Ceļojums uz Spāniju!, Bet īstenībā pavisam kaut kur citur.. Opcijas

[Melnais krauklis]

[jums tika paziņots, ka jūs gaidīs vīrieties, turēdams rokās plāksnīti ar uzrakstu “Spānija”]

Agrs rīts. Lidostā valda burzma. Smaidošām sejām, cilvēki reģistrējas un nodod bagāžu. Katrs gaida kad ātrāk nonāks lidmašīnā, atlaidīsies mīkstajā sēdeklī un baudīs lidojumu. Dažiem bija rūpju pilnas sejas- kaut kas nav kārtībā ar biļetēm, bagāžu vai grūti atvadīties no ģimenes.
Telpā virmo jauka smarža no kafejnīcu pusēm. Daudzi pirms lidojuma nolēmuši pabrokastot iedzerot kafiju un apēdot kādu smalkmaizīti.
Tālumā dzirdams kā lidmašīnas izlido viena pēc otras.
Vardu sakot, tipiska diena lidostā.

Tur tālāk, pie kafijas automāta, stāv vīrietis ar koka plāksnīti rokās. Uz tās bija uzrakstīts “Spānija”, lai viņu uzreiz atpazītu. Viņš nepārtraukdami sarunājās pa mobilo tālruni un likās mazliet satraukts. Reizēm atbildot uz zvaniem, viņš runāja citā, neatpazīstamā valodā. Vīrietis lūkojās apkārt, it kā meklēdams kādu.
Viņš bija mazs, drukna auguma. Zem acīm bija lieli, zili riņķi un karājās maisiņi, no negulēšanas. Mugurā- plats mētelis, kas izskatījās par lielu, zem tā adīta veste ar ornamentiem, un melnas bikses, galvā rūtaina cepurīte. Kabatas piebāztas pilnas ar košļeņu papīrīšiem. Viņš žāvājās ik katru minūti, gaidīdams, kad beidzot ieradīsies grupa.

Viņš izskatījās aptuveni šāds- (IMG:http://static.flickr.com/48/117141153_618fceeda3_m.jpg)


Postojat aktīvi!
Esmu sajūsmā!

[Kalevale]

Sofija lēnām vilka kājas, jo likās, ka vēl ir krietns laiciņš līdz norunātajam brīdim, kad jāsatiekas, tomēr meitenes skatiens nepārprotami meklēja cilvēku ar plāksnīti rokās, iedomādamās, cik gan neveikli viņš noteikti izskatās.
Nedaudz dusmīga viņa stiepa savu somu, jo ne vecākiem, ne kādam no draugiem nebija bijis laiks atvest meiteni, tāpēc viņa, spriesta paņemt taksi atradās viena lidostā. Protams, viņa varēja paņemt bagāžas ratiņus, taču tos nekur nemanīja, izskatījās, ka visi jau ir aizņemti.

Nolikusi somu pie zemes, viņa pārlaida skatienu tuvākajiem ļaudīm, taču nelikās, ka kāds no viņiem gaidītu tieši rudmati. Iedomādamās, ka meklējot varētu padzert kafija, Sofija devās taisnā ceļā pie kafijas automāta, kuru viņa jau pazina no biežajām tēva pavadīšanas reizēm. Meitene jau sāka grabināties kabatā, meklēdama sīknaudu, taču roka apstājās un kafija jau bija aizmirsta, jo tur jau stāvēja vīrs ar plāksnīti rokās.

Meitene piegāja nedaudz tuvāk, jo bija noņēmusi brilles, lai burzmā nepazaudētu vai nesaplēstu, turklāt tās jau visu laiku nemaz nevajadzēja nēsāt. Piegājusi pietiekoši tuvu, rudmate tiešām salasīja vārdu Spānija, tāpēc devās pie kunga mētelī, lai pieteiktos, tomēr, redzēdama, ka viņš runā pa telefonu, meitene tikai pieklājīgi apstājās blakus un nolika savu somu ar vārda kartīti - Sofija Tvista uz augšu, lai sirmais vīrs redzētu, nepārtraucot sarunu, ka viņa ir ieradusies. Pa to laiku Sofija varēja aplaist skatienu apkārt, lai redzētu vai nenāk vēl kāds vasarnieks.

