Pēdējais klases vakars, [GM][PZP] Opcijas

[CityCat]

Pēdējais klases vakars

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums66354978/bukucis3/engjeliits/castle-4.jpg)



Skola

Kembridžas mazpilsētas skola. Jau apmēram 200 gadus veca. Neviens nezin cik tieši. pati skola izskatās senatnīga. Ar balkoniem un akmens skulptūrām. Ēkas mūri vinmēr šķita augsti un pelēki. Vietām nolupuši ķieģeļi. Apkārt auga zaļa zālīte, ar dažviet skolēnu iemītām taciņām, Kā arī veci, skoēnu aprakstīti, koka soliņi.Nedaudz tālāk no skolas atrdodas neliels, bet toties ļoti dziļš ezers.
Skolas pagalmā atrodas veca strūklaka. Tiesa tajā nekad nav ūdens.



Vēstule, ko katram skolēnam ir atsūtījusi mis Džonsone.



Labdien! Jums š.g. 13.jūnijā, tieši 18.00 ir jāpulcējas pie skolas ieejas. Durvis būs slēgtas. Skolas apkopējs - Joržiks Ventels jūs ielaidīs. Lūdzu paņemiet līdz visu nepieciešamo vienai nedēļai, tai skaitā arī ēdienu. Ja vēlesities kaut ko vairāk uzzināt, tad prasiet Joržikam.
Man tiešām no visas sirds žēl, ka nevarēšu jums pievienoties kopīgajā klases nedēļā. Cerams, ka lieliski pavadīsiet kopā laiku.

Ar mīļiem sveicieniem,
Jūsu skolotāja - Džonsone!

Spēlē piedalās :

Mazpēdis
Nīcele
washulis
mesmers
Tējas lapa
Semijs
Debija
Meitene ar rozīnīti
Hermiiione
kruta102
storyteller
Epilepsija
Lianjuks
La Keira
Mr. Green


piedodiet, ja kādu aizmirsu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)




____________________________________________________________________


neliela info, lai neradītos aizķeršanās.... Jūs visi, kopā esat nomācījušies 12 gauds (varbūt kāds arī mazāk, ja dzīves vietas ir mainītas),
tomēr ne visu par saviem klasesbiedriem jūs zināt. Kā jau mazā ciematā, tur tiek daudz tenkots. Tādēļ daudzas jums zināmās lietas par cilvēku ir aplamas.
Skolas apkopējs Joržiks ir nedaudz nojūdzies 72 gauds vec večuks, kuram patīk stāstīt visādas pasaciņas.
Mis Džonsone ir riebīga skolotāja, kas ir mīļa tikai tad, kad tikusi prom no savas audzināmās klases.


Tā - cerams, ak jums būs interesanti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Moriartijs]

Džeroms^TM lēni gāja uz skolas pusi. Viņam pāri vienam plecam bija soma. Nekas daudz. Nedaudz drēbes, ēdiens (nedēļai, ha. Drīzāk jau ātrāk aiztīšos... Ar tām visām populārajām, brrr. Vismaz kaut kas stiprāks ko ieķert ir līdzi...) un šis tas cits. Pie rokas viņam bija divritenis, taču pa šo nogāzi jau bija līdz nelabumam braucis, tādēl dažreiz deva priekšroku iešanai. Taču reti, no riteņa viņu nešķīra nekas.

Nonācis pie skolas, viņš apstājās. Pagājis kreisajā pusē vārtiem, viņš ēnā nolika riteni un apsēdās pats. Izņēma pleijeri un uzlicis austiņas ielika disku. Laba izlase, viņš pasamaidīja un atlaidies zālītē aizvēra acis.

Šo rakstu rediģēja mesmers: 07.05.2008 16:22

[September]

Andrea, jau bija izbrauksi no mājas, jo negribēja iet ar kājām. Tad pie skolas piebrauca milzīgs džips, no kuras izkāpa slaida, brūna meitene. Atvērusi bagažnieku un izņēmusi divus koferus un lielo pusdienu grozu ko lika sagatavot Mis DŽounsone. Aizvilkusi savas mantas un lielo grozu līdz skolas vārtiem un nolika zemē, piegājusi pie klasesbiedra Džeroma un teica- Sveiks. -

[Tējas lapa]

Mamm. Adrians nobļāvās pa visu māju. Varēsi aizvest uz skolu? Paķēris somu ar visu nepieciešamo un guļammaisu viņš izskrēja no savas istabas un noskrēja pa trepēm uz pirmo stāvu, lai sameklētu savu mammu. Vari bļaut cik gribi viņa tāpat tevi nedzirdēs. Viņa pirms pusstundas aizbrauca uz lidostu, lai lidotu uz kaut kādu sēdi. Mierīgā balsī teica Adriana brālis Marks, kurš sēdēja virtuvē pie galda un lasīja avīzi. Nu tad tu vari man aizvest. Puisis teica un sameklēja jaku, kuru iepriekšējā dienā bija iemetis koridora kaktā, jo bija pārāk noguris, lai to pakārtu skapī. Sacerējies. Mana mašīna ir remontā. Nāksies tev vien skriet ar kājiņā. Nav nemaz tik tālu. Marks piecēlās un devās uz otro stāvu. Kāpēc gan esmu piedzimis šajā ģimenē. Dažreiz liekas, ka esmu adoptēts. Puisis nodomāja un paķēra savu skeitu, un izgāja no mājas.
Pēc divdesmit minūtēm Adrians jau bija pie skolas kur jau sāka parādīties viņa klasesbiedri. Paņēmis rokā skeitu jauneklis sāka gaidīt skolas apkopēju, kurš viņus ielaidīs skolā.

[Flightless Bird]

Helēna lēni un ritmiski gāja lejup pa nogāzi, acis bija puspievērtas un apskrambātā iPoda austiņās skanēja filmas Piedošana saundtreks.
Tur jau bija Džeroms, izstiepies zālē un Andrea, kura šķiet centās uzsākt sarunu lol, Helēna nodomāja un apsēdās zālē otrā pusē vārtiem. Viņa nolika lielo mugursomu sev blakus uz, izvilkusi no tās cigarešu paciņu, izņēma vienu uz aizsmēķēja.
Šī nedēļa noteikti būs interesanta viņa sarkastiski nodomāja un izpūta dūmu mākuli gaisā.

