Kāds, kam piecpadsmit Opcijas

[ils]

Bērnu literatūrā tagad ir jauna gadu skaitīšana: "pirms Potera" tagad skan gluži kā "pirms mūsu ēras". Katrs sējums kā jauns gadsimts. Ar šo nedēļu krievu lasītājiem sākas jaunais, piektais. [Raksts tulkots no krievu valodas un, kā zināms, krievu valodā 5. Poters iznāca vēlāk.]

Tas nav jautrs laiks un tā nav priecīga grāmata. Harijs Poters ir nodzīvojis līdz saviem grūtajiem Viduslaikiem. Kritiķi jau bija atskārtuši, ka starp četrpadsmit un piecpadsmit varonim būs grūti – gan tas, gan šis, pirmās iemīlēšanās, hormonu vētras – taču Roulinga piemānīja visus. Tas ir, protams, viss šeit ir – bet galvenais jau nav tas.

Piektā sējuma Poters ir parasts pusaudzis: viņu neviens nesaprot, viņam neviens netic, viņš ir vientuļš apkārtējā pasaulē, biedējošā un nepārtraukti mainīgā. Kā jebkurš vienaudzis, viņš jūt, ka viņa pārdzīvojumi ir vispasaules mēroga notikums. Taču šeit ir viena atšķirība – tā tas tiešām arī ir.

Viss piektā sējuma sižets –Tumsas valdnieka atgriešanās, nāvēžu bēgšana no burvju cietuma, Dumidora atjaunotais, pirms tam darbību pārtraukušais Fēniksa ordenis un finālā – Voldemorta uzvara pār Hariju – viss tas visciešākajā mērā saistās ar pusaudžu problēmām. Potera rokas sagrieztas līdz asinīm, kā simtiem tūkstošiem citu pusaudžu visā pasaulē – taču arī tas nav banālais "popil moikoi" [Nesapratu], bet gan Cūkkārpas okupācijas varas burvju sods lecīgajam audzēknim.

Pirmo reizi lasot, man likās dīvaini, ka grāmatā tik daudz vietas aizņem Maģijas ministrijas satīrisks apraksts, personīgi ministrs Kornēlijs Fadžs un skolas lielinkvizitore Doloresa Ambrāža, tipiska, pretīga tante no RONO [abreviatūra no krievu "rajona izglītības organizācija"], krupene pūkainā, sārtā jaciņā, kas kļūst gandrīz par otro svarīgāko tēlu pēc paša Potera šajā, piektajā sējumā. Īstenībā viss ir pavisam skaidrs: bērns redz pieaugušos, vai nu labus, vai arī sliktus. Smieklīgi un sīkumaini viņi paliek tikai pusaudzim.

Raksta turpinājumu lasi komentāros.

[eyedam]

Jaunība – tā ir atriebība. Vēl viena velte, ko sniedz Roulinga savam varonim Fēniksa ordenī, ir vājuma, bezspēcības pieredze. Protams, piektajā sējumā Poteram uzticīgi seko viņa Cielaviņas armija, kas gatava doties līdzi savam piecpadsmitgadīgajam kapteinim gan ugunī, gan ūdenī. Tikai jēgas tur nav – it ne kādas. Ja Sedriku Digoriju Uguns biķera finālā Harijs vienkārši neizglābj no Voldemorta, tad Siriusa Bleka nāve pilnībā ir uz viņa sirdsapziņas, lai kā viņu arī nemierinātu Dumidors. Varoņi nogalina mīļotos. Lūk, ko tagad zina Poters. Lūk, ko tagad zina viņa lasītāji, pieaugot līdz ar viņu.

Liekas, tagad es saprotu, kādēļ tieši angļi uzdod toni bērnu literatūrā visā pasaulē. Gan Džoanna Roulinga, gan Filips Pulmans (Ziemeļu gaisma un visa triloģija His Dark Materials), gan pat Kolfers (tas, kas radījis Artēmiju Faulu un Četras vēlēšanās) – visi ir [vai ir bijuši] skolotāji. Un viņi zina par bērniem kaut ko tādu, ko nezina neviens cits.