[Ķipītis amonjakā]

Mašīna. Viņš brauca, smiedamies kopā ar draugiem. Pat nedomādams par lidojumu, viņš runājās, apsprieda ceļojumu un vienkārši labi pavadīja laiku! Mašīna apstājās. Visi izkāpa, noparkoja mašīnu un devās uz lidostas ieejas pusi. Puisis bija apmierināts. Ceļojums ir labs pavērsiens viņa dzīvē. Sen Deniss nekur nebija braucis viens pats, tapēc tā būs laba iespēja iepazīties ar jauniem draugiem. Nesen nosvinējis dzimšanas dienu, viņš kā balvā saņēma šo ceļojumu! Kas par sakritību!

Ienākdami telpām viņš meklēja vīrieti un tūdaļ pat to atrada. Deniss mazliet noskuma, jo nāksies atvadīties no draugiem. Viņš tikai uzmeta drūmu skatieni uz smaidīgajiem draugiem. Kārtīgi samīļodams visus viņš pagriezās un devās pie smieklīgā večuka. Vēl tikai saklausīja pēdējos atvadu vārdus no draugiem - Esi saudzīgs!

Smaidīdams, viņš devās taisnā ceļā pie vīrieša. Deniss uzreiz pamanīja meiteni, kas izskatījās, arī dosies šajā ceļojumā. Smaidīdams viņš uzsauca- Sveika! Deniss! Tu arī brauksi uz Spāniju? Gaidīdams atbildi, viņš iztina atsvaidzinošas konfektes, kas bija viņa mīļākās un sāka tās sūkāt.

[grapefruit]

Sema kā vienmēr bija aizgulējusies. pagrabusi pussakravāto čemodānu viņa, nepaēdusi brokastis metās ārā, lai pec piecu minūšu gājiena atceretos, ka aizmirsusi pasi.
-Ritvaikociņ!
Viņa nikni nolamājās un piebžatajai mugursomai lēkajot uz muguras metās atpakaļ uz dzīvokli. Pasi viņa atrada zem gultas pēc desmit minūšū ilgas meklēšanas un arī tikai tāpēc, ka zābaks pielipa pie diezin kāda veida uz paklāja pielipušas košlenes. Diemžēl liecoties somai saplīsa rāvējslēdzējs un meitenei nācās atbrīvoties no daļas tas satura, mantas pārliekot mazākā mugursomā.
Beidzot viņa nonāca līdz autobusam, kas, saprotams, visos sastrēgumos stāvēja rindā, kas lēnāk gāja uz priekšu, pvērdams Semai neierobežotas iespējas atsvaidzināt savas lamuvārdu zināsanas.
Visbeidzot, ieraudzījusi, ka divdesmit otrais iet pēc pusstundas viņa izsauca taksi un, izterēdama visus savus atlikušos ietaupījumus (izņemot samainīto spāņu naudiņu), viņa pieklājīga laikā nokļuva lidostā.
Vīreli ar zīmi rokā viņa, protams, atrada, kad jau trīs reizes bija paguvusi apmaldīties, un viņas bagāzu gandrīz bija konfiscējusi policija, kad viņa to uz mirkli atstāja uz krēsliem.
-Labdien...
Viņa aizelsusies noteica un, nometusi somu uz zemes, uz tas apsedās. Skatiens pievērsās kādas netālu stāvošas sievietes bagāžas koferim.
-Hmm, Sofija Tvista.. Vārs šķita kaut kur jau dzirdēts.
Viņas pārdomas pārtrauca kāds puisis, kas acīmredzemi bija viņas ceļabiedrs. Tagad meitene atcerējas, ka Sofijas Tvistas vārds arī bija bijis uzvaretāju sarakstā.

OOC: italic=domas, bold=tiešā runa manos postos (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 19.01.2008 18:49

[washulis]

Menandra izkāpa no takša, kas bija viņu atvedis pie lidostas. beidzot klāt...

pēc lielā sajūsmas perioda, ko bia piedzīvojusi, kad uzzinājā, ka ir laimējusi ceļojumu uz Spāniju bija nomainījis satraukums, kad viņa iesoļoja lidostā.

vīrs ar uzrakstu spānija, kur tāds ir? viņa turpināja lūkoties apkārt, velkot savu samērā vieglo ceļojuma somu. meitene, kas bija dzimusi grieķijā, bet nu jau vairākus gadus dzīvoja latvijā, būdama izteikta minimāliste, nebija piebāzusi somu pilnu ar mantām. ko gan viņai tādu daudz vajadzēja? viņa jau būs prom tikai nedēļu...

pamanīdama vīru ar daudzsološo uzrakstu, kas tikai noņēmās ar mobīlo telefonu, viņa sāka soļot viņa virzienā. arī nesasveicinājās, jo nevēlējās traucēt viņa sarunu pa telefonu. kāds jau bija ieradies pirms viņas, bet viņa tagad pievērsa visu uzmanību savām domām, par gaidāmo ceļojumu...

