Arpusķermeņa pieredze, Ne tikai astrālā projekcija Opcijas

[Hikari]

Uzskata,ka rietumos vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju vismaz vienu reizi ir atradušies ārpus sava ķermeņa.Tautas,kas mājo tik attālās vietās kā Grenlande un Jaungvineja, uzskata, ka dvēsele miega laikā astrāli pārceļo uz īpašu sapņu pasauli un tur puiedzīvoto iespējams atcerēties pēc pamošanās. Tad jau sanāk ,ka mēs visi spējam iziet astrālā? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) Vai jūs ticat tādai hipotēzei?
Kāda sieviete stāsta : " Tas sākās, kad man bija deviņi gadi. Mēs mājojām Mančesterā, dzīvoklī ar trim guļamistabām. Tad es devos gulēt un mēdzu apjaust, ka manas acis ir valā un es patiesībā karājos pie griestiem. Es redzēju itkā visu no malas. Redzēju sevi guļam gūltā. Tas parasti notika spontāni un man bija bail" .
Pierādījums astrālās projekcijas eksistencei? Ko domājat Jūs? Vai šāda spēja pastāv un vai tā parādās pēkšņi?

[Viesis_Cosmoal_*]

Par tiem spokiem un briesmoņiem - viss ir atkarīgs tikai no personīgās pasaules uztveres, domām iespējām, ko pieņem. Ja kaut ko tādu pieņem, tas būs, ja ne, nebūs. Un vispār, to, kas tur ir realitāte nenosaka nekas, realitāti veido pats cilvēks personīgi no savas pieredzes, domām, izjūtām, velmēm, vīzijām. tas ir sev jāiesāsta zemapziņā, tad tur nevajadzēu būt nekādām problēmām.

Mani bremzē nokļūšanai astrālā tikai tas, ka nespēju pilnīgi atslēgt savas izjūtas par to, ka lūuk tulīt jābūt atdalīšanai un ta nu es varēšu lidot.Nespēju pilnīgi visu atslēgt un izgaist tumsā!

Tas, ka zemapziņai, ir liels spēks, ir pierādīts un ir daudz dažādu piemēru, kas to apliecina, piemēram, medicīnā pielieto suģestijas paņiemienus, kad cilvēki, dzerot parastu ūdeni, ārstējoties ar kaut kādiem metāliem, priekšmetiem, pilnīgi izārstējas no sarežģītām slimībām. Viņu zemapziņai vienkārši tiek spēčīgi suģestēts, ka tie ir rīnum līdzekļi, kas viņus izdziedēs, viņiem neatklāj taisnību, un cilvēki tic un izārstējas. To pat var apliecināt katrs no mums, es aceros, ka parasti man bija tā, ka kad panesās runa un teicu, ka vot jau riktīgi sen neesi slimojis, tad kā par brīnumu saslimu pēc šāda izteiciena. Vienkārši zemapziāi bija kā norādījums, ka vot lūk sen neesot slimots, tā kā vajadzētu to labot. Ne velti ļoti daudzi filozofi, gudrie, garīgi attīstītie māca tīrīt savas domas no ļaunuma, nedomāt kautko sliktu, bet tikai pozitīvo, jo tas viss atspoguļojas reālajā dzīvē, tas, ko domā.

Intuīciju negribu izskaidrot, lai nu kā tas būtu tikai no mana viedokļa u puses. Vieglākais veids, kā tikt pie atbildēm, ir pajautāt sev pašai. Vienkārši pajautāt iekšējam spēkam. Atbilde neliks sevi ilgi gaidīt. Un varbūt loģiskai domāšanai liksies, ka tas takš ir sviests, ko tā intuīcija man ieteica, bet kā lai to zina, ka tas ir sviests, varbūt tā ir likumsakarība uz kaut ko tādu ,ko vajag piedzīvot, kam ir jābūt, lai viss būtu tieši tā kā vēlētos.