"1984", ...Orvelistiskaas viizijas... Opcijas

[Kaktuss]

Dzhordzjs Orvels.
Talantiigs rakstnieks ar tikpat talantiigaam idejaam. Lasiiju 1984.gadu ar sajuusmu, katru lapu, katru nodalju /pat to siikaa drukaa drukaato gjeograafiju un veesturi/.
Viens no labaakajiem darbiem, ko jelkad lasiijushas manas acis. Praata terors. Patiesiibai nav noziimes, paarrakstiitaa veesture, paarrakstiitais sapraats..
Tas, kas vakar bija taisniiba, shodien ir meli. Un meli ir bijushi vienmeer.
Ne tikai shokolaades grami, kas pieaug samazinoties, bet arii pretestiibas speeja, kas samazinaas pieaugot. 101. istaba. Miilmin. Patmin. Visam paari - Lielais Braalis.
Varbuut sajuusmaa biju tikai es..?

[Nimue]

Tendenciozi politisks darbs, kas savā uzspiestajā moralizēšanā īpaši neatpaliek no padomju darbiem par gaišo nākotni... Grūti pat pateikt, , kas tad ir labāk... Lai gan nē, nav grūti. Pozitīvisma kampaņu meli vismaz ļauj lasītājam justies labi un ticēt kam gaišam un skaistam, kamēr negatīvisma meli ne tikai melo (kas, protams, ir slikt), un noslēpj patieso situāciju (kas varbūt ir pat sliktāka nekā aprakstītā), bet piedevām liek justies slikti. Tad jau Tendenciozas pozitīvisma kampaņas man kaut kā patīk labāk.

Pie tam, kļūdās tie, kas domā, ka 1984 ir PSRS kritizējošs darbs - tas ir par iespējamo (un, loģiski, nevēlamo) britu sociālisma attīstības ceļu (šim pašam autoram ir arī darbs par _vēlamo_ britu sociālisma attīstības ceļu, radīts, kā uzskata, gandrīz vienlaicīgi ar 1984).
Un šo nevēlamo ceļu apskatot autors daudz vairāk uztraucas par Reiha Nacisma, nevisPadomju Sociālisma piemēru. Padomijai ir zināmas līdzīgas iespējas, bet tālāki salīdzinājumi ir tikai mūsu lokālās egocentriskās domāšanas radīts vieplis.


Viltīgi jau, protams, kad daiļdarbs cītīgi visiem stāsta, cik nelaimīgi jūtas smadzeņskalotie cilvēki, kuriem visu laiku tiek radīts ārējā ienaidnieka tēls - vienlaicīgi nodarbojoties ar tieši šo pašu funkciju - uzmanīgi pieliekot dažus spēcīgus un pamatīgus klucīšus tāda paša ārējā ienaidnieka tēlā.

Gribat gūt ieskatu, apmēram kā jutās nelaimīgie 'naida stundām' pakļautie Okeānijas iedzīvotāji? Bet jums jau bija ieskaits. Tāpat, kā Jūs jūtāties lasot par viņiem. Vai gandrīz tāpat.


Šā vai tā - tiem, kas ir spējīgi lasīt angliski vai krieviski un interesējas par šādām es ļoti silti rekomendēju Filipa Dika "Simulakrus" (krieviski vēl nesen bija Janusā. Droši vien vēl ir.) Daudz filozofiski smalkāks, gudrāks un elegantāks darbs.

Protams, ne tuvu tik skandalozs.

Bet ar daudz vairāk vielas pārdomām - jo atšķirībā no 1984 vai Farenheit 911 necenšas apskatīto ideju novērtējumu iebarot ar karotīti. Un, netopiet mana raksta ievada maldināti - "Simulakri" tāpat kā 1984 joprojām ir distopiski - tas nav zelta nākotnes aprakstīšanas mēģinājums. Taču Dikam izdodas saglabāt godīgumu pret lasītāju, kamēr Orvels no tā ir atteicies.

Edit:

Pielipa daudzi teicieni , piemēram, Big Brother is watching you.

Tieši par to es runāju. Šī grāmata veiksmīgi pielipina gatavas idejas, gatavus izteicienus. Divdomāšana ziniet. Gatavu izteicienu lietošana maina domāšanu, notrulina to. Patiesības ministrija.
Ja 1984 ar kaut ko ir izcili - tad tieši ar šo.

Šo rakstu rediģēja Nimue: 11.10.2006 13:03