[Tējas lapa]

Maikls atsveicinājās no drauga un veikli izkāpa no mašīnās. Attaisījis bagāžnieku viņš izvilka savu koferi. Vēl pēdējo reizi pamājis draugam, Maikls iegāja lidostā. Uzmanīgi aplaidis skatienu cilvēkiem, viņš meklēja kādu vīrieti turam rokā plāksnīti ar uzrakstu Spānija. Varēja jau vismaz pateikt kā viņš izskatās. Maikls īgni nodomāja. Vilkdams aiz sevis koferi viņš soļoja dziļāk lidostā. Varbūt iedzert kafiju. Nē nav tik daudz laika. Apiedams apkārt kādam jauniešu bariņam viņš ieraudzīja meklēto vīrieti, kuram blakus stāvēja kāda meitene. Laikam arī ceļojumā. Pieiedams viņiem klāt Maikls uzrunāja jauniešus. Sveiki! Jūs arī uz Spāniju? Viņš uzmanīgi pievilka koferi pie kājas Ou atvainojos par nepieklājību mani sauc Maikls. Viņš noteica.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.01.2008 18:55

[Massacre]

Atskanēja modinātājzvans un Toms diezgan možā gaitā izleca ārā no gultas un devās uz dušu. Kad rīta procedūras bija pabeigtas, viņs pārlaida vērtējošu skatienu savam mazajam dzīvoklītim un pārliecinājās vai viss ir savās vietās un vai vajadzīgais ir ielikts mugursomā. Skats liecināja, ka viss ir kārtībā un puisis mierīgi uzvilka iepirekšējā dienā sagatavoto apģērpu - gaišas džinsas, baltu, pogājamu kreklu, botas un pagaru zilu žaketi. Šobrīd nekas neliecināja, ka Toms mēdz būt diezgan izklaidīgs; svarīgas dienās viņam patika visu redzēt esam kārtībā.

Toms ieradās lidostā ar autobusu, jo bija secinājis, ka personīgā transporta atstāšana lidostā izmaksātu pārāk dārgi un taksometrs šorīt arī nevilināja.
Puisis, tiklīdz kā iegāja lidostā, ar skenējošu skatienu sāka ķemmēt registrācijas zāli, lai saskatītu kungu ar uzrakstu Spānija. Pēc mirkļa viņš to pamanīja un starodams devās klāt kungam.
Tātad neesmu pirmais Toms nodomāja un pieklājīgi sasveicinājās ar klātesošajiem un veco kungu pieliekdams galvu, nostādamies turpat blakām.
"Sveicināti. Toms."

Šo rakstu rediģēja Massacre: 19.01.2008 18:56

[grapefruit]

Kad pie grupiņas pievienojas vēl kāda meitene Sema, īsti nezinādama, ka lai iesāk sarunu, izvilka savu jojo un sāka to mētat, prātodama par lietām, ko viņa noteikti bija aizmirsusi mājās. Tadas bez šaubām bija, viņa nekad visu vajadzīgo nepaņēma.

Bariņam pievienojās vēl viens jauneklis un atkal uzrunāja Sofiju. Tados brīžos Sema tiešām sajutas nemanāma.

-Topi sveikts.
Viņa drūmi un diezgan klusi noburkšķeja sveicienu jaunpienācējam (Massacre), aizrāvusies ar savu jojo un sērodama par to, ka mājas bija aizmirsusi konfektes.

