Bailes no nāves, K Ā P Ē C ? |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Bailes no nāves, K Ā P Ē C ? |
04.06.2004 17:14
Raksts
#1
|
|
Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem Grupa: Biedri Pievienojās: 28.10.03 Kur: lielceļš |
Nedadz skumja teema ,bet es veeleejos uzzinaat par to nedaudz vairaak.
Kaapeec cilveekiem ir bail no naaves? Vai tu baidies? Kaapeec? (abos gadiijumos) Manupraat, naave rada ko jaunu, panemot visu. Bet kaapeec mees tik loti baidaamies no taas? Peec tam jau mums nekas nebuus vajadziigs, un nekas muus nesaistiis ,arii shii muusu dziive ne. Turklaat -neviens, kas ir nomiris nav atgriezies... Meedz jau baidiities no daudz kaa, bet (atkal jau jaatkaartojas)- kaapeec mees baidaamies no nezinaamaa - naaves? Šo rakstu rediģēja Reiki: 04.06.2004 17:38 |
|
|
21.07.2006 22:23
Raksts
#2
|
|
Pārvērš vaboles par pogām Grupa: Biedri Pievienojās: 03.07.06 Kur: Own no weaknesses or faults. |
Es nebaidos no nāves. Nāve ir tikai jauns sākums. Dzīvības aplis. Ir jānomirst, lai atdotu zemei savu enerģiju, un pēc tam to saņemtu atpakaļ reinkarnācijas procesā. Nāve nav beigas, tādēļ no tās nav jābaidās. Es atgriezīšos tik ilgi, kamēr būšu iemācījusies visu, ko varu iemācīties.
Tas no kā man ir bail novecojot ir bezpalīdzība. Bet to es nepieļaušu, ar vienalga kādiem paņēmieniem, bet nē. No nāves noteikti nebūtu jābaidās, jo tas ir dabīgs process un tā nav katastrofa. Cilvēks baidoties no nāves var daudz ko zaudēt, bet neiegūst pilnīgi neko. Mans subjektīvais viedoklis ir, ka tā ir šaurprātība. No ofennce. Tas nav uzbrauciens. |
|
|
21.07.2006 22:48
Raksts
#3
|
|
Pārvērš vaboles par pogām Grupa: Biedri Pievienojās: 30.03.04 Reģis 2008 |
CITĀTS(Lady Calisto Rose @ 21.07.2006 23:23) [snapback]1011533[/snapback] Es nebaidos no nāves. Nāve ir tikai jauns sākums. Dzīvības aplis. Ir jānomirst, lai atdotu zemei savu enerģiju, un pēc tam to saņemtu atpakaļ reinkarnācijas procesā. Nāve nav beigas, tādēļ no tās nav jābaidās. Es atgriezīšos tik ilgi, kamēr būšu iemācījusies visu, ko varu iemācīties. Tas no kā man ir bail novecojot ir bezpalīdzība. Bet to es nepieļaušu, ar vienalga kādiem paņēmieniem, bet nē. No nāves noteikti nebūtu jābaidās, jo tas ir dabīgs process un tā nav katastrofa. Cilvēks baidoties no nāves var daudz ko zaudēt, bet neiegūst pilnīgi neko. Mans subjektīvais viedoklis ir, ka tā ir šaurprātība. No ofennce. Tas nav uzbrauciens. Idejiski piekrītu tomēr šaubos vai tevis teiktais ir gluži patiesība. No nāves nebūtu jābaidās taču ir grūti noticēt ka tu tiešām nebaidies. Tev vienkārši būtu sarežģīti to zināt. Savas bailes cilvēks apjauš tikai kaut kādā veidā sastopoties ar tām un tavā postā jaušamā nedaudz bravurīgā pārliecība liek domāt ka tu ar nāvi īsti sastapusies neesi. Protams es to nevaru zināt un iespējams kļūdos. |
|
|
21.07.2006 23:31
Raksts
#4
|
|
Pārvērš vaboles par pogām Grupa: Biedri Pievienojās: 03.07.06 Kur: Own no weaknesses or faults. |
CITĀTS(trobelius @ 21.07.2006 23:48) [snapback]1011541[/snapback] Idejiski piekrītu tomēr šaubos vai tevis teiktais ir gluži patiesība. No nāves nebūtu jābaidās taču ir grūti noticēt ka tu tiešām nebaidies. Tev vienkārši būtu sarežģīti to zināt. Savas bailes cilvēks apjauš tikai kaut kādā veidā sastopoties ar tām un tavā postā jaušamā nedaudz bravurīgā pārliecība liek domāt ka tu ar nāvi īsti sastapusies neesi. Protams es to nevaru zināt un iespējams kļūdos. Ja tas, ka mani gandrīz nobrauc mašīna, slīkšana, skaitās pie šī, tad esmu. Bet manuprāt nāve ir vairāk kā ģībšana. Satikšanās ar nāvi varētu būt miršana. Mirusi es laikam neesmu. Nē, iespejams, ka bravūrīgums šeit ir manāms manas agresīvās dabas dēļ. Es no nāves tiešām nebaidos. Tikai tad, kad būšu nomirusi, spēšu pastāstīt, vai man tiešām nebija bail mirklī, bet nē, šobrīd es nebaidos mirt. Bet, protams, no mirušajiem, manuprāt, vēl neviens nav uzcēlies. Ja Tu spētu smalkāk pastāstīt kā Tu iedomājies sastapšanos ar nāvi, citiem rastos labāks priekšstats par to, un ko atbildēt. Varbūt cilvēki pārstātu bīties nāves. Šo rakstu rediģēja Lady Calisto Rose: 21.07.2006 23:32 |
