Espy Entropy Opcijas

[Andromeda]

Uz planētas Azduran.
Lietus uz Azduran nav nekas neparasts. Arī tagad tas līst, sīkām vieglām lietus lāsītēm. Jau pēc maza brīža tas pārstās, bet vēl nākamajā atkal sāks līt.
Arahorni – saprātīgās būtnes, kas dzīvo uz Azdurānas ir pētnieki, lieliski arhitekti un inženieri. Viņi uzskata savu rasi par augstākajām radībām. Viņiem raksturīgs mērķtiecīgums, iedomīgums, augstprātība, vienaldzība. Arahorniem nav nekādu emociju. Viņi neizjūt žēlumu, viņiem nerūp citu sāpes. Azdurānas zinātnieki sagūsta dažādas būtnes pētniecības nolūkos.
Laboratorijas
Arahornu laboratorijas ar neko īpašu neatšķiras cita no citām.
Gari gaiteņi ar kristāliska materiāla durvīm, kas sarindojušās cita aiz citas,
simetriski abās pusēs. Nav nekādu norāžu un zīmju, kas pateiktu, kas kur atrodas. Starmeši rada pienaini baltu gaismu. Gaitenis beidzas gaiteņa galā.
Lielāko daļu aizņem telpas, kurās glabājās no tā paša kristāliskā materiāla veidotas cilindriskas kapsulas. Šajās kapsulās atrodas nolaupītās būtnes.
Apkārt valda absolūts miers, nekur nav redzami paši arahorni. Rodas tāda sajūta, ja nokristu kniepadatas galviņa to dzirdētu visi.
1324k sektors ielūkojoties pa kristāliskajām durvīm.
Sektorā atrodas astoņas kristāliskās kapsulas.
Katrā no tām ir kāda būtne, kas tikai tagad atgūstās no nemaņas.
Vēl tikai nesen viņi bija kur nu kurais, katrs savā Visuma daļā,
bet nu viņi attopas šeit.

-------------------------------

Tātad jūs būsiet šīs nolaupītās būtnes.
Dvīņi ir vienā kapsulā, pārējie ir katrs savā.
Ja ir kādi jautājumi, jautājiet man ATD

[Miss Doherty]

Klusi soļi. Šeit neviens nepārvietojās skaļi. Ja Alexielai piemistu mazliet vairāk spējas patstāvīgi just, viņa soļotu ne tik ritmiski, varbūt pusceļā apstātos un dotos uz ikdienas apkopi pa parasto maršrutu. Bet viņu nenomocīja nedz pārdomas par rīcības pareizību, nedz iespējamām sekām. Šobrīd nē.

Ar klusu šņākoņu atvērās durvis un skatam atklājās 8 kapsulas. Tieši tādas pašas, kā citur. 7 tukšas. Viņa nešaubīgi devās pie tālākās, pie tās, kur kvernēja Dans. Šo emociju - garlaicība - viņa atpazina. Viena no izplatītākajām, kas pārņēma radības, kuras iesprostotas kapsulās vismaz 3 dienas. No sākuma - bailes. Tad - niknums. Tad - garlaicība. Neziņa. Vai tamlīdzīgi.

Pirksts viegli pieskārās vienam no simboliņiem uz paneļa. Tikpat kā neredzamas izmaiņas kristāliskajā apvalkā. Alexiela saklausīja kā Dans elpo. Tas vienmēr bija interesanti, novērot ko jaunu. Kaut gan šī spēja, ja tā to var apzīmēt, bija izplatīta. Viņai pašai gan tas nebija nepieciešams, tāpēc arī interesanti.

Alexiela pasmaidīja. Vispirms savelkot vienu mutes kaktiņu uz augšu, tad otru. Kroplīgi sanāca. Tomēr, ņemot vērā, apstākli, ka tikai vakar pirmoreiz redzējusi smaidu, jāatzīst - viņa mācījās ātri. Kaut nepilnīgi. Tāpēc jau arī vairāk neveidoja šādus 'modeļus', jo mīnusu vairāk kā plusu. Bet vai mazums tādu?

Šo rakstu rediģēja Kī Kī: 15.01.2007 13:56