OOC: Pieņemu, ka Tējas lapa uzrunā Kalevali, jo es sēžu.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 19.01.2008 18:59

[Tējas lapa]

Maiklu piesaistīja meitene ar jojo. Paņēmis koferi viņš piegāja viņai klāt.
Sveika! mani sauc Maikls Viņš sniedz meitenei roku.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.01.2008 19:01

[washulis]

ak, jā pareizi, es taču neesmu vienīgasi cilvēks šajā pasaulē...
menandra itkā atvēdzās un sāka aktīvāk pievērst uzmanību cilvēkiem, kas ātri sāka pulcēties...

nedaudz sagribējās ēst, bet gan jau pacietīšos...

pretī nāca cilvēki, paspiezdami roku un mena šeit, starp daudziem cilvēkiem sajutās, kā zivs ūdeni..

[Kalevale]

Rudmate sarauca uzacis un tad tomēr, sapratusi, ka puišu uzruna veltīta viņai, atbildēja: Sveiki, jā, es arī. Sofija. Nedaudz apstulbusi no pēkšņās uzmanības, viņa manīja, ka ap vīrieti sāk rasties arvien vairāku jauniešu. Tiešām izskatījās, ka lielākā daļa ceļotāju ir viņas vecumā vai nedaudz vecāki. Tas netraucēja, tomēr kaut kādā ziņā lika justies neētri. Vienīgi vēl kāda meitene, visai ērti iekārtojusies, sēdēja uz savas soma sun nepievērsa nekādu uzmanību pārējiem ceļotājiem.

Parādījās vēl kāda meitene, un Sofija atviegloti nopūtās, jo bija cerības, ka visi pievērsīsies viņai. Tomēr daudz labprātāk rudmate būtu devusies uz lidmašīnu, iekārtojusies un gaidījusi ceļojumu, cerot, ka tas būs patīkams.

[Ķipītis amonjakā]

Deniss pamanīja, ka ceļotājiem pievienojušies vēl divi cilvēki. Tas viņu iepriecināja. Tad viņš pievērsās meitenei, kas sēdēja uz kofera. Tu izskaties tāda satraukusies! Deniss! Viņš smaidīdams uzrunāja viņu! Zēnam bija ļoti labs garastāvoklis, tapēc sāktu runāt ar katru pretīmnācēju. Viņš nopētīja jojo, ko viņa virpināja savās rokās. Zēns piebīdīja tuvāk koferi meitenes un pats apsēdās uz tā.

[washulis]

tiem, kas bija ieradušies pēc menandras, viņa arī pateica savu vārdu, tā lai arī citi labi dzird:

sveiki, mani sauc menandra...

bet viņa saprata, ka nekādas lielās runas nenotiks, jo visi vēlas ātrāk ielīst privātajā lidmašīnā un neko nedarīt. vismaz tā bija ar viņu.

Šo rakstu rediģēja washulis: 19.01.2008 19:04

[Ķipītis amonjakā]

To dzirdēdams Deniss palūkojās uz Menardu! Prieks iepazīties. No šīm jaukajām runām zēns sāka smieties. Deniss. Kuro reizi es jau to saku?

[Massacre]

ooc: es nesveicināju tikai Sofiju, t.i., tobrīd, kad rakstīju atbildi neviens vēl nebija iepostojis izņemot viņu,bet pēc posta ievietošanas vārds Sofija tiek rediģēts ar 'klātesošajiem'.Piedošanu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)


Pievērsies Semai, kas viņu pasveicināja ar diezgan neapmierinātu vai līdzīgu tam balss toni, Toms teica:
"Topi sveicināta arī tu." viņš uzsmaidija meitenei un gandrīz kā hipnotizēts vēroja jojo kustības.Pēc brīža atguvies viņš pakratīja galvu kā iznākdams no kāda transa.

[washulis]

jā es, jau padzirdēju...

menandra sāka sarunāties ar simpātisko, melnmataino puisi. lai gan nevarētu teikt, ka viņa ir nesmuka, bet viņai ne vienmēr tika pievērtsa zēnu vai vīriešu uzmanība, tāpēc viņa sāka nedaudz nervozēt

taisās būt daudzsoļojs ceļojums...

[Tējas lapa]

Maikls ataisīja kofera mazo kabatiņu un no turienes izvilka paciņu ar želejas konfektēm. Atspiedies pret kafijas automātu viņš lēnām sāka ēst mīkstās konfektes. Tās bija viņa mīļākās. Cerams ka drīz tikšu lidmašīnā. Manas kājas mani nobeigs. Likdams kārtējo konfekti mutē Maikls nodomāja.

