Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[echo3]

Van Burens par Karlosa "kā - holandieš kuģ'?" tīri vai ieklukstējās aiz smiekliem. - Amsterdamas dokos Zeehond būvēts, ne šejienes štāpeļos! Meistaru darbs! Pats divdesmit gadus cīnījos, līdz varēju tādu iegādāt. Gribi apskatīt - aizstaigā līdz ostai, reidā redzēsi. Dzeltens kā margrietiņa! Tikt uz kuģa varēsi rīt, kad pats turp braukšu. Šodien darīšanas kārtojamas, izkraušana pieskatāma, re, komanda vēl jāvāc.

Kas ir, vīna muca uz galda, lejiet tik iekšās! - kapteinis bija palicis manāmi jautrāks. Piecēlas, aizbrida līdz letei pie krodzinieka un nometa tam priekšā naudas maku. - Te būs par vīnu, vakariņām un arī istabu šonakt, ka vēlāk neaizmirstu! - Atpakaļ atnāca, izmetis patīkamu līkumu līdz vīna mucai. Apsēdās un turpināja, - Viljam! Ar tevi līgumu slēgšu pirmo - lai vari sākt darbu, citiem līgumus rakstot. - Piemiedza acis, - Te jau visi inglenderi, spānīzeri un spranči, diez vai kārtību uz holandiešu kuģiem maz zināt? Maksāju visiem cietu algu, 5 procentus uzreiz uz rokas, lai man nav skrandaiņi uz kuģa jāredz, 35 procentus avansā noguldu Holandes bankā. Lai interese saglabājas, tos varēsiet saņemt pēc līguma beigām, vai arī, - kapteinis nedaudz saskuma, - ja nu ar kuģi kas... Pārējo saņemsiet dienasnaudās. Un vēl, - ja darījums būs ienesīgs, no peļņas maksāšu procentus atbilstoši amatam. Skaidrs?

Nepacietīgo Džeku uzskatījis, izmeta, - Trīs dienas vismaz te stāvēsim, laika pietiks! Kurš kuģis tad bez mērķa vai kravas no ostas ārā brauc? Rīt pirmspusdienā slēgsim līgumus.

Te Van Burena uzmanību pievērsa kanoniera lielīgā runa. - To skuķi tu atstāsi krastā! Salīgts! Par rītdienu un līgumiem dzirdēji? - nosmīkņāja, - Ielej tak tam meitietim ar', lai laipnāka sirds!

Ko gvelz? - Van Burens pievērsās plecīgajam vīram, kas viņu nupat bija uzrunājis. - Nosprāguši, ko neteiksi! Gan jau kāds vēl tādu amatu pieprot, te tautas daudz, un izskatās, ka krastā nosēdējušies. Kur braukšu, vai tev jāzin? Kur būs izdevīgi, tur braukšu!

Ar rāvienu izdzēris pusi kausa, atmaiga vēl vairāk. - Par četriem lordiem te kāds stāsta? Ē, tas ir labs stāsts! Ka vēl tā bijusi taisnība!

Šo rakstu rediģēja echo3: 10.10.2006 08:58