Grāmata pret (vecāku) pieredzi? Opcijas

[Ného]

Vai grāmata var aizstāt dzīva cilvēka pieredzi?

protams autors ir arī dzīvs cilvēks, bet uzrakstītā grāmata var pateikt tikai to, kas tajā uzrakstīts - ne vairāk, bet cits cilvēks, piemēram, vecāki - vairāk.

Piemēram: kas vairāk sniedz pamācību intīmajā dzīvē - profu uzrakst. grāmata vai vecāki?

[birokraac]

Nu tad tā . . .

- -> par tiem kuri saka, ka nevar

- var, ja es pieļauju kādu sistemātisku kļūdu polimerāzes reakcijās vai uz UV mikrospektrofotometra lietoju stikla preperātus, tad tikai grāmatās un žurnālos aprakstītā pieredze var ļaut man izvairīties no šīm kļūdām. Grāmatās, kurās ir noslēpusies māte zinātne, vienmēr var atrast ko derīgu, kādu padomu vai ieteikumu, un tas māca, izlasot par citu cilvēku kļūdām, tu vai ielikt aiz auss, ka šāda iespēja kļūdīties eksistē. Grāmatām ir arī jāiemāca izvērtēt sniegto informāciju un to pielietojumu dzīvē, neforsēsim - zubrīšanās ne pie ka'laba nenoved!

Un vai tad ārstam ir jānogalina pacients, lai saprastu, ka izgriest sirdi ir slikti?!!

- - > par tiem, kuri saka var

- jūtu pasule ir izspēlēta uz - izmēģinājumu kļūdu metodes - vajag pieskarties liesmai, lai iemācītos pirkstus nebāzt kur nevajag. Grāmatās, lai cik krāšņi arī neapraksta sāpes un degošas gaļas aromātu, tas tik un tā nespēj neko iemācīt. Cilvēks ir kā ēzelis, kuru var bīdīt uz prikšu, skubinot ar pātagu.

Bet kā ir tad, kad grāmatas personāžs attaino mūs pašu jūtu pasauli, vai tas neraisa pārdomas par savu dzīvi, un vai pārdomas nevar izmainīt mūsu dzīvi?

- - > par tiem kuri saka, ka vecāku pieredze ir b l e ķ i s ,

- nav, bet mēs nespējam mācīties no vecāku kļūdām,citādi velnam nebūtu ko darīt uz planētas zeme. Vecākiem gan ir daļa gar mūsu intīmo dzīvi, jo viņi ir atbildīgi par mums, mīl mūs un vēlas mūs pasargāt un aizsargāt. Mēs to nespējam novērtēt, jo spēja to novērtēt, nāk ar pieredzi, kuru nevar iemācīteis no vecāku pamācībām. Žēl... būtu kļūdas, kuras tad mēs nekad nepieļautu. . .

- - > par tiem, kuri saka ka grāmatās nemeklēt dzīvi

- un kur ir teikts, ka mēs paši neesam kādas grāmatas personāži? Domāju, ka grāmatas ir gan daļa no mūsu dzīves, jo mēs pavadām laiku tās lasot, daļu no savas dzīves, iegūstam kaut ko no tā visa - smejasmies, raudam kopā ar varoņiem, un tad liekulīgi apgalvot, ka tā nav daļa no tavas dzīves. Kas tad - surogāts?

Grāmatas ir daļa no dzīves, tāpat arī šī daļa no dzīves iemāca mums kaut ko, kaut vai to, ka grāmatās nav dzīves patiesība, bet tikai interpretācijas!