Prasolas zeme, [GM][PZP][C] fantasy - cīņa pret orkofobiju Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Prasolas zeme

Pār Prasomālas jūras šaurumu ausa svina pelēkas debesis, un gaisā gluži vai jautās kas nelāgs, gluži kā brīdinādams par gaidāmajām ķezām (bugoga (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

Pasažieri jau bija ieņēmuši vietas, un pavecās brigas (kuģis tāds (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) apkalpe sāka atsiet tauvas, kas saistīja brigu pie muliņa. Lai arī pasažieri tika sašķiroti 3 daļās un dižciltīgajiem tika labākās vietas, kuģelis tomēr bija visai nožēlojams, un arī apkalpe izskatījās pabriesmīgi - novalkāti jūrnieku kamzoļi, nomīdīti zābaki vai vienkārši basas kājas, nekoptas bārdas un visur esošā alkohola dvinga... spriežot pēc visa, iepriekšējais gadatirgus noslēguma vakars nebija pagājis secen arī pārcēlājiem.

Visi pasažieri braukšanas maksu bija samaksājuši vēl pirms uzkāpt uz klāja, tieši tāpat viņus bija iztaujājis karaļa sardzes dienests, kuram ostā bija pastāvīgs postenis. Karaļa sardze bija interesējusies par mērķi, ar kādu katrs no ceļotājiem dodas prom no salas-metropoles, tomēr tā kā nakts bija pagājusi mierīgi un nekāda traģēdija nebija notikusi, karaļa sardze saviem iztaujāšanas (un zagtu mantu meklēšanas) pienākumiem bija piegājusi visai formāli - ja arī kādam no pasažieriem kaut kas bija pieaudzis pie nagiem, tas nekā neatklājās.

* * *

Neliela techniska atkāpe:

Kuģa plāns ir apmēram sekojošs:
(IMG:http://s04.radikal.ru/i177/0911/94/49a12b6f2825.jpg)

Sarkanie ira tādas vai savādākas durvis, pelēkie pleķi - soli uz klāja. Ar uzrakstiem `Tech` ir apzīmēti tie sektori, kur pasažierus īpaši nelaiž (kuģa priekšgalā atrodas enkuru figņa, bet pa ceļam uz 1. klases padarīšanām - stūres klājs. Saprotama lieta, ka kuģis brauc ar burām (kuras shēmā nevar redzēt, jo tik labs mākslinieks es neesmu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ).

Uz kuģa bija redzami:
- viens matrozis uz klāja;
- vīrs pie stūres, kurš smēķēja kaut ko varen smirdīgu;
- 1. klases pasažieru sektora tuvumā grozījās vēl viens matrozis, kura uzdevums bija pakalpot 1. klases pasažieriem, ja viņiem tāda vajadzība rastos.


Pasažieri, t.i. jūs, spēlētāji, pa klasēm esat sadalīti sekojoši:

1. klase: drīkst atrasties jebkur, tomēr primāri viņiem domātās kuģa vietas ir 1. klases salons un klājs. uz 1. klases klāja atrodas salokāmi soli, uz kuriem pēc pasažieru vēlmēm apkalpe var uzklāt zvērādas, bet 1. klāja salonā atrodas galds, ap kuru ira zvērādām apklāti soli, un garlaicības kliedēšanai brauciena laikā iespējams spēlēt galda spēles vai par papildus samaksu pasūtīt vīnu.
- Aspērija;
- Sels;
- Aleksis Samaels;
- Flaume.

2. klase: drīkst atrasties uz 2. klases klāja un sēdēt uz pelēki krāsotajiem soliem (kuri ne ar ko nav apklāti).
- Holens;
- Kelmarins Beils.


3. klase: drīkst atrasties uz 2. klāja, bet nedrīkst sēdēt uz soliem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ja dikti grib sēdēt, var to darīt uz klāja grīdas, bet tad nedrīkst maisīties ka kājām apkalpei, kura brīdi pa brīdim tekalē šurpu turpu.
- Baloks;
- Linna.

Ceru, ka nevienu neaizmirsu? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Ja nu tomēr - bļauniet nelabā balsī ATD pavedienā.

Nelielās techniskās atkāpes beigas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

* * *

Nemierīgākā laikā jūs apšļakstīs šlakatas! - matrozis, uzkāpdams uz klāja ar atsietajām tauvām rokā, uzsauca uz 2. klases klāja esošos, - Izskatās, ka tā būs šodien ar, jūra, vai zinies, diez ko mierīga nav. Nekā palīdzēt gan nevar, es tikai pastāst, lai jūs nebrīnās... ha ha! - viņš jau grasījās vērt ciet vārtiņus reliņbortā.

Pagaidiet! Pagaidiet! - krastmalā atskanēja skaļš sauciens. Šurpu, elsdams un pūsdams, steidzās resns, acīmredzami dižciltīgs bārdainis. - Neaizbrauciet bez manis!

Aiz bārdaiņa sekoja necili ģērbts vīrs, kurš aiz virves veda... jā, patiešām, lielu vērsi ar riņķi degunā. Dīvainā procesija piesteidzās pie kuģa.

Nopirku vakar gadatirgū vaislas bulli, - bārdainis palielījās, kāpdams uz klāja. - Tagad manā muižā būs pats brangākais bullis visā firstistē. Citi baroni varēs nākt pie manis lecināt savas govis! - sazvejojis kabatā kaudzi ar monētām, bārdainis norēķinājās par ceļu, un, uzkā```` uz klāja, devās uz 1. klases sektoru. Necili ģērbtais vīrs tikmēr uzstīvēja bulli uz klāja un, apskatījies apkārt un labāku vietu neatradis, piesēja to pie masta.

Matrozis beidzot aizvēra vārtiņus, un nosvilpās. No personāla telpām kā zirņi no pāksts izbira vēl 3 matroži, visi viņi veikli kā mērkaķi sakāpa takelāžā un nolaida buras. Briga sagriezās pa vējam un devās uz rietumiem - pretī kontinentam.

[BlackRichy]

Iekārtojies 1. klases klāja solā, Sels bez īstas intereses vēroja notiejošās darbības. Jo tālāk, jo trakāk, viņš nodomāja, bet, patiesību sakot, Selu nekas īsti neuztrauca, ja neskaita to, ka kontinentā mira laba draudzene, un viņam bija baisas aizdomas, ka nepaspēs tikt pie viņas pirms nāves. Tā kā pasteidzināt kuģi nebija iespējams, Sels izlēma vismaz nomierināt prātu.

Ei, draugs! viņš laipnā balsī uzsauca matrozim, kas grozījās 1. sektora tuvumā, Vari man sadabūt kaut ko dzeramu?

[Elony]

Kelmarins atradās uz klāja, jo viņam nepatika mazas, slēgtas telpas. Viņš redzēja, kā ierodas nokavējies barons un tā pirkumu.

Kad barons jau bija uz 1. klases klāja, Kelmarins piegāja pie viņa kalpa.
"Labdien. Es vēlētos uzzināt, kas ir šis kungs, kas rādās diezgan labvēlīgi noskaņots pret interesantiem darījumiem." viņš uzrunāja barona kalpotāju.

[echo3]

Holenam šī nebija pirmā reize uz kuģa, un, lai arī par īsti pieredzējušu jūrasbraucēju viņu saukt noteikti nevarēja, šļakatu problēma bija zināma, tāpat kā tas, ka ceļš būs jāpavada uz vaļējā klāja. Puisis visai izmanīgi nosēdās tajā pusē, kur šļakatu būs mazāk (spriežot pēc vēja), pārvilka pāri galvai kapuci (lai tas pats vējš neaiznes ausis pa gaisu), un ieinteresēti vēroja pirmsprombraukšanas jucekli un pasažierus. Bullis pie masta Holenam likās šim pēctirgus rītam īsti piederīgs, un lika puisim pasmaidīt. Nez, lopiņš no šūpošanās neatstieps kājas un asti saimniekam par sirdsēstiem?

Tad Holens iekārtojās ērtāk, atspieda muguru pret bortu un arī pats sagatavojās viļņu šūpām. No pieredzes viņš zināja, ka pacieš viļņošanos pietiekoši labi, bet ļoti lielos viļņos viņš nekad nebija braucis.

[Vilks]

Uz kuģa Linna uzkāpa kā viena no pēdējām lielajā pasažieru grupā, bet tas viņu nesatrauca, jo viņa bija pieradusi turēties ēnā. Pārējos pasažierus viņa jau bija novērtējusi pirmīt, pie maksāšanas un sarunām ar sardzes dienestu. Pašlaik viņu neviens sevišķi neinteresēja. Tomēr, izvēloties vietu uz klāja, viņa šķietami nejauši iekārtojās uz klāja netālu no Holena, faktiski tikai mazu gabaliņu no viņa kājām. Tieši tik mazu, lai vajadzības gadījumā būtu ērti uzsākt sarunu, un tieši tik lielu, lai neizskatītos uzkrītoši. Puiša virzienā viņa neskatījās.

Meitene nolika zemē somu, apsēdās uz tās un ietinās ciešāk savās ne sevišķi siltajās drēbēs. Silti nebūs..bet labi, ka uz klāja vismaz bija neliels aizvējš.

Ar šķietami sapņainu un neko neredzošu skatienu Linna vērās tā kā pretējā bortā, tā kā pāri uz debesīm un mākoņiem, tomēr nepalaida garām neko, kas bija viņas redzes lokā. Cilvēku novērošana bija viņas iemīļotais laika kavēklis, pie tam vairumā gadījumu tas izrādījās ļoti noderīgi.

[washulis]

Aspērija uz kuģa bija nonākusi ļoti laicīgi, noliekot savas mantas 1. klases salonā. Nekas diži daudz jau līdzi nebija. Pāris tašas. Viņa noteikti nemīlēja nokrauties ar mantām. Jau sen nejutās, kā nez kāda diži dižciltīga dāma, kāda bijusi bērnībā. Nē, ne dāma viņa bija, bet izlutināta jaunkundze. Bet jā, tas bija ļoti sen.

