Pils noslēpums, sākam spelēt! ^^ Opcijas

[Sarkanais Krūštu...]

31. oktobra vakars. Pusseši. Transilvānija.
Pili ieskauj bieza, necaurredzama migla. Pie debesīm ir savilkušies biezi lietus mākoņi.
Drīz līs.
Pilī bija silti un mājīgi, ja neiskaita to, ka visur bija smagnējas un tumšas ozolkoka mēbeles. Visesistabas kamīnā dega uguns. Dīvānā sēdēja meitene, kas izskatījās gluži kā vampīrs. Viņa kaut ko gaidīja.
Viesistaba un pārējās istabas bija izpušķotas un tumšas, kā jau parasti.

Postojiet paši ko darat un vai runājat ar meiteni or what... Vēlāk gan jau būs interesantāk nekā sākumā. Belive me. Tad jau notikumi risināsies paši uz priekšu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)


Šo rakstu rediģēja Siri: 22.10.2006 20:05

[Sarkanais Krūštu...]

Enija pavērsa acis pret Teriju. Tās viesa nelielu neuzticību, bet seja atplauka smaidā. Zilajās acīs atmirdzēja kamīna liesmas. Meitenes bālā seja vairs nelikās tik nopietna un saspringta, viņa tomēr bija atradusi kādu radniecīgu dvēseli. Kādu, kam savādais likās jauks. Bet viss iespējams, ka tas bija teātris, sasodīti labs teātris.
Enija atkal sažņaudza lācīti un atspieda pret to zodu. Tā bija viņas mantiņa jau ilgi. Jau kopš dzimšanas. Jau astoņus gadus.
Viņa aši pietrausās kājās un saķērusi Teriju aiz rokas piecēla kājās un aizvilka līdz vītņu kāpnēm. Acis pievērsusi Terijai viņa norādīja uz augšu. No turienes skanēja tā mūzika... Viņa pasmaidīja un klusi gaidīja kaut ko. Meitenes roka lēni nolaidās gar sāniem. Viņa jauki smaidīja. Daziem tas liktos savadi, bet.. Enijai vienalga. Vienīgais no kā viņa baidījās bija Atēna. Pārējais bija tiešām vienalga.