Iespaidi par spēli Opcijas

[DarkJedi]

Spēle notiek. Piedalos, mani OOG piespieda atransportēt real life kritušos, taču taisos braukt atpakaļ uz spēli.

Manā kontā viens paladins kuram uz altāra ar asu dunci pārgriezu rīkli. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Tas protams pateicoties, tikai ''ļaunajiem'' GM kuri mani godīgu Mirdzošās Niras priesteri padarīja vienā jaukā mirklī par Falekas kalpu, kam jādara briesmīgas lietas. Lol elfi gan to vēl nezina, bet es braucu atpakaļ uz spēli.

Garie komentāri man būs pēc spēles.

[Kaza]

Skat, skat ^^
Labu laiku domāju uzveidot pavedienu, bet mani atturēja pārāk nesvarīgā loma, ko spēlēju (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Njam,. no spēles esmu (lai gan - esam, runāšu arī otras driādas vārdā) atpakaļ jau stundas, ām, 10. Pašsajūta nu jau OK, tikai tāds nelāgs nogurums un bites sakostā kāja bik surst.

Bet nu par driādu piedzīvojumiem Uvaisā.
Ieradāmies biku pēc divpadsmitiem, ievērtējām pilsētas dzīvi. Ļoti ātri un veiksmīgi uzslējām telti, kas mūs pašas ļoti pārsteidza, jo bijām domājušas, ka vismaz kko noteikti sajauksim (a varbūt tā arī bija, bet katrā ziņā teltī pavadījām gana maz laika, lai to nemanītu). Pēc laiciņa mūs savāca GM Gunta un aizveda uz mūsu jauko ''nekurieni'' meža vidū. Mūsu uzdevums - labi izskatīties, dancot, lēkāt, ķiķināt un flirtēt, tb - sargāt alķīmisko komponentu Dzīvības Ūdeni.
To tad arī darījām. Pēc laika kļuva karsti, ņemot vērā to, ka mūsu mājvieta atradās pļavā. Avota sargāšana pārvērtās par random klīšanu līdz ceļam un atpakaļ, vārgi cerot, ka tomēr kādam savajadzēsies to Dzīvības ūdeni. Rezultāts - drausmīgi daudz odu, drausmīgi daudz cigarešu un pilnīgs pfeeeee. Tad atskrēja šausmīgi pārskrējusies Gunta un aizsūtīja mani pēc kkāda tur kausa uz pilsētu. Tip esot mēs viņu pie beigtiem vilkačiem atradušas, iepaticies un savākušas. Smuka mantiņa, spīd (un maksāja Ls 5.65, btw), ko tur daudz - mums patīk, mēs ņemam. Ko tas dara, kas tas tāds un cik tam liela nozīme - hvz. Arvārdsakot, paķēru kausu un rikšoju atpakaļ uz savu bedri. Kas tur jauns - nekā. Tagad mēs sēdējām tur ar kausu un avotu.
Protams, pēc laika atkal apriebās un atsākām savu skraidīšanu līdz ceļam un atpakaļ. šoreiz mums paveicās un sastapām trīs elfus kas veda līdzi divas cilvēku meitenes. Viens no viņiem mūs izprašņāja mūs par kkādiem mostriem, kas radušiem maģijas rezultātā. Secinājis, ka mēs zinām apmēram tikpat, cik viņš un vēl mazāk, jams visnotaļ galanti pateicās un atvadījās. sasparojušās un dabūjušas sava veida būstu, devāmies atpakaļ pie sava avota, naivi cerot, ka nākamais viņu pieturpunkts būs mūsu placdrams. Lika pagaidīt.
Pēc apmēram stundas mums apriebās tur cepties, tādēļ devāmies aplūkot apkārtni. Laimīgas sagadīšanās dēļ, pirmos izdomājām apciemot elfus, kas vēlākajā spēlē izrādījās varen noderīgi. Elfu cietoksni atradām makten fiksi. Vispirmām kārtām, izlūkojām situāciju pa žoga šķirbām, vai tur maz kāds ir, jo pirmiņ laba ''čupiņa'' elfu aizdevās uz pilsētās pusi. Tomēr Nira bija mūsu pusē un tomēr ieraudzījām kādus trīs elfus, kas cītīgi ko apsprieda. Pēc laba laika klusāku un skaļāku minējumu (pa to lai ku stāvot sarkanajās skudrās, kuras mūsu kājas uzskatīja par varen jauku izklaidi), viņi beidzot mūs sadzirdēja un pienāca pie vārtiem. Pēc neveiklas un samocītas sarunas, secinājām, ka elfi ir tīri jēdzīgi un veikli notināmies. Kur? Protams, atpakaļ uz savu bedri.
Pēc stundas pusotras atskrēja Gunta un beidzot deva mums cerību uz normālu spēli. Izrādījās, ka pasauli pārņēmis mēris, kurš steidzami jāaptur, savādāk drīs visi sēdēs mirušo zemē. Dabūju rikšot uz pilsētu pēc lapeles ar šifrētu pantiņu, kas acīmredzot bija lūgsna trim māsām. Veiksmīgi dabūju savu lapeli un tādā pašā riksītī cilpoju atpakaļ uz savu mājvietu. Vēl vairāk cerību deva Guntas komentārs par to, ka mani jau iespējams tur gaida pārbijušies un izmisuši elfi. Gaidīja? KĀ TAD! Neviena tur nebija, tikai bik ````ed -off driāda, kura bik kusi lēkāja pa pļavu un lasīja puķītes. Tip, domājām izskatīties pēc driādām, kuras ir varen ''driādiskas''. Protams, pēc zināma laika lēkāšanas pa sauli mēs piekusām un, uzlikušas mīksto visam mērim, atgriezāmies ēnā. Tā arī nesagaidījušas nevienu pašu mirēju, devāmies uz ceļa galu, tā teikt, izlūkot, varbūt kāds tuvojas. Un uzskrējām virsū tiem pašiem elfiem, kuri iepriekš mūs iztaujāja par briesmoņiem. Diezgan ātri un viegli viņi pierunāja mūs nākt līdzi uz jamo nometni. Tur ietirgojām almighty lūgsnu pret varen jauku aizsardzības burvestību. Tad sekoja ilga un mokoša dirnēšana elfu nometnē, jo viņi acīmredzot bija diezgan populāri un tādēļ viņus regulāri apciemoja visādi random chari. Kad beidzot viss bija padarīts, mūs aizvilka līdzi noskatīties pasaules glābšanas rituālu ar solījumu pēc tam uzlikt mūsu bedrei apsolīto charmu. Bija interesanti. It īpaši tad, kad kāds vilkacis gandrīz uzkāpa man virsū.
Tas viss aizņēma aptuveni stundas trīs, lai gan varu kļūdīties, bet katrā ziņā mēs beidot nokļuvām mūsu nometnē. Tur mūs gaidīoja nepatīkams pārsteigums. Bet nu, speli uzlikām (tip ja kas, tad visi, kas bija tur un neredzēja mūs, bet lapiņu kokā, turklāt vēl to izlasīja, zinās, kas ar jamiem notika) un saņēmām uzaicinājumu padzīvotie pie elfiem kādu brīsniņu. To arī darījām> Jāsaka, ka ar prieku pametām savu vietu, jo tā tāpat izrādās bija pārāk grūti atrodama.
Elfu nometnē mūs uzņēma ļoti jauki un viesmīlīgi. Iekodām savu paiku, parunājām un tā. Pamanījām ciema priesteri (or mācekli, tā arī nesapratu), kuš viens pats sēdēja uz kkādas segas tālāk no pārējiem. Saštukojām, ka jāiet izklaidēt jams. Izrādījās, ka tas baltais ir marihuānas lauks un ka priesteris pašlaik to ''audzē''. Nu neko, ceram. ka driādu klātbūtne tur deva kādu labumu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)
Gandrīz novērsām priesteri no garīgām lietām un pievērsām viņu laicīgajām. Laikam tas mūsu nosacīto apģērbu dēļ (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Priesteris mūs vislaipni pacienāja ar krājumiem no tempļa pagrabiem. Patiesībā, tā arī sēdējām, noklausījāmies vakara rituālu, kurā apsvētīja visu ciemu un aizsedza Niras Mirdzošās portretu (lai viņai nav jāskatās, ar ko elfi pa naktīm nodarbojas), iztukšojām pagraba krājumus, sapīpējāmies laukā audzēto zāli (lol), vedām sarunas gan in, gan out of game. Pieredzējām nepatīkamu brīdi, kad pie mums ieradās Falekas sekotāji (protams, ārpusspēles) un pamatīgi ````ofoja GM.
Tālāk tā arī ar musm nekas nenotika, atplīsām turpat pie ugunskura un nočučējām līdz pulksten desmitiem. Pēcāk veikli savācām mantiņas un nozudām uz savu placdramu, kur turpinājām vērot, kā zāle aug. Pārsteidzošo, bet līdz pat šim brīdim nevienam nah nevajadzēja to sasodīto Dzīvības ūdeni. Arī par jauniegūto itemu ''Driādas Asaras'' neviens neklapēja ne ar ausi. Pasēdējām, izdomājām visus par un pret un devāmies uz pilsētu, lai sazvanītu civilizāciju un tiktu mājās.