Viņa ar elkoņiem atstutējās pret kādu nožogojumu, lūkojoties uz aktīvo ostu, no kuras palēnām kuģis attālinājās. Pelēkais skatiens pievērsās arī tam bullim, kas bija uzvilkts uz klāja. Gluži kā garlaikots vanags, Aspērija pētīja visus uz klāja esošos, ko tik varēja redzēt. Gan apkalpi, gan citus pasažierus. Brūnie mati visu laiku krita priekšā acīm, kad tos sapurināja kāda stiprāka vēja vēsma. Kaut kur blakām cits pirmās apkalpes viesis pieprasīja dzērienus. Viņai gan kau kā nekārojās. Vismaz pagaidām. Jācer, ka šis ceļojums nebūs garlaicīgs. Viņa cerīgi pie sevis nodomāja, nopētot pelēkās debesis. Pagaidām jautrākā nodarbe bija vērot cilvēkus uz klāja. Klusi un mierīgi.

[Forsaken]

Aleksis bija atgūlies vienā no krēsliem uz pirmās klases klāja. Laika apstākļi jauneklim bija pilnīgi vienaldzīgi, seju rotāja viegls smaids un starp lūpām atradās aizdegta pīpē. Ja vien viņš vairāk uzticētos cilvēkiem jeb šiem zvēriem, tad pavisam iespējams viņš būtu pasūtījis arī vīnu, taču pagaidām viņa asinsrite bija brīva no alkohola un uz kādu brīdi viņš bija nolēmis to arī tā atstāt.

Skatiens pārslīdēja pār visām personām, kas atradās viņa tuvumā neviens nepiesaistīja pārāk lielu interesei, miegs un nogurums bija pārāk vilinošs, lai no tā atteiktos un ļautos interesei.

[Miervaldis Gotiņ...]

1. klases klājs
Jā, kungs! - matrozis atsaucās uz Sela jautājumu un aizsteidzās lejā uz personāla telpām. Tikmēr uz 1. klases klāja tusnīdams uzkāpa resnais bārdainis un atzvēlās sola. Noņēmis cepuri, vīrs notrausa no sejas sviedrus.

Vaimandieniņ, kas par skriešanu! - Resnais noelsās, censdamies atgūt elpu. - Es jau sabijos, ka nepaspēšu. Esmu barons van Trābenhūzs, ja kādam tas interesē. - Viņš runāja, ne pie viena konkrēti nevērsdamies. Kad uz klāja atgriezās matrozis, nesdams Selam sudraba biķerī ielietu vīnu, van Trābenhūzs pasūtīja vīnu arī sev. Gaidīdams matrozi atpakaļ, barons izvilka no kabatas un aizkūpināja pīpi.

Vai kāds negrib dūmu? - īsti aristokrātiskā augstsirdībā van Trābenhūzs piedāvāja tabaku arī citiem uz 1. klases klāja esošajiem.


2. klases klājs
Mans kungs ir barons van Trābenhūzs no Selmentauzenas, - Kelmarinam atbildēja buļļa pieskatītājs, mierinādams dzīvnieku, kurš kuģa šūpošanos pārdzīvoja ne tik mierīgi, kā 2. klāja pasažieri, - par viņa ieinteresētību darījumos gan es nepateikšu, esmu tikai barona lopkopis un, kā redzat, vakar nopirkām brangu vaislas bulli... bet jūs noteikti varat ar viņu parunāt, kad mēs nokāpsim no kuģa.

[Elony]

"Diemžēl es esmu no tālienes un mans ceļš ved atpakaļ uz rūķu kalniem." Kelmarins atteica. "Bet tu varētu savam kungam nodot ziņu, ka kamēr esam uz kuģa, es labprāt apspriestu ar viņu iespējamo sadarbību tirgošanās ziņā, kas varētu būt izdevīga gan viņam, kad rūķu kalnu tirgonim, tas ir man - Kelmariam Beilam Gvendaram"

[Sindra]

Flaume bija ieradusies uz kuģi laicīgi. lai gan labprātāk būtu to pamatīgi nokavējusi.
Tā, lai briga aizbrauktu bez viņas un viņa varētu palikt tepat.

Meitene apsēdās uz 1.klases klāja soliņa un ietinusies apmetnī. Viņa nedaudz noskurinājās, kad otrā klāja braucēji tika informēti, ka ceļojuma laikā uz viņiem līs ūdens.
Cik nepatīkami
Viņa jau tāpat jutās neomulīgi un ja vien tas būtu iespējams vēlējās, lai ātrāk iemācītos burvestību, kas spētu viņu pārcelt uzreiz uz vēlamo vietu, bez jūras šķērsošanas.

Flaume skatījās uz saviem ceļa biedriem, bet nekādās sarunās neielaidās. Neviens arī nebija centies viņu uzrunāt. Vienīgi noraidoši pakratīja galvu, kad gandrīz nokavējušais barons piedāvāja visiem uzsmēķēt.

[washulis]

Ieradās kāds barons. Interesanti. Aspērija novērsās no pelēkajām tālēm aiz borta, palūkojoties uz resni. Gribējās ar kādu pakomunicēt, pat ja tikai garlaicības un minimālas intereses māktai. Ne visai greznā, bet tomēr glaunā kleita varbūt, ka lika viņai izskatīties kā dāmai, bet viņa tā noteikti nejutās.

Cienītais kungs, viņa lēni un nedaudz koķets pieslīdēja tuvāk van Trabenhūzam, uzburot uz sejas tādu mīļu smaidu. Ja drīkst jautāt. Kur gan ved jūsu ceļš? Un jā, es labprāt ievilktu kādu dūmu. Varbūt būs kāds, pie kā palikt, kad nonākšu kontinentā. Aspērija pārlaida roku pāri garajiem, brūnajiem matiem. Izskatās, ka jums patīk lieli dzīvnieki. Atkal koķets jautājums.

Šo rakstu rediģēja washulis: 18.11.2009 16:39

[BlackRichy]

Sels pieklājīgi pateicās matrozim par atnesto vīnu, tad pievērsās pārējiem. Van Trābenhūzs viņam likās mazliet dīvains, bet labā nozīmē. Jau no barona klātbūtnes uzlabojās garstāvoklis.

Priecājos iepazīties, es esmu Sels Grāls, tas tika veltīts visiem klātesošajiem. Kad tika piedāvāta tabaka, Sels papurināja galvu. Nē, paldies, bet es nesmēķēju.
Toties viņš pacēla vīna kausu pret visiem 1. klases pasažieriem. Uz jūsu veselību, draugi! to pateicis, viņš iedzēra malku grādīgā dzēriena un pasmaidīja krietni viltotu apmierināta cilvēka smaidu. Agrākās bažas nebija pazudušas, toties bija nedaudz atkāpušās.

[Forsaken]

Draudzīgā uzvedība, ko gandrīz visi šeit izrādīja bija pārspīlēti muļķīga un pilnīgi nevajadzīga. Nemaz nerunājot par baronu, kam tā vien bija nepieciešamība skaļi izrunāt savu titulu, lai pievērstu sev uzmanību. Protams, viņam daudz izdevīgāk bija, ka visi uz viņu skatījās kā uz baronu nevis kā uz tuklu un pretīgi nosvīdušu stāvu, kura ļenganās miesas atradās ieskautas krēslā. Alekša acis tika aizvērtas un tika izbaudīt katrs no pīpes dūmiem zinot, ka diez vai viņam vēl ilgi tik ļauts miers. Labāk viņš atbildēja un pēc iespējas ātrāk nozuda no šī bara rindām nekā uzkavējās starp viņiem visiem.
Diemžēl visus tas patiešām neinteresē
Aleksis viegli nožāvājās un pagaidām saglabāja savu atrašanās vietu.

[echo3]

Holens noraudzījās, kā attālinās krasts un Prasomāla, pie reizes ar gandarījumu nokonstatējot, ka šūpošana nemaz nav tik ļauna, vai vismaz - viņu tā neietekmē. Puiša acis atkal pievērsās uz klāja redzamajiem ļaudīm. Kaut kā taču ceļošanas laiks jāīsina? Tieši Holenam priekšā uz saiņa bija apsēdusies ļoti jauniņa meitene, kura gan uz Holenu neskatījās, tāpēc puisis viņas seju manīja vien pāris īsus mirkļus. Meitene viņam likās pazīstama, bet vien tā, kā garāmejot, pārliecināts puisis nebija. Par to Holens gan nebrīnījās - Prasomālas pastāvīgie iedzīvotāji nemitīgi satiekas pilsētas tirgū un ielās. Vismaz tie, kas nemitinās aristokrātu pilīs. Intereses pēc puisis sāka novērtēt arī citus pasažierus - vai gadījumā nav kāds pazīstams, vai vismaz iepriekš redzēts.

[Miervaldis Gotiņ...]

1. klases klājs
Uz Selmentauzenu, tā ir mana muiža. - Van Trābenhūzs laipni atbildēja uz Aspērijas jautājumu un pasniedza viņai savu pīpi. - Lūdzu, jaunkundz, pīpājiet droši. Lielie lopi, cik nu patīk, bet viņu gaļa un siers ir viens no labākajiem Prasomālā. Es jau dikti precīzi nezinu, bet klīst runas, ka Selmentauzenas vērša gaļa nonākot pat uz karaļa galda!

Tiklīdz es tikšu pie vīna, tā pievienošos jūsu tostam, kungs! - barons atsaucās Selam.


2. klases klājs
Labi, kungs! - barona kalps atbildēja Kelmarinam, - Es tūlīt pat paziņošu baronam, ka jūs vēlaties ar viņu aprunāties par tirgus lietām.

Uzreiz pēc tam kalps steidzās pie matrožiem palūgt atļauju uzkāpt uz 1. klases klāja.

[washulis]

Paldies, ser. Aspērija paņēma pīpi un pielika to pie lūpām, ievelkot plaušās gaisu, precīzāk, dūmus, kur tie brīdi kodīja, bet drīz tika izpūsti, veidojot gaisā dūmu mākoņus, kas drīz izklīda. Liekas, esat gana zinošs par to, kas nonāk un kas nenonāk uz karaļa galda. Pat ja tikai baumas. Viņa bilda, ievelkot vēl vienu dūmu un atkārtojot darbības.

