![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Studē augstākās pārvērtības ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.06.06 Veļasgabals 2012 ![]() |
31. oktobra vakars. Pusseši. Transilvānija.
Pili ieskauj bieza, necaurredzama migla. Pie debesīm ir savilkušies biezi lietus mākoņi. Drīz līs. Pilī bija silti un mājīgi, ja neiskaita to, ka visur bija smagnējas un tumšas ozolkoka mēbeles. Visesistabas kamīnā dega uguns. Dīvānā sēdēja meitene, kas izskatījās gluži kā vampīrs. Viņa kaut ko gaidīja. Viesistaba un pārējās istabas bija izpušķotas un tumšas, kā jau parasti. Postojiet paši ko darat un vai runājat ar meiteni or what... Vēlāk gan jau būs interesantāk nekā sākumā. Belive me. Tad jau notikumi risināsies paši uz priekšu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Šo rakstu rediģēja Siri: 22.10.2006 20:05 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Studē augstākās pārvērtības ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.06.06 Veļasgabals 2012 ![]() |
Enija devās lejā pa vītņu kāpnēm pa kurām bija uzkāpusi pakaļ Atēnai. Šoreiz rokās viņa bija sažņaugusi mazu lācīti, kas bija aptriepts ar kaut ko sarkanu un nedaudz sadīrāts. Lācītim nebija vienas acs.
Atkal. Viņa to dara atkal. Meitene čukstēja un nedaudz paplestām acīm skatījās uz Lidiju. Šausmīgi jautri te gāja arī pāgājušo reizi. Tad visus... Toriez... Enija žņaudzīja lācīti un nostājās blakus Lidijai. Zilās acis pavērsās pret Lidijas acīm. Es negribu vairāk. Palīdzi man. Viņas zilās acis bija tik skumīgas cik vien iespējams. Tajās varēja ieraudzīt lūgšanu, bailes un skumjas. JA lācītis, kas atradās Enija rokās būtu dzīvs, tad droši vien tagad jau būtu miris. Meitene to žņāudzīja tik traki, ka tas kuru katru brīdi varēja saplīst divās daļās. Meitenei nepatika audžumātes sabiedrība. Tā viņai lika baidīties. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 24.06.2025 09:23 |