Jūras vilinājums, [PZP] [C] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Jūras vilinājums, [PZP] [C] |
09.10.2006 18:45
Raksts
#1
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā Grupa: Biedri Pievienojās: 12.07.06 Kur: Thoughts have taken me hostage, I have no clue where they're taking me Susļiks |
St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem? Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? - - Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! - Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram. - Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju". Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. - |
|
|
10.10.2006 13:09
Raksts
#2
|
|
Zintniece Grupa: Noslēpumu nodaļa Pievienojās: 03.11.03 Kur: te un tagad Dzīvā enciklopēdija |
Kas šitai vainas? Viss pareizās vietās, Reiks atsaucās.
Jā, kā tad! Sastapsi... pēc dažiem mēnešiem, ne ātrāk, viņš nodomāja. Uz kuģa noteikti tādu foršu skuķu nebūs, nav nemaz ko domāt. Un mēs vēl neesam aizkuģojuši, sirsniņ! gandrīz nevarēja saprast, ka teikuma sākums domāts Viljamam, bet beigas - meičai, kura patiešām bija kā konfekte, pa pirmo! Labākā visā pilsētā. Šiem skauž, dārgumiņ, tavi daiļumi, kanonieris iečukstēja meičai ausī, par ko pretī dabūja koķetu platu smaidu. Meiča izraisījās no Reika klēpja un paņēmusi viņu aiz rokas, smejoties vilka viņu uz augšstāva kāpnēm. Viņš pat nedomāja pretoties, un jau pēc pāris mirkļiem augšā aizskanēja smiekli un dipošu soļu troksnis. Lai paliek rītdiena ar līgumiem! |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 02.06.2024 15:29 |