Vesela muiža vienam, vai arī, bez kalpiem, ir vēl kāds, ar ko to sev dalāt? Šī pirmā klases klāja sabiedrība likās garlaicīga. Arī pats kuģis Aspērijai nepatika, bet nāksies paciest, kamēr ceļojums nebūs galā. Gribējās nokļūt kaut kur tālu no apkārtējās sabiedrības un klausīties sikspārņu čalas naktīs. Lūk tas likās daudz aizraujošāk. Viņa pasniedza pīpi atpakaļ pie barona.

Varbūt, ja arī es kaut ko iedzeršu, šis ceļš liksies jautrāks. Viņa domīgi pie sevis sprieda, vēl jo projām stāvot netālu no barona, kas bija apsaukts no kāda cita pasažiera puses, kas vēl jo projām sēdēja malā, veltot pasaulei vienaldzīgu skatienu.

Šo rakstu rediģēja washulis: 18.11.2009 20:02

[Sindra]

Flaume noskatīja jauno meiteni, kas iepīpēja barona smēķi.
Viņa nedaudz noskurinājās un piecēlās. Aizgājusi līdz botiņam pa kuru varejā redzēt, kas notiek zemākos klājos, meitene nopētīja zemāko klāju braucējus un protams potenciālo govju aplecēju - vaislas bulli.

Nē, nebija tā, ka meitenei palika slikti uz kuģiem vai paliktu slikti no šūpošanās. Nē, tā nebija. Viņa vienkārši te jūtās šausmīgi neērti. Un nepatīkami. It kā būtu iesprostota telpā, kurā nebija pietiekami gaisa un apkārtne viņu smacētu.
Ūdens. Nu var jau būt, ka jūras tas bija skaisti. Taču Flaume, diemžēl, nekādu skaistumu šādā kuģošanā saskatīt nevarēja.

[Miervaldis Gotiņ...]

2. klases klājs
Atļauja tika dota un Trābenhūza kalps kāpa augšā uz 1. klases sektoru. Pārējos uz 2. klases klāja esošos apšļāca pirmās šlakatas, kuģim pārvarot pirmos lielākos viļņus.


1. klases klājs
Uz veselību! - barons van Trābenhūzs iesmējās, Aspērijai ievelkot dūmu. - Nu, Selmentauzenas teļa gaļa ir labākā gaļa Prasolā, un es neredzu iemeslu, kāpēc tai nenonākt arī uz karaļa galda...

Atsteidzās matrozis ar vīnu. Barons nodzērās krietnu malku un, noslaucījis bārdu, paskatījās uz Selu: - Uz klātesošo veselību, Grāla kungs!

Selmentauzena ir varen plaša muiža, - barons labprāt stāstīja, - simti govju, aitu un cūku, tīrumi un dārzi. Saimnieks tam visam, protams, esmu es, baronese tikai palīdz un audzina man pulciņu mantinieku. Esmu krietni ražīgs tēvs, vai zināt. - Viņš iedzēra vēl no sudraba biķera. Parādījās Trābenhūza kalps un kaut ko iečukstēja viņam ausī. Barons uzsvērti saspringti klausījās, un tad, uz kalpu nepaskatījies, vēlīgi attrauca: Lai tik kāpj augšā, parunāsim.

Kalps palocījās un devās atpakaļ lejā. Van Trābenhūzs piecēlās kājās un nokliedza stūres klāja virzienā: Kaptein, pie manis tūlīt uzkāps tirgonis Kelmarins Beils Gvendars, es prasu lai jūs viņu neaizturat!


2. klases klājs
Atgriezis no augšējiem klājiem, Trābenhūza kalps piegāja pie Kelmarina un paziņoja: Barons van Trābenhūzs jūs gaida, kungs!

To pateicis, kalps atkal ķērās pie buļļa mierināšanas.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 19.11.2009 13:50

[washulis]

Aspērija klausījās barona runāšanā, kā šams lielās ar savām govīm, aitām, teļiem. protams, labi, ka ir bagāti cilvēki, bet vai viņi dara arī kaut ko, lai uzlabotu Prasolas ekonomiku un politiku? Tas jauir cits jautājums. Viņa pat nezināja, kāpēc vispār runā ar šo baronu. Viņš neraisīja dikti lielu interesi. laikam tikai garlaicības mākta viņa bilda: Tad jau esat ietekmīgs kungs. Man ar Prasolas nomalē pieder muiža, lai gan tā jau kādu laiku ir paputējusi. Viņa nedaudz žēli teica. Par barona raženumu nedaudz pieklājības pēc nosmēja.

Tad ieradās kalps, kaut ko čukstot. Barona skaļi teiktais apliecināja, ka tas ir tirgonis. Ak, šie tirgotāji. Tik daudzi no viņiem vairāk līdzinās maitu lijām, ne cilvēkiem.

Šo rakstu rediģēja washulis: 19.11.2009 14:37

[BlackRichy]

Sels pasmaidīja par barona muižas aprakstu. Skanēja visai iespaidīgi. brīdi apsvēris iespēju uzsaukt vēl kādu tostu, Sels tomēr deva priekšroku klusēšanai. Likās, ka pie barona tūlīt ierdīsies kaut kāds tirgonis. Tā kā šādas lietas Selu neinteresēja, viņš iemalkoja vēl mazliet vīna, tad piecēlās un ar visu grādīgo dzērienu rokās devās prom.

Jāizstaipa kājas, viņš paskaidroja, kaut gan mērķis bija pavisam citāds, jeb, precīzāk, mērķa nebija. Vienkārši gribējās kaut ko darīt, Izstaigāšu kuģi. Kāds nevēlas pievienoties? Ja gadījumā kāds vēlētos varētu domas novirzīt arī ar sarunas palīdzību. Sels veltīja mazliet lūdzošu skatienu visiem 1. klāja pasažieriem.

[Vilks]

Linna sēdēja nepakustējusies. Viņa bija pamanījusi tuvumā sēdošā puiša skatienu, bet kādu brīdi vēlāk ievēroja dāmu no 1. klases klāja. Neizskatās, ka viņai patīk jūrasbraucieni. Bet skaista gan. Un rādās esam bagāta.

Aukstās šļakatas no jūras atmodināja meiteni no pārdomām. Brrr. Tās bija nepatīkamākas, kā gaidīts. Šķiet, ka pagājis ilgs laiks, kopš esmu bijusi projām no Prasomālas. Uz mirkli pazibēja šaubas, vai Prasomālas pamešana bija laba doma. Lai mazliet sasildītos un aizgaiņātu nepatīkamās domas, viņa piecēlās un nolēma iet pamēģināt iedraudzēties ar bulli. Un pie reizes barona kalpu.

Viņa paņēma maizes garoziņu no somas un devās pie barona kalpa.

Sveiki, jums nu gan ir skaists dzīvnieks. Vai drīkstu mēģināt viņu uzcienāt ar maizi? Mani sauc Linna. Man vienmēr ir patikuši dzīvnieki, un šis ir patiešām izcils.
Savulaik pie vecmāmiņas laukos es bieži palīdzēju kūtī un man bija draugs bullis...ļoti līdzīgs šim.

[echo3]

Holens neizrādīja nekādu nepatiku pret jūras ūdeni, kas tagad diezgan dāsni sāka līt pār pasažieru galvām. Viņš sevi klusībā apsveica ar pareizo vietas izvēli - pasažierus pie otra borta apšļakstīja negantāk. Nolēmis, ka sols vēl ir sauss - ja viļņi tā turpinās iekarot arī sev vietu uz klāja, tad ilgi tas tā nebūs - Holens pagaidām turpināja mierīgi sēdēt. Nevienu īsti pazīstamu seju uz klāja tā arī nesaskatījis, zellis atcerējās, ka bija paņēmis līdzi laika kavēkli - sauju nažu asmenīšu, ko slīpēt un pulēt. To var darīt stundām ilgi (un tas ir jādara stundām ilgi, lai gan tagad Holenam kā zellim tādi darbi vairs nebija jāstrādā). Holens izvilka no kamzoļa iekškabatas pulējamo ādu un asmenīšu sainīti, iztina vienu, pārējos nolika atpakaļ, un ņēmās vienmērīgām plaukstas kustībām pulēt rakstaino dzelzi.

[Miervaldis Gotiņ...]

1. klases klājs
Gana ietekmīgs. Saimniekot jāmāk, jaunkundz, nevis gaidīt, kad muiža pati visu izdarīs! - Barons tēvišķīgi pamācīja Aspēriju. - Nu, kur ir tas sasodītais tirgonis? Ja viņš iedrošinās prasīties uz 1. klases klāja, tam darījumu piedāvājumam jābūt dikti svarīgam un interesantam. - Van Trābenhūzs staipīja kaklu kuģa priekšgala virzienā. Par Sela priekšlikumu izstaigāt kuģi viņš nelikās ne zinis - izskatījās, ka barons šodien savu kustību normu jau ir izpildījis. Tā vietā Trābenhūzs iedzēra vēl vienu šluku vīna.


2. klases klājs
Es esmu Norens, - buļļa pieskatītājs kautrīgi atzinās, - barona van Trābenhūza galvenais lopkopis. Skaidra lieta, ka lopiņš ir izcils, barons jau neies pirkt kaut kādu mirlu! - viņš noglaudīja dzīvniekam purnu. - Jā, tu vari viņu uzcienāt. Tā taču ir tikai maize, vai ne?

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 19.11.2009 15:53

[Elony]

Vilnim nākot pār klāju, Kelmarins aizsedzās ar apmetni. Īsti mitrumizturīgs tas nebija, bet tomēr palīdzēja. Un kājās zābaki, tāpēc nekāds lielais ļaunums viņam nodarīts nebija. Viņš jau nebija pirmo reizi uz kuģa.

Kad kalps atgriezās ar labām ziņām, viņš priecīgi pasmaidīja. "Paldies, tūlīt arī došos."

Kelmarins nekavējās un uzkāpa augšā, uz 1. klases klāja. Viņš nopētīja šeit esošos ļaudis un devās klāt baronam un pieklājīgi palocīja galvu.
"Es pieļauju, ka jūsu kalpotājs mani jau stādīja priekšā, tāpēc neatkārtošos un izklāstīšu lietas būtību. Esmu ieinteresēts veidot tirdznieciskos sakarus ar apkārtējo zemju augstmaņiem bez galvaspilsētas starpniekiem. Rūķu kalnu preces pret jūsu precēm. Varam to pārrunāt šeit, vai arī salonā, kā jums ērtāk."

