Iespaidi par spēli Opcijas

[DarkJedi]

Laikam jāiemet kāda atskaite par ‘’Salu’’. Tā jau slinkums rakstīt, bet ja reiz Impērijas reglaments to pieprasa tad ko padarīsi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Tātad, Larpņikā ‘’Sala’’ piedalījos, kā PC spēlētājs, konkrēti valsts ierēdnis, kas runājot Andzas vārdiem pirms spēles ‘’nav gluži dievgostiņa’’. Tāpat Andza pirms spēles teica, lai nekādā gadījumā nestāstot cilvēkiem no ‘’komūnas’’, ka piedalos, lai būtu tā noslēpumainības aura or smth. Tā nu ja kāds prasīja tad muldēju kaut ko par ģimenes svētkiem un vienkārši aizņemtību, līdz piektdienas vakaram kad tā saucamā ‘’Evijas un co’’ bandas vīrišķās sugas pārstāvji mani aicināja sestdien/svētdien spēlēt LAN party, bet es teicu nē, nē, nē, jo ģimenes svētki, bet pats nākamajā dienā zvanīju Andžejam, lai nevarētu aizņemties apmetni, kas atrodas pie Evijas, lol.

Bet, lai vai kā, spēle man sākas ar kādu dīvainu vīru cepurē, kas man iedeva dīvainu vēsti. Man kā Duglasa Silvera pilnvarotam pārstāvim jāiegūst īpašumā uz viņa vārda salas zemes. Vēstulei bija pievienotas sagatavotas līguma forma un 15 helleri (papīrīši), kur viens Hellers ir vērtīgs ducim kalēnu (metāla monētu). Tāpat bankas ‘’čeks’’240 Helleru vērtībā, kas ir līdzvērtīgi 2880 monētām, līdz ar to kopā man bija naudas līdzekļi 3060 monētu vērtībā.

Vēstulē bija minēts, ka sala pieder zvejniekiem un attiecīgi no viņiem man jāiegūst zeme, lai Duglas Silvers pēc dažām dienām varētu viņus nomēzt no salas (un iespējams arī zemes virsas), jo kā minēts vēstulē ‘’tādiem salašņām nav vietas viņa zemes īpašumā’’.

Nu, ko ķēros uzdevumam klāt, ar mani bija vēl sargs, kurš eskortēja divus noziedzniekus. Naktī cēlāmies uz salu, kur mums piebiedrojās kāda folkloriste no Akadēmijas. Viss būtu bijis ļoti jauki, ja vien otrs laivinieks Haris nebūtu bijis totāls mūlāps. Viņš ne vien nejēdza sasiet vienu no noziedzniekiem (Mārīti), bet arī airēja, it kā būtu atradis pirms tam tēvoča Bobo šķūnīti (par šķūnīti vēlāk).
Tā nu Hara neizdarības dēļ laivai piestājot pie krasa smagais noziedznieks izbēga.

Krastā bija arī zvejnieki, kas iesākumā nebija visai laipni un arī nepriecājās par ziņu, ka salā izmucis slepkava. Tāpat viņiem nepatika otrs noziedznieks kuru sargs dēvēja par lapsu kūmiņu (kikis), jeb vienkāršāk sakot sīku zaglēnu kurš arestēts par sīkām, zādzībām, blēdībām, lēdiju goda aptraipīšanu nepiedienīgā veidā un kaušanos ar lēdiju vīriem.

Nu lūk, tad nu laiciņu sēdējām ciemā, kur par lietu, par zemju iegādi nesāku runāt, laikam nojaušot, ka ar tādām lietām nevajag uzreiz ķerties klāt, bet gan nogaidīt izdevīgāku mirkli.