Skolas skolotāji arī mīl bērnus – tāpēc, ka savādāk viņi nemaz nespētu būt skolotāji. Taču tā nav visu piedodošā vecāku mīlestība, tā ir cita – vērīga, visu redzoša. Skolotāji zina, ka bērnība ir šausmīga lieta. Bērniem patīk bailes, asinis, sāpes – kā tēmas pārdomām, kā savas daiļrades saturs.

Vecāki patiesi nevēlas ticēt, ka dzejoļus-šausmenes par to, ka "maļeņkij maļčik na stroike guļaļ i v bočku s betonom slučaino upal" izdomā paši bērni. Viņi nevēlas atpazīt sevi "mamašā", kas "podkralas, halatom šurša, tjuk taburetkoj – i ņet mališa". Skolotāji zina, ka tā normāls bērns pieradina sevi pie nežēlīgās pasaules. Ka iemācīties to, ka visi – māte, tētis, krustēvs un tu pats [oriģinālā kaut kas ir izlaists, domāju, ka "ir mirstīgi" vai arī "nav nekļūdīgi"] – ir sarežģītāk un svarīgāk, nekā pa zilbēm lasīt vārdus un mācēt pie četri pieskaitīt divi. Un ka to visu diemžēl skolā nemāca, bet tieši to skolā var iemācīties.

Neproporcionāli liela romāna daļa ir veltīta Doloresai Ambrāžai, ministrijas činavniecei, kura mēģina radīt jaunu kārtību Cūkkārpā. Iecelta aizsardzības pret tumšajām zintīm pasniedzējas nolādētajā vietā [pasniedzēji tur nenoturas ilgāk par gadu], viņa maina visu ap sevi. [Seko pagarš fragments no grāmatas.]
Tieši šīs pašas krupjveidīgās Lolitas klasē Harijs gandrīz saceļ dumpi – jo aizsardzību pret tumšajām zintīm rosina mācīties pēc grāmatām, nevis reāli. [Atkal fragments.]

Ambrāžu neieredz ne skolnieki, ne skolotāji. Viņa ne vien cenšas pārvērst Cūkkārpu par kaķēnu ligzdiņu – viņa nogalina vienīgo, kas var būt derīgs ne tikai burvestības un raganības skolā, bet arī skolā vispār. Un jaunībā it sevišķi. To, kamdēļ tikai var atļauties sev to bezgalīgo tīneidžerisko nervu bojāšanu, "pārejas vecumu". Un šī smieklīgā, resnā muļķe ir pa īstam briesmīga. Savā veidā viņa nav labāka par Voldemortu.

Pieaugušie vairās no pusaudžiem, uzskatot, ka viņi ir neērti radījumi – īpaši salīdzinot ar bērniem. Pusaudži viļas pieaugušo spēkā un nekļūdīgumā tieši tāpat, kā Harijs ar šausmām viļas savā tēvā. Finālcīņa Maģijas ministrijā, kauja istabā ar simts durvīm, aiz katras no kurām ir nezināmais – tieši tas pats notiek normāla pusaudža dzīvē katru dienu.

Ar piekto sējumu grāmata par Hariju Poteru kļūst pa īstam šausmīga. Ar piekto sējumu Harijs pa īstam ir kļuvis "viens-no-mums", "kāds-kuram-ir-piecpadsmit". Dod, Dievs, lai viņa gandrīz zaudētā kauja ar nāvēžiem padara krāsaināku kādam piecpadsmitgadniekam tik pat izmisīgo un nenovēršamo ikdienas divkauju ar dzīvi!

Autors: Aleksandrs Gavrilovs, Kņižnoje obozreņije.
Tulkotājs (ils) nenes nekādu atbildību par šeit izteiktajām domām.

[jazz]

(IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/getlost.gif) jaaaaa nu gan gars raksts (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sorcerer.gif)

[Canadian]

(IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/getlost.gif) jaaaaa nu gan gars raksts (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sorcerer.gif)

Kāpēc tu spamo. Šķiet, ka tu ar Dienas Pareģa palīdzību gribi iekrāt postus, ja tu to gribi tad raksti vismaz kaut ko jēdzīgu nevis tikai...paldies...garš raksts...