The Asylum, [C][PZP][GM] Opcijas

[(sun)]

The Asylum

Vieta - (IMG:http://www.phuketairportonline.com/images/phuket_airport22.jpg)

Iovas lidosta, pieņemšana.

Šajā lidostā B. gaidīja 8 konkursantus.Drīzāk jau avantūristus, bet vairāk gan eksperimenta gaļu.Visas liecības par to, ka šāds uzsaukums Internetā bijis, izdzēstas visas liecības par šo cilvēku eksistenci.Un viss pateicoties viņam, neatkārtojamajam B.
Taču tā B stāvēja, gaidot .Priekšā bija stends ar uzrakstu - The Asylum.Bija jābūt idiotam, lai nesaprastu mājienu - APSTĀTIES TE.
Lidosta bija samērā tukša, un pareizi vien bija, jo ta bija noīrēta īpaši šai dienai.Apkārtējie cilvēki bija tikai statieri.Viss bija veidots pilnīgi perfekti, lai nevienam nerastos aizdomas.


PS - N'aciet pie stenda.

[Pūķēns Sāra]

Ajumi bija tikko ieradusies, uz pleca tai atradās neliela sporta soma, kuras tumši pelēcīgais ar gaiši pelēko toni pilnībā nesaskanēja ar tumši sarkano, krītošo, bezroku jaku, kura bija pa virsu baltam kreklam ar garām rokām. Tumši brūnie mati nosedza sarknās jakas kapuci un visu mugurdaļu, bet priekšējās matu šķipsnas bika izsmalcināti aizspraustas uz atpakaļu. Kājas, ģērbtas gaišos, nedaudz padilušos džinos un mazās botiņās, soļoja uz priekšu, kamār aiz muguras tika vilkts neliels, melnas čemodāns. Brūnās sievietes acis izkaidīgi lūkojās apkārt, meklējot to nelaimīgo cilvēku, kuram vajadzēja viņu sagaidīt.
Te nu gan ir maz cilvēku, viņa nodomāja, ieraugot izkrātni ar nosaukumu 'The Aslym', iekšēji viņa notrīsēja - kam bija vajadzīgs tik stulbs nosaukums? Uzdzina nelāgu priekšnojautu. Bet tuvojoties stendam, atšķirībā no vēlmes pagriezties un aiziet, seju klāja pieklājīgs un silts smaids.
-Sveicināts,- brunete maigi uzrunāja B, brūnajām acīm mīlīgi uzrunājot vīrieti [?], -Esmu Ajumi Senbanaro, vai mums jāsagaida vēl kāds?- Kaut viņa uzdeva jautājumu, pēc tā viņa novērsās no B, pārskatot vēlreiz lidostu, atbilde viņu īpaši neinteresēja, jautājums tika uzdots vairāk dēļ pieklājības.

[Hworang666]

Bleiks samērā garlaikots spārdīja savu somu pa lidostu. Gandrīz nogāzis no kājām kādu izskatīgu sievieti (tīšām vai netīšām varat censties uzminēt paši) viņš ar acīm atrada kiosku. Nobēris uz letes naudu viņš savāca savus M&M dzeltenajā iepakojumā. Ielūkojies savā Iphone, viņš konstatēja, ka tā kā būtu pienācis noliktais laiks. Lēnām sakožļājis zilas krāsas konfekti, viņš turpināja savu somu spārdīt uz sagaidītāju pusi. Skatienu pēkšņi aizķēra uzrakstu Asylum. Ar skatu varēja manīt kādu vīrieti un kādu jaunu sievieti. Iespēja iepazīties - labs sākums! Bleiks pie sevis nodomāja. Bet, spēris pāris soļus tuvāk viņš sadzirdēja pazīstamu balsi. Jā, varbūt esat kļūdījusies un jums būtu jāstāv pāris metrus tālāk, vai, varbūt pat pāris kilometrus tālāk... To, ka viņa māsai kaut kas ar galvu nav kārtībā viņš zināja jau sen, bet, vai tiešām visiem nenormālajies jāsastopas vienā vietā?