[Nīcele]

Pirmā reize, kad Teita ar prieku dodas uz skolu.
Viņa izkāpa no sava tēva jaunā kabrioleta un sataisīdama pārlieku smaidīgu seju viņa ar atplestām rokām devās pie durvīm stāvošajiem klases biedriem.
-Let`s go people. Pēdējā reize, kad visi kopā izbaudīsim piedzīvojumu traku laiku. Eh, savā ziņā jau žēl, bet tagad nav ko žēloties! Ups, es aizmirsu mantas mašīnā! Viņa iesmējās un aizskrēja līdz mašīnai, pie kuras bagāžnieka viņu jau gaidīja tēvs ar somām rokās.
Paldies, papucīt. Viņa nobučoja tēvu uz vaiga un ar savām somām devās atpakaļ pie klases biedriem.
-Tik labi atrodoties pie skolas jūtos pirmo un, šķiet, pēdējo reiz! Viņa ar smaidu uz lūpām vēl vienu no pēdējām reizēm apskatīja skolas teritoriju.

[Lianjuks]

Liliāna ar pārlēca pāri grāvim un gandrīz tajā ievēlās.
Mugurā meitenei bija svārki kuriem likās pāri pārvilkti dzelteni balerīnu svārciņi. Kājās meitenei bija nelielas kurpītes bez papēžiem. Bija vēl dzeltena blūze. Mati, ko meitene pirms divām stundām bija pārkrāsojusi krita pār pleciem - un izskatījās viņasprāt dīvaini.
Meitenei līdzi bija mugursoma - guļammaiss un spilvens.
Bija vēl šokolādes krājumi un daži nieciņi. Patiesībā viņas soma bija diezgan smaga. Starpcitu guļammaisu un spilvenu viņa nesa rokās. Tātad, kas zin, kas ir somā.
Drīz viņa pieslāja pie bariņa, kas jau atradās pie skolas.
Paklanījusis viņa paziņoja. - Sveiciens! - un tad gandrīz apsēdās uz galvas Džeromam.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 07.05.2008 16:59

[Moriartijs]

Ar vienu aci Džeroms paskatījās uz Andreu. Pateica. Jā, gan jau, un aizvēra atkal acis ciet. Galvassāpes man nevajag šodien. Ausaideris ir un paliek autsaideris.

Ei, uzmanīgāk! viņš iesaucās, kad Lilī gandrīz viņam uzsēdās. Es mēģinu atpūsties! viņš pasmaidīja meitenes virzienā. Jauka frizūra, Lil.

[Flightless Bird]

Helēna apspieda smieklus skatoties, kā Lilī paklūp pār Džeromu un tad saviebusies pievērsās Teitai. Kāpēc viņa vienmēr ir tik... uzmācīji priecīga? Njā.. Viņa aizmeta cigaretes izsmēķi un nebildusi ne vārda lūkojās uz ceļu cerot ieraudzīt nākam kādu normālu personu.

[kruta102]

Beidzot arī Lī ieradās uz šo klases nedēļu. Atā, mammu, tēti! viņa vēl pamājot teica. Tagad gan viņa devās pie klases biedriem.
Sveika, tauta! Lī uzsauca klasē ienākot.

[Tējas lapa]

Nometis skeitu uz zemes Andrians apsēdās uz tā. Sveiki, sveiki. Viņš noteica to virzienā kuri tiko bija atnākušu un pasmaidījis par Liliānas neveiklumu. Šī nedēļa būs jautra. Puisis nolika pasmago somu uzmanīgi sev blakus, jo tur atradās pāris plīstošas lietas kuras viņš viegli dabūja savā tēva veikalā.

[Lianjuks]

Liliāna atvainojās.
- Piedod... - sejā viņai uzauga bērnišķīgs smaids. - Man patīk, kad mani sauca par Lilī.
Nopētījusi visus klātesošos viņa ziņkārīgi iejautājās.
- Ko jūs darītu, ja es paņemtu uz skolu, ko tādu, ko nedrīkst ņemt? - Pievilkusi sev klāt milzīgo mugursomu Liliāna nevainīgi palūkojās debesīs.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 07.05.2008 17:17

[Moriartijs]

Parasītu lai tu dalies ar mani, protams, Lil. Varbūt man būtu arī kaut kas ko dot pretī..., Džeroms atbildēja meitenai pasmaidot. Viņa jau sen puisim simpatizēja.

Liekam derības uz kavētājiem? viņš pajautāja apkārt sēdošajiem.

[Tējas lapa]

Es varu derēt, ka pēdējā ieradīsies Klēra vai arī Sāra. Adrians nosmīnēja. Viņam atgriezās pirms pusstundas sabojātais labais garstāvoklis. Eh veselu nedēļu prom no māja. Džive tomāer nav tik drūma kā domāju. Puisis piecēlās un no kabatām izķeksēja košļeni un iemeta to mutē. Kad tas bija izdarīts viņš atkal apsēdās uz sava skeita.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 07.05.2008 17:24

[Nīcele]

-Uz ko derēsim? Teita nedaudz uzjautrināta par šo ideju pavērās uz klasesbiedra pusi.
-Kaut, ko tur daudz derēt, tie, kas nav šeit, jau kavē.. Atkal aprauti smiekliņi.
Meitene nedaudz atkāpās no klasesbiedriem un atsēdās strūklakas otrā pusē, kas vērsta uz ceļu un gaidīja pārējos.

[Semijs]

Einārs bija sapakojis savu sommu ar visu vajadzīgo, ēdienu, drēbes u.t.t. kā arī labu viskiju.
-Kā gan iet uz skolu bez viskija?-
Uzvilcis gaiši pelēkās džinsas un ielicis tās nopulētajās melnajās kerzās, puisis uzvilka sev mugurā kreklu uz kuras bija īpatnējs zīmējums un ar uzrakstu ''Apocalyptica''. Uzmetis mugurā zaļu kamoflāžas jaku un paņēmis somu, Einārs pie mājas durvīm uzsauca.
-Davai, turās! Uzvedaties labi visi!-

****

Puisim maršruts uz skolu bija caur mežu un bija jāiet apkārt skolai, lai tiktu pie ieejas. Tuvodamies stūrim, Einārs sadzirdēja balsis un tā ļoti uzmanīgi palūrēja, kas tur ir.
-Hah, laiks sākt šo nedēļu.-
Viņš klusām apgāja no otras puses apkārt skolai un uzmanīgi pielavījās klāt pie pārējiem. Ļāvis kādu brīdi būt klusumam, Einārs palēcās un skaļi iebļāvās.
-Krievi nāk!-

Šo rakstu rediģēja Semijs: 07.05.2008 17:29

[Moriartijs]

Cik ģeniāli. Viņi jau ir zaudējuši. Heh. Džeroms noteica pakaļ Teitai. Tik *ģeniāls* secinājums, ne, Teita

Pasmaidījis, Džeoms izņēma no kabatas puscigareti un aizdedzināja to.

Vācieši jau sen ir prom, dārgais kaimiņ, Džeroms iesaucās. Balsi viņš pazina, tas bija Einārs.

