Stravaganza, Mērija Hofmane Vērtējums Opcijas

[ils]

Pasauļu un dvēseļu ceļojumi
Bārbala Stroda, speciāli Dienai

Mērija Hofmane. Stravaganza. Masku pilsēta; Stravaganza. Zvaigžņu pilsēta. Zvaigzne AB, 2005, 2006

Vai nekad neesat aizdomājušies par to, kādā pasaulē mēs dzīvotu, ja Kolumba burinieks pusceļā uz Amerikas saulainajiem krastiem būtu nogrimis? Vai, ja Napoleonu vēl zīdaiņa autiņos būtu nolaupījusi kaimiņu ragana? Šādām šķietami nekur neliekamām apcerēm par vēstures varbūtībām jau izsenis nododas literāti, no likumsakarību un nejaušību attiecībām uztapinot literatūras paveidu — tā saukto alternatīvo vēsturi, kas nav sveša parādība arī latviešu literatūrā, piemēram, Ainārs Zelčs jau divos romānos (1940, 1945 Riga) Latvijas kontekstā aplūko varbūtējo XX gadsimta notikumu — Otrā pasaules kara norisi un iznākumu. Paralēlo vēstures versiju tematiku uz fantastiska fona risina arī divi jauni latviešu valodā izdoti fantāzijas žanra darbi — angļu rakstnieces Mērijas Hofmanes grāmatas Masku pilsēta un Zvaigžņu pilsēta, kuras no angļu valodas tulkojusi Vanda Tomaševiča.

Kas ir "stravagantes"?

Romānu darbība norit paralēlajā pasaulē, kas brīžiem lasītājam šķiet pazīstama, un ne velti — no mūsu pasaules Hofmanes universu šķir pavisam nedaudz, tikai viens sensens fakts — mitoloģisko dvīņu Romula un Rema strīda atšķirīgais iznākums: "Mūsu pasaules vēsturē, kas šai laikposmā nav pilnīgi nošķirama no mitoloģijas, Romuls cīniņā guva virsroku un nodibināja Romas pilsētu." Paralēlajā pasaulē uzvar Rems, un līdz ar to pasaules vēsture iegūst citādus vaibstus. Tomēr šo atšķirību meklēšanai romānos ir tikai darbības fona loma. Alternatīvajā universā atbilstoši fantāzijas žanra likumībām no mūsu pasaules ieklīst bērni, kas esošajā realitātē ir nelaimīgi. Masku pilsētas varonis Lusjēns mūsu pasaulē ir nedziedināmi slims, Zvaigžņu pilsētas varone Džordžija jūtas nelaimīga šķirtā ģimenē, kur meiteni nesaprot vecāki un terorizē audžubrālis, savukārt citpasaules viduslaiku attīstības līmeņa sadzīvē nav iespējama invalīda puisēna Falka normāla iekļaušanās sabiedrībā. Šie bērni ir īpaši apdāvināti, tā sauktie stravagantes, kuri ar maģisku talismanu palīdzību spēj miegā pārvietoties starp pasaulēm un laikmetiem (stravagēt). Uz zināmās un svešās pasaules atbilstību un atšķirību bāzes autore rada mitoloģisku vidi, kurā bērnu gaitas iegūst mītisku raksturu — viņu misija ir glābt pilsētu un pasauli, vienlaikus glābjot sevi no reālās pasaules šausmām, jo intrigas un nodevība, kas valda alternatīvajā dimensijā, ir vieglāk panesamas nekā slimība, vilšanās un nesapratne pašu dzīvēs.

Šos darbus tādējādi var interpretēt kā vientuļa bērna iedomu ceļojumu aprakstus, sapņu realitāti, kurā dzīves pabērns izrādās varonis. Tomēr autore nepiedāvā varoņu problēmas atrisināt maģijas ceļā. Masku pilsētas sasāpējusī situācija atrisinās reliģiskam pasaules skatījumam raksturīgā veidā — nomirstot mūsu pasaulē, Lusjēns pārceļas uz dzīvi sapņainajā Belecā, kurp līdz šim ceļoja tikai miegā. Savukārt Džordžija citas pasaules piedzīvojumos iegūst spēku un drosmi atmudžināt reālajā dzīvē savilktos attiecību mezglus. No šī aspekta abi darbi stāsta par pusaudžu iniciāciju, pārejot no naiva, bikla, neaizsargāta bērna pasaules skatījuma briedumā, pieauguša cilvēka apziņas stāvoklī. Bērni, ceļojot no savas dimensijas uz alternatīvo un atpakaļ, vienlaikus veic arī pārbaudījumu pilnu ceļu paši uz sevis apzināšanos, pieredzi, patību, kā teiktu K.G.Jungs — individuāciju. Citpasaules piedzīvojumi dod varoņiem drosmi atgriezties realitātē, mainīt to, kas ir maināms (Džordžija iemanto draugus) un pieņemt neizmaināmo (Lusjēna slimība). Uzlūkojot romānus psiholoģijas gaismā, fantastiskās pasaules norises tikai atspoguļo bērnu dvēseles procesus, ko autore uzsver, veidojot vēstījumu fragmentāru, strauji mijoties epizodēm vienas un otras pasaules dzīvē. Tas atbilst literatūrpētnieku sen akceptētajam secinājumam, ka fantāzijas žanrs ir psiholoģisks stāstījums, kurā brīnumam ir galvenokārt teātra dekorāciju loma.

Maģija un zinātne

Tomēr tikai un vienīgi psiholoģisks skaidrojums romānus padarītu pārlieku vienpusīgus. M.Hofmane lasītāja acu priekšā uzbur fantastisku, krāsainu detaļu piesātinātu alternatīvās Itālijas (Tālijas) pasauli, kurā reālas kultūrvēsturiskas detaļas savijas ar fantastiskām modifikācijām un mūsu pasaules metafora kļūst par faktu. Savdabīgu skatījumu Hofmanes pasaulē iemanto reliģija, ko autore raksturo kā kristietības un pagānisma viendabīgu saplūdumu: pielūdzot Jaunavu Mariju, Tālijas iedzīvotāji vienādo to ar pirmskristīgo dievieti, Lielo pirmmāti. Maģija un zinātne abos universos ir vienas un tās pašas parādības divi dažādi attīstības ceļi.

Mērijas Hofmanes alternatīvā pasaule savaldzina lasītāju, ļaujot pašam piedalīties citādās pasaules un atšķirīgās vēstures izpētē, kļūt par varoņa laikabiedru un notikuma līdzdalībnieku.
Publicēšanas datums: Piektdiena, 2006. gada 13. oktobris.
Rubrika: (12. lpp.)
http://www.diena.lv/kulturas_diena/lasit.php?id=288413

[Eriette]

esmu sho graamatu lasiijusi.... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
man ljoti patika.....

[Ariana]

esmu sho graamatu lasiijusi.... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
man ljoti patika.....

Man arī.
Lasot ir sajūta, ka pats esi visā tajā iekšā, esmu sajūsmā! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)