Šo rakstu rediģēja Hworang666: 06.10.2008 17:39

[Mazpēdis]

Viegliem soļiem Ela slāja pa lidostu. Šī diena nebija sākusies īpaši spīdoši un viņai nešķita, ka kautkas spētu uzlabot garastāvokli.
Mugurā meitenei bija panēsātas džinsu bikses, kas galos jau bija padaļai izjukušas un bālgani zaļš soprta krekls, kam pa virsu uzvilkta adīta, līdz gurniem gara jaka. Uz muguras uzliktā smagā soma pamatīgi spieda meiteni uz leju, bet to īpaši nevarēja redzēt. Mati bija savākti astē un viegli izspūruši. Ela nekad īpaši nepievērsa uzmanību savam skatam, galvenais lai būtu ērti. Rokā viņa bija arī maza soma ar sīkumiem.
Caur austiņām klausoties viegus roka gabalus meitene nemanāmi kratīja galvu un klusītēm dungoja līdzi. Viņas acīs nonāca lielais uzraksts `Asylum.`Viņa turpināja savā lēnajā gaitā tuvoties šim uzrakstam. Tur jau atradās vēl trīs citas personas, kas likas gaidām to pašu ko Ela.
Izvilkusi vienu pleiera austiņu viņa visus nopētīja. Sveiki visapkārt. Izspļāvusi diezgan banālu frāzi viņa turpināja uzlūkot pārējos.

[Pūķēns Sāra]

Balss no sāniem lika sastingt, brūnajam skatienam kļūt cietam un nicības pilnam, kamēr brunete nemaz necentās pagriezties pret vīrieti, ask viņu uzrunāja, pietiekoši labi zinot cik tas ir pretīgs un neciešams, neglīts... nu labi, varbūt izskata ziņā daba bija tomēr iedevusi viņam pāris labas lietas, bet tas bija vienīgais ciešamais un labais šajā vīrietī - vīrieša labās rokas mazais pirkstiņš. -Es gan teiktu, ka kļūdījies esiet Jūs. Morgs būtu citā virzienā...- Ajumi cieti atrauca Bleikam, kad parādījās vēl viena sieviete.
-Sveika,- viņa pieklājīgi atrauca, nevēloties savas dusmas par šī lopa parādīšanos izgāst uz nevainīgu cilvēku.

[Hworang666]

Jā, patiesi, zinu, ka morgs ir tālāk.. No turienes nāku... Cerēju ieraudzīt kādu pazīstamu seju starp mirušajiem, piemēram tavējo... Puisis runāja, pat nepārtraukdams gremot. Pēkšņi parādījās jaunatnācēja un tas puisim neļāva aizmirst sabiedrībā pieņemtās normas. Sveiki, Bleiks! puisis noteica, no rokām izmetot ceļojumu somu, ko pirms mirkļa bija tajā paņēmis ar nodomu ļaut tai uzkrist māsas kājai. Smaidot jaunpienācējai acīs viņš draudzīgi pacēla labo roku.

[CityCat]

Mazajiem papēdīšiem klabot, Memoria apņēmīgi gāja pie stenda, kuru rotāja uzraksts - The Asylum.
Priekš šīs dienas, meitene bija stāvējusi pie spoguļa diezgan ilgu laiku. Viss viņas skapja saturs tika izskatīts līdz pat pēdējai zeķei. Visbeidzot meitene nosprieda par labu pladošiem maigi rozā svārciņiem, kas sniedzās mazlet virs ceļgaļiem, pieguļoša, balta maiciņa uz lencītēm un melns džemperis ar kabutu uz vēdera. Būtībā viņa izskatījās diezgan vienkārši, bet cik daudz laika tas viņai bija prasījis.
Aiz sevis Memoria vilka vidēji lielu koferi, kas bija pilns dažādām viņas matām. Beidzot viņa arī apstājās pie sava mērķa.
Tur jau stāvēja daži cilvēki. Memoria aši katru nomētīja, un tad savā maigajā balsī sacīja: Sveiciens visiem!