Tālāk zvejnieki stāstīja par čigāniem, kas zogot viņu zivis. Devāmies pie čigāniem. Čigāni tik tiešām izskatījās pēc tādiem kas zog zivis, bet vispār man valdības ierēdnim bij visnotaļ vienalga uz šo sīko ļautiņu problēmu. Kaut kādas zivis, phe. Tā nu patusējušies pie čigāniem, devāmies pie kultistiem. Kultisti bija samērā dīvaini ļaudis. Viņu mērķi un ticība bija visnotaļ neskaidra un nekonkrēta, bet doma, ka viņi ir nekrofīli, asinssūcēji un mazu bērnu zagļi by defolt bija uzreiz kad ieraudzīja sarkanos talārus (sarkans droši vien tādēļ, lai grūtāk pamanīt asins pilienus).

Pie kultistiem mums izbēga otrs noziedzieks, bet mēs nospriedām, lai jau sala tāpat maza un nekur šams neaizbēgs.

Tā nu gāju atpakaļ pie čigāniem, kur atradām, ka pirmais izbēgušais noziedznieks slepkava kopā ar cieminieku Bobo ir beigti jo nogalējuši viens otru. Tā arī viņu līķus tur pametām. Tad gājām vēlreiz pie kultistiem, līdz beidzot atpakaļ pie zvejniekiem. {

Zvejnieku ciemā bija samērā liela rosība, jo viņi laikam gatavojās glabāt Bobo un kādas vēl tur problēmas, līdz ar to bija samērā pārgruzīti ar dažādām risināmām lietām. Šis mirklis man šķita īstais, lai panāktu savu mērķi. Iegūt Duglasa Silvera īpašumā zvejnieku zemes.

Sadabūju ciema Stārstu un vēl dažus zvejniekus un sāku blefot viņiem. Blefot, ka ir tāds Hercogs Zanklāvs, kas dabūjis no karalistes karaļa tiesības iegūt savā īpašumā (atsavināt) arhipelāga salas kuras nepieder nevienam augstmanim un konkrēti uz šīs salas kur dzīvo zvejnieki plānots celt cietoksni, līdz ar to zvejnieki tiks izsviesti ārā. Zvejniekiem tas likās slikti un prasīja ko viņi var darīt.

Tad es teicu, kas ir tāds labais Hercogs Duglass Silvers, kurš negrib pieļaut Hercoga Zanklāva ietekmes palielināšanos arhipelāgā, jo tas grautu viņa pozīcijas galmā. Tādēļ Hercogs grib iegūt šo zemi, lai tā nenonāk Hercoga Zanklāva īpašumā, jo no augstmaņa tas nevar zemi atsavināt.

Tālāk turpināju blefu par to, ka Silveram interese ir tikai vien, lai Zanklāvam zeme nepieder, zvejnieki viņa pēc var tusēt cik ilgi grib. Viņš grib tikai zemi, lai pēc tās iegādes par to varētu mierīgi aizmirst.

Tā nu zvejnieki saskatīja šajā aspektā glābiņu no neeksistējoša Hercoga Zanklāva un gan stārasts, gan visi zvejnieki kā viens parakstīja pārdošanas līgumu. Tas praktiski notika neiztērējot nevienu no monētām. Beigās, kad jau visi papīri bija parakstīti izdomāju tomēr viņiem piešķirt 5 hellerus (60 monētas no 3060 kopējam kas man bija), lai viņi vismaz justos kaut ko ieguvuši, kā arī bija tas aspekts, ka es arī uzreiz nevarēju no salas evakuēties, jo laiva bija nosperta.

Tad nu tālāk piedalījos, kā aste dažādiem random kvestiem, jo risinot savu problēmu ar īpašumu iegādi biju palaidis garām to kas notiek uz salas.

