Maģiskais dārzs, [c]/[pzp] Opcijas

[..:Kerija:..]

Reiz kāds teica - gan jau, ka vēlāk nākotne būs labāka, bet, kad šī nākotne pienāca, ne visi tā uzskatīja, jo tagad daudzi teica - kaut viss būtu tā kā bija senču senču laikos.

Reiz viss bija tik mierīgs un kluss, bet tad pēkšņi sāka brukt ēkas, mūsdienīgā tehnoloģija vienkārši atsacījās darboties. Vienīgais, kas attīstījās pilnā sparā, bija daba, kura pārauga visu, apauga visu un iznīcināja vājo. Izdzīvoja tikai retais un tas pas ar laiku pārvērtās, pielāgojoties meža iedzīvei un tam bargumam, kuru tas pieprasīja.

Mežā varēja ik pa solim manīt ko neparastu, ko no veciem laikiem palikušu, dabas neaprītu, tomēr lielākoties bija jāpaļaujas, ka šodien daba nemainīsies un šodien būs žēlīga pret tevi.

Stāsts iesākas ar ikdienišķu rītu, kad iznākot no savas mītnes, kārtējo reizi liekas, ka tā ir kur citur pārvietota, jo koki pārauguši, saauguši, apauguši un kļuvuši vairāk bīstami. Tomēr dīvainā deguma smaka liecināja, ka šī nebūs no tām ikdienišķajām dienām, kad būs jāuzmanās no kokiem, augiem, dīvainiem dzīvniekiem, bet kas liecināja, ka notiks kas biedējošs.

Katras būtnes rīts iesākās kā viņam bija ierasts iesākties, kāds devās pastaigā, kāds cits ilgāk gulšņāja, cits negulēja nemaz, vērojot apkārtni un jau sajūtot vieglu deguma smaku, tomēr dūmus apkārt nemanīja.

Aptuvens meža izskats:
http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/84586f88.jpg
http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/4365b66f.jpg
http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/86086d0b.jpg
http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/558d7fc1.jpg

Šeit drīkst postot:
Roviela
Darka
Kristy Light
Rudens bērns Renīna
Sfinx
aww sugar
Melnais Akvareļu Vienradzis
eXplode
Flora
Demiurgs
kaca95

[Darka]

Karhara bija uzskrējusi līdz pašai koka virsotnei un tad pamanīja gaisā uzlaižamies kaut ko kraukļveidīgu. Bet tas nu kaķenīti uztrauca vismazāk,jo skaņa bija pieņēmusies spēkā un līdz ar to smaka tā pat, lai gan meitene bija augstāk, tas neliedza smakai viņai sekot.

Pamanījusi degošo orku, Karhara ļauni pasmīnēja un tad nolēca atkal uz zemes, ne gluži nolēca drīzāk, jau pateicoties lidplēvai, laiski noplanēja lejā.

Vakariņas ir galdā... Karhara iesmējās un nolūkojās uz nu jau atpestīto orku, šie radījumi bija tik pretīgi un noteikti nebaudāmi, bet ne kas cits šai brīdī neienāca prātā.