OOC: šovakar līdz kādiem 32.00 nebūšu. LUSP sēde. Varat ar mani runāt, tikai neatbildēšu.

Šo rakstu rediģēja mesmers: 07.05.2008 17:31

[kruta102]

Lī brīdi bija klausījusies savu klases biedru sarunā un klusējusi. Tagad viņa sāka skaļi un nevaldāmi smieties. Šis būs varen izdevies pasāciens! viņa vēl aizvien nedaudz smejoties bilda. Patiesībā to secinājusi viņa bija tikai nesesn.

Šo rakstu rediģēja kruta102: 07.05.2008 17:32

[Flightless Bird]

Derēsim uz to ko Liliāna ir paņēmusi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Varu derēt, ka Henrijs nokavēs vismaz pusstundu. Helēna izslēdz iPodu un nolēma pievienoties sarunai.

[Mazpēdis]

Sēžot mašīnā Elvīra vēljoprojām kavējās atmiņās liekas, ka es kautko esmu aizmirsusi.. nepatīkama sajūta.. itkā tas būtu kautkas ļoti svarīgs.. ehh nekas, ja arī kautko būsu aizmirsusi man kāds izpalīdzēs.
Pal logu parādījās skola.. viņa konstatēja, ka nav pēdējā fu. atvieglojums,. Vismaz beidzot visi negaida tikai uz mani.
Mašīna apstājās netālu no vārtiem.Atā tēt. Paldies, ka atvedi. Elvīra noteica un izkāpa no auto. Paņēmusi čemodānu pie rokas viņa piegāja pie pārējiem.- Sveiki visiem!- Elvīra pārlaida acis apkārtnei. Jā. Iespējams šis būs visotaļ interesants pasākums. Katrāziņa, būs interesanti paskatīties kā mēs spēsim izdzīvot nedēļu zem viena jumta.

Šo rakstu rediģēja Mazpēdis: 07.05.2008 17:41

[Semijs]

-Vācieši vēl tīri ok čalīši, krievi gan neiet man baigi pie sirds.-
Einārs noteica un nolicis somu malā, paskatījās uz Lī, - meiteni, kura bija vistuvāk.
-Čau LĪ!-
Viņš piesteidzās viņai klāt un kārtīgi sagrābis viņu, samīļoja pie reizes paceļot gaisā. Pagriezies pret Teitu, puisis ar smīnu uz sejas devās uz viņas pusi.
-Tava kārta!-
Neļāvis meitenei atapties, Einārs sniedza to pašu sveicienu viņai. Paskatījies apkārt, viņš nopūtās.
-Kāpēc visi tik ātri uzrodas, neesmu jau zibenszellis.-
Viņš nosmējās.
-Lai vai kā, sveiki!-
Puisis atpleta rokas un izlēma gaidīt, kad ar viņu nāks sasveicināties.

[Malduguns]

Henrijs Džosers aizslēdza savas dzīvesvietas durvis un sakārtoja mugursomu mazliet ērtāk uz pleca. Uzmetis vēl pēdējo skatienu vilciena vagonam, kurā jauneklis mitinājās, viņš devās uz ciematu, lai nopirktu ko ēdamu, jo nebija ieturējies jau divas dienas. Ticis pie paciņas spageti un irbulīšiem, Henrijs mierīgā solī devās uz skolas pusi. Laika bija diezgan un ātrāk tikties ar apburošajiem klasesbiedriem, kuriem viņš pat vārdus lāgā nespēja atcerēties, Džosers nesteidzās.
Mugurā jaunajam vīrietim bija melna ādas jaka, zem kura slēpās melns pogājams krekls, tāpat melnas bikses un glīti armijas zābaki. Palielā mugursoma kūļājās uz viņa pleciem un rokās bija spageti kartona paciņa, kurā bija kūpošais ēdiens un divi irbulīši, ar kuriem viņam bija lemts ēdienu arī izķeksēt ārā un censties veiksmīgi apēst.
Henrijs ieradās tieši tad, kad Helēna derēja uz to, ka viņš nokavēsies pusstundu. Uzmetis klasesbiedrenei skeptisku un nedaudz nepatīkamu skatienu, Džosers nomera zomu zālājā, kur tā skaļi nošķindēja un ar būkšķi piezemējās. Pats Henrijs nosēdās blakus savai mantībai un attaisīja vaļā savu spageti iepakojumu, lai ķertos pie ēšanas.

[September]

-Es domāju, ka nokavēsies Taibita vai Sāra, jo viņas tādas ir, man arī kautkas ir paņēmies līdzi, tikai vecāki to nezin.- Andrea mierīgi sacīja. - Ā, sveiks Einār. tas bija ģeniāls iznāciens.- viņa nosmaidīja un pārlaida skatienu saviem klasesbiedriem. Viņi izskatījās tādi priecīgi.

Šo rakstu rediģēja Hermiiione: 07.05.2008 17:47

[Tējas lapa]

Adrians pat nepamirkšķināja kad ieradās Einārs ar skaļo bļāvienu. Piecēlies kājās viņš izstaipīja labo kāju kura bija mazliet notirpusi. Nu ceru ka neviens nederēs uz to, kas atrodas manā somā. Čau viņš apsveicinājās ar Elvīru un Eināru kurš rokas atplētis gaidīja, lai ar viņu kāds saveicinās.

[Flightless Bird]

Damn, šķiet šo raundu esmu zaudējusi Helēna nosmēja un palūkojās uz Henriju, kas taisīja vaļā ķīniešu ēdiena paciņu. Interesanti, vai viņš tiešām ir tik skarbs kā izliekās? Un cik grūti novelkamas būtu viņa bruņas.. Viņa izvilka vēlvienu cigareti, aizsmēķēja un atlaidās zālē, skatienu pievēršot pelēcīgajiem mākoņiem debesīs.

Šo rakstu rediģēja Meitene Ar Rozīnīti: 07.05.2008 18:03

[Epilepsija]

Deins juta satraukumu. viņš zināja, ka šī nedēļa būs savādāka. viņš bija nolēmis atzīties jūtās meitenei, kura viņam tik ļoti patika. viņš bija klusējis visus šos gadus. Deins nekad nebija uzdrošinājies pieiet viņai klāt, uzsākt sarunu. viņa nebija viņu pat ievērojusi. neskaitāmas reizes viņš bija iztēlojies ko teiks un ko viņa varētu atbildēt. šī nedēļa pārvērtīs viņa dzīvi. viņš kļūs laimīgs vai tiks sāpināts. tikai viņas dēļ viņš paliks skolā ar klasesbiedieriem, kas pret viņu ir izturējušies nedraudzīgi un ļauni. tikai dēļ tā. tā ir viņa pēdējā iespēja.