Tā lūk. Nekas TĀDS nenotika. Varbūt, ka GM vnk nebija laika priekš visiem spēlētājiem, varbūt NPC patiešām ir garlaicīga spēle. Katrā ziņā, ne pile dzīvības Ūdens netika atdota. Iespējams tāpēc, ka viens alķīmiķis atstiepās, otrs zināmais piedzērās un par pārējiem mums vnk nebija ne jausmas. Vienīgās Driādas Asaras beigās atdevām Dveshy par skaistām acīm. Tad jau mums viss bija visnotaļ pie kājas.

Njā. Atliek secināt, ka spēle mums bija visnotaļ vienmuļa. Bet nu - nemaz ne slikta. Ceru, ka jums tur vēl turpinās gana jauka un interesanta spēle, kura paliks atmiņā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Paldies liels Guntai, kas mūs pieskatīja, paldiesiņš elfiem par naktsmājām un Dark Jedi par alu (un zvaigznēm, lol). Arīdzan visiem pārējiem ceļā sastaptajiem kā arī nesatiktajiem čariem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Jums ir par vismaz vienu spēlētāju vairāk, jo otrai driādai šitas viss patika, neskatoties uz negatīvajām spēls pusēm.
Vēl tikai padoms turpmākiem gadījumies - lai vai cik necivilizēta liekas spēles vieta, pieskatiet savu īpašumu un personīgās mantas. Lai vnk nesanāk kā mums (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Kaza: 20.08.2006 00:56