[Semijs]

Baloks nakti bija pavadījis mierīgi ar vīnu un savu pīpi. Gadatirgus nav bijis tik ražīgs kā parasti, tādēļ tas mazliet sarūgtināja elfu. Uz kuģa viņš nebija pirmo reizi, tā kā viļņošanās viņu īpaši neietekmēja, varbūt traucēja stāvēt stūrī uz otrā klāja, bet tā viņam bija vienalga.

Elfs stāvēja ar muguru atspiedies pret sienu un turēdams kapuci virs galvas, kūpināja mierīgi savu pīpi, kapuce nosedza viņa seju pilnībā ar tumsu, bet tas netraucēja elfam redzēt pārējos.

Es ceru, ka šis ceļojums beigsies pēc iespējas ātrāk, šīs pārējās necilās rases uzden man nelabumu! Nebūtu šo mē.slu pilns kuģis, dabūtu savu prieku.

Baloks atņirdzis zobus ļaunā smaidā, turpināja kūpināt pīpi.

[Miervaldis Gotiņ...]

1. klases klājs
Van Trābenhūzs uzmanīgi nopētīja Kelmarinu, kad tas uzkāpa uz 1. klasas klāja.

Nekad neesmu dzirdējis par tirgoni vārdā Gvendars, - barons paziņoja, noklausījies Kelmarina piedāvājumu, - bet tirgoņa vārds parasti iet tirgonim pa priekšu. Kāpēc ar tevi tā nav? Labi, vari neatbildēt. Iesim ka vien uz salonu, nav jau tā, ka es apkārtējos uzskatītu par sāncenšiem vai spiegiem, tomēr tirgus lietās jābūt piesardzīgam. - Trābenhūzs veltīja apkārtējiem īsu, aizdomu pilnu skatienu.

Tusnīdams piecēlies kājās, barons nokāpa lejā uz stūres klāju un atvēra durtiņas uz 1. klases salonu, aicinādams Kelmarinu iekšā (tiek defaultā pieņemts, ka Kelmarins viņam seko).

Kausu vīna manam viesim! - Viņš uzsauca matrozim. - Uz mana rēķina.

Kad Kelmarins ir iegājis salonā, barons viņam seko un aizver durvis. Salonā ir gan zvērādām apklāti soli gar sienām, kurās ir sīkrūtaini, iestikloti logi, gan arī masīvs, nekustīgi grīdā iestiprināts galds ar smagiem, speciālās gropēs iesēdināmiem krēsliem apkārt. Ap galdu ir 12 sēdvietas - pa 5 malās un pa 1 katrā galā.

[Elony]

Kelmarins nekautrējās apsēsties pie galda tā sānos.
"Es tomēr atbildēšu, kāpēc par mani neesat dzirdējuši. Es neesmu šejienietis. Dzīvoju rūķu kalnos un parasti veicu darījumus tur uz vietas. Esmu vēl jauns un guvis noteiktu reputāciju tur, nolēmu apskatīties apkārt pa pasauli. Prosomāla ir galvenais tirdzniecības partneris ar mūsu zemi. Tomēr izpētot apstākļus galvaspilsētā, nākas secināt, ka mūsu tirdzniecības partneri gūst lielu peļņu no darījumiem, kuros viņi būtībā ir starpnieki. Man ienāca prātā, ka nebūtu slikti viņus atmest. Rezultātā mūsu kalnu preces kļūs lētākas priekš jums, pircējiem un arī mums būs lielāka peļņa. Attiecīgi arī mums būtu izdevīgi iegādāties lauksaimniecības preces no ražotāja, nevis starpnieka pilsētā.
Taču tam ir nepieciešams jauni tirdzniecības sakari ar apkārtējo zemju augstmaņiem, kādi nav man vai citiem ļaudīm no rūķu kalniem. To jūs pareizi norādījāt, ka nezināt manu vārdu." viņš palocīja galvu.
"Es gan gribētu zināt, vai mums atmaksāsies veidot atsevišķus līgumus ar baroniem. Gribētos zināt, kāds ir jūsu saimniecības apmērs un vai regulāri iegādājaties metālizstrādājumus, dārglietas. Pagaidām zinu vien to, ka jums ir liela patika uz lopkopības precēm." Kelmarins pasmaidīja.

[Sindra]

Flaume uz mirkli palūkojās uz vīrieti, kurš aicināja pastaigāties pa kuģi.
Pastaigāties pa kuģi? Kā gan varētu gribēties pastaigāties pa kuģi?
Viņa lēni, noraidoši pakratīja galvu.
"Nē, nē kungs. Es varu tikai izklaidēt ar sarunām tepat. Bet staigāt pa šo kuģi no laba prāta, man nevelk."
Meitenes balss bija patīkama un maiga. Lai arī Flaume bija labi ģērbta un izskatījās nākusi no bagātas dzimtas, viņas balsī nebija saklausāms ne lepnums, ne iedomība.

Meitene pagriezās atpakaļ pret bortiņu un turpināja vērot, kas notiek uz zemākā klāja.

[Miervaldis Gotiņ...]

1. klases salons
Trābenhūzs apsēdās Kelmarinam pretī un samērā uzmanīgi noklausījās to, kas Kelmarinam bija sakāms.

Metālus un dārglietas, tu saki? Un varbūt pat bez nodokļiem? - barons iesmējās. - Ja tā, tad es varētu būt ieinteresēts gan. Kaut gan tas varētu būt visai bīstami, tagad tādi laiki, kad augšās ir stipri nemierīgi - zināt, muižniekiem un karaļnamam dažās lietās ir drusku domstarpības. Re ka šonakt pat esot bijusi kāda jezga karaļa pilī, dodoties prom, es dzirdēju, kā pils sardze taurē trauksmi... nez, kas tur tāds noticis. Tavs piedāvājums protams, ir vilinošs, tomēr bīstams, bet man ir drusku bail krist nežēlastībā kā nodokļu nemaksātājam. Kādu cenu tu gribi par mārciņu zelta un pudu dzelzs? Un kas ir tas, kas tevi varētu interesēt no zemnieku radītajiem labumiem? Selmentauzenā ir dikti labs alus.

Salonā ienāca matrozis, kurš pasniedza Kelmarinam Trābenhūza izmaksāto vīnu un atkal izgāja ārā.

[Vilks]

Oo, tad jau tu esi augstā amatā, Linna draudzīgi iesmējās. Protams, tā ir maize. Vakar cepta. Palīdzēju vakar gadatirgū maizes cepējam. Kaut kas jau jāstrādā ir. Viņa uzsmaidīja lopkopim vienu no saviem mīlīgākajiem smaidiem.

Vai barona muižā ir skaisti?

Viņa pasniedza garoziņu bullim, atvērto plaukstu turēdama mierīgi, lai viņam būtu iespēja apostīt roku un, ja viņš būtu labvēlīgi noskaņots, paņemt maizi, neiekožot viņai rokā.

Šo rakstu rediģēja Vilks: 20.11.2009 15:04

[Elony]

Kelamrins sarauca pieri.
"Es nezinu visus vietējos likumus. Vai tad, ja preces iet garām galvaspilsētai, tas skaitās pretlikumīgi? Jūs esat barons savas zemes saimnieks. Vai tad jūs nesat tas, kas nosaka nodevas savā zemē?" viņš vaicāja.

[Miervaldis Gotiņ...]

1. klases salons
Es nosaku nodevas vietējai tirdzniecībai, - barons paskaidroja, - tam, kas tiek ievests no citām zemēm, tiek aplikts ar karaļa nodokli. To laiku pa laikam pārbauda karaļa uzraugi. Vai tik tu neesi kāds blēdis, ka tik slikti orientējies karaļa likumos?


2. klases klājs
Lopkopis - augsts amats? - Norens skumji iesmējās. - Nu protams, es dzīvoju labāk nekā parastie zemnieki, tomēr kā redzi, es braucu uz kuģa tajā pašā klasē, kur tu.

Barona muiža ir skaista, jā. Ja skatīties no kungu daļas... mēs, kalpa ļaudis, jau nemaz visur netiekam, ne muižas telpās, ne puķu dārzā... vai tev patīk dzīvnieki? Un kur tu vispār dodies šajā rītā? - lopkopis jautāja, vērodams, kā bullis ēd garozu no Linnas rokas.

[Elony]

"Jūsu likumi ir jūsu likumi." Kelmarins paraustīja plecus un iedzēra vīnu. "Palūgšu neapvainot. Tikpat labi par blēdi var uzskatīt jūs. Kas zin, vai jūsu zvērā nav paslēpta kontrabanda? Un cik zinu, pirmās klases vidū bieži vien slēpjas viltīgi blēži, kas nozog dārglietas un makus bagātniekiem. Tāpēc es tagad braucu otrajā klasē, manam makam drošāk.
Vienkārši man īsti nav saprotama šāda sistēma. Ja mēs sūtām preču karavānu uz jūsu zemi, kā lai maksā nodokļus karalim, ja viņš nav pa ceļam? Līdz šim es sastapu muitas posteņus tikai pie pilsētu vārtiem.
Vārdu sakot, ja pa ceļam no rūķu kalniem līdz jūsu zemēm būs kāda karaļa muita, tad nodoklis lai tiek samaksāts, es nepārkāpju likumu tādā muļķīgā veidā. Man pietiks ar peļnu no tā, ka galvaspilsētas tirgoņi šajā darījumā nav iesaistīti."

[washulis]

Barona komentārs lika nedaudz dūrei savilkties ciešāk. Šams mācīs, kā muižas vadīt? Bet viņa neko neatbildēja. Arī seja pēc skata nemainījās un atbildi nedeva arī pēc tam, noveļot to uz tirgoņa parādīšanos. Šie sāka runāt par savām lietām citā telpā, tāpēc Aspērija saprata, ka saruna ar baronu neturpināsies, un, patiesībā, tas likās pat labāk. Toties kāds cits ieminējās apstaigāt kuģi, meklējot sev parteri, lai nebūtu tik garlaicīgi. tas bija viņai un Selam kopīgs.