Atvadījies no mammas Deins izgāja pagalmā. cik viss apkārt bija svešāds. debesis bija nedaudz apmākušās. iespējams būs lietus. viņš noķēra autobusu un neveikli iezvēlās tajā. šoferis atsāka braukt pirms viņš bija paspējis pieturēties pie kāda sēdekļa atzveltnes. kā vienmēr viņu neviens nerespektēja.

Pieturā, netālu no skolas Deins izkāpa un lēnā solī devās skolas virzienā.

[washulis]

Ritmiski soļodama, Klēra devās uz skolu. Tieši bija beidzies kārtēijais trenniņš karsējiem. Tur viņa bija karsēju komandas Kembridžas Lāčiem. Sporta soma pāri plecam viegli līgojās. Tajā bija gan salikts šis tas velkams, gan ēdiens nedēļai.

Skola tuvojās ar vien vairāk. vai precīzāk sakot, viņa tai tuvojās. Tur pie ieejas varēja jau manīt dažus cilvēkus. Čau visiem! Klēra priecīgi noteica. Viņa jau zināja, ka daži neliksies ne zinis par viņas klātbūtni, bet vienkēr bija kāds, kas viņu sagaidīja ar prieku. Šo cilvēku dēļ ir vērts vispār doties uz skolu. Viņa pozitīvi nodomāja. Šodien viņai bija ļoti labs garastāvoklis. Hm, interesnati, kāpēc? Laikam tāpēc, ka būs vesele nedēļa priekšā, bez skolotāju urdīšanas. starp visām mantām biaj arī daža laba pudele, ko viņa biaj at';laāvusies ielikt bez mātes ziņas. Kā jau kārtīgam jaunietim piedienas...

[Malduguns]

Henrijs iekārtojās ērtāk, izņēma no mugursomas pabiezu grāmatu un to atvēra kaut kur pa vidu. Burti vīdēja tajā pretī nezinātāja acīm gluži nesaprotami, tomēr zinātājs spētu izlasīt veco druku.
Henrijs domīgi turpināja ēst savus spageti un iesāka lasīt tālāk, ik pa laikam pāršķirot lapaspusi.
Gaišie mati ar tumšajām šķipsnām bija saņemti astē, bet dažas nepaklausīgas cirtas bija izlīdušas ārā no kārtīgā matu sakārtojuma, ieskaujot puiša šauro seju un padarot to maķenīt pievilcīgāku.
Par klātesošajiem Henrijs īsti nelikās ne zinis. Viņam bija tikai grāmata un pusdienas, viss pārējais bija otršķirīgs.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 07.05.2008 18:14

[Tējas lapa]

Adrians tikai pamāja ar galvu tiem kuri tikai tagad atnāca jo apnika visu laiku sveicināties. Nu ja būtu derējis būtu zaudējis. Viņš nodomāja kad Klēra pienāca pie pārējiem. Atstājis mantas turpat kur bija sēdējis viņš lēniem soļiem piegāja pie Teitas kura sēdēja uz strūklakas malas. Nu kādas sajūtas par to ka veselu nedēļu varēsim pavadīt vieni skolā?

[Semijs]

-Es taču zinu, ka esmu ģeniāls.-
Einārs apmierināti pasmaidīja un izstaipījās. Izvilcis cigareti, viņš to aizšķīla un ievilcis dūmus, teica, paralēli izspūsdams tos.
-Nedēļu skolā vieni paši... jā.. klases žurnāli piedzīvos lielus jaunumus.-
Paskatījies apkārt, puisis uzmeta aci uz Henriju un draudzīgi uzsauca.
-Labapetīt Henrij!-

[La Keira]

Sāra šodien nebija pārāk domājusi par pasākumu, vairāk gan par to ko darīs pēc skolas beigšanas un to kurā augstskolā stāsies. Galu galā viņa 2 stundas pirms norunātās tikšanās sāka taisīties. Mantas tiesa bija jau sakravātas labu laiku atpakaļ - gan ēdiens un guļamaiss, gan viss pārējais.

Viņa uzvilka gaišu, plīvojoša auduma vasaras kleitiņu un sandales ar garām šņorēm(līdzīgi kā pastalām). Nostājusies pie spoguļa viņa novērtēja koptēlu. Acis apstājās pie frizūras- tāda kā vienmēr. Sāra izlaida un izpurināja matus. Tie bija dabiski viegli lokaini, tāpēc nebija vajadzības sevišķi ieveidot frizūru. Tomēr dīvaina sajūta! Meitene paņēma sprādzi un vienā sānā atsprauda matus. Tā. Nu jau labāk. Tagad varēja iet.

Paņēmusi mantas, atvadījusies un iedevusi tantei buču uz vaiga viņa izgāja pa durvīm. Viņa gāja kājām; mājas bija tuvu skolai. Laiks bija patīkami silts un saulains, bet gaiss smaržoja pēc vasaras. Nemaz negribējās steigties.
Beigās nonākusi līdz skolai(Acīmredzot gandrīz pēdējā, ja ne pati pēdējā. Viņa mēdza vienmēr kavēt, bet savādā kārtā skolotāi uz viņu par to neturēja ļaunu aci.) viņa pagāja nostāk no jautrā bariņa un atsēdās koka paēnā turpat blakus. Izvilkusi nelielu grāmatiņu viņa sāka lasīt, itkā gaidīdam kādu pasākuma sākumu.

[Malduguns]

Henrijs dzirdēja, ka kāds viņu sveicina. Piepacēlis skatienu no grāmatas, jaunais cilvēks uzlūkoja Eināru ar visai bezkaislīgu skatienu, tad pamāja ar irbulīšiem kā vārgu paldies un atkal atgriezās pie grāmatas lasīšanas.

[CityCat]

Atnākušo skolēnu skatam pavērās Joržika vecais braucamais. Vecais žigulītis pukšķēdams un draudēdams tulīt izjukt, piestāja pie skolas. Pelēks izpūtes gāzu mutulis uzbrīdi aizmigloja skatu. Vecais večuks ar baltiem, plāniem matiem un nelielu, baltu bārdu, izkāpa no mašīnas. Viņš uzsmaidīja skolēniem un aizcirta mašīnas durvis. Jā, es kā putniš maz... lalalala...la...la večuks pie sevis dungoja. DUm, di, dam dilarā
Nu, kas i ko bēņuki! Jautr' nedēļiņ gaida jūsim ja? Nu? vai ta visi esīt sanākuši? Var slēgt durves vaļa? viņš nosmīņāja un pažvadzināja atslēgu saišķi kreisajā rokā. Lēnām pieklibodams viņš aizkūņājās līdz soliņam. I nu gan karstumiņš, ne... ne, ne?