Vienā brīdī uzradās mirušā zvejnieka Bobo draugs, kas gribēja paraudāt uz Bobo kapa. Tad viņš pastāstīja, ka Bobo esot bijušas trīs atslēgas viena laivai, kas pie bākas, otra kaut kam un trešā šķūnītim, kur šams glabājis alkoholu. Mēģinājām pierunāt Bobo draugu, lai tas palīdz atrast šķūnīša atslēgas (ar slēptāku personisko mērķi iegūt laivas atslēgu) taču Bobo draugs izrādījās nebija tāds ugunsdziras cienītājs, kā Bobo, kā arī šķūnītis beigās izrādījās izdomāts, tādēļ tika secināt, ka tā bedre, kas bija pa ceļam uz bāku ar to sastāvējušo ūdeni ir patiesībā Bobo ugunsdziras krātuve, kur šis vienkārši zaņķī dziru padara labāku.

Nu tālāk, sekoja, ka es parunājos ar kultistiem, tie mani iepazīstināja ar organizāciju (gan tā nekonkrēti) un piedāvāja man pievienoties. Cerot uz biznesa perspektīvām pievienojos ar. Tālāk aprecēju divas čigānietes (jo čigāniem ir atļauta daudzsievība). Precības bij ar mērķi, lai varētu iegūt viņu plostu ar ko evakuēties no salas, bet nekas nesanāca.

Nu jā, tālāk uzrakām visus zvejnieku kapus (pašiem zvejniekiem aktīvi tos apgānot). Uzrakām Bobo līķi kur meklējām laivas atslēgu, viens zvejnieks bija īpaši perverss, jo atslēgu meklēja bāzdams līķi roku caur nelaiķa Bobo iepuvošo bikšu priekšu.

Nu un tad jau laikam drīz arī spēle beidzās. Šķiet man doto uzdevumu izpildīju, zeme iegūta. Iztērēti 60 monētas, 3000 paliek man, jo Duglass Silvers bija rakstījis, ka neiztērētā starpība paliek man.

[Viesis_Viesis_*]

Mwahahahahaha, DJ, tev vienmēr gadās interesanti piedzīvojumi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Man viss sākās ar to, ka pamodos sestdien ap vieniem, iemetu aci inčā, un uzzināju, ka vienos vjadzētu tā kā būt uz salas ... Ļoti steidzos, lai paspētu izbraukt puspiecos, un pat nebiju pirmais uz salas - varenais kapracis Aksels un GM'i bija jau priekšā ... >_<

Vismaz neierados viens, jo parādījās arī daži zvejnieki un ūdensčigāni (kļūt par ūdensčiganu ir ļoti viegli - tev tikai jābūt slapjam ... nu vismaz meitenēm (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ). Ierēcām par smieklīgajiem būfiem, toties mačete jau likās pateicīgāks tools. Tā, kā neviena "kultista", par kuriem zināju tikai to, ka viņi mēdz staigāt sarkanos talāros, kāda man nemaz nav (bet tnx GM, kuri sarunāja), tusēju pie esošajām frakcijām. Tā nu klīdu šurpu turpu no zvejnieku nometnes (kuriem bija pīpe) uz čigānu nometni (kuriem bija ūdenspīpe) ... Beidzot paziņoja, ka "manējie " arī tūlīt būs klāt, sāka dalīt mantas (sagrābos, ko nu varēju, trīs lāpas, vienalga - atlika vienu uz mirkli iedot kapracim, lai tā tūlīt nokļūtu pie čigāniem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Paņēmu lielāko duncīti, un pašam tad bija jāstaipa līdzi visu laiku).

Savācu komandu, un devāmies iekārtot nometni pilnīga tumsā uz salas otru galu. Norādīta vieta bija slapja, tāpēc iekārtojāmies dziļāk mežā uz takas, uguns ilgi negribēja degt, labi, ka bija pilna pudele degšķidruma. Kad nometne bija kaut cik iekārtota, ieradās Kamazs, lai pastāstītu mums ko darīt. Kā sauc kultu, un kam īsti mēs ticam, tā arī nesapratām, toties izvēlēja guru un iedeva kvestus.