Labprāt, ser. Apskatīt kuģi varētu būt interesanti. Viņa teica Seilija Grāla virzienā, paejot tāāk no vietas, kur pirmīt stāvēja, tuvāk Seilijam, gaidot, ko viņš atbildētu.

[Vilks]

Ak, ja neesi piedzimis par dižciltīgo, tad dzīve visiem puslīdz vienāda, Linna bezrūpīgi atteica. Tomēr galvenā lopkopja amats izklausās gluži smalki. Viņa paskatījās uz Norenu un koķeti piemiedza ar aci.

Bullis bija apēdis garozu, un tagad viņa uzmanīgi cēla roku uz augšu, lai paglaudītu purnu un varbūt galvu..ja bullis ļautu.

Es dodos apciemot radiniekus uz laukiem. Sen neesmu tur bijusi.
Kā tu teici, kur atrodas tava barona muiža?

Šo rakstu rediģēja Vilks: 20.11.2009 17:43

[Miervaldis Gotiņ...]

2. klases klājs
Varbūt, varbūt. - Norens mazliet nosarka un novērsa acis no Linnas, pievērsdamies bullim. - Nu, vai viņš nav jauks? - viņš teica, glaudīdams buļļa melno, spīdīgo spalvu. Kopēja iedrošināts, lielais dzīvnieks nebaidījās arī no Linnas rokas.

Kunga muiža Selmentauzena atrodas uz ziemeļiem no ostas, gandrīz vai Nolādēto Tuksneša virzienā. - Norens atkal paskatījās uz Linnu. - Caur Selmentauzenu dodas visi tie dēkaiņi, kas nevar nosēdēt mājās. Visi viņi pazūd tajā tuksnesī... neviens atpakaļ vēl nav nācis. Un kur tad dzīvo tavi radinieki?


1. klases salons
Van Trābenhūzs pielēca kājās, apgāzdams masīvo krēslu, kurā vēl tik tikko bija sēdējis, un aizmeta salona kaktā vīna kausu. Tiesa, neko daudz vīna tur vairs nebija, tas bija veiksmīgi pārvietots no kausa uz barona vēderu. Piepeši piesarcis un piepūties kā tītars, viņš atcirta:

Tu uzdrošinies saukt baronu van Trābenhūzu par blēdi!? - apvainojies aristokrāts auroja. - Es pieprasu gandarījumu! Par tādu nekaunību jaunais cilvēks būtu pelnījis tikt uzdurts uz asmeņa! Es gan nevēlos sākt grautiņu uz šī te nožēlojamā kuģa - manam pretiniekam te nemaz nebūs sekundanta -, bet `Jautrā Pārcēlāja` pagalmā gan es tevi pašrocīgi sakapāšu gabalos! Bet tagad pazūdi atpakaļ uz savu klāju, tu, nedižciltīgais!

Barons pats piesteidzās pie durvīm un tās atvēra: Lūdzu. 2. klases klājs ir tur lejā.

Vīrs ar smirdīgo pīpi pie kuģa stūres atskatījās un novērtējis interjera izmaiņas, pasauca apkalpojošo matrozi atgriezt salonu 1. klasei piedienīgā paskatā.

Van Trābenhūzs tur salona durvis atvērtas, kamēr Kelmarins neatstāj salonu.

[Elony]

Kelmarins pielēca palika uz krēsla, kad barons sāka izrādīt nervozitātes pazīmes. Viņam radās aizdomas, ka van Trābenhūzs varētu būt nedaudz apvainojies, kad vīna kauss ielidoja stūrī. Viņš pats izdzēra savu glāzi līdz galam un tad piecēlās.
"Vispār jūs pirmais mani apvainojāt, barona kungs. Es nezinu, ko jūs domājat ar pārmācīšanu, bet izklausās pēc divcīņas. Vispār es esmu miera cilvēks, bet jāteic, ka pat tirgotājiem ir gods. Lai notiek tā, nebūs starp mums darījuma, atradīšu kādu citu baronu, kas ir saprātīgāks un vēsāku galvu. Varēsiet arī turpmāk tērēt naudas kaudes galvaspilsētas tirgos." viņš teica ar nelielu patosu un devās laukā no telpas. "Būs jums iespēja cīnīties ar mani, tikai gandarījums no tā būs vien man." viņš teica, ejot garām baronam un uzvilka uz galvas kapuci.
Tiesa, kāpjot lejā uz otro klāju viņš klusiņām smīnēja.

[Sindra]

Nu taču! Ātrāk pāri! Ātrāk uz priekšu! meitene nodomāja noskatījusies, ka tirgotājs no barona nelaipni šķirās.
Laikam jau darījums nebūs izdevies. Un galu galā, kādēļ, lai tas izdotos, ja to mēģina slēgt tik nestabilā un plūstosā vietā kā uz ūdens.
Kuģošana acīmredzami darīja nervozus arī citus braucējus.

Flaume gaidīja brīdi, kad viņi beidzot varēs nokāpt no šī kuģa. Viņa vienkārši alka sajust zem kājām atkal normālu zemi.

[Miervaldis Gotiņ...]

2. klases klājs
Laikam darījuma pārrunas nebija diez ko veiksmīgas? - Norens (buļļa pieskatītājs) vaicāja Kelmarinam, kad tas atgriezās uz 2. klases klāja - barona uztrauktā klaigāšana bija dzirdama arī šeit. - Vispār jau mans barons ir visai karstas dabas un dikti patmīlīgs.


Stūres klājs & 1. klases klājs
Uzpūtīgais nekauņa! - Van Trābenhūzs burkšķēja, vērodams, kā Kelmarins nokāpj lejā uz 2. klases klāju. - Tik tiešām, kā es te stāvu, vēl šodien es viņu sakapāšu gabalos!

Tiklīdz Kelmarins bija izgājis no salona, tajā iegāja matrozis, kuram kapteinis bija piekodinājis uzkopt telpu.
Noskurinājies it kā no aukstā vēja, it kā no aizvainojuma un, tusnīdams gluži kā iepriekš, barons uzkāpa atpakaļ uz 1. klases klāja un apsēdās uz sola.

Pēkšņi no salona telpas atskanēja dobjš būkšķis, kam sekoja slāpēts kliedziens, un Flaume, kura stāvēja pie borta un vēroja zemākos klājus, ieraudzīja, ka no salona uz stūres klāja izskrien klaidoņa paskata puišelis. Puišelim varēja būt kādi 10-12 gadi, viņam mugurā bija nonēsātas, viņa augumam acīmredzami neatbilstošas (pārāk lielas) drēbes un basas kājas. Izskrējis uz klāja, puišelis brīdi apstājās. Viņa roka nekustīgi turēja sudraba vīna kausu.

Pie stūres stāvošais kapteinis, atskatījies uz kņadu un ieraudzījis puišeli, pārsteigumā iesaucās: Ei, kas tad tas? Bezbiļetnieks?

No salona izstreipuļoja matrozis - stjuarts ar pārsistu galvu. Draņķa sīkais, - viņš nošļupstēja, - pārsita man galvu, ```` tāds!

Puika, atjēdzies no pārsteiguma, iemeta ar kausu jau tā cietušajam matrozim, tēmēdams galvā, un metās pa trepītēm augšā uz 1. klases klāju. Matrozis gan paspēja aizsegties ar roku, tomēr laikam jau pirmais sitiens bija darījis savu, un viņš, šķietami sareibis, nenoturēja līdzsvaru un novēlās zemē.

Ķeriet to kucēnu! - ieaurojās kapteinis.

[echo3]

Holens uz mirkli pārtrauca asmenīša pulēšanu, lai uzmanīgāk pavērotu, kas nu noticis, ka tāda brēka. Neko daudz redzēt nevarēja, bet bēgošo puiku viņš pamanīja gan. Puika tomēr ātri nozuda, acīmredzot aizskrēja uz 1. klases klāju.

Zellis atsāka pulēt nazi, bet tagad uz rokām vairs neskatījās, berzdams asmeni tīri automātiski. Acis vēroja augšējo klāju. Puikam pakaļ skriet viņš ij netaisījās.

[Elony]

"Barons laikam apvainoja mani." Kelmarins noteica. "Jo, kad es to pašu teicu viņam, barons to uztvēra kā aizvainojumu un piekrastē teicās ar mani izrēķināties. Tev taisnība, viņš ir karstasinīgs, kas nozīmē, ka darījuma mūsu starpā nebūs. Bēgt no viņa izaicinājuma man arī negribas, tas būtu necienīgi tik jaunam vīrietim kā man. Labāk pasaki, kā tavs barons iecerējis cīnīties, kailām rokām jeb ar kādu ieroci?"
Viņš pats likās diezgan mierīgs, it kā joprojām kārtotu kādu darījumu.

[Sindra]

Pēkšņais troksnis Flaumi izrāva no pārdomām, kurām viņa bija veiksmīgi nodevusies, neskatoties uz to, ka atrodoties uz kuģa, meitenei tas nācās visai grūti.
Kaut kāds puišelis, kaut kam pārsista galva.
Vai tam vajadzēja viņu uztraukt. Nu liekas, ka nē, līdz brīdim kamēr sīkais nedomā gramstīties gar viņas saiņiem.

"Kaptein, liekaties, ka nu mierā." Flaume mierīgā balsī noteica.
"Pieskaitiet par viņa biļeti mana tēva rēķinam, tikai pārtrauciet šo sasodīto klaigāšanu.
Un galu galā, mēs esam uz jūras. Kur gan viņš bēgs? Metīsies pāri bortam? Un kāds tieši no tā viņam būtu labums?"
viņi visi te bija iesprostoti līdz brīdim kamēr kuģis nenokļūs līdz savam gala mērķim. Te vienkārši nebija, kur bēgt, ja vien zēns nebija izcils burvis un nespēja izmantot maģiju, lai sevi pārceltu, kur citur. Un Flaumei viņš neizskatījās pēc izcila burvja. Drīzāk pēc maza zaglēna.