OCC: Joržiks vienmēr ir runājis tik divaini, kā tagad un atceraties, ka vinjsh ir nedaudz nojudzies

[Lianjuks]

Liliāna pēc Eināra sauciena novērsās no debesīm.
- Lūdzu... Esi pieklājīgs. Viņi vēl uzkakās tev uz galvas! Viņi māk lidot! - tad Liliāna ar acīm atrada Henriju. Uz ceļiem pierāpojusi viņam klāt meitene iemeta aci viņa grāmatā un tad paskatījusies uz spageti iesaucās.
- Tu zināji, ka es māku šitā! - fiksi paņēmusi dažus spageti no Henrija viņa tos izbāza mutē un tad izpūta, tos laukā pa degunu. Skats bija... Variet iedomāties.
Tad uzradās Joržiks.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 07.05.2008 18:30

[washulis]

Man liekas, ka vēl ne visi. Klēra ieminējās uzrauga vizienā. Bet ilgi pie šī pajocīgā vīrieša viņa nekavējās, viņa jau devās pie tiem cilvēkiem, ko labprāt ieskaitīja pie sava pulka. tajā pārsvarā bija meitenes, bet tas neko nemaina. Sveikiņi vēlreiz. kā diena? Vina uzskaķa sarunu ar visiem klātesošajiem. Klēra neduaudz apklusa, kad Lilī raidīja savu makaronu uzrukumu. dažreiz likaš, ka viņa ir galīgi kā no tvaiku ielas izmukusi, bet ar viņu biaj jautri.

Šo rakstu rediģēja washulis: 07.05.2008 18:38

[Malduguns]

Džosers manāmi uztrūkās, kad viņu iztraucēja Lilī. Grāmata tika parauta nostāk un labi vien bija, jo pa nāsīm izpūstie makaroni lidoja uz visām pusēm.
-Emmm? Un kāpēc tas bija jādara ar manu ēdienu?-Henrijs patīkamā, viegli smatainā un zemā balsī vaicāja. Viņa zilās acis vērsās uz meiteni, kura nupat bija eksplotējusi viņa pārtiku, lai rādītu visai... īpatnējus trikus ar saviem maņu orgāniem.

[CityCat]

Ja nav ta nav... var i pagaidīt kādu stindiņ, ne? vecais vīrs pasmaidīja un atlieca galvu pret debesīm. I nu gan karstumiņš. viņs noteica vēlreiz un nobrauca ar roku pār apaļīgo vēderu. Večuks kā mazs bērns sāka šūpot vienu kāju, bet otra palika stīvi nekustamies.Pēc īsa brītiņa no večuka puses atskanēja skaļi, ritmiski krācieni, kas liktu pat lapai nodrebēt. Kājas viņš vairs nešūpja, bet veigi izpūšot gaisu viegli nodrebēja.

[September]

-Sveika, Klēra. Jā diena ir brīnum jauka.- Andrea sacīja Klērai un uzsmaidīja. Klēra likās jauka un viņa tāda arī bija, bet viņa likās tāda takā iedomīga. Kad viņa pavērās debesīs viņai acīs iespīdēja silta vasaras saulīte, tad viņa no rokassomas izvilka tumši brūnas saulesbrilles un uzlika tās uz acīm.

[Semijs]

Einārs paskatījās uz Liliānas izgājienu un piegājis tuvāk teica.
-Mamma nav teikusi, ka spēlēties ar ēdienu ir nepieklājīgi..-
Viņš nosmīnēja un vēl piebilda.
..it īpaši ar citu ēdienu.-
Ievilcis dūmu, puisis izņēma cigarešu paciņu no kabatas un pastiepa to Henrijam.
-Smēķi?-

[washulis]

Tad klēra ar īsu skatu palūkojās uz nu jau krācošo vīrieti. Viņai patika uz citiempaskatīties ar greizu skatu. Ne jau nu speciāli. Tas jau kā refleks izveidojies.

Jā, man arī bija laba diena. Jūtos šausmīgi paārgurusi. Vakar ar māti bijām vienās sacensībās. Nu ne jau paši jājām, bet piepalīdzējām iesildīošanās laikā. Tad vēl šodien pēdējias trenniņš pirms vasaras sākuma. Ak, viņa nosēdās uz zemes, nolikusi somu blakām. Viņai vēl jo projām mugurā bija karsēju tērps, kas atsedza viņas garās un kārtūigi trennētās kājas.

Iedos man ar? Viņa palūkojās uz Eināru, kas dalīja citiem cigaretes.

Šo rakstu rediģēja washulis: 07.05.2008 18:43

[Malduguns]

Henrijs pašķielēja uz Eināru, tad uz Lilī un visbeidzot paņēma piedāvāto cigareti.
-Paldies,-viņš nomurmināja un aizkūpināja. Pēc mirkļa tika izpūsts glīts dūmu gredzens, kurš aizplanēja tālāk un izšķīda. Tam sekoja vēl viens.

[kruta102]

Diez kur tie pārējie kavējas? viņa nodomāja.
Lī ieelpoja nākošās vasaras aromātu. Viņa neklausījās citu sarunās. Viņu tās neinteresēja. Bet, kad viņa izdzirdēja kaut ko par smēķiem viņa uzreiz iesaistījās.
Un man? viņa kā jau parasti šajās situācijās jautāja.

[La Keira]

Sāra mazliet pacēla acis kad piebrauca diezgan briesmīgi grabošais žigulis. No tā izkāpa skolas apkopējs.
Meitene piecēlās un ielika grāmatu somā, bet ņemot vērā, ka apkopējs bija pārāk ērmots lai viņa viņam uzdrošinātos uzplīties ar jautājumiem, kad viņš atslēgs durvis, viņa vienkārši pievienojās lielajam skolēnu bariņam. Lasīšanai bija sācis kļū par skaļu un traku.

[Tējas lapa]

Nebiju piefiksējis, ka daudzi smēķē. Pats viņš smēķēja kad notika kāda lielāka iedzeršana. Pašlaik viņa jakas kabatā atradās viena paciņa cigarešu, bet viņam negribējās. Cigaretes tāpat kā alholu Adrians dabū sava tēva veikala kur pazīst visas pārdevējas un tās pazīst viņu. Tā viņš dabūja viskiju un brendiju, kas pašlaik atradās viņa somā.

[Semijs]

Einārs pasmaidīja un pateica.
-Par indi nav jāpasakās, bet šā vai tā lūdzu.-
Un tad notika, kas tāds, kas puisim riebās visvairāk, - vairāki cilvēki uzreiz ķer pēc cigaretēm. Nopūties, viņš sarkastiski teica.
-Ņemiet, ņemiet, kā nekā esmu miljonārs.-
Sekoja nelieli smiekli un Einārs dalīja tālāk cigaretes. Aizgājis līdz somai, viņš izvilka futbola bumbu.
-Davai! Uzrukājam futeni!-

[washulis]

Domāju, ka šī nedēlā, un viss, kas tajā ietilps, var būt kā svētku dienā, kurā esmu gatava atļauties nedaudz pabojāt plaušas. Klēra noteica.