[washulis]

te citiem ir konfektes un vēl sazin kas, bet es muļķe neko nepaņēmu... viņa sevi šaustīja, jo satraukuma laikā sagribējās vēl vairāk ēst. nekas izturies dabiski un gaidi vēl cilvēkus. vēl jau kādiem vajadzēja būt... jo vairāk, jo labāk! tad jautrāk.

[Kalevale]

Sofija apmeta apkārt nervozu skatienu, taču neizskatījās, ka sirmais kungs grasītos beigt savas sarunas, kuras veda pa telefonu. Tomēr priecādamās, ka meitene ar jojo ir novērsusi visu uzmanību, Sofija rūpīgi aplūkoja ceļiniekus, domājot par to, kā ceļojums risināsies tālāk - viņiem būs jādzīvo kopā? Viņus vadīs kā ekskursantu grupu?

Cīnoties ar šīm domām, viņa nemaz nemanīja, ka tās aizslīd kur citur - rudmate nekad nebija mācējusi apieties ar jojo. Tiesa, kāds draugs gan mēģināja viņai to iemācīt, taču nesekmīgi. Viņa arī nekad nebija sapratusi šīs mazās lietiņas burvību, kas tā saistīja daudzus cilvēkus.

Atcerējusies domu par kafiju, Sofija atsāka rakāties pa svārku kabatām, kas gan bija visai ievērojama izmēra. Atradusi visādus sīkumus un papīrus tajās, rudmate atbrīvojās no pāris nevajadzīgie papīrīšiem un čekiem, izmetot tos blakusesošajā gružkastē. Tad atradusi pietiekoši daudz sīknaudas, viņa iemeta monētas kafijas automātā, izvēloties maksimālo cukura daudzumu. Gaidot, kad kafijas aparāts noskandinās nodevīgo pīkstoņu, viņa vēlreiz palūkojās apkārt, taču neviens vairs nebija piebiedrojies, un viņa izņēma glāzīti no aparāta.

[Ķipītis amonjakā]

Puisis bija apmierināts ar notiekošo. Kā jau vienmēr smaidīgs un optimisks viņš tikai atteica- Nu laikam Bet ja nebūs, paši to pārvērtīsim par jauku! Deniss nopriecājās, ka, laikam, beidzot atrada biedru, kas arī klausās un grib klausīties viņā. Vismaz viņam tā šķita. Zēnam sagribējās ko saldu, bet neko nebija paņēmis līdz. Es aiziešu nopirkt ko saldu, tu arī negribi?

[Tējas lapa]

Negribi kādu konfekti Maikls piedāvāja Menandrai un pasniedza paciņu uz viņas pusi Ņem droši man koferī ir vēlviena paciņa

[washulis]

jā labprāt...

vienīgais, ko spēja pateikt.
viņa vēl reizi palūkojās uz vīru, kas vēl jo projām ar uzrakstu rokās nepievērsa sanākušajiem cilvēkiem uzmanību.

[Melnais krauklis]

Sirmais kungs pavēroja jauniešus ar žēlu skatu, it kā bēdātos. Viņš beidza sarunu un tālruni iebīdīja kabatā, bet te tev nu bija, zvans atkal. Viņš atbildēja uz zvanu. Saņēmis kādu rājienu, viņš pagāja gabaliņu tālāk, lai varētu kārtīgi izrunāties pa telefonu.

To jūs īpaši neņemat vērā!

[grapefruit]

OOC: vai nu jūs esat ļoti ātri vai es šausmīgi lēna (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) .

-Sema.
Meitene aplūkoja abus zēnus un domīgi nopūtas, atgriezdamās savaa aimirsto lietu uzskaitījuma, kurš lēnm kļuva arvien garāks vainagodamies ar tādiem atklajumiem kā lineāls, zaļā pildspalva un visbeidzot bet ne mazsvarīgāk mobilais telefons. Jojo meta trakus lokus traucoties preti zemei u atkal augšā domās iegrimušās meitenes rokā. iegurkstējās vēders un viņa mazliet nosarka. Sema nebija droša, vai pietiek laika aiziet paēst, kredītkarte jau vēļ bija...