Tā nu pastāstīšu par grāfa Džordano de Fontēna piedzīvojumiem, kartējo mistisko atklāsmi meklējot. Kults mums bija šādā sastāvā : māsa Anna (Līga) - guru un trīs novices - māsa Abulafija (Tija), brālis Akaspiēls (Kāsis) un brālis Džordāno (Es). Vēlāk uzradās vēl brālis Kamaziēls un trīs jaunpienācēji. Kulta ideja bija aptuveni šāda - mēs ticam cilvēka pārpasaulīgajām maņām - garīgajām acī, ausīm, etc., kas palīdz saskatīt savu ceļu pasaulē. Normālam cilvekam šīs maņas ir cieši noslēgtas, savukārt tiem, pār kuriem nākusi atklāsme, acis atveras. Parasti mūsu kultā tiek pieņemti cilvēki, kuriem dzīvē veicas, jo tiek uzskatīts, ka viņi labāk redz savu ceļu, un ir tuvāk atklāsmei.

Salā mēs parādāmies katru gadu, lai veiktu dažus rituālus - vispirms guru iesvēta novices, pēc tam (?) tiek veikta lūgšana templī, un upurēts kāds cilvēks - parasti kāds ar aizvērtām acīm (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sarkanie apmetņi simbolizē kulta locekļu savstarpējo vienlīdzību, neatkarīgi no sociālā stāvokļa (tāpēc šī pasākuma laika mēs turam noslēpumā savu identitāti viens no otra un apkārtējajiem), kā arī to, ka asinīs ir spēks. Un tā, kvestu uzdevumi bija šādi (varbūt guru zinās stāstīt vairāk, saku, ko dzirdēju): - Nodzēst sveci ar cūkas asinīm (kuras kaut kur jādabū). - Novicēm jāmeklē totēmu stabs ar aizsietām acīm (daļa no iesvētības rituāla). - Jāapklusina čiganu nometne (daļa no iesvētības rituāla - novicēm jānoiet tur pilnīgā klusumā). - Jāpaspiež roka visiem zvejniekiem (daļa no iesvētības rituāla). - Jāpanāk, ka kāds atbarikādē templi (ko ar lielām pūlēm pats barikādēju ciet (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ), paši to nedrīkst darīt, lai nepievērstu sev lieku uzmanību, un tur jāveic lūgšana. - Un, protams, beigās jāveic upurēšana. Nu ko - izskatās mazliet neiespējami ?

Tā nu sēdējām pie ugunskura, un malkojām "stipri magnetizēto spēka dziru, kuras recepti radījis pats doktors Messmers, ar kuru man bija tas gods tikties Vīnē" (ļoti laikmetisks dzēriens - energy drink no kafijas, kakao etc. balzāma pudelēs, lielās devās no tāda smadzenes nāk pa ausīm ārā, SUX'ā visu laiku uz to vien dzīvojām), izlikām gaismas ceļu, un gaidījām spēles sākumu. Vienā brīdī atnāca aizdomīgi čigani ar jautājumiem, uzzvanījām GM - jā, spēle jau pirms pusstundas sākusies (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) .

Tad pie mums nāca garā varzā gan čigāni, gan PC, gan vēl nezin kas, paralēli uzstādījām totēmu stabu kalnā, un veicām nepieciešamo rituālu, etc. Zinātniece - folkloriste ļoti interesējās par mums, un vispār visai aizdomīgi izturējās, laikam nebijām visai labi tēli viņas priekšstatā, bet cik nu varēju, centos aizdomas kliedēt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) (Nē, nē, mūs neinteresē nekāda nauda, arī cilvēkus neupurējam ... ). Salā pa to laiku notika briesmu lietas - izbēguši noziedznieki, nozagtas laivas, cilvēki mirst noslēpumainā nāvē (tas pats bākas sargs Bobo, kuru nosita noziedznieks ... ). Tā, kā darīt vairāk nebija īsti ko (tikvien kā guru tika galā ar tempļa kvestu), staigājām riņķī pa salu un sekojām PC kvestiem. Vienā brīdī atnācu pie ugunskura un to bija apsēdušas divas vai nu "tantiņas" vai arī vienkārši alkoholiķi - ārkārtīgi kaitinoši tēli, kas lamājas un prasa dzert. Gribēju piedāvāt lāpu šķidrumu ... Beigās apsolījām "dzert", aizvilinājām uz kalnu, un noupurējām. Atnāca GM, kas gribēja šiem dot qq kvestu, bet nokavēja. Tāpēc kvests - lapiņa ar mistisku tekstu (kuru salasīt bija ļooti "viegli") par "asaku" tika man.