Viņa nebija starp lielajiem dzērājiem un smēķetājiem, bet dažreiz viņa atļāvās palaist grožus vaļīgāk. un kad viņa to darīja. Piemēr reibumā, viņa kļuva traka. tāda nu viņai bija slava. daži viņu izskatīoja par jauku, citi par iedomīgu kazu, citi par vienkārši parastu cilvēki, citi par elku (viņa gan nezina, kur varētu piederēti pie šīs grupas), citi vienkārši par traku. bet tikai viņa pati zināja, kāda ir patiesībā.

Šo rakstu rediģēja washulis: 07.05.2008 18:55

[Malduguns]

Hiperaktīvisms nereti Henrijam uzdzina šermuļus. Daudz labāk viņš pavadīja savu laiku tā kā bija ieradis un vēlējās viņš pats. Un tajā neietilpa muļķīga skraidelēšana pakaļ bumbai.
Pārliecinājies, ka Lilī savu izgājienu ar makaroniem neatkārtos, Henrijs atkal atvēra savu grāmatu un atsāka raiti lasīt tālāk, vien nu jau ar cigareti zobos. Ik pa laikam parādījās dūmu gredzeni.

[September]

-Nu, ja visi tad, es ar.- Andrea paņēma cigareti, kaut arī pārlieku nepīpēja, bet tas nenāks par ļaunu, un aizkurināja cigareti. Viņa bija parasta pilsētniece, bet tomēr viņai patika atpūsties brīvā dabā kur nebraukā neviena mašīina. Kad viņa bija ievilkusi dūmu viņa pie sevis pasmaidīja un klusi ieburkšķējās- beidzot brīvība.- Viņai patika staigāties un darīt šādas tādas lietiņas ar draugiem, tāpat kā nedaudz iedzert, viņa jau nebija liela dzērāja tomēr patika iedzert kopā labā kompānijā. Kad viņa iedzēra sāka kļūt nevaldāma, bet zināja ko darīja.

[Tējas lapa]

Nu tas gan. Adrians noteica un nespējis noturēties izņēma pats savu "Kent" paciņu. Izņēmis vienu no cigaretēm viņš piesmēķēja. Ievilcis vienu dziļu dūmu jauneklis tos izspūta caur degunu izskatīdamies pēs buļļa. Vajadzēja pirkt trīs paciņas jo te iskatās ka pāris cilvēkiem nav neviena. Un visu nedēļu neizturēšu. Bara instinkts. Adrians nosmēja un palūkojās uz Andrea.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 07.05.2008 19:03

[washulis]

Klēra psniedzās pēc cigaretes un sekoda citu piemēram, to aizdedza. Pielikusi opie lūpām un ievilkusi gaisu, viņa sāka neduadz rīstīties un klepot. Vai k-kur tas laiks pagājis, kad pēdējo reizi to darīju. viņa noteica, vēl pāris reizies noklepojoties un pieliekot roku priekšā mutei. Nekas, pamazām iesildos. tā tas vienmēr ir...

Ui, nē. Šodien gan es vairs nespēšu pakustināt ne pirkstu. Šoreiz iztiksiet bez manis. lai arī sen neesmu futbolu spēlējusi. Viņa atkal uzrunāja Eināru. Šis puisis viņai vienmēr asociējās ar nenogurdināmu mazu resnīti, kas bija omulīgs un jautrs. Līdzīgi, kā patik Klēra. Gluži vai nenogurdināma ar vēlmi būt visur un piedzīvot visu...

Šo rakstu rediģēja washulis: 07.05.2008 19:06

[Flightless Bird]

Helēna sajutās īgna. Kad ieradās Joržiks, viņa sarosījās, jo domāja, ka beidzot varēs sākt kustēites, bet atskanot skaļajiem krācieniem visas cerības bija zudušas.
Viņa no somas izvilka grāmatu. Tā bija Māra Melngalvja dzeja, viņš bija latviešu rakstnieks. Sķiet, neviens no klases vispār par tādu Latviju nebija dzirdējis, neviens arī nezināja, ka viņs prot šo valodu un pazīst tālās zemes kultūru. Helēnas vectēvs bija latvietis un bērnībā iemācīja mīļotajai mazmeitai valodu un bija solījis arī aizvest kādreiz paciemoties uz savu dzimteni. Bet kopš viņš pirms četriem gadiem no Amerikas aizbrauca dzīvot atpakaļ uz Latviju, nekas daudz nebija no viņa dzirdēts. Tāpēc Helēnai atlika tikai samierināties ar dažām neveiklām vēstulēm un viņa atstātām grāmatām.
Un šī dzeja viņai bija vismīļākā. Helēna atvēra paplāno grāmatu vidū un sāka lasīt, kaut arī jau lielāko daļu dzejoļu zināja no galvas..

Klasē bija tikai paris cilvēki, ka Helēnu kaut cik interesēja, pārējie bija tikai pelēkā masa (kaut arī daži no tiem sevi uzskata par pasaules nabu). Tomēr pat ar tiem cilvēkiem, kas kaut nedaudz atšķīrās no pelēkuma, viņa bija maz runājusi. Vienkārši.. viņa bija pārāk noslēgta.
Helēna papurināja galvu un aizdzina skumīgās domas. Šī nedēļa nav domāta, lai gruzītos.. viņa nodomāja un iegrima lasīšanā.

[La Keira]

-Mazliet pāragri svēki vai tikai iesildīšanās? Sāra pasmīnēja. Ja jau tagad gāja tik karsti, tad kā būs vēlāk? Cerams, ka ne guļot pohās visu nākamo dienu. Sāra bija pilnīga atturībniece un tagad īsti nezināja ko darīt. Atkal atgriezties pie lasīšanas būtu muļķīgi. Bet vienkārši stāvēt un neko nedarīt?
Gaiss ap viņiem jau sāka no dūmiem tīties vai zils un acis asarot. Viņa nebija pieradusi atrasties tādos dūmos.

Šo rakstu rediģēja La Keira: 07.05.2008 19:12

[washulis]

Varētu teikt, ka abi. Klēra nu jau noteica sāras virzienā. vēl pāris nelielas klepus lēkmītes un nu viņa jau izskatījās kā vienmēr. Ko lasi šoreiz? Viņa neduadz pagāja meitenes virzienā, pavirzot cigareti nedaudz nostāk, jo zināja, ka Sārai tas ne īpaši patīk. Sāra viņai likās jauka, tikai varbūt nedaudz paŗāk zubrōga. pati Klēra noteikti nespētu visu duenu pavadīt pie grāmatām. Viņa bija pārāk aizņemta ar visu ko citu, bet viņa apskauda sāras spēju zināt tik pat kā vīsu. Tas laikam no grāmatām...