[Arbūzgalva]

Elizabete bija nedaudz satrūkusies par gaidāmo ceļojumu, viņa cerēja, ka tas būs jautrs un viņa iepazīsies ar interesantiem cilvēkiem.
Viņa paņēma savu ceļasomu, tā bija nedaudz smaga, tāpēc Mensone manāmi sasprindzinājās. Apkārt bija manāms ļaužu pulciņš, viņa ieraudzīja vecīti ar zīmi rokās, uz kuras bija rakstīts SPĀNIJA.
Tad jau Mensone bija nonākusi īstajā vietā, viņa piegāja tuvāk jaunsastaptajiem cilvēkiem, iespējams, kādam ir tikpat garlaicīgi, cik viņai. Lai gan, par garlaicību to grūti saukt, drīzāk par satrauktu gaidīšanu.

[Tējas lapa]

Maikls jau sapriecājās par to, ka vīrietis nolika klausuli. Bet nekā telefons atkal iepīkstējās. Tāda sajūta, ka mēs lidostā pa nakti paliksim. Zēns pie sevis noteica

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.01.2008 19:25

[Ķipītis amonjakā]

Deniss domīgs palūkojās uz Maiklu. Tad mazliet nopietnāku seju pagriezās un devās uz tuvāko saldumu bodi.
Viņš npamanīja, ka večuks ilgi jo ilgi runā pa telefonu. Khe.. es arī gribu, lai man tā zvana. viņš nosmējās.

Pienākdams klāt plauktiem, kuri bija piebāzti pilni ar saldumiem, viņš izvēlējās teju vai desmit dažādus saldumus. Izvilcis maku viņš samaksāja par pirkumu un devās atpakaļ pie Menandras un kofera.

[washulis]

OCC: es teiktu ka abi...

menandra iedomājās par cilvēkiem, ko bija atstājusi atpakaļ rīgas centrā... tādus pašus cilvēkus, kas bija savu dzīvi atraduši uz teātra skatuves. žēl, ka nevarēja vēl vienu cilvēku paņemt līdzi. Danutei ceļojums būtu paticis...

lūk arī atgriezās deniss, bet bu jau ar saldumiem. lai nu ko varēja teikt par menu, viņa bija īsta kārumniece...

Šo rakstu rediģēja washulis: 19.01.2008 19:26

[grapefruit]

Sasodītais jojo ietricās lidostas grīdas flīze un sapinķerējas pats sava diegā - cik nožēlojami.
Satīdama rotaļlietas diedziņu, sema lūkojas, kā kāds zēns nopērk saldumu daudzumu, ko viņa apēda varbūt pusgada laikā.

[Arbūzgalva]

Elizabete bija nedaudz nogarlaikojusies, vai viņi te vēl ilgi nīks?
Arī neviens cilvēks nelikās ieinteresēts uz sarunu. Cik skumji.

[washulis]

kad blakām sapiņķerējās jojo. mena ierunājās: arī es agrāk spēlējos ar jojo, bet man nepadevās. tā ir baigā māksla manās acīs...

[Kalevale]

Sofija jau kārtējo reizi sarauca uzacis. Brūnā kafijas krūze rokās tukšojās apbrīnojami ātri, taču viņu pārsteidza kas cits - šie cilvēki vienkārši izklīda kur nu kurais, pie tam atstādami savu bagāžu starp svešiem cilvēkiem, pilnīgi bez pieskatīšanas.

Domas atkal novērsa vecais vīrs, kurš šoreiz bija ierunājies. Jā, mēs jau nepievēršam uzmanību, viņa nodomāja, jo tā vismaz izskatījās, palūkojoties uz pārējiem ceļotājiem no kuriem dažs pat bija pamanījies aiziet uz tuvumā esošo saldumu bodīti. Rudmate neviļus saviebās. Lai nu kas, bet saldumi viņai negaršoja, tomēr arī viņas vēders sāka protestēt, jo brokastīm laika neatlika. Meitene gan sevi mierināja, jo nebūt nevēlējās lidmašīnā vēlreiz ieraudzīt to, ko šobrīd varētu notiesāt, tāpēc apvaldījusi savu apetīti, viņa centās nepamanīt apkārt valdošo troksni. Likās, ka asinis pulsē arvien straujāk un ka galva drīz vien vairs nespēs to izturēt. Kā gan viņi vispār viens otru dzird? meitene atkal nodomāja, taču tad izdzirdēja plaukšķi, jā, to, lūk, pat viņa dzirdēja - uz kofera sēdošās meitenes jojo bija sapinies diegā.

