![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 07.02.04 Kur: ..zvaigžņu spieta izpūstajā košļājamās gumijas burbulītī lidinoties!! ![]() |
Reiz kāds teica - gan jau, ka vēlāk nākotne būs labāka, bet, kad šī nākotne pienāca, ne visi tā uzskatīja, jo tagad daudzi teica - kaut viss būtu tā kā bija senču senču laikos.
Reiz viss bija tik mierīgs un kluss, bet tad pēkšņi sāka brukt ēkas, mūsdienīgā tehnoloģija vienkārši atsacījās darboties. Vienīgais, kas attīstījās pilnā sparā, bija daba, kura pārauga visu, apauga visu un iznīcināja vājo. Izdzīvoja tikai retais un tas pas ar laiku pārvērtās, pielāgojoties meža iedzīvei un tam bargumam, kuru tas pieprasīja. Mežā varēja ik pa solim manīt ko neparastu, ko no veciem laikiem palikušu, dabas neaprītu, tomēr lielākoties bija jāpaļaujas, ka šodien daba nemainīsies un šodien būs žēlīga pret tevi. Stāsts iesākas ar ikdienišķu rītu, kad iznākot no savas mītnes, kārtējo reizi liekas, ka tā ir kur citur pārvietota, jo koki pārauguši, saauguši, apauguši un kļuvuši vairāk bīstami. Tomēr dīvainā deguma smaka liecināja, ka šī nebūs no tām ikdienišķajām dienām, kad būs jāuzmanās no kokiem, augiem, dīvainiem dzīvniekiem, bet kas liecināja, ka notiks kas biedējošs. Katras būtnes rīts iesākās kā viņam bija ierasts iesākties, kāds devās pastaigā, kāds cits ilgāk gulšņāja, cits negulēja nemaz, vērojot apkārtni un jau sajūtot vieglu deguma smaku, tomēr dūmus apkārt nemanīja. Aptuvens meža izskats: http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/84586f88.jpg http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/4365b66f.jpg http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/86086d0b.jpg http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/558d7fc1.jpg Šeit drīkst postot: Roviela Darka Kristy Light Rudens bērns Renīna Sfinx aww sugar Melnais Akvareļu Vienradzis eXplode Flora Demiurgs kaca95 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 22.05.04 ![]() |
Aškara bija sākusi savu kārtējo rītu mežā, kurā biju dzimusi un agusi. prasti viņa pārvietojās neviena nemanīta. Kā jau dabas demons, viņa spēja pilnīgi saplūst ar apkārtni. Pat elpa viņu nenodeva. Mežs šodien bija savādāks. Tas vienmēr mainījās, tomēr šodien tas bija kaut kā sevisķi savādāks. Pēc kāda brīža, Aškara bija nokļuvusi līdz vietai, kur bija sapulcējušies vairāki radījumi vai neradījumi, kā nu kuram. Aškara tomēr nolēma palikt nepamanītā, tālab pazuda kādā no tuvējiem kokiem un veiksmīgi pieņēma stumbra un lapotnes krāsu. Koks tomēr viņu nododot iešalcās.
|
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 17.06.2024 09:29 |