[Pūķēns Sāra]

Bleika soma kā reiz trāpīja pa meitenes pēdu, liekot tai sakost zobus, lai sāpēs neiekauktos, -Cik tev reizes jāsaka, iegādājies piepūšamo lelli nevis staigā ar to dzelzs...- dzirdot tikai puisim, Ajumi izgrūda caur sakostiem zobiem, kad uz lūpām parādījās neliels smīns, lūkoties uz puiša 'nemāksloto' pieklājību.
Kāda meitene rozā tuvojās viņiem, liekot smīnam kļūt pa drusku lielākam, bet Ela to nespēja saskatīt dēl pagrieztās sejas. Smīns pārtapa smīnā kā 'rozā meitene' pietuvojās pietiekami tuvu viņiem. -Tu arī esi sveicināta,- Ajumi atbildēja Memoriai cieši ieskatoties viņas acīs, kad tā nopētīja Ajumi, lūpas nepametot smaidam.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 07.10.2008 19:17

[CityCat]

Ak, pateicos! Memoria pieklājīgi atteica Ajumi, kas tik cieši skatījās uz viņu. Kas noticis? Kādēļ viņa tā skatās uz manis? Vai man būtu noberzusies lūpukrāsa? Vai notecējusi tuša? Bet es taču šodien neesmu raudājusi... pagaidām. meitene prātoja.
Atlaidusi vaļā koferi un apsēdusies uz tā, viņa no melnā džempera priekšpuses kabatiņas izvilka nelielu, apaļu spogulīti. Ieskatījusies tajā, viņa pārliecinājās, ka izskatās bruvīgi.
Ar pašapmierinātu smīniņu, viņa noglabāja savu spogulīti, un sāka noņemties ar domīgu matu virpināšanu pirksos.

[Mazpēdis]

Priecājoties, ka vismaz ignoritāte šeit vēl neizpaužas Ela stāvēja stingrāk atspiedusies uz vienas kājas. Šāda veida šķietamās pazīstamo cilvēku ķildas meiteni uzjautrināja. Viņas sejā parādījās viegls smīns, jo saprata, ka nedrīkst atļauties ieķiķināties.
Atbildot uz puiša pastiepto roku meitene atbildēja ar to paši. Patīkami, Ela. Meitenesprāt diezgan cieši saspiežot Beika roku viņa noteica. Atkal atlaidusi roku viņa manīja, ka tuvojas vēl kāda meitene. Hmm.. Dažs labs laikam ir iecienījis rozā... un caur viegli sakniebtām lūpām iznira smīns.
Viņai pienākot klāt tikai nobērti daži ātri vārdi. Sveika, Ela. un ar vieglu galvas mājienu viņa nopētīja meiteni.
Redzot, kā viņa steidzoši nopēta sevi spogulītī atkal meitenes sejā radīja smīnu. Liekas, ka kāds te ir stipri jūtīgs pret izskatu... Šādi cilvēki Elu patiešām uzjautrināja. Laikam tāpēc, ka meitēns tādus nevisai labi saprata.

Šo rakstu rediģēja Mazpēdis: 08.10.2008 19:12

[(sun)]

Pie stenda savākusies bija aptuveni puse no eksperimenta dalībniekiem, un B. tas neizsakāmi priecēja.Kā izskatījās, neviens neko īpašu nenojauta, un labi vien bija.Paburzijis sava baltā uzvalka malu, b. aplūkoja visus esošos kandidātus.
Tik nožēlojami, tik vientuļi...Ka gatavi spert soli nezināmajā.
19 gadus studējot un strādājot par psihiatru, b. veljoprojām nesaprata šo ļautiņu pārdrošību, laikā, kad pat uz ielas tevi var novākt, nemaz nerunājot par šādām, svešinieku pārvaldītām vietā.Šo fenomenu viņš gatavojās izpētīt, kaut gan īstenībā nedrīkstēja.Kopš viņam atklāja psihopātiju ar maniakālās depresijas iezīmēm, , B. nedrīkstēja strādāt par psihiatru.Oficiāli.Ar dzestro smaidu, kas saglabājās B. sejā (k'ads vi'nam bija patstāvīgi), B. uzrunāja klātesošos.
Labdien lēdijas , esiet sveicināts jaunkung!Vai Jūs būtu mūsu mazā piedzīvojuma dalībnieki?
B. saglabāja savu auksto smaidu uz lūpām, bet acis viņam drudžaini spīdēja.Jūtot lēkmes tuvošanos, B. izņēma no kabatas oranžu pudelīti, un ierija 2 ripas no tās.
K'a pag'aja lidojums?