[Semijs]

Uz kuģa sākās kaut kāda kņada, kas traucēja Balokam mierīgi baudīt savu pīpi un tumšais elfs pa visu dienu beidzot pateica kādu vārdu.
-Muļķi.-
Viņš noteica un izpūta vairākus dūmu gredzenus, elfs bija gandrīz iegājis tādā, kā sava veida meditācijā, lai spētu kaut kā nosist laiku uz kuģa, bet nu jau šis viss viņam iztraucēja. Ar rūgtumu sejā, elfs turpināja kūpināt savu pīpi, censdamies nelikties ne zinis par to, kas apkārt notiek.

[BlackRichy]

Burvīgi,- Sels sacīja Aspērijas virzienā,- Kur...?

Tajā brīdī sākās jandāliņš 1. klases salonā.

Kādam laikam darījums neizdevās,- Sels secināja un tad atkal pievērsās Aspērijai,- jaunkundz, ko jūs vēlētos apskatīt uz šī kuģa?

Brīdī, kad no salona parādījās mazais zēns un kāds sāka bļaut par pārsistu galvu, Sels ātri atvainojās visiem un metās zēnam pakaļ. Ne jau lai viņu noķertu, bet lai viņam palīdzētu. Tas aurojošais matrozis šķita bīstams mazajam bezbiļetniekam vai kas nu tas bērns bija.

[washulis]

Aspērija jau grasījās soļot to kāpņu virzienā, kas vestu uz citiem klājiem, bet bardaks lika uz brīdi novērsties. bet citi pasažieri jau sāka ar to ņemties un, liekas, arī tirgoņa darījums bija izgāzies, kā veca sēta. Kā gan var pavadīt dzīvi bez pārpratumiem un strīdiem? Nu nekādi. Tad pelēkais skatiens atkal aizceļoja pie Sela. Jā, izskatās, ka neizdevās gan. Viņa piekrita, viegli pasmaidot, nopētot Seiliju Grālu. Ko vēlētos apskatīt? Jebko, ko vēlēsieties man rādīt. Ka tik brīdi tālāk no visiem šiem augstmaņiem. Viņa atkal palūkojās uz pārējiem, kas atradās uz pirmā klāja.

[Miervaldis Gotiņ...]

2. klases klājs
Barons parasti duelējas ar zobeniem, - Norens laipni pastāstīja, - un ir visai labs duelants.

Šajā brīdī Norens pārtrauca sarunu, lai paskatītos, kas tā par kņadu augšējos klājos.


1. klases klājs
Gluži kā mērkaķi pa liānām, no takelāžas laidās un rāpās lejā vairāki matroži, lai izpildītu kapteiņa rīkojumu - noķertu mazo bezbiļetnieku. Pēdējais, uzskrējis pa kāpnēm uz 1. klases salonu, ieskrēja tieši Selam rokās.

Bezbiļetnieki ir jāmet pār bortu! - kapteinis nīgri uzsauca Flaumei, neapmierināti skatīdamies augšup. Mērkaķveidīgie matroži tuvojās 1. klases klājam, pirmie jau noleca uz tā. - Vēl jo vairāk, šis nešķīstenis uzbruka manam matrozim un gribēja nozagt kuģa mantu. Vispār - par to viņam pirms pārmešanas pār bortu vajadzētu nocirst roku!

Vajadzētu gan! - piebalsoja van Trābenhūzs. - Tieši no šitādiem droši vien izaug tādi nekauņas, kā tas tirgonis, kas iedomājās apvainot baronu van Trābenhūzu!

[BlackRichy]

Sels aizstūma zēnu sev aiz muguras, tālāk no kapteiņa un barona.

Ak, nu beidziet! viņš tiem dusmīgi uzsauca, Tas ir tikai bērns! Ja vajag, varu samaksāt par viņa biļeti. Un arī par postījumiem, ja tādi ie nodarīti. Kas attiecas uz matrozi- izskatās tīri ņiprs, gan izdzīvos. Bez tam, varbūt bērnam ir labs iemesls braukt bez biļetes. Neizskatās, ka viņš spētu par to samaksāt.
Pievērsies zēnam viņš jautāja jau daudz draudzīgākā tonī: Kā tevi sauc, un ko tu te dari bez biļetes?

[Elony]

Kelmarins tikai pamāja ar galvu. Viņš arī dzirdēja troksni augšā, bet tā kā viņam nebija tiesību atrasties pirmajā klasē, viņš arī palika šeit lejā uz klāja un skatījās, kas nu būs tālāk.

[Vilks]

Ā, tad jau mums ceļš vedīs gandrīz vienā virzienā, Linna atbildēja Norenam īsi pirms jezgas sākšanās. Tomēr neko vairāk viņa nepaspēja pateikt, jo klāt bija pienācis tirgonis. Meitene mazliet atkāpās aiz buļļa sāniem, lai paliktu ēnā un tirgonis viņu neievērotu.

Kad brīdi vēlāk izcēlās kņada ap puišeli bez biļetes, Linna no savas nomaļās atrašanās vietas uzmanīgi uz to visu noraudzījās, tomēr nekustējās un neteica ne vārda.

[Miervaldis Gotiņ...]

1. klases klājs
Kapteinis ar rokas mājienu apturēja matrožus: Stāviet. Ja reiz par mazo nešķīsteni iestājas augstdzimušie, nevajadzētu ar viņiem kašķēties. - Viņš noburkšķēja, un tad teica skaļāk, 1. klases braucējiem: Labi, ja vēlaties maksāt par mazo bezbiļetnieku un viņa nodarīto skādi - lūdzu, nespēju iebilst augstdzimušajiem. Tomēr, uz jūsu klāja klaidonis atrasties nevar, pat ja jūs par viņu maksājat kā par savas klases braucēju - viņa vieta ir lejā, kopā ar parasto tautu. Tomēr ja viņš nozags vēl kaut ko, es pašrocīgi viņu pārmetīšu pār bortu!

Visa trača vaininieks tikmēr bija nostājies teju vai miera stājā, un kad Sels viņam pievērsās ar jautājumu, paklanījās gluži kā aristokrāts, pirms atbildēt: Pateicos, augstsirdīgais kungs, par jūsu labvēlību! Mani sauc Tils, un es esmu klaidoņa zēns no Prasomālas. Uz kuģa braucu tāpēc, ka gribēju palūkoties, kā dzīvo cilvēki tur, otrā krastā un jā, man nebija naudas biļetei. Bet nu es klausīšu, ko saka tas jūras vīrs, un došos lejā, kur viņš grib, lai es atrastos.

Ja neviens viņu nekavē, tad Tils dodas lejā uz 2. klases klāju.


2. klases klājs
Laikam tomēr nekādas kaušanās nebūs, - Norens gluži vai ar nožēlu novilka, drīzāk runādamies pats ar sevi, nevis ar Kelmarinu vai Linnu, - žēl, tas parasti ir visai iespaidīgs skats...

[Sindra]

Flaume noskatījās uz sīko klaidoni. Bet tā kā par viņu atbildību bija uzņēmies jau kāds vīrietis, viņa neiebilda un vairs neuzmācās kapteinim ar biļetes nopirkšanas piedāvājumiem. Viņa atkal garlaikoti pievērsās zemāko klāju aplūkošanai un ar nepacietību gaidīja, kad beidzot viņi būs nokļuvuši otrā krastā.
Barona uzvedība, meitenei šķita pārāk bravūrīga un ārišķīga. Taču ilgi to vairs nenāksies paciest, jo pavisam drīz taču viņi būs nokļuvuši galamērķī, vai ne?

[Vilks]

Linna pārmetoši paskatījās Norena virzienā. Viņa gan ļoti labi saprata zēnu, jo savulaik pati bija piedzīvojusi līdzīgas situācijas. Tikai viņai parasti negadījās tik devīgi augstdzimušie.
Jocīgi kaut kā - vai nu viņi visi tiešām ir tik bagāti, ka viņiem maksa par biļeti neko nenozīmē, vai arī viņi baidās no trokšņa.. kāpēc gan tā? Meitene nolēma turēt acis vēl vairāk vaļā kā līdz šim.

Izmantodama to, ka uzmanība joprojām bija pievērsta 1. klases klājam un lejupnākošajam zēnam, Linna devās atpakaļ pie savām mantām. Līdzjūtība paliek līdzjūtība, bet mazu klaidoņu tuvumā nevienam nevajag atstāt savas mantas nepieskatītas, viņa nodomāja.

[Elony]

"Kaušanās dēļ tā puikas?" Kelmarins vaicāja. "Man liekas, ka tur jau tagad ir par daudz emociju un maz jēgas."
viņš gan turpināja lūkoties uz pirmo klāju. Galu galā, tur jau bija interesantākas lietas, kā šeit lejā.

[BlackRichy]

Sels atļāva Tilam doties lejā, bet nolēma, ka vajadzēs ik pa laikam viņam uzmest acis, ja nu kādu no kuģa komandas naudas piedāvājums neapmierinātu, Pieskaitiet to summu manam rēķinam! Sels uzsauca kapteinim, tad pievērsās Aspērijai, Tātad, jaunkundz, ja jūs vēl esat ar mieru pievienoties man kuģa apskatē, mēs varētu doties.

[Miervaldis Gotiņ...]

1. klases klājs
Jūs esat pavisam aptrakuši, - van Trābenhūzs acīmredzami nebija sajūsmā par Sela un Flaumes iestāšanos par klaidonēnu, - šodien jūs viņiem izmaksājat vietu uz kuģa, bet jau rīt viņi gribēs arī jūsu zemi! Matroz! Man vēl vīnu!


2. klases klājs
Ei, atceries, ka uz soliem tu nedrīksti sēdēt! - kapteinis uzsauca lejā kāpjošajam zēnam.

Puikas dēļ jau ne, - Norens atbildēja Kelmarinam, skatīdamies, kā puišelis nokāpj uz viņu klāja, - interesantāk būtu bijis, ja būtu gadījies kāds vecāks un dūšīgāks bezbiļetnieks.

Labrīt! - Tils tikmēr bija nokāpis uz klāja un neparasti pieklājīgi sveicināja klātesošos. - Es esmu Tils un tālāko ceļu braukšu kopā ar jums. Kāds skaists dzīvnieks! Vai tas ir tavs? - Viņš jautāja Norenam, rūpīgi aplūkodams vaislas bulli, it kā nekad nebūtu to redzējis.