[Tējas lapa]

Eh iesācēji. Nometis uz zemes nopīpēto cigareti un uzkāpa tai virsū ar kāju. Īpaši viņam nepatika atrasties dūmos tādēļ Adrians pagāja pāris soļis tālāk no tiem, kas vēl smēķēja. Man liekas, ka tikai vēl trīs cilvēki jāsagaida un tad varēsim iet iekšā. Sabāzis rokas kabatās viņš palūkojās uz apkārtējiem.

[Flightless Bird]

Arī Helēna pagāja nostāk no pīpmaņu bariņam, jo pati jau bija beigusi savu ikdienas rituālu.
Varbūt mēs varam iet iekšā jau tagad? Pārējie var pievienoties vēlāk. viņa cerīgi ierunājās.

[Nīcele]

Varam arī pagaidīt.. Teita nedaudz sapīkusi kā atbildi noburkšķēja nedaudz aizvainotu frāzi. Viņa atspiedās pret strūklakas malu, vērās saulainajās debesīs un pēkšņi piecēlās. Teita devās atpakaļ pie klasesbiedriem. Ilgi ārpusē vairs uzturēties negribas. Kurš pietrūkst?! Viņa ielika rokas sānos un optimisma pilna uzlūkoja klases biedrus.

[Tējas lapa]

Pietrūkst Tabitas un Deina. Adians palūkojās uz klasesbiedriem un atbildēja Teitai. Varētu tagad pamodināt apkopēju un iet iekšā gan jau viņi sameklēs ceļu. Viņš sāka spārdīt akmeņus.

[La Keira]

-Ā, nu tā tikai vieglā literatūra. Tagad jau nav jāmācās, tāpēc lasu "Noslēpumaino Dārzu" angliski*. Jauka grāmata. Sāra atbildēja. Arī viņai Klēra likās gluži patīkama, lai gan no malas viņa varēja šķist mazliet iedomīga. Bet Sāra nekad, kad pieķēra pati sevi domās, neļāva sev spriest par citiem neko sliktu, kamēr kādu nepazina. Arī šajā gadījumā viņa agrāk tika kļūdījusies. Klēra bija vienkārši ļoti atvērta un jautra. Kaut viņa varētu būt mazāk kautrīga...

OOC: pieņemu, ka viņi dienvidamerikā runā spāniski.

Šo rakstu rediģēja La Keira: 07.05.2008 19:41

[Flightless Bird]

Varētu gan Helēna aizcirta grāmatu un piecēlās, priecīga par vismaz kādu atsaucību. Viņa piegāja pie Joržika un iebakstīja ar savu garo pirkstu viņam plecā Hei, mēs esam gatavi iet iekšā!

[Tējas lapa]

Redzēdams ka Helēna pie iet pie Joržika lai viņu pamodinātu Adrians piegāja pie savassmagās somas un uzmeta to plecā. Uzsitis ar kāju pa skeitu viņš to noķēra un bija gatavs iet iekšā. Nevajag bakstīt vajag mazliet papurināt. Tā būs ātrāk. Piegājis pie meitenes viņš teica un mazliet papurināja apkopēju. Joržik vai kā tev tur sauca laidiet iekšā.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 07.05.2008 19:45

[Flightless Bird]

Rādi, ko māki, ka tikai viņš ātrāk beigtu krākt kā tāds vulkāns lol Helēna noteica un atkāpusies vēroja Adrianu.

[Tējas lapa]

Ja šis nekrāktu domātu, ka kājas atstiepis un vispār klāt nelīstu. Redzēdams, ka Joržiks nemostas sāka viņš sāka purināt viņu stiprāk. Ei laiks mosties pietiks gulēt laid iekšā. Viņš paksļi noteica.

[September]

Andrea, nometa savu izpīpēto cigareti, un nomīņāja to ar savu kāju. Tad viņa piegāja pie savas somas un groza lai to paceltu un nestu pie skolas vārtiem. Tad kad viņa jau bija piegājusi pie skolas vārtiem viņa apstājās un skatījās uz Joržiku, kad viņš nāks taisīt vaļā skolas vārtus.

Šo rakstu rediģēja Hermiiione: 07.05.2008 19:55

[washulis]

Ā... Klēra it kā saprotoši noteica. Nezinu tādu grāmatu. Viņa vēl piebilda nu jau ar izteiktu "esmu stulba" pieskaņu balsī. Nu labi, nav svarīgi. Es jau tikai zinu kā pacelt kājas gaisā un bļaustīties. Viņa vēl piemetinaja. tas viņai vēl vairāk sāka atgādināt šīs dienas trenniņu, kas likās kā diezgan liela izgāšanās.

Nabaga vecis. Viņa palūkojās kā citi modina uzraugu. Nekur jau vēl nav jāsteidzas. var jai pagaidīt citus... Otru teikuma daļu viņa pateica skaļāk, lai citi arī dzird. Viņai vēl jo priojām bija tas trakoti optomistiskais noskaņojums, lai gan jutās nogurusi.

[CityCat]

Vai, vai! Kas ta nu! vecais vīrs iesaucās un sāka muļķīgi kratīt rokas pa gaisu. Tu ar manim kautīs gribi, ko a? Vecais pieslējās kājās. Es jaunīb biju labs cīkstons. Simtiem vīru sasits es'u tā, ka... ka... ko es teicu? Joržiks pakasīja galvu un sāka kodīt apakšlūpu. Jā... hm... vecais vīr atsēdās atkal uz soliņa un gribēja nosanusties vēlreiz.

Šo rakstu rediģēja Alija2: 07.05.2008 19:56

[Tējas lapa]

Adrians pakāpās dažus soļus atpakaļ kad vīrietis pakāpās. Diezvai es ar jums gribētu kauties. Vņš nosmīkņāja. Eu eu netaisieties atkal gulēt. laidiet iekšā mūs skolā. Pietiks gulšņāt. Puisis mazliet sašutis noteica. Gan jau, kas nav ieradušies atradīs ceļu iekšā skolā.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 07.05.2008 19:59

[Flightless Bird]

Ei ei nedomā atkal sākt gulēt! Mēs takā būtu gatavi iet iekšā. Skolā. Nu zini tajā lielajā mājā tepat blakus. Nebūs tālu jāiet... Helēna diezgan aizkaitināti uzrunāja sargu.

