Maģiskais dārzs, [c]/[pzp] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Maģiskais dārzs, [c]/[pzp] |
10.08.2006 10:43
Raksts
#1
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām Grupa: Biedri Pievienojās: 07.02.04 Kur: ..zvaigžņu spieta izpūstajā košļājamās gumijas burbulītī lidinoties!! |
Reiz kāds teica - gan jau, ka vēlāk nākotne būs labāka, bet, kad šī nākotne pienāca, ne visi tā uzskatīja, jo tagad daudzi teica - kaut viss būtu tā kā bija senču senču laikos.
Reiz viss bija tik mierīgs un kluss, bet tad pēkšņi sāka brukt ēkas, mūsdienīgā tehnoloģija vienkārši atsacījās darboties. Vienīgais, kas attīstījās pilnā sparā, bija daba, kura pārauga visu, apauga visu un iznīcināja vājo. Izdzīvoja tikai retais un tas pas ar laiku pārvērtās, pielāgojoties meža iedzīvei un tam bargumam, kuru tas pieprasīja. Mežā varēja ik pa solim manīt ko neparastu, ko no veciem laikiem palikušu, dabas neaprītu, tomēr lielākoties bija jāpaļaujas, ka šodien daba nemainīsies un šodien būs žēlīga pret tevi. Stāsts iesākas ar ikdienišķu rītu, kad iznākot no savas mītnes, kārtējo reizi liekas, ka tā ir kur citur pārvietota, jo koki pārauguši, saauguši, apauguši un kļuvuši vairāk bīstami. Tomēr dīvainā deguma smaka liecināja, ka šī nebūs no tām ikdienišķajām dienām, kad būs jāuzmanās no kokiem, augiem, dīvainiem dzīvniekiem, bet kas liecināja, ka notiks kas biedējošs. Katras būtnes rīts iesākās kā viņam bija ierasts iesākties, kāds devās pastaigā, kāds cits ilgāk gulšņāja, cits negulēja nemaz, vērojot apkārtni un jau sajūtot vieglu deguma smaku, tomēr dūmus apkārt nemanīja. Aptuvens meža izskats: http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/84586f88.jpg http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/4365b66f.jpg http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/86086d0b.jpg http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/558d7fc1.jpg Šeit drīkst postot: Roviela Darka Kristy Light Rudens bērns Renīna Sfinx aww sugar Melnais Akvareļu Vienradzis eXplode Flora Demiurgs kaca95 |
|
|
23.08.2006 11:18
Raksts
#2
|
|
Kārto SLIM-us Grupa: Biedri Pievienojās: 22.11.04 Kur: Nezinu. Paņem mani līdzi. |
Šonakt viņa juta neparastas pārmaiņas, citādākas, kā parasti. Taču arī tas nebija neparasti, pārmaiņas bija pārmaiņas tieši savāduma dēļ. Sapnī viņa redzēja ilgu lietusgāzi un stirnveidīgu dzīvnieku baru, kurā visas mātītes bija grūsnas.
Persefone pamodās no miega. Neparastā laikā , jo bija rīts, vēls ilgi pēc saullēkta. Brīdi pagaidījusi, līdz pamodās pavisam, viņa saprata, kas viņu iztraucējis. Tā bija baismīga deguma smaka un skaļi brēcienu, kam sekoja liela kņada. Viņa nesteidzīgi piecēlās un pameta savu mītni, koka miza aiz viņas sakļāvās tā, ka palika redzama tikai vāja svītriņa. Izgājusi ārpus ziedoši zaļajam laukumam, ko aizsedza viņas vītola nokarenie zari, viņa krietnu gabalu tālāk ieraudzīja veselu pulku ar šķietami satrauktiem radījumiem un kādu, no kura, šķiet, nāca gan brēcieni, gan smaka. Degt gan viņš vairs nedega, taču gruzdēšanas smaka bija drausmīga. Nolēmusi iesaistīties notiekošajā, lai uzzinātu, kas noticis, viņa devās pie pārējām radībām. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 17.06.2024 08:31 |