Maģiskais dārzs, [c]/[pzp] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Maģiskais dārzs, [c]/[pzp] |
10.08.2006 10:43
Raksts
#1
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām Grupa: Biedri Pievienojās: 07.02.04 Kur: ..zvaigžņu spieta izpūstajā košļājamās gumijas burbulītī lidinoties!! |
Reiz kāds teica - gan jau, ka vēlāk nākotne būs labāka, bet, kad šī nākotne pienāca, ne visi tā uzskatīja, jo tagad daudzi teica - kaut viss būtu tā kā bija senču senču laikos.
Reiz viss bija tik mierīgs un kluss, bet tad pēkšņi sāka brukt ēkas, mūsdienīgā tehnoloģija vienkārši atsacījās darboties. Vienīgais, kas attīstījās pilnā sparā, bija daba, kura pārauga visu, apauga visu un iznīcināja vājo. Izdzīvoja tikai retais un tas pas ar laiku pārvērtās, pielāgojoties meža iedzīvei un tam bargumam, kuru tas pieprasīja. Mežā varēja ik pa solim manīt ko neparastu, ko no veciem laikiem palikušu, dabas neaprītu, tomēr lielākoties bija jāpaļaujas, ka šodien daba nemainīsies un šodien būs žēlīga pret tevi. Stāsts iesākas ar ikdienišķu rītu, kad iznākot no savas mītnes, kārtējo reizi liekas, ka tā ir kur citur pārvietota, jo koki pārauguši, saauguši, apauguši un kļuvuši vairāk bīstami. Tomēr dīvainā deguma smaka liecināja, ka šī nebūs no tām ikdienišķajām dienām, kad būs jāuzmanās no kokiem, augiem, dīvainiem dzīvniekiem, bet kas liecināja, ka notiks kas biedējošs. Katras būtnes rīts iesākās kā viņam bija ierasts iesākties, kāds devās pastaigā, kāds cits ilgāk gulšņāja, cits negulēja nemaz, vērojot apkārtni un jau sajūtot vieglu deguma smaku, tomēr dūmus apkārt nemanīja. Aptuvens meža izskats: http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/84586f88.jpg http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/4365b66f.jpg http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/86086d0b.jpg http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/558d7fc1.jpg Šeit drīkst postot: Roviela Darka Kristy Light Rudens bērns Renīna Sfinx aww sugar Melnais Akvareļu Vienradzis eXplode Flora Demiurgs kaca95 |
|
|
10.08.2006 15:13
Raksts
#2
|
|
Zintniece Grupa: Noslēpumu nodaļa Pievienojās: 03.11.03 Kur: te un tagad Dzīvā enciklopēdija |
Tengu turpināja savu ceļu no vienas koka galotnes uz otru, ik pa brīdim pamesdams skatu lejup, cauri lapotnei uz to, kas notiek pamežā.
Pēdējā skatiena iemesls bija skaidri sadzirdama pakavu klaboņa. Kā tad! Kentaurs. Sist! Kur lien! Otoki gandrīz, gandrīz jau metās lejup, bet tad pēkšņi pamanīja vecu obelisku (OOC - no tiem, kas attēlos - uzraksts ar tipiski liektu jumtiņu), kurš, cik viņš atcerējās, bija tādu gabaliņu, teiksim, krietnu gabaliņu aiz tengu īpašuma robežām. Dusmas pierima, un tengu sāka vērot kentauru, kurš, acīmredzot, netaisījās cīnīties, jo loku bija brīvi uzmetis plecā. Un devās prom nevis uz Otoki robežām. Karasu tengu savicināja spārnus, vēlreiz pārlaida acis apvārsnim, vai tiešām neko neredz? un laidās lejup. Viņa lidojiens bija ļoti straujš, viens acumirklis, un tengu, pārvērties mūka izskatā, bez spārniem un parastu cilvēka seju, stāvēja lejā starp kokiem, nedaudz iesāņus no kentaura viņam priekšā, neaizšķērsojot ceļu. Šakujos Otoki rokās bija atbalstīta pret zemi, nevis pacelta cīņas pozīcijā, pie sāniem vīdēja zobens. Lai veiksme ar Tevi! Kurp iedams? Neviens pat nespētu iedomāties, ka šī ir tā pati balss, kas pirmīt piekliedza visu mežu. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 17.06.2024 07:32 |