Iespaidi par spēli Opcijas

[DarkJedi]

Laikam jāiemet kāda atskaite par ‘’Salu’’. Tā jau slinkums rakstīt, bet ja reiz Impērijas reglaments to pieprasa tad ko padarīsi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Tātad, Larpņikā ‘’Sala’’ piedalījos, kā PC spēlētājs, konkrēti valsts ierēdnis, kas runājot Andzas vārdiem pirms spēles ‘’nav gluži dievgostiņa’’. Tāpat Andza pirms spēles teica, lai nekādā gadījumā nestāstot cilvēkiem no ‘’komūnas’’, ka piedalos, lai būtu tā noslēpumainības aura or smth. Tā nu ja kāds prasīja tad muldēju kaut ko par ģimenes svētkiem un vienkārši aizņemtību, līdz piektdienas vakaram kad tā saucamā ‘’Evijas un co’’ bandas vīrišķās sugas pārstāvji mani aicināja sestdien/svētdien spēlēt LAN party, bet es teicu nē, nē, nē, jo ģimenes svētki, bet pats nākamajā dienā zvanīju Andžejam, lai nevarētu aizņemties apmetni, kas atrodas pie Evijas, lol.

Bet, lai vai kā, spēle man sākas ar kādu dīvainu vīru cepurē, kas man iedeva dīvainu vēsti. Man kā Duglasa Silvera pilnvarotam pārstāvim jāiegūst īpašumā uz viņa vārda salas zemes. Vēstulei bija pievienotas sagatavotas līguma forma un 15 helleri (papīrīši), kur viens Hellers ir vērtīgs ducim kalēnu (metāla monētu). Tāpat bankas ‘’čeks’’240 Helleru vērtībā, kas ir līdzvērtīgi 2880 monētām, līdz ar to kopā man bija naudas līdzekļi 3060 monētu vērtībā.

Vēstulē bija minēts, ka sala pieder zvejniekiem un attiecīgi no viņiem man jāiegūst zeme, lai Duglas Silvers pēc dažām dienām varētu viņus nomēzt no salas (un iespējams arī zemes virsas), jo kā minēts vēstulē ‘’tādiem salašņām nav vietas viņa zemes īpašumā’’.

Nu, ko ķēros uzdevumam klāt, ar mani bija vēl sargs, kurš eskortēja divus noziedzniekus. Naktī cēlāmies uz salu, kur mums piebiedrojās kāda folkloriste no Akadēmijas. Viss būtu bijis ļoti jauki, ja vien otrs laivinieks Haris nebūtu bijis totāls mūlāps. Viņš ne vien nejēdza sasiet vienu no noziedzniekiem (Mārīti), bet arī airēja, it kā būtu atradis pirms tam tēvoča Bobo šķūnīti (par šķūnīti vēlāk).
Tā nu Hara neizdarības dēļ laivai piestājot pie krasa smagais noziedznieks izbēga.

Krastā bija arī zvejnieki, kas iesākumā nebija visai laipni un arī nepriecājās par ziņu, ka salā izmucis slepkava. Tāpat viņiem nepatika otrs noziedznieks kuru sargs dēvēja par lapsu kūmiņu (kikis), jeb vienkāršāk sakot sīku zaglēnu kurš arestēts par sīkām, zādzībām, blēdībām, lēdiju goda aptraipīšanu nepiedienīgā veidā un kaušanos ar lēdiju vīriem.

Nu lūk, tad nu laiciņu sēdējām ciemā, kur par lietu, par zemju iegādi nesāku runāt, laikam nojaušot, ka ar tādām lietām nevajag uzreiz ķerties klāt, bet gan nogaidīt izdevīgāku mirkli.

Tālāk zvejnieki stāstīja par čigāniem, kas zogot viņu zivis. Devāmies pie čigāniem. Čigāni tik tiešām izskatījās pēc tādiem kas zog zivis, bet vispār man valdības ierēdnim bij visnotaļ vienalga uz šo sīko ļautiņu problēmu. Kaut kādas zivis, phe. Tā nu patusējušies pie čigāniem, devāmies pie kultistiem. Kultisti bija samērā dīvaini ļaudis. Viņu mērķi un ticība bija visnotaļ neskaidra un nekonkrēta, bet doma, ka viņi ir nekrofīli, asinssūcēji un mazu bērnu zagļi by defolt bija uzreiz kad ieraudzīja sarkanos talārus (sarkans droši vien tādēļ, lai grūtāk pamanīt asins pilienus).

Pie kultistiem mums izbēga otrs noziedzieks, bet mēs nospriedām, lai jau sala tāpat maza un nekur šams neaizbēgs.

