"Saullēkta Nesējs", [C] [PZP] Opcijas

[Eņģeļu gūstekne]

Saullēkta Nesējs.


Bija pienākusi ilgi gaidītā diena, visskaistākā gada diena. Ikviens vecpilsētas stūrītis bija izpušķots ar spožām lampiņām, egļu zariņiem un krāsainām virtenēm. tieši iepretim Rātsnamam bija milzīga eglīte, gaumīgi rotāta, ar zeltītu zvaigzni pašā galotnē, un gaišām lampiņu virtenēm, ar zelta bumbiņām zaru galos un brīnišķīgām mākslīgām dāvanām zem eglītes. Pie Rātsnama durvīm stāvēja divi apsargi, ne tādos ģērbos kā parasti-melnos uzvalkos un melnām brillēm uz acīm, bet sarkanos uzvalkos ar zeltītiem izšuvumiem, rūķu cepurēm galvās un sarkaniem zābaciņiem ar uzlocītiem purniem kājās. Kāds vīrietis ģērbies tikpat jancīgi vēra vaļā durvis uz balli uzlūgtajiem viesiem. Ik pa laiciņam piebrauca kāds limuzīns un no tā izkāpa pāris, ar maskām uz sejām, greznos tērpos. Visbeidzot piebrauca pirmais limuzīns ar galvenajiem un pašiem jaunākajiem viesiem. No tā izkāpa Anabella un Vigo, kā parasti šis jaunais pāris izskatījās lieliski. Ar sirsnīgu smaidu uz lūpām durvju vērējs atvēra milzīgas ozolkoka durvis, pēc tam abiem jauniešiem nācās atvadīties no mēteļiem un kažociņiem kas nu kuram bija mugurā. Nākošajā limuzīnā atbrauca Šikamaru un Nevinda, arī šo pāri laipni ieaicināja iekšā. Pēc tam viens pēc otra atbrauca Lianna un Dantess, Noveau un Alsvida, Enija un Eliads. Visi tika laipni ieaicināti iekšā. Nedaudz tālāk aiz garderobes pa lielām veclaicīgām stiklotām durvīm viņi nokļuva lielajā zālē starp visiem pārējiem viesiem. Labajā stūrī bija vēl viena iespaidīga egle. Ik viens bija maskots. Pie katra no pāriem pienāca šīs balles organizātore Grāfiene Gabriela De Faula. Kā parasti viņa izskatījās lieliski neskatoties uz to, ka nedēļu atpakaļ tika apglabāts viņas nelaiķa vīrs.
(IMG:http://www.lazarobridal.com/laz_b/images_lg/LZ0533.jpg)
Aprunājusies ar katru no jaunniešiem, apjautājusies par mācībām un par to kā iet viņu vecākiem sieviete ļāva sākties ballei. Ritēja deja pēc dejas, taču maskas noņemtas netika. Visi kā rudens lapas vējā virpuļoja pa lielās zāles grīdu, daži pāri sēdēja pie antīkajiem galdiņiem zāles kreisajā pusē un sarunājās ar saviem paziņām kas bija atklājuši savu identitāti. Visbeidzot kad pulkstenis sita jau 23.30 balles vadītajs nostājies blakus Grāfienei De Faulai iesāka savu sakāmo. Visi neapšaubāmi pievērsās šim jaunajam vīrietim. Ir palikušas 6 dejas līdz maskas kritīs, es domāju, ka varam ļaut kāpt uz skatuves mūsu šīs dienas muzikantiem. Tai brīdī uz skatuves uzkāpa vīrieši ar vijolēm, čelliem un visādiem citādiem balles cienīgiem atribūtiem, šo gājienu nobeidza sieviete, kas visticamāk bija dziedātāja, viņa ļāva vīriem sakārtoties, viens no prestižākā paskata vīriešiem apsēdāš pie klavierēm. Es domāju, ka mēs varētu palaist kādu ātrāku deju. mierīgā un ļoti skaistā balsī noteica šī jaunā sieviete un paņēmusi mikrofonu, savā vakarkleitā ar sarkanu masku uz sejas iesāka dziedāt. Visi jau atkal varēja iesaistīties dejas ritmā kas šobrīd bija pacilājoš, taču straujš...

[Eņģeļu gūstekne]

Ak, Lord! Kā zemes dzīve Jūs ir sabojājusi Frederihs pat nedaudz skumji nodomāja. Visu savu mūžu bijāt valdījis pārzemēm dienvidu pusē, jūsu valdītās zemes nekad netika pakļautas kara iespaidam, kad fauni bija sacēlušies un likuši atkāpties daudzu zemju kaujiniekiem Jūs savu armiju sūtījāt tiem virsū, bet ne ar varu, ar sarunām. Viss vienmēr noskaidrojās. Jūs esat šīs pasaules miera simbols, kad kāds satrakojās vai saskumst cits vienmēr saka, Neuztraucies mans draugs, Lords Noveau ir ar mums un šis skumju pārņemtais tēls norimst.Freds mierīgi lūkojās Noveau acīs tieši iepretim, zaļajās acīs kūsāja pat neticams miers, viņš pasauca kādu vīru kas arī nebija gjērbies diez ko savādāk, vīrietis iedeva Frederiham piecus skaistus zobenus zelta rokturiem, sudraba spaliem. Freds tos nolika uz zemes atstājot rokā tikai vienu, viņš to pasniedza Noa lūdzu lord un miera pavēlniek, iemēgjiniet roku. Paņemot zobenu tas šķita neticami paļāvīgs un galvā ienāca pat doma, ka ar to spētu rīkoties ideāli un kaujās kādas bija aprakstītas pasaku grāmatās ļaunajam pūķim varētu nocirst visas 6 galvas. Cīnīties mēs domājams ka tuvākajā laikā necīnīsimies, bet Sudraba jūras ūdeņos dzīvo nesavaldīga un ļauna ūdensčūska, kas savus zobus viss lieki nedzesē, turklāt jebkurā brīdī var noderēt zobens, rīt mēs jau nokļūsim nākošajā salā kā man teica Ditrihs un tur lieti var noderēt iemaņas zobencīņā un lokšaušanā, šai puss jūrai nēesmu bijis, turklāt šeit laiks rit daudzkārt savādāk nekā uz zemes, kur tur paiet vairāki gadi te daži mēneši un otrādāk, laiks spēlē savu spēli, dažkārt to spēj kontrolēt jaunkundze Nevinda. Arī Eliadam tika pasniegts neticami pakļāvīgs zobens.

Šo rakstu rediģēja Eņģeļu gūstekne*: 21.11.2006 18:06