[grapefruit]

Sema klusi iespurdzās par jojo spēlēsanai piedēvēto mākslu, turklāt viņa pat neizpildīja nevienu no trikiem, ko viņa prata, tikai bezmērķīgi mētaja.
-Es tā nomierinos.
Viņa nu jau nopietni noteica.
-Nekādas vajadzības, nopirkšu kaut ko lidmašīnā.
Sema centās ieskaidrot savam tukšajam vēderam. Lai novērstu domas no ēdiema, meitene izvilka no somas blociņu, zīmuli un pildspalvu un vērsdamas pie apkārtējiem jautāja:
-Kāds vēlas uzspēlet kuģus?

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 19.01.2008 19:36

[Tējas lapa]

Maikls iestūķēja konfekšu paciņu atpakaļ kabatā. Nolicis koferi guļus stāvoklī puisis smagi apsēdās uz tā. Tāda garlaicība. Pat manas vecmāmiņas dzimšanas dienā bija interesantāk. Maikls nosmaidīja atcerējieš to dienu. Es labrāt paspēlētu citādi no garlaicības nobeigšos.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.01.2008 19:36

[Ķipītis amonjakā]

OOC: tas bija domāts Elizabetei!

Pamanīdams meiteni, kas lūkojās apkārt un nezin ko darīt Deniss atkal nolēma parunāties.
Un atkal es bāžos virsū. Bet tas viņu uzjautrināja.
Sveika! Deniss. Ak šī nodrāztā frāze. Es te cenšos iejusties, bet nekādi nesanāk tā ilgāk ar kādu parunāties! Zēns atmeta melnās matu cirtas no gaiši zilajām acīm un pasmaidīja.

Šo rakstu rediģēja Samāra.: 19.01.2008 19:35

[washulis]

cilvēki sāka gairlaikoties un nosēsties uz saviem koferiem. menandra tikai turpināja stāvēt kājās un ķert citu acu skatenus. no konfektēm jau nepaēdīsi, bet nu jau viņa sajutās šajā kompānijā konfortablāk.

nezinādama kā izklaidēt citus, tad viņa turpināt neko nedarīt...

[Arbūzgalva]

Kāds zēns bija pienācis viņai klāt. Elizabete atmeta melnos, astē sasietos matus un pasmaidīja.
Sveiks, Elizabete. Viņa pasmaidīja.
Tas, kas šeit notiek ir nedaudz dīvaini un sarunu biedrs noderētu. Viņa iesmējās.
Viņa aplūkoja zēnu, zilas acis, melni mati, Mensone cerēja, ka ceļi neļodzīsies, taču viņa centās palikt vienaldzīga. Galu galā, tikai sarunu biedrs.

Šo rakstu rediģēja Anarhiste: 19.01.2008 19:41

[grapefruit]

Sema pastiepa Maiklam no blociņa izrautu lapu un zīmuli.
-Ludzams. Ar mani glužī tāpat.
Tad viņa sāka zīmet 10x10 rutiņu lielo laukumu, rakstīdama KARTUPELIS un 12345678910 gar malu.

OOC: uzraujam pa īstam? domāju ar zīmējumiem un bez krapsanas?
4x viena rūtiņa
3x divas rūtiņas
2x trīs rūtiņas
1x četras rūtiņas

Nedrīkst saskarties ar stūriem, ar stūriem saskaroties neveido figūru

Zini noteikumus?

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 19.01.2008 19:42

[Massacre]

Pamanīdams, ka Sema un vēl kāds puisis gatavojas spēlēt kuģīšus, viņs atcerējās par kārtīm savā somā.
Kaut kā jau izklaidēties vajadzēja.

"Savukārt man ir kārtis. Kurš grib spēlēt?"

[washulis]

es labprāt...

viņa piegāja pie tā zēna, kas bija izvilcis kārtis.

durakus?

[Ķipītis amonjakā]

Deniss priecājās par meitenes atbildi. Viņš palūkojās uz viņu- Melnie maati! Saprazdams, ka viņam vēl jo projām rokās ir saldumu kaudze, viņš paķēra koferi un iebāza tos pirmajā kabatiņā. Atstādams rokās šokolādes bumbiņas. Viņš atvēra paciņu un nogaršoja tās. Tūdaļ piedāvāja arī Elizabetei.