|
|
22.07.2006 02:40
Raksts
#5
|
|
Pārvērš vaboles par pogām Grupa: Biedri Pievienojās: 30.03.04 Reģis 2008 |
CITĀTS(Lady Calisto Rose @ 22.07.2006 00:31) [snapback]1011550[/snapback] Ja tas, ka mani gandrīz nobrauc mašīna, slīkšana, skaitās pie šī, tad esmu. Bet manuprāt nāve ir vairāk kā ģībšana. Satikšanās ar nāvi varētu būt miršana. Mirusi es laikam neesmu. Nē, iespejams, ka bravūrīgums šeit ir manāms manas agresīvās dabas dēļ. Es no nāves tiešām nebaidos. Tikai tad, kad būšu nomirusi, spēšu pastāstīt, vai man tiešām nebija bail mirklī, bet nē, šobrīd es nebaidos mirt. Bet, protams, no mirušajiem, manuprāt, vēl neviens nav uzcēlies. Ja Tu spētu smalkāk pastāstīt kā Tu iedomājies sastapšanos ar nāvi, citiem rastos labāks priekšstats par to, un ko atbildēt. Varbūt cilvēki pārstātu bīties nāves. nu. jā. savā ziņā piekrītu. tā patiesi sastapties ar nāvi un paspēt vēl izvairīties no tās, lai pēc tam, dzīvam esot, apjaustu vai neapjaustu savas bailes, laikam nav iespējams, un tāpēc jebkura cilvēka apgalvojumi saistībā ar nāvi un bailēm nevar tikt uztverti kā nepatiesība un , manuprāt, arī kā patiesība ne. Taču to sastapšanos ar nāvi es nebiju domājis tik konkrēti. Ja cilvēks ir nodzīvojis garu, pilnvērtīgu mūžu, tad gandrīz neizbēgami viņam ir nācies redzēt tuvus, mīļus cilvēkus mirstam un jaunus piedzimstam. Tāda pieredze, domājams, liek pieņemt faktu ka nāve ir stabils, nenovēršams punkts kaut kur nākotnē un ļauj šo punktu sasniegt nebaidoties. vai vismaz baidoties mazāk (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) |
|
|
22.07.2006 03:20
Raksts
#6
|
|
Pārvērš vaboles par pogām Grupa: Biedri Pievienojās: 03.07.06 Kur: Own no weaknesses or faults. |
CITĀTS(trobelius @ 22.07.2006 03:40) [snapback]1011571[/snapback] nu. jā. savā ziņā piekrītu. tā patiesi sastapties ar nāvi un paspēt vēl izvairīties no tās, lai pēc tam, dzīvam esot, apjaustu vai neapjaustu savas bailes, laikam nav iespējams, un tāpēc jebkura cilvēka apgalvojumi saistībā ar nāvi un bailēm nevar tikt uztverti kā nepatiesība un , manuprāt, arī kā patiesība ne. Taču to sastapšanos ar nāvi es nebiju domājis tik konkrēti. Ja cilvēks ir nodzīvojis garu, pilnvērtīgu mūžu, tad gandrīz neizbēgami viņam ir nācies redzēt tuvus, mīļus cilvēkus mirstam un jaunus piedzimstam. Tāda pieredze, domājams, liek pieņemt faktu ka nāve ir stabils, nenovēršams punkts kaut kur nākotnē un ļauj šo punktu sasniegt nebaidoties. vai vismaz baidoties mazāk (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) Šeit jau cilvēki ir teikuši, ka lielākā daļa baidās tā neizzināmā. Bet es zinu, kur es nonākšu, tādēļ arī nebaidos. Miršana ir bioloģisks process, tik pat labi mēs varētu baidīties no dzimšanas, ēšanas, elpošanas un nokārtošanās (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) Tādēļ ir jāsadzīvo ar neizskaidrojamo. Jābeidz uzdot stulbais jautājums "kādēļ" tikai tāpēc, ka tas ir cilvēcīgi. Sevi ir jāmaina, arī savi uzskati par nāvi. Man patīk teikt: "Esiet alķīmiķi. Ņemiet savu prātu un dvēseli un pārvērtiet tos zeltā". Bet tas jau laikam ir õfftopiks (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 29.05.2024 01:01 |