[Hworang666]

Ignorējis māsas teikto (galvā nodomādasm, kādas gan viņai ir zināšanas par gumijas lellēm) Ella... Skaidrs... puisis apstiprināja. Klāt pienāca vēl kāda meitene un Bleiks pieklājīgi pamāja ar roku - gluži kā sasveicinoties. Tad sāka runāt šķietami galvenais vīrs. Par jaunskungu mani parasti sauc vien tad, kad kāds ir pamatīgi iedzēris, bet izdzīvošu... Piedzīvojums? Neizklausās slikti... Ar acīm nolūkojies, kā vīrietis norij tabletes, Bleiks pēkšņi turpināja: tātad, doktor Hauss, kurp mēs dodamies tālāk? Bleiks pajautāja, samīcot konfekšu papīriņu un palūkojoties mazliet augšup pamanīja, ka kāds no vēlajiem reisiem atiet 23:23. Nolādētie skaitļi, pazūdat!

[CityCat]

Meomoria mazliet koķeti pamāja pusim, kas sasveicinoties bija pamājis viņai. Pašapmierinātais smaidiņš nepazuda no, viņasprāt, perfektās sejiņas. Pasākuma vadītājs ierunājās.
Kā viņu sauca? nevaru atcerēties. Ak, vai nav vienalga?es, iespējams es maldos, bet man liekas ka šeit vēl nav visi. Memoria sacīja, vēlreiz pārlaizdama skatu klātesošajiem. Nevar būt, ka šeit būt tik vien to cilvēku!
Memoria vēroja, kā "piedzīvojuma" galvenais vaininieks, izņem no kabatas orandžo pudelīti. Tā meitenei uzreiz lika saskatīt liesmas krāsas, tādēļ viņa strauji novērsās no vīriešā, un sāka pētīt savus purngalus, un pati tik tikko manāmi trīcēja.
Skatoties, un nomierinoši gaišajiem apaviem, viņa pamazām nomierinājās.
Lidojums, labi... viņa nepacēlusi galvu, noteica. Muļķīt, tā bija tikai nieka pudelīte spiktā krāsā.Memoria centās sevi nomierināt, un nedroši pacēla skatienu. Un vīrieti viņa neskatījās.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 09.10.2008 21:10

Rediģēšanas iemesls: B mūs jau sagaidīja

[Pūķēns Sāra]

Ar purngalu viņa pabīdīja uz Bleika pusi viņa somu, pēda joprojām raidīja nepatīkamus iempulsus, bet karma ir m***a, gan jau tā viņam atriebsies. Blondīnes uzvedība un tas, ka viņa nēsāja jakas kabatā spoguli, lika iekšēji iespurgties, protams, neviens no klātesošajiem nespēja pat pateikt, ka sieviete uzlūko Memoriu - jo aktrise Ajumi bija laba un spēja radīt maldīgu priekštatu, ka tu skaties uz vienu pusi, pētot pavisam ko citu sev blakus.
-Par piedzīvojumu Jums labāk zināt,- Ajumi atrauca B, neiedziļinoties tā teiktajā, bet vienkārši uzjautrinoties, Lūk ir Bleika sirdsdāma - divi...

[Mazpēdis]

Beidzot ierunājās arī vīrs, kurš šķiet bija viņus visus šeit sasaucis. Lēdija... Meitene labprāt būtu iespurgusies, jo viņa jaunu tiešām sevi pie tādām nepiedēvēja. Tomēr, ar viegli pieklājīgu galvas mājienu viņa atsveicināja Jā, sveicināti. Un meitene rūīgi nopētīja vīru baltajā uzvalkā.
Mjā, lidojums kā jau lidomjums... Itkā starpcitu meitene noteica. Šis lidojums viņai dižas ētrības gan nebija sagādājis, bet sūdzēties arī nevarēja.
Meitene ātri iemeta skatu savā rokas pulkstenī, Tad atkal pavērās pārējos
Piedodiet, šķiet nedzirdēju jūsu vārdu. Šim cilvēkam tika veltīts Elas acu ciešais skatiens.