[Malduguns]

Henrijs bija ieņēmis novērotāja statusu. Pareizāk sakot, viņš bija tikpat kā nemanāms, jo dūmu gredzeni jau kādu laiku nevijās debesīs, jo cigarete bija izpīpēta. Tagad puisis bija ieracies mīklainajās grāmatas lappusēs, no kurām vēdīja vecums, citu gadsimtu elpa un neparasta enerģija, kura puisi bija pilnībā pārņēmusi sevī.
Kņada viņu uz mirkli izrāva no grāmatas lappusēm. Henrijs Džosers pacēla skatienu un ar smīnu sejā nolūkojās kā viņa dārgie kolēģi cenšas pamodināt skolas apkopēju. Pats viņš nedarīja neko šīs lietas labā. Viņam nevajadzēja uzturēties skolā veselu nedēļu, lai justu kaut kādu gandarījumu. Tikpat labi Henrijs varēja doties mājās uz savu vilciena vagonu un nedēļu nogulēt, sapīpējies zāli un pārlasījies grāmatu.

[washulis]

Eh... Ja jau tiekam iekšā, tad nav ko ņemties. Klēra jau cēlās kājās, kad bija pietupusies pie Sāras. samīcuidama savu cigareti, gluži kā pārējie, nometot pret zemi un tad uzkāpjot tai ar savām baltajām "Nike" botām, viņa aizgāja pakaļ savai sporta somai, kuru uzstutēja uz pleca.

Viņa bija pavilkusi vienu siksnu garāku, lai varētu to vilkt tikai uz viena pleca. Tā viņai pat bija ērtāk.

[CityCat]

Ak, šitā ja? Nu tad jumsim visi i klāt? Man lika sagaidīt visus un tikai tad laistin iekšā. Savādāk nepar ko nelaidīšu! Joržiks noteica un viltīgi palukojās uz Adrianu. sabaidīju tevi ja, ja? Tapē i negrib ar manim kauties! He, šajos vecajos kaulos vēl daudz dzīvīguma! Nu ko iesim! vīrs lēnā solī devās uz ieejas pusi un rokās žvidzināja atslēgas.

[Tējas lapa]

Jā , jā esam visi. Adrians noburkšķēja un sekoja Joržikam. Ejam tauta beidzot iekšā. Diezvai mani jūs sabaidījāt. Tam vajadzētu kaut ko iespaidīgāku. Es zināju, ka viņš ir traks bet ne jau tik.

[washulis]

Adrians, Sāra, es, Lī, Elvīra... Liliana, Helēna, Henrijs. Klēra pie sevis skaitīja visus, kas tad nu ietilpa 12.e. klasē. Tur nu gan es tev nepiekrītu. Neesam gan visi. daži vēl trūks. Es tak teiku, ka nav kur steigties. Kā nekā visa nedēļa vēl priekšā. Un ja jau viņam ir teikts, ka jāsagaida visi, tad tā arī darīsim.

Viņai parasti nepatika, ja neseko kādiem konkrētiem norādījumiem. tā pat viņa necieta atraudas, netīorus nagus, sagumzītus matus, dakšiņas rīvēšanu pret šķīvi un citus tādus sīkumus.

Šo rakstu rediģēja washulis: 07.05.2008 20:12

[Flightless Bird]

Labi, tad tu, princese, paliec te un laipni sagaidi tos, kas uzspļauj mums visiem liekot tik ilgi uz sevi gaidīt. Helēna paņēma savu lielo mugursomu, pie kuras bija piestiprināts guļammais un devās nopakaļ Adrianam.

[washulis]

Klēra tikai noputās un nemaz netaisījās atbildēt uz Helēnas piezīmi. Nu vismaz man ir manieres vietā, nevis vēlme dzīties kaut kur bezjēgā uz priekšu, nerespēktējos citus. Viņa nodomāja, bet neteica neko skaļi, jo vēlme ar citie kašķēties, viņai bija maza. Vispār apziņa, ka visi bieži kašķējas un ārdās savā starpā, viņai besī. Bet tur jau neko nevar darīt...

Šo rakstu rediģēja washulis: 07.05.2008 20:26

[CityCat]

Nava visi, tu saki, meitēn, ja? vīrs apstājās kā zemē iemiets. Nu tad es nevarēt jūs ielaist. Jasagaida visi! Vecais aizgāja atpakaļ uz soliņa un apsēdās. Es jums varēt kadu labu stāstu pastāstīt, lai jumsim nabūtu garlaicīg'! Joržiks saberzēja rokas un jau sāka prātot, ko labu varētu apstāstīt. Ko jumsim patiktos klausīties?

[Malduguns]

Henrijs iebāza savu grāmatu somā, uzmeta somu plecos un piecēlās kājās. Viņš slaikie, pārdomātiem soļiem piegāja pie apkopēja.
-Redziet, ārā ir briesmīgs karstums un patiesībā neviens, izņemot dažus indivīdus nevēlas šeit uzturēties, tāpēc, lūdzu, labāk ielaidiet mūs iekšā. Pārējie gādās, lai iekšā tiek arī vēl neatnākušie,-klusētājs un neizdibināmais puisis versās pie Joržika un viņa dzirdi zilajās acīs varēja jaust ko mazliet savādu.

[CityCat]

Ak šitā ja? jā, Karstumiņš šodien i gan! Joržiks atkal pieslējās kājās. nu ja jau visi i sanākuši, tad es laist jumsim iekšā. žēl, manim bija labs stāstiņš padomā! viņš nosmīkņāja un devās uz skolas pusi. Ar durvju atslēgšanu negāja tik viegli. Vecajam vīram rokas drebēja un viņš galīgi nespēja trāpīt atslēgas caurumā. tad viņam vēl atslēgas nokrita zemā, un vēl viņš aizmirsa kuras no visām atslēgām ir skolas. ( OCC: uz katras atslēgas iz neliela uzlīmīte, kur rakstīts, kam tā domāta, bet vecais Joržiks, protams, par to piemirsa)

[Malduguns]

-Palīdzēt?-Džosers laipini, tomēr mazliet neiecietīgi pavaicāja. Soma spieda viņa plecu un viņš vēlējās ātrāk nokļūt skolas ķīmijas kabinetā. Personiskos nolūkos...

[CityCat]

Ko pusīt? Ak, jā, jā, ja... vīrs pasniedza atslēgu saišķi Džozeram. Pārjos viņš sāka uzjautrinoši pētīt ar savām duļķaini zaļajām acīm.
Nu, kā ta jūtas! viņš sāka kaitinoši šūpies pirkstaglos un šūpot rokas, au atkal kā mazs bērns.

[Malduguns]

Henrijs veikli un ātri atrada nepieciešamo atslēgu, iebāza to slēdzenē un pagrieza.
-Vai kāds no pasniedzējiem būs skolā?-jaunais avantūrsist pajautāja.