Tad uz kādu laiku pievienojos PC un zvejniekiem PC kvestā, pētot mistisko spēku, kas izsauc savādas nāves. Biju galvenais gaismas nesējs (jo man bija lāpa (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ). Ideja aptuveni tāda : kaut kad senos laikos liela vētra atpūtusi uz salu milzu zivi, kas pa nakti par asaku pārvērtusies. Un sākušās sērgas un nelaimes. Tad TAS apglabāts templī un bijis miers (neko nezinu, lai arī mēs te tjipa jau N gadus tusējam). Tad TAS atkal parādījies. Shēma ir sekojoša - kādam upurim kāds pēkšņi kaut ko uzdāvina, kāds cits nejauši par asaku nosauc, tad ir trīs kaucieni, un gatavs - notiek savāds nelaimes gadījums vai sērga. Šo un to pastāstīja Bobo (bākas sarga, pēdējā ? upura) draugs ārzemnieks (tai skaitā leģendu par šķūnīti, kurā Bobo glabajis nemērīgus alkohola krājumus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ), lai arī patiesā viņa misija laikam bija iestāstīt PC, ka Bobo visas atslēgas glabājis pie sevis. Atslēgu PC vajag no laivas, kas pieslēgta pie mūsu nometnes, lai tiktu prom no salas.

Ap to laiku arī mūsu (kultistu) pulciņš jau bija kļuvis lielāks - jaunie brāļi un māsas : valsts ierēdnis DJ, zvejniekciema Stārasta meita (Browncat ? - vienīgā zvejnieku sieviete ...) un kapracis Aksels (tiem laikam būt par kultistiem bija tīrais sīkums, man [un ne tikai man] bija aizdomas, ka viņi ir nekrofili...). Laikam jau beigās PC un zvejnieki aizgāja ekshumēt Bobo, lai atrastu atslēgu (kuru čigāni, iespējams, bija jau nozaguši). Tāpat dzirdēju, ka tika meklēts un rakts augšā arī asakas līķis, tikai dižais kapracis to bija ieracis kādas sešas pēdas dziļi, un tāpēc to ilgi neatrada. Katrā ziņā es pa to laiku pievienojos savējiem pie čigāniem, kur māsa Anna laulāja DJ ar čigānietēm (Un tagad, lūdzu, klusumu !). - He-he, viens kvests izpilsīts! Un tagad atvadīsimies no visiem pārpalikušajiem zvejniekiem (kuriem bija kvests - dabūt visus liekos no salas projām) - vēl viens kvests izpildīts. Tā kā beigās palika tikai vēl kādu upurēt (jo upurēšana bija jāveic pēdējā), taču nāca jau rīts, un sagurums arī ... bet mēs vienalga bijā kādu jau noupurējuši ... tā, kā kvestu izpildi var uzskatīt par (nosacīti) veiksmīgu ...

Kad atgriezāmies nometnē, mūs sagaidīja neliels pārsteigums - PC domātā laiva bija nozagta : čigāni (un airi arī nozagti, arī čigāni, bet citi - laivas zagļi bija ar pagalēm airējušies - ļoti pārliecinoša kleptomānijas atspēle - I could hate these people ... ). Savukārt zvejnieki esot ekshumējuši qq krelles, kas bija jāiegūst čigāniem ... un tad izdomājuši neatdot vai kā ... kaut kā nenoteikti spēle beidzās, bet vispār bija KRUTA.

Enj, cīnoties ar salas tuberkulozi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) .