Nē, tas pieder manam baronam. - attrauca Norens. - Nemaz nedomā iet viņam klāt! Nodarīsi vēl kaut ko, bet barons atbildi prasīs no manis!

Puišelis, lūpu uzmetis, novērsās. Brīdi pavērojis klātesošos, viņš pienāca pie Linnas: Sveika, vai tu arī klaiņo, tāpat kā es?

[Elony]

Kelmarins rezervēti uzsmaidīja zēnam, tā darot zināmu, ka viņš nav bīstams vai nejauks, bet arī uz baigo draudzību lai necer, vismaz pagaidām.
Viņš arī pavīpsnāja par kalpotāja vārdiem. "Un ko tavs kungs darītu, ja bullis, teiksim, ielēktu tagad ūdenī? Dzītos pakaļ vai arī noslānītu tevi?"

[Vilks]

Meitene bija nupat paņēmusi savu somu, kad izdzirdēja, ka zēns viņu uzrunā.
Viņa pagriezās pret Tilu un uzlūkoja viņu ar nopietnu, bet ne nelaipnu skatienu. Drīzāk mazliet distancēti.

Nē, es neklaiņoju, viņa atbildēja. Šis vienkārši ir mans ceļa apgērbs. Es dodos ceļā pie radiniekiem laukos.

Pēc neilgas pauzes viņa piebilda. Ja esi izsalcis, varu tev iedot mazliet maizes un gaļas. No kurienes tu esi?

OOC: Ja zēns pastiepj roku vai citādi izrāda izsalkumu, viņa no somas pasniedz viņam gabaliņu maizes un žāvētas gaļas šķēli.

[washulis]

Sela lēmums iestāties par zēnu, kas sevi nosauca par Tilu, bija ļoti augstsirdīgs, tāpēc Grāls izpelnījās Aspērijas smaidu. Patiesi, ser, jūs esat cēls. Daudzi citi varbūt būtu ļāvuši zēnu mest pāri bortam. Piemēram, kā tas Traben kā viņu tur... Viņa to teica klusi, lai augstprātīgais barons nesadzirdētu. Tas tik trūka, lai viņš saceltu vēl vienu traci, šoreiz vērstu pret Aspēriju, nevis pret tirgoni, kas bija atgriezies uz savu klāju.

Jā, dosimies gan. Viņa pastiepa elkoni Selam. Sauciet mani par Aspēriju. Man vārdā - Aspērija Hainoki.

[Miervaldis Gotiņ...]

Nupat jau kuģis bija veicis krietnu pusi no ceļa - abi krasti likās esam vienlīdz tālu.

2. klases klājs
Kelmarina jautājums pārsteidza Norenu nesagatavotu. Paskatījies uz tirgoni ar izbrīnā ieplestām acīm, Norens palika muti vaļā. Tad viņš saknieba lūpas, acīmredzami intensīvi domādams atbildi. Beidzot viņš teica: Droši vien noslānītu mani, ka neesmu kārtīgi to lopu pieskatījis. Pats jau viņš pakaļ noteikti nelektu!

Ak tā, - Tils iepleta acis, - kāpēc gan viņi nedzīvo Prasomālā? Un jā, es priecātos gan kaut ko ieēst. Šorīt vēl neesmu ēdis. - Viņš paņēma Linnas piedāvāto ēdienu un kāri to ēda. Ēsdams viņš palūkojās apkārt un, ieraudzījis Baloku, izbrīnā iesaucās: Kas tad tas tāds!?

[echo3]

Holens, sapratis, ka jautājums ar mazo bezbiļetnieku ir atrisinājies zēnam neticami veiksmīgi, atbildēja uz Tila sveicienu ar tādu pašu "Labrīt!", un beidzot paskatījās uz nazi, kuru pulēja. Rūpīgi to apskatījis un vairākas reizes pārlaidis ar pirkstiem rakstainajam metālam, zellis jutās apmierināts ar paveikto, nolika apstrādāto un paņēma nākamo naža asmenīti. Rokas pašas turpināja darbu.

Tumšo stāvu uz klāja Holens bija pamanījis, bet nekādu lielo interesi tas puisī izraisījis nebija. Pēc Tila izsauciena Holens paskatījās uz melno apmetni vēlreiz - elfs, droši vien, ja jau 3. klases pasažieris. Tikai tāds neparasti tumši ģērbies. Patiesībā kalējzellis par elfiem neko daudz vis nezināja, tikai tā - bija dažus redzējis.

[Elony]

"Skarbs jums tas kungs." Kelmarins noteica. "Nu, tad laikam man būtu jāgatavojas duelim. Cerēsim, ka tā beigās abi būsim dzīvi."
Viņš dzirdēja zēna izsaucienu un arī paskatījās uz tumšajās drānās tērpto stāvu. Tad teica zēna, "Nav pieklājīgi teikt par kādu "tas". Reizēm cilvēki par to apvainojas. Ja gribi zināt, kad ir šis svešinieks, tad pajautā to viņam."

[BlackRichy]

Sels pasmaidīja par barona vārdiem un priecīgi paziņoja: Lai grib. Man nav zemes
Tad, pievērsies Aspērijai viņš teica:
Jauki, iesim. Vīrietis saņēma viņas pasniegto elkoni un vest prom no 1. klases klāja Jums ir jauks vārds, Aspērij. Starp citu, es esmu Sels. Varbūt no sākuma aiziesim līdz 2. klases klājam. Tas bullis liekas interesants un patīk visiem... Labāk nekā saimnieks pēdējais, tāpat kā nākamie teikumi, tika pateikts gana klusi, lai barons nedzirdētu
Tas taču ir bērns. Ja tādi klaiņo apkārt un nevar samaksāt par biļeti tā nav viņu, bet gan pieaugušo vaina. Parasti tādu kā tas barons, kas izputina ģimenes un panāk, ka vecāki vairs nevar parūpēties paši par saviem bērniem

[Vilks]

Visi pasaules cilvēki jau nedzīvo Prasomālā, Linna diezgan vēsi atbildēja, lai gan zēna teiktais viņu uzjautrināja. Vai tad tu visu mūžu esi dzīvojis Prasomālā? Kur ir tavi vecāki un radinieki?

Uz Tila izsaucienu par tumšo elfu viņa neatbildēja. Derētu viņam ieteikt būt mazliet uzmanīgākam, citādi viņš ilgi nedzīvos.

Šo rakstu rediģēja Vilks: 26.11.2009 17:44

[Miervaldis Gotiņ...]

1. klases klājs
Van Trābenhūzs bija dzirdējis Sela piezīmi par zemi.

Kas tad jūs esat par dižciltīgo, ja jums nav savas zemes!? - viņš uzsauca pakaļ aizejošajam Selam. - Kādi laiki, kādi tikumi! Pasaule griežas kājām gaisā. Tas labi nebeigsies, kā es te stāvu!


2. klases klājs
Tādi nu tie kungi ir, - noteica Norens, atbildot Kelmarinam.

Atvainojiet! - Tils paskatījās uz Kelmarinu, atbildot uz viņa piezīmi, tad paskatījās uz Baloku vēlreiz. - Atvainojiet, kungs, es negribēju jūs apvainot. Es tikai nekad nebiju tādus kā jūs redzējis Prasomālā, tāpēc arī, iespējams, mans izbrīns nebija pārāk smalkjūtīgs. Tomēr es priecātos, ja jūs pastāstītu, kas jūs īsti esat un no kurienes.

Pateicos par ēdienu! - zēns pievērsās atkal Linnai, noslaucīdams muti no kabatas izvilktā drāniņā. - Nu jā, es esmu visu mūžu dzīvojis Prasomālā. Man nav vecāku - viņi ir miruši... - Tils acīmredzami saskuma un saviebās gandrīz vai uz raudāšanu, tomēr saņēmās. - Taču man ir radinieki Manohālas hercogistē. Paskatīšos, kā cilvēki dzīvo krastā un varbūt ka beigu beigās došos pie radiem.

Zēna skatienu piesaistīja Holena darbošanās ar nažu asmenīšiem. Tils panācās mazliet tuvāk un brīdi vēroja, ko kalēja māceklis dara.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 27.11.2009 13:37

[echo3]

(OOC - Zellis, nevis māceklis (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Nu, tas ir kā leitnantu nosaukt par seržantu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) )

Sveiks, Til. - Holens pacēla galvu un vērīgāk palūkojās uz puiku, kad tas pavēstīja, ka visu mūžu dzīvojis Prasomālā. Varbūt, ka redzēts? - Spriežot pēc Tava nerimtīgā rakstura, Tu droši vien visu Prasomālu esi izložņājis krustu šķērsu? Ja Tev ir gadījies iegriezties kalēju kvartālā, tad varbūt esam pat iepriekš tikušies. Mans vārds ir Holens, un es strādāju meistara Johannesa darbnīcā. - Tad, saprazdams, ka Tilam interesē nevis viņš pats, bet gan spožā mantiņa zeļļa rokā, Holens pavēra plaukstu, lai asmenīti var labi saskatīt. - Ass tas ir, bet pabeigts nav. Negribi man palīdzēt? Paberzt mazulietiņ, lai gludāks un spožāks? Par godīgu darbu samaksāšu.

[washulis]

Barona izteikumi pret Selu likās necienīgi. Tad nu gan. Viens ir ar lielu gabalu zemes un nu citus nosoda, ka liktenis tiem uzspīdējis ar citu pusi. Patiecos. Sels arī izklausās ļoti skaisti. Vismaz, noteikti, viegli iegaumēt. Aspērija nedaudz sapņaini nodūdoja, ļaujot, lai vīrietis ved viņu uz otro klāju. Jācer, ka bullis nav pielējies vīnu un nepadzen mazus zēnus un tirgoņus. Bet, ja nav, tad viņš noteikti liktos tīkamāks pat kaalim, nekā barons. Kaut gan, neesmu karalis un tieši nezinu, kas viņiem labāk patīk. Viņa nosmīnēja, nokāpjot lejā pa kāpnītēm, nu nokļūstot tuvāk otrajā klasē esošajiem. Gudri teikts. Likt bērnam pašam uzņemties pieaugušā darbu, tā ir nežēlība. Neviļus prātā uzausa viņas bērnība. Nebija no vieglākajām, bet tā noteikti bija daudz spožāka nekā daudziem citiem bērniem. Piemēram amatnieku atvasēm. Dažbrīd liekas, ka bērni spēj būt pieaugušāki, nekā daži labi baroni. Protas, ka bija domāts tas pats, kas draudēja ar roku ciršanu un mešanu pāri bortam.

