Raudas un smiekli., Man ir tā.. |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Raudas un smiekli., Man ir tā.. |
20.12.2006 19:33
Raksts
#1
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām Grupa: Biedri Pievienojās: 17.02.06 Kur: alone. |
Dažreiz, kad mans mazais brālītis raud, [arī kāds cits bērniņš] man ir bail ieiet tajā istaabā, jo sajūta, ka notiks kaut kas slikts, vai es redzēšu kaut ko sliktu.
Ļoti. Eju tikai pēc ilgas sasprinddzināšanās un apziņas, ka tad būs vēl sliktāk [ja es neiešu]. Bet man ir ļoti bail. Bet ar smiekliem es nevaru saprast. Dažreiz ir tā, ka cilvēks ļoti smejās, bet sajūta ir tāda, ka tur apakšā ir kaut kas ļauns. Un šausminoš. Jo ūpaši, ja es ieskatos cilvēkam acīm. Ui. Kā ar Tevi? |
|
|
30.12.2006 14:19
Raksts
#2
|
|
Pārvērš vaboles par pogām Grupa: Biedri Pievienojās: 09.02.06 Kur: merkurs |
mani parasti pārņem uztraukums, kad kāds mazs bērns sāk raudāt. man bail izdarīt ko tādu, kas liks bērnam raudāt vēl vairāk. bet es tomēr saņemos un iedodu tam mazajam bērniņam kaut ko, lai viņš nomierinās.
par smiekliem. parasti manu vai smiekli ir viltoti, vai neviltoti, ļauni vai labsirdīgi... |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 08.06.2024 23:25 |