saprātīgās būtnes, kas dzīvo uz Azdurānas ir pētnieki, lieliski arhitekti un inženieri. Viņi uzskata savu rasi par augstākajām radībām. Viņiem raksturīgs mērķtiecīgums, iedomīgums, augstprātība, vienaldzība. Arahorniem nav nekādu emociju. Viņi neizjūt žēlumu, viņiem nerūp citu sāpes. Azdurānas zinātnieki sagūsta dažādas būtnes pētniecības nolūkos.
Laboratorijas
Arahornu laboratorijas ar neko īpašu neatšķiras cita no citām.
Gari gaiteņi ar kristāliska materiāla durvīm, kas sarindojušās cita aiz citas,
simetriski abās pusēs. Nav nekādu norāžu un zīmju, kas pateiktu, kas kur atrodas. Starmeši rada pienaini baltu gaismu. Gaitenis beidzas gaiteņa galā.
Lielāko daļu aizņem telpas, kurās glabājās no tā paša kristāliskā materiāla veidotas cilindriskas kapsulas. Šajās kapsulās atrodas nolaupītās būtnes.
Apkārt valda absolūts miers, nekur nav redzami paši arahorni. Rodas tāda sajūta, ja nokristu kniepadatas galviņa to dzirdētu visi.
1324k sektors ielūkojoties pa kristāliskajām durvīm.
Sektorā atrodas astoņas kristāliskās kapsulas.
Katrā no tām ir kāda būtne, kas tikai tagad atgūstās no nemaņas.
Vēl tikai nesen viņi bija kur nu kurais, katrs savā Visuma daļā,
bet nu viņi attopas šeit.

-------------------------------

Tātad jūs būsiet šīs nolaupītās būtnes.
Dvīņi ir vienā kapsulā, pārējie ir katrs savā.
Ja ir kādi jautājumi, jautājiet man ATD

[Pūķēns Sāra]

Fina uzmanību no cilvēka un vēl viena radījuma pētīšanas novērsa Divio, kurš bija sācis censties tikt laukā. Viņa nodarbe tika uzlūkota ar interesi, bet tā kā, laikam, divio saprata, ka tam nav jēga, visa interese pazuda. Visi pārējie arī sāka lēnām atjēgties. Bija interesanti vērot viņu pirmās reakcijas un meklēt saistības un iemeslus, kuri tika minēti grāmatās, par katru rasi.

Ar netveramu interesi tika aplūkoti metiolīdi, kuri par brīnumu bija ievietoti vienā kapsulā. Izskatījās, ka viens uzzīmē kapsuls shēmu, kuru Fins centās saskatīt, bet tik viņš noprata, tad tika apstiprinās viņa domas par to, ka ārā bez cita palīdzības netikt.

Mazliet kaitināja šīs kapsulas sienas, kas neļāva pat viņa dzirdei sadzirdēt ārā notiekošās skaņas, kaut skolā tika pasniegtas stundas, kur tika likts iztikt tikai ar pamat attīstības maņu iespējām vai vispār bez tām, šis klusums tāpat nospieda omulīgo noskaņu, ko Eihma jau ap sevi bija paspējis radīt.

Uzmanība atkal tika pievērsta vulforam, kurš kā izksatījās arī bija atjēdzies. Uz kapsulas sienas tika, kas uzzīmēts, kas neprašam noteikti izksatītos pēc skaista raksta, bet tā bija rakstība. Tā kā Fins bija lasījis, ka Vulfori ātri mācās valodas tāpat kā viņa suga, tad viņš cerēja, ka šis vulfors būs sapratis, kas tika uzrakstīts. Zīme tika atkārtota, un tā vēstīja, "Garlaicīgi". Mazliet apsurdi šādā situācijā, ko tādu rakstīt, bet tas nebija noslēpums, ka Eihmi visu uztver savdabīgāk kā citas rases.

Pēkšņi viņš sajuta tādu kā apkārtnes maiņu, vāju ne tik asu kā, ja viņš nebūtu iesprostots kapsulā, bet sajuta. Skatiens tika ārti pārlaists pār klātešosajiem, visi biji tur pat kur pirms tam, tikai cilvēks tagad bija te pat netālu. Kaut kas līdzīgs smaidam iezaigojās Fina sejā. nedomāju, ka cilvēkam var izdoties pierunāt to radību, bet cilvēki vienmēr spēj pārsteigt.