Labs vakars, cienītie. Aspērija uzrunāja visus otrajā klasē esošos, tiem viegli piekniksējot.

Šo rakstu rediģēja washulis: 27.11.2009 23:16

[Miervaldis Gotiņ...]

OOC: Iespējams, ka neesmu to gana precīzi nodefinējis, bet - ir agrs RĪTS, nevis vakars!
echo3, pazemīgi atvainojos, es nezināju šo būtisko atšķirību par zeļļiem un mācekļiem.


2. klases klājs
Jā, esmu pabijis visur, - Tils pasmaidīja, atbildot Holenam, - Kalēju kvartālā noteikti esmu bijis, bet meistarus gan nepazīstu - par ko gan es, klaidoņa puika, ar viņiem runāšu... - zēns nodūra acis, bet, kad Holens viņam parādīja asmenīti, ko bija pulējis, zēna acis uzreiz iemirdzējās, un viņš ar sajūsmu piekrita darba piedāvājumam. - Jā, labprāt. Kas tas vispār ir? - viņš jautāja, asmenīti uzmanīgi ņemdams rokā.

Ja Holens neko neiebilst vai citādi nekavē lietas, tad Tils ķeras pie darba, un sākumā viņam riktīgi nevedas, it kā rokas augtu no tās vietas, kas atrodas zemāk par muguru (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[echo3]

Nu, vai nu tieši runāt. Smēdē ir silti, mēs laižam ļaudis sildīties, kad ārā auksts. - Holens paskaidroja, iedodams Tilam naža asmeni un pulējamo ādu. - Tāds izskatās nazis, pirms to ieliek skaistā spalā un tad vēl greznā makstī. Turi tā. - Viņš parādīja. - Un ar ādu strādā tā. Turi stingri, citādi var sagriezties, nazis ir ļoti ass. Un nesteidzies, no ātruma labuma nebūs, tikai rokas nogurs. - Par jaunā "mācekļa" neveklību Holens nekādas piezīmes neizteica, bet to redzot, viņam prātā šāvās diezgan dīvainas idejas par Tila izcelsmi. Vai zēns būtu no kāda augstmaņa nama? Bet kādēļ viņam jāklaiņo?

Kad no 1. klāja nokāpa Aspērija un Sels, Holens uz sveicienu atbildēja pieceļoties un paklanoties. - Labrīt, kundze, labrīt, kungs. - Tad zellis atkal apsēdās un pievērsa savu uzmanību Tila pūlēm. Viņš zināja, ka apmēram pēc stundas ceturkšņa zēna plaukstas būs tā nogurušas, ka pirksti sastings kā krampī, ja tos neatpūtinās. - Palaid brīvāk, papurini rokas, paloci pirkstus. Dari tā bieži, negaidi, kad sāks nogurt. - Holens ieteica.

[Elony]

Kelmarins uzsmaidīja Aspērijai. Vai arī pasmaidīja par viņas pieklājīgo sveicienu. Lai gan... kungus uzrunāja par godātajiem, bet dāmas par cienītajām, bet tas jau sīkums.
"Labs rīts, godātā." Kelmarins ar smaidu teica. "Buļļa apskate - 1 sudraba monēta. Pieres paglaudīšana 3 zelta monētas. Ja barosiet ar burkāniem, atlaides."

[Miervaldis Gotiņ...]

2. klases klājs
Nekad neesmu redzējis nazi, pirms tas par tādu kļuvis. - Tils domīgi noteica un, pacietīgi uzklausījis Holena padomus, ņēma tos vērā. Tā rezultātā, kā jau bija sagaidāms, darbs sāka veikties labāk. Viņš gan uz brīdi pārtrauca darbu, kad uz 2. klāja nokāpa Aspērija un Sels, un palūkojās uz abiem nokāpušajiem ar draudzīgu skatienu.

Ei, tas nav tavs bullis, lai tu par viņa apskati varētu iekasēt monētas! - Norens sašutis uzsauca Kelmarinam, kad tas bija izteicis savu piedāvājumu.

[Elony]

"Bet man pieder ideja. Dalīsim peļņu uz pusēm?" Kelmarins ar smaidu ierosināja Norenam. Likās, ka tirgonis šo visu uztver mazliet nenopietni. Nevarēja saprast, ko viņš domā nopietni un ko tikai pa jokam Tiesa, kā rādās, par naudas lietām šim interese ir liela.

[Semijs]

Tomēr kāds Baloku bija ievērojis, bet viņš nelikās ne zinis. Kad mazais puisis sāka atvainoties viņam, elfs lēnām pašūpoja galvu, lai sīkais nepievērstu viņam vairs uzmanību, bet par laimi citi jau to novērsa. Iebāzis savu pīpi atpakaļ vienā no mazajām somiņām, kas viņam bija ap jostu, elfs devās uz klāja, lai izbaudītu vēju un varētu mēģināt atkal atslēgties no apkārtējās pasaules.
Nonācis uz klāja, Baloks paņēma savu vīna maisu un padzērās malku no tās, kuru nolika atkal atpakaļ vietā. Turēdamies pie borta, elfs ievilka dziļu elpu un aizvēra acis, līdz juta, ka vējš mēģināja noraut nost viņam kapuci, ko tas gandrīz veiksmīgi izdarīja, bet elfs uz to reaģēja un piekārtoja kapuci.

* Es ceru, ka neko nesajaucu ar klājiem.

[Sindra]

Kādu brīdi pavērojusi uz kuģa notiekošo, Flaume devās līdz pirmā klāja soliem un apsēdās uz tiem.
Šāda celošana bija garlaicīga un meitenei nepatīkama.
Bet neko nevarēja darīt, bija jāpaciešas. Un pavisam drīz jau viņi noteikti būs galamērķī.

Flaume nopūtās, ietinās ciešāk apmetnī un vēroja pārējos pirmā klāja pasažierus.

[Miervaldis Gotiņ...]

2. klases klājs
Kungs mani nositīs, ja es pa kluso pelnīšu ar buļļa apskati, - ievaimanājās Norens. - Ak vai, ko lai dara, ko lai dara? Klau, - viņš pievērsās Holenam (vairāk) un Tilam (mazāk), kuri bija aizņemti ar nažu asmenīšu pulēšanu, - ko tu darītu manā vietā?


1. klases klājs
Van Trābenhūzs skaļi atraugājās. Tad paskatījās uz tiem, kas bija palikuši uz 1. klases klāja un viszinīgi ierunājās: Vai zināt, šonakt Prasomālā ir kaut kāda ķeza notikusi - kad es steidzos no kroga, kur pārlaidu nakti pēc gadatirga, uz ostu, tad pilī taurēja trauksmi. Es nebrīnīšos, ja tas nekauņa, kurš centās man piedāvāt tirgošanās darījumu, būtu tur iejaukts!

[Sindra]

Flaume palūkojās uz baronu.
"Ja? Interesanti... Vai Jūs zināt kaut ko vairāk pastāstīt?" viņa dodoties prom nebija pamanījusi, ka pilsētā būtu atgadījies, kas ārkārtējs.
Un tomēr tas bija satraucoši un darīja meiteni nedaudz nervozi. Cerams, ka tas neskar viņas audžutēvu.

[echo3]

Tirgū skatīšanās naudu nemaksā. Jo, redz, kaķi maisā neviens nepērk. - Holens diezgan uzjautrināts atsaucās. - Tavā vietā es atcerētos, ka tavs paša pienākums ir uz bulli skatīties. Vai tad pats no sevis naudu prasīsi?

[Miervaldis Gotiņ...]

2. klases klājs
Noklausījies Holena padomu, Norens sevišķi gudrāks netika. Pakasījis pakausi, viņš paskatījās uz Kelmarinu: Labi, manis pēc ņem naudu, bet es to nedarīšu. - Un pievērsa visu savu uzmanību bullim.

Kāpēc tad tas kungs prasa naudu par buļļa skatīšanos, ja tirgū to var darīt par baltu velti? - pirkstus pūtinādams, Tils veltīja jautājumu Holenam. - Es nesaprotu.


1. klases klājs
Diemžēl ne. - Van Trābenhūzs nopūtās. - Es steidzos uz pašu pirmo rīta kuģi, jo vēlākie jau ir pārblīvēti ar cilvēkiem. Taču es domāju uzkavēties `Jautrajā Pārcēlājā` vismaz līdz pusdienām, un gan jau tur jaunākās ziņas pašas mūs sasniegs. Varbūt jūs vēlētos sastādīt man sabiedrību, divatā pusdienas vienmēr garšo labāk.

[Elony]

Kelmarins iesmējās. "Nu gan ar jums... ne mans bullis, ne patika iekasēt par lopiņa apskatīšanos. Niecīga peļņa. Es tikai jokojos. Bet tik dziļas pārdomas no tavas puses mani tiešām izklaidēja, par to arī atlīdzība tev." viņš izvilka no kabatas sudraba monētu un pameta to Norenam.

[Sindra]

Flaume noskatīja baronu.
"Nu varbūt arī varu sastādīt kompāniju." uzzināt, kas īsti bija noticis likās svarīgi. Lai gan barons viņai nelikās jaukākā sabiedrība.
Bet bija svarīgi uzzināt vai pils notikumi nekā neietekmē audžutēvu. Un sūtījuma nogādāšana arī nebija steidzama. Svarīga bija pati nogādāšana.

[echo3]

Tirgonis jokojās, Til. Mēģināja izklaidēt jauno augstdzimušo dāmu. - Holens klusi paskaidroja, tad turpināja skaļāk. - Nu, parādi, cik spožs iznācis, varbūt jau pietiek berzt? Un kā rokas? Pirkstus vēl vari saliekt?