Raudas un smiekli., Man ir tā.. Opcijas

[irbīte.]

Dažreiz, kad mans mazais brālītis raud, [arī kāds cits bērniņš] man ir bail ieiet tajā istaabā, jo sajūta, ka notiks kaut kas slikts, vai es redzēšu kaut ko sliktu.
Ļoti.
Eju tikai pēc ilgas sasprinddzināšanās un apziņas, ka tad būs vēl sliktāk [ja es neiešu].
Bet man ir ļoti bail.

Bet ar smiekliem es nevaru saprast. Dažreiz ir tā, ka cilvēks ļoti smejās, bet sajūta ir tāda, ka tur apakšā ir kaut kas ļauns. Un šausminoš. Jo ūpaši, ja es ieskatos cilvēkam acīm.
Ui.


Kā ar Tevi?

[Roviela]

Man šķiet, ka Tu baidies ne no raudām, bet no tā, ka raudām var būt iemesls, kad tu nezināsi, ko darīt, lai raudošo nomierinātu. No tās sajūtas gan gribas bēgt projām!

Par to, ka var pateikt, kāpēc cilvēks smejas. Jā, var just. Ir jābūt izcilam aktierim, lai otrs cilvēks nejustu, kāpēc smejies.

[Demigod.]

man ir vajāšanas mānija. vienmēr liekas, ka mani kāds novēro [nu, labi dažkārt tā tiešām ir].
un man nepatīk skatīties cilvēkiem acīs. jūtos pat neērti. bet no otras puses, skatīties apkārt ar nē. tas liek domāt, ka es nesaku taisnību.

nu, pie maziem bērniem, kad viņi raud es vnk nespēju pieiet. nemāku nedz žēlot, nekā. liekas, es viņu vēl vairāk saraudināšu. kaut kā.

nu nez. par smiekliem.. es atpazīstu, kad smejas ļauni un kad nē. zemtekstu, tā teikt, var viegli manīt.