![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 07.02.04 Kur: ..zvaigžņu spieta izpūstajā košļājamās gumijas burbulītī lidinoties!! ![]() |
Reiz kāds teica - gan jau, ka vēlāk nākotne būs labāka, bet, kad šī nākotne pienāca, ne visi tā uzskatīja, jo tagad daudzi teica - kaut viss būtu tā kā bija senču senču laikos.
Reiz viss bija tik mierīgs un kluss, bet tad pēkšņi sāka brukt ēkas, mūsdienīgā tehnoloģija vienkārši atsacījās darboties. Vienīgais, kas attīstījās pilnā sparā, bija daba, kura pārauga visu, apauga visu un iznīcināja vājo. Izdzīvoja tikai retais un tas pas ar laiku pārvērtās, pielāgojoties meža iedzīvei un tam bargumam, kuru tas pieprasīja. Mežā varēja ik pa solim manīt ko neparastu, ko no veciem laikiem palikušu, dabas neaprītu, tomēr lielākoties bija jāpaļaujas, ka šodien daba nemainīsies un šodien būs žēlīga pret tevi. Stāsts iesākas ar ikdienišķu rītu, kad iznākot no savas mītnes, kārtējo reizi liekas, ka tā ir kur citur pārvietota, jo koki pārauguši, saauguši, apauguši un kļuvuši vairāk bīstami. Tomēr dīvainā deguma smaka liecināja, ka šī nebūs no tām ikdienišķajām dienām, kad būs jāuzmanās no kokiem, augiem, dīvainiem dzīvniekiem, bet kas liecināja, ka notiks kas biedējošs. Katras būtnes rīts iesākās kā viņam bija ierasts iesākties, kāds devās pastaigā, kāds cits ilgāk gulšņāja, cits negulēja nemaz, vērojot apkārtni un jau sajūtot vieglu deguma smaku, tomēr dūmus apkārt nemanīja. Aptuvens meža izskats: http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/84586f88.jpg http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/4365b66f.jpg http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/86086d0b.jpg http://img.photobucket.com/albums/v126/Mad...ng/558d7fc1.jpg Šeit drīkst postot: Roviela Darka Kristy Light Rudens bērns Renīna Sfinx aww sugar Melnais Akvareļu Vienradzis eXplode Flora Demiurgs kaca95 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Zintniece ![]() Grupa: Noslēpumu nodaļa Pievienojās: 03.11.03 Kur: te un tagad Dzīvā enciklopēdija ![]() |
Otoki pamodās rīta agrumā ar saules lēktu saulstaram noglāstot viņa knābi. Nekavējoties piecēlies uz ceļgaliem, tengu cienīgi un pazemīgi sveicināja Sauli, vienu no retajām lietām, patiesībā, vienīgo, kuru viņš pielūdza, jo daudzo gadsimtu gaitā, kopš tengu dzīvoja mežā, tā vienīgā nebija mainījusies. Koki bija izauguši un sakrituši, būtnes bija nākušas un gājušas, vienīgi Saule palika nemainīga un uzticama.
Ticis galā ar pienākumiem, viņš ierasti saposās jaunai dienai. Kad viss bija kārtībā, Otoki iznāca no sava koka dobuma pavērot apkārtni. Redzētais viņu neiepriecināja - atkal jau viss ir savādāk, atkal būs no jauna jāiezīmē robežas, kā kārtīgam saimniekam pieklājas. Ķildīgi kašķīgā garastāvoklī tengu nolaidās zemē no koka un devās robežgājienā. Nevienam nav ļauts te ieblandīties! Pusceļā būdams, viņš pēkšņi saoda deguma smārdu. Deg! Kur deg? Kas deg? Tengu uzlaidās tuvākā lielā koka galotnē un no turienes centās ieraudzīt, kas un kā. Vai tālu? Vai nāk šurp? |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 17.06.2024 07:08 |