Iespaidi par spēli Opcijas

[DarkJedi]

Spēle notiek. Piedalos, mani OOG piespieda atransportēt real life kritušos, taču taisos braukt atpakaļ uz spēli.

Manā kontā viens paladins kuram uz altāra ar asu dunci pārgriezu rīkli. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Tas protams pateicoties, tikai ''ļaunajiem'' GM kuri mani godīgu Mirdzošās Niras priesteri padarīja vienā jaukā mirklī par Falekas kalpu, kam jādara briesmīgas lietas. Lol elfi gan to vēl nezina, bet es braucu atpakaļ uz spēli.

Garie komentāri man būs pēc spēles.

[Susuriņš]

1. WYSIWYG tiek lietots tikai, lai atšķirtu reāli eksistējošās spēles lietas (zobens, bruņas, amuleti), no virtuālām, proti lapiņām, uz kurām ir uzraksts "izdzer mani, augsi liels!", vai 50 elfu arčeriem, kas stāv uz pilsētas vārtiem. Šis termins attiecas tikai uz spēles mehāniku, tāpēc šajā kontekstā tas tikai norāda, ka krogusmeitas un bardi bija dzīvi cilvēki, nevis papīra lapiņas ar uzrakstu "1 dziesma".

Šis termins tika lietots kādas sen izbeigtas spēļu sērijas raksturošanai, un ir ar to pārāk saaudzis, lai gan tā patiesā un sākotnējā nozīme ir krietni neitrālāka, un tas nozīmē tikai spēles elementus ar mazu virtualitāti.

2.a. Visās spēlēs, kuras pretendē uz stingru iekšējo hierarhiju, proti ar stingru dalījumu aristokrāti / vienkāršie ļaudis, rodas problēma, ka vienkāršo ļautiņu atveidotājiem, ja tie vēlas stingri turēties savā lomā un tajā patiesi iejusties, nav īsti ko darīt, jo "īstajā" dzīvē, viņiem savs laiks būtu jāpavada smagā un grūtā darbā, kas larpā saprotamu iemeslu dēļ, nav nedz vēlams, nedz iespējams. Tāpat arī stingri pieturoties pie lomas, kādam zemnieciņam būtu jāvairās pat uzlūkot sejā kādu augstdzimušu personu, nemaz nerunājot par sarunu ar tām.

2.b. Iejušanās spēles pasaulē ar bardu dziesmām, meiteņu dejām vai bordeļa apmeklējumu (kurš diemžēl man gāja secen gan statusa, gan dzimuma dēļ) protams ir ļoti jauka, taču ne pārāk ilgstoša. Es ticu, ka ar to ir iespējams izklaidēties kādu laiku, taču dzīve bez izaicinājuma un mērķa ir visai garlaicīga. Šī ir vieta kur būtu jāiejaucas ļaunajiem pārējiem spēlētājiem ("Ja tu man rīt nedosi 50 000 naudiņas, es tev nogriezīšu galvu"), vai arī GM ("jums uzbrūk lācis!") [visi personāži un notikumi ir izdomāti, jebkura sakritība ar reālo dzīvi ir nejaušība]

3. Kāda bija šīs spēles problēma? Manuprāt, spēlētāji pārāk maz spēlēja savā starpā. (šis izteikums attiecas uz visu, kas nav bardi, bordelis vai sabiedriska tērzēšana), proti neviens pie manis nenāca, lai no manis kaut ko dabūtu. Pasauli glāba no mēra, nevis no pēkšņas elfu pasaules dezinfekcijas idejām, vai vampīru vēlmes pārvērst visu pilsētu lielā zviedru galdā, kur donori atdod arī visu savu mantību.

Kāpēc? Uzdrošinos izteikt ideju, ka spēlētāji raustījās no GM. (Mani visdziļākie cieņas apliecinājumi viņiem) Tas NAV akmens GM dārziņā. Es ticu, ka GM būtu pieļāvuši daudzas interesantas idejas, un iespējams, ka minētā problēma pat nav pašu GM vaina - taču kāpēc visi spēlētāji mierīgi uztvēra '50 elfu arčerus ar tarpāta bultām' kā pilnībā pieļaujumu GM ievedumui? Manuprāt, šis apstāklis, kas figurēja manā dzirdes lokā esošo spēlētāju apsvērumos, pilnībā parāda to, ko spēlētāji uzskatīja par savām iespējām šajā spēlē.

Iespējams, daži spēlētāji uzskatīja, ka no viņiem sagaida tikai tējas pasniegšanu un novākšanu jauku sarunu pavadījumā. Vai tā ir GM, vai spēlētāju vaina, es nezinu. Varbūt vainojams nav nedz viens, nedz otrs, bet gan neveiksmīgā komunikācija starp GM un spēlētājiem, proti - spēlētāji domā, ka zina, ko domā GM un otrādi. Tas varētu izskaidrot arī atšķirību starp Kbk un Sanctuary - drakonistu skats uz spēli bija līdzīgāks GM viedoklim.