Tā nu gāju atpakaļ pie čigāniem, kur atradām, ka pirmais izbēgušais noziedznieks slepkava kopā ar cieminieku Bobo ir beigti jo nogalējuši viens otru. Tā arī viņu līķus tur pametām. Tad gājām vēlreiz pie kultistiem, līdz beidzot atpakaļ pie zvejniekiem. {

Zvejnieku ciemā bija samērā liela rosība, jo viņi laikam gatavojās glabāt Bobo un kādas vēl tur problēmas, līdz ar to bija samērā pārgruzīti ar dažādām risināmām lietām. Šis mirklis man šķita īstais, lai panāktu savu mērķi. Iegūt Duglasa Silvera īpašumā zvejnieku zemes.

Sadabūju ciema Stārstu un vēl dažus zvejniekus un sāku blefot viņiem. Blefot, ka ir tāds Hercogs Zanklāvs, kas dabūjis no karalistes karaļa tiesības iegūt savā īpašumā (atsavināt) arhipelāga salas kuras nepieder nevienam augstmanim un konkrēti uz šīs salas kur dzīvo zvejnieki plānots celt cietoksni, līdz ar to zvejnieki tiks izsviesti ārā. Zvejniekiem tas likās slikti un prasīja ko viņi var darīt.

Tad es teicu, kas ir tāds labais Hercogs Duglass Silvers, kurš negrib pieļaut Hercoga Zanklāva ietekmes palielināšanos arhipelāgā, jo tas grautu viņa pozīcijas galmā. Tādēļ Hercogs grib iegūt šo zemi, lai tā nenonāk Hercoga Zanklāva īpašumā, jo no augstmaņa tas nevar zemi atsavināt.

Tālāk turpināju blefu par to, ka Silveram interese ir tikai vien, lai Zanklāvam zeme nepieder, zvejnieki viņa pēc var tusēt cik ilgi grib. Viņš grib tikai zemi, lai pēc tās iegādes par to varētu mierīgi aizmirst.

Tā nu zvejnieki saskatīja šajā aspektā glābiņu no neeksistējoša Hercoga Zanklāva un gan stārasts, gan visi zvejnieki kā viens parakstīja pārdošanas līgumu. Tas praktiski notika neiztērējot nevienu no monētām. Beigās, kad jau visi papīri bija parakstīti izdomāju tomēr viņiem piešķirt 5 hellerus (60 monētas no 3060 kopējam kas man bija), lai viņi vismaz justos kaut ko ieguvuši, kā arī bija tas aspekts, ka es arī uzreiz nevarēju no salas evakuēties, jo laiva bija nosperta.

Tad nu tālāk piedalījos, kā aste dažādiem random kvestiem, jo risinot savu problēmu ar īpašumu iegādi biju palaidis garām to kas notiek uz salas.

Vienā brīdī uzradās mirušā zvejnieka Bobo draugs, kas gribēja paraudāt uz Bobo kapa. Tad viņš pastāstīja, ka Bobo esot bijušas trīs atslēgas viena laivai, kas pie bākas, otra kaut kam un trešā šķūnītim, kur šams glabājis alkoholu. Mēģinājām pierunāt Bobo draugu, lai tas palīdz atrast šķūnīša atslēgas (ar slēptāku personisko mērķi iegūt laivas atslēgu) taču Bobo draugs izrādījās nebija tāds ugunsdziras cienītājs, kā Bobo, kā arī šķūnītis beigās izrādījās izdomāts, tādēļ tika secināt, ka tā bedre, kas bija pa ceļam uz bāku ar to sastāvējušo ūdeni ir patiesībā Bobo ugunsdziras krātuve, kur šis vienkārši zaņķī dziru padara labāku.

Nu tālāk, sekoja, ka es parunājos ar kultistiem, tie mani iepazīstināja ar organizāciju (gan tā nekonkrēti) un piedāvāja man pievienoties. Cerot uz biznesa perspektīvām pievienojos ar. Tālāk aprecēju divas čigānietes (jo čigāniem ir atļauta daudzsievība). Precības bij ar mērķi, lai varētu iegūt viņu plostu ar ko evakuēties no salas, bet nekas nesanāca.

Nu jā, tālāk uzrakām visus zvejnieku kapus (pašiem zvejniekiem aktīvi tos apgānot). Uzrakām Bobo līķi kur meklējām laivas atslēgu, viens zvejnieks bija īpaši perverss, jo atslēgu meklēja bāzdams līķi roku caur nelaiķa Bobo iepuvošo bikšu priekšu.

Nu un tad jau laikam drīz arī spēle beidzās. Šķiet man doto uzdevumu izpildīju, zeme iegūta. Iztērēti 60 monētas, 3000 paliek man, jo Duglass Silvers bija rakstījis, ka neiztērētā starpība paliek man.