[Moriartijs]

Tad pie bariņa pienāca Milo ar dīvanu smaidiņu un nometis zemē savau somu, iesaucās, Sveiki ļautiņi! Ceru ka lidene nenokritīs, būtu baigi žēl ja tā notiktu..., ak jā, esmu Milo. Milo Fenhelis. Un nemaz nedomājiet smieties par manu uzvārdu! Aplūkojis klātesošos viņš ieraudzīja Misteru B.

Tam piegājis klāt, viņš teica, Labsrītīņš! un viegli paklanījās. Galu galā šis tipiņš bija no galvenajiem.

[(sun)]

B. , pagriezies pret sanākuso baru ieklepojās.Šim krekšķim, kuram vajadzēja pievērst uzmanību , vajadzēja iznākt īpaši skaļam, taču tas ne īpaši sanāca - B. bija noguris, turklat nežēlīgi gribēja dzert.

Lūdzu, virzīsimies uz taksometru pusi!
Izgājis pa lidostas durvīm, B. devās uz taksometru pusi.Tur jau stavēja 5 , tumši pelēkas BMW markas mašīnas bez nummura zīmēm.Piegājis pie tām, B. pagriezās un uzrunāja sanākušos.

Lūdzu, pirms sasēžaties mašīnās, parakstiet līgumus par jūsu uzturēšanos B. izdalīja ligumus.

Es ar Jums nebūšu notikuma vietā, tur būs mans asistents A., jā, sauciet viņu par A., kurš sagaidīs Jūs tur, un ierādīs vietas .Tad, nolikuši mantas, Jūs aizvedīs uz viesnīcu, uz iepazīšanās ballīti B. viltīgi pasmīnēja Par mūsu naudu, protams.Ak jā, tur Jums piebiedrosies vel viens dalībnieks.Viss skaidrs?.

B. lieliski pavadīja laiku.Sanākušie pat nenojauta, ka drīz mirs.
Vel ironiskāk, vini nenojauta ka slepkava ir starp viņiem pašiem.
Jā, šīs domas lieliski uzmundrināja B.

[Moriartijs]

Parakstījis līgumu bez liekas cimperlēšanās, Milo iesaucās, Baļļuks! Hi hi hi. Izvēlējies tuvāko mašīnu Milo atvēra durvis un jau grasījās kāpt iekšā, kad paskatījās uz loga marķējuma numuru - 12413, ak, labāk citā mašīnā. Tas nolāpītais 13 mani izseko. Nav godīgi. Lai neparādītu savu kļūdu, viņš pieturēja durvis un teica,

Dāmas, lūdzu jums braucamais!

Pats devās uz nākamo mašīnu un iesēdās iekšā. Taču durvis neaizvēra.

[Mazpēdis]

Redzot, ka klāt pienāk vēl kāda būtne Ela draudzīgi atsveicināja pretī. Sveiks, sveiks. Esmu Ela. Milo tika veltīts viens no meitenes piemīlīgākajiem smaidiem. (tādu tiktiešām nebija daudz.)
Ieraugot līgumus meitenes galvā neuzmirkli neiezagās šaubas vai bailes par to, ka zem tā varētu slēpties kautkas nepareizs. Uzvelkut smalkus lociņus visur, kur tas bija nepieciešams Ela devās uz taksometru pusi. Hmm, melni. Cik burvīgi. Redzot kā Milo atver durvis vaļā, bet tomēr nominstinās un neiekāpj šķita jocīgi, taču varbūt tas tiktiešaµ bija tikai pieklājībs žests. bet kāpēc tad neatvert visām mašīnām durvis? viena doma noplīvoja Elas galvā. Tomēr, šo žest viņa labprāt izmantoja. Mm, paldies. Viegli ar roku nobraukusi gar mašīnas durvīm viņa līgani iesēdās tajā.

[Moriartijs]

Uzsmaidījis laipnu un pozitīvi tendētu smaidiņu Elai, Milo turpināja vērot apkārtējos. Misters B, pieminēja vēl kādu kas piebiedrosies viņiem, Diez kas tas būs? Cerams ka nekāds murmulis.

Nu, kustamies tauta, Milo uzsauca pārējiem. Tā kā laiks jau kustēt uz priekšu. Viss ir tikai priekšā. Sķita ka Ela ir sabijusies par notiekošo, taču Milo pilnīgi nekas neuzrauca. Lai kas nāktu mūsu ceļā, tas ir pieveicams.