Iespaidi par spēli Opcijas

[DarkJedi]

Spēle notiek. Piedalos, mani OOG piespieda atransportēt real life kritušos, taču taisos braukt atpakaļ uz spēli.

Manā kontā viens paladins kuram uz altāra ar asu dunci pārgriezu rīkli. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Tas protams pateicoties, tikai ''ļaunajiem'' GM kuri mani godīgu Mirdzošās Niras priesteri padarīja vienā jaukā mirklī par Falekas kalpu, kam jādara briesmīgas lietas. Lol elfi gan to vēl nezina, bet es braucu atpakaļ uz spēli.

Garie komentāri man būs pēc spēles.

[Lia'angia]

Piekrītu, ka GMu bija daudz par maz. Un, ka ekonomika nebija labi izstrādāta. Diemžēl, ne pārāk funkcionēja rācijas, kuras citās spēlēs krietni atvieglo GMiem dzīvi.
Kad pēdējo reizi redzēju spēlētāju sarakstu, tajā bija 109 cilvēki - uz 5 gm tas ir stipri par daudz, mēs fiziski nepaspējām būt visur, kur vajag, un nepalaidām stipri daudzus personīgos kvestus tieši laika trūkuma dēļ. Kaut gan bija spēlētāji, kas savus personīgos kvestus dabūja un izpildīja pat ar uzviju.
Ar lokācijām ir tieši tas pats. Lai būtu kaut cik tik bieži piesauktais wysiwyg vai kā nu tur, pie katras lokācijas vajadzētu sēdēt vismaz NPC un gaidīt, kad kādam spēlētājam labpatiksies tur uzrasties. Tā bija ar avotu un driādām, kuras, kā paši redzējāt, žēlojās, ka bijis traki garlaicīgi.
Lai gan es piekrītu, ka bija daudz kļūdu, tomēr negribu piekrist, ka spēle izgāzās. Tie, kas paši gāja un meklēja piedzīvojumus, kas PAŠI aktīvi komunicēja un meklēja spēles kašķus un draudzības, nevarēja sūdzēties par garlaicību. Tie, kas sēdēja zem eglītes un vēroja, kā aug zāle, un gaidīja, ka GM pienāks klāt un iedos kvestus rokās, tā arī palika sēžam, jo mums bija gana noņemšanās ar tiem pirmajiem. Kā teica Osītis: "Tad, kad es pats sāku iet un darīt, man palika interesanti". GMu uzdevums ir nevis bīdīt spēli, bet radīt pasauli, kurā spēlētāji var ņemties paši, ar pēc iespējas mazāku GMu iejaukšanos, vismaz tā domāju es.
Atvainojos spēlētājiem, sevišķi vampīru-vilkaču komandai, kuriem nevarēju veltīt tik daudz laika, kā viņi bija pelnījuši.
Secinājumi priekš manis - nedomāju, ka vēl kādreiz GMošu, vismaz tik lielā spēlē ne - man trūkst i stingrības, i autoritātes, ja daži spēlētāji var pilnīgi klapēt ar ausīm uz maniem norādījumiem. Tomēr man bija patiesa bauda vērot daudzu spēlētāju sagatavotības līmeni - skaistos rituālus (vilkaču ziedošanas rituāls bija kaut kas neaizmirstams!), dzēlīgās sarunas starp pretiniekiem, patiesās rūpes par draugiem un visu pārējo, kas rada sajūtu, ka tu šajā pasaulē dzīvo.