Iespaidi par spēli Opcijas

[DarkJedi]

Spēle notiek. Piedalos, mani OOG piespieda atransportēt real life kritušos, taču taisos braukt atpakaļ uz spēli.

Manā kontā viens paladins kuram uz altāra ar asu dunci pārgriezu rīkli. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Tas protams pateicoties, tikai ''ļaunajiem'' GM kuri mani godīgu Mirdzošās Niras priesteri padarīja vienā jaukā mirklī par Falekas kalpu, kam jādara briesmīgas lietas. Lol elfi gan to vēl nezina, bet es braucu atpakaļ uz spēli.

Garie komentāri man būs pēc spēles.

[Kamazs]

Trīs, divi, viens, kas nav gatavs – nav mana vaina: ja jums nepatīk noteikumi, tad spēlējiet nepievēršot tiem uzmanību.

Šis izklausās ļoti dīvaini tik virtuālā spēlē.

Virtuālā spēlē visiem spēles noteikumiem vajag būt tādiem, kādi tie bija alķīmiķiem Uvaisas krēslā.

Vai tie regulē kā tev aplaudēt bardu dziesmām, kā teikt komplimentus bordeļa meitenēm, kā sadarboties ar pilsētas sargiem, kā aiziet no savas nometnes palīdzēt kādam vai vienkārši piedzīvojumus meklējot, kā pārdzīvot biedru nāvi vai līksmot par kopējiem panākumiem?

Tu mini WYSIWYG lietas.

Vajag skaidrus noteikumus, lai, piemēram, GMi nevarētu pateikt "pilsētai ir 50 arčeri uz sienām" un vēlāk tos piepeši "nomainīt", lai būtu konsekvence, skaidrība. Ja spēle nav WYSIWYG, tad noteikumiem skaidri jādefinē tas, kas nav redzams. Kam tas vajadzīgs? Lai spēlētājs varētu izprātot cēloņus un likumsakarības, varētu izdomāt kā risināt kvestus izmantojot viņam dotās iespējas saskaņā ar noteikumiem -- tobiš, interesanti un pilnvērtīgi spēlēt.

Šo rakstu rediģēja Kamazs: 24.08.2006 11:55

[Henenu Hissu]

Sveicināti atkal. Nu, re, cik skaistas atbildes parādījās. Ne tā, ka man gribētos šeit uzsākt kādus strīdus, bet ir jāatbildē it īpaši ja izmanto manus vārdus.

Tu mini WYSIWYG lietas.

Gan nē. Tur es minēju atspēles lietas, sajūti atšķirību. Godīgi sakot man ir maz saprotams kā dēļ tiem maniem vārdiem bija izdomāts kaut kāds sakars ar pseidosvarīgo WYSIWYG. Turklāt – vai tiešam ir tā, ka “pilnvērtīgi spēlēt” nozīme “risināt kvestus izmantojot dotās iespējas saskaņā ar noteikumiem”? Nez kāpēc es visu laiku biju domājis, ka “pilnvērtīgi spēlēt” ir “gūt baudu no un sagādāt baudu ar saskari ar pārējiem spēlētājiem, mēģinot iepazīt to, ko reāla dzīve sastapt nevar”.

Šādējādi mēs nonācām pie maradu komandas. Nu gan ir skaisti, viņiem bija “jāpalīdz spēlei” un tā, lai pat pēdējais pilsētas ubags zināja, ka viņi “palīdzēja”. Pirmkārt ar to “palīdzību spēlei” nav visam skaidrs, “spēle” ir abstrakts jēdziens, no kādas puses neskaties. Kam tad konkrēti viņiem bija jāpalīdz? “Spēlētāju” pulkam, kas parakstījās savā nespējā spēlēt un gremdēja savas skumjas piparu rūgtā? Bet ja tomēr tas ir spēles sižets kam bija jāpalīdz attīstīties, esiet ar mieru – bez maradu palīdzības psions Mets neatdzīvinātu seno pilsētu, alķīmiķiem nebūtu amuletu apburšanai, elfiem nebūtu jaunu vārtu, pasaulei nebūti traktāta par rasu izcelsmi, un tas ir tikai mazi nieki ko es zinu no tā iespaida, ko maradi atstāja Uvaisā. Laikam, cilvēkam ar maisu uz galvas (kas izskatījās tāpat ka vilkaču maskas vilkačiem no vampīru-vilkaču komandas) bija grūti to iespaidu ieraudzīt. Tomēr apvainoties uz to, ka taisnīgi nesaprotošie spēlētāji jautāja viņam ko tieši viņi redz – to lūdzu, to varēja.

Labi, šeit varētu būt rakstīts vēl daudz ko, bet ir jāapstājas. Pierādīt apkārtējiem ka viņi spēlēt neprot vai kaut kas tamlīdzīgs nav mans mērķis. Ko man gribētos sasniegt ir lai pirms rakstīt, ka spēle ir sūds un meistari ir āži, tas spēlētais apstātos un aizdomātos “bet ko es izdarīju lai gūtu baudu no spēles?”.

Esiet sveiki un labi spēlējiet labas spēles. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/medieval.gif)