[Kalevale]

Varētu, Sofija atbildēja Tomam, kurš, acīm redzot, meklēja izklaides, gaidot lidmašīnu. Viņas uzacis gan nepārtraukti saraucās un atkal pieņēma ierasto formu, taču šīs visādās, dīvainās darbības viņu tiešām pārsteidza.

Sofija izmeta ārā savu tukšo glāzīti un, izņēmusi no mutes kociņu ar ko maisa kafiju, atkal palūkojās uz puisi, it kā gaidīdama atbildi. Rudmate aizlika aiz auss kādu nepaklausīgu matu cirtu un vēlreiz pārlaida rudacaino skatienu pāri visiem ceļotājiem, kas jau bija sākuši iepazīties savā starpā, varbūt tomēr vēl kāds gribēs spēlēt? Un, jā, tur jau atradās vēl viena meitene, kas teicās labprāt uzspēlēt.

Šo rakstu rediģēja Kalevale: 19.01.2008 19:44

[grapefruit]

-Mani materiāli es sāku.
Meitene ieslīpi pasmaidīja.
-K3!


OOC: man jau uzzimeti ^^

[Tējas lapa]

OOC: ok man nekas pretī

Paldies.
Paņēmis lapiņu uz zīmuli Maikls sāka zīmēt. Pēc mirklīša viņam jau bija uzzīmēts divus laukumus.
Kurš sāks pirmais? Viņš jautāja uzlūjodams Semu.

[washulis]

piebiedrojās arī rudmataina meitene ar kuru menandra nebija ttā kārtīgi iepazinusies:

star citu, mani sauc menandra. prieks iepazīties...

[Ķipītis amonjakā]

Deniss palūkojās uz pārējiem biedriem, kas taisījās spēlēt kādu spēli. Kā jau vienmēr jautrs puisis, viņš nolēma piebiedroties.
Khem, es arī varu? Viņš pasmējās.

[Arbūzgalva]

Elizabeti nemaz nebija pārsteiguši saldumi Denisa rokās, puikas paliek puikas.
Tad viņš šokolādes bumbiņu piedāvāja Elizabetei. Elizabete nebija no tām, kas slaidu augumu ieguva ar diētām, tāpēc labprāt to paņēma un nogaršoja.
Mm, cik garda. Paldies.

[Tējas lapa]

K3? Garām. Maiklu uzjautrināja ši spēle.
K5? Viņš minēja.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.01.2008 19:50

[Massacre]

"Labi. Starp citu - Toms." puisis iepazīstināja ar sevi Sofijai un pēc brīža sāka maisīt kārtis, bezrūpīgi apsēdies uz savas mugursomas.
"Cūkas, t.i., durakus, vai ko citu?"

[Ķipītis amonjakā]

Deniss tikai pasmaidīja meitenei. Un tad noteica- Prieks, ka garšo! No kurienes tu esi? Viņam sāka ne pa jokam interesēt šī meitene.

[grapefruit]

-Pilnīgi un galīgi garām!
Sema priecīgi iesaucās.
-Hmm, T5?
Viņa domigi virpināja pirkstos zīmuli.

[washulis]

nu sākt ar pokeru laikam nevajadzētu. nevēlētos zaudēt tos eiro, kas somā...

menandra caur smiekliņu ieminējās
prieks iepazīties ari ar tevi tom

viņa drošības pēc apsveicinājās, lai tad būtu kāda saistība ar visiem ceļojošajiem..

[Tējas lapa]

Ha tev neveicās. Garām.
Viņš padomāja un teica.
R5

[grapefruit]

-Trāpīts, bet negrimst...
Sema skumji nopūtas.


OOC; Ja trāpa sauc vēl, līdz netrāpa, vai ne? sen nav spelets (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

[Kalevale]

Sofijas galvā maisījās vēl dažādas kāršu spēles, taču viņa nebija pārliecināta, vai citi tās gribēs spēlēt, tāpēc gaidīja, kad kāda cita ierosinājumus. Izdzirdējusi, ka atkal tiek nosaukti vārdi, rudmate atkārtoja: Sofija. Un it kā piekrizdama spēlei, pamāja ar galvu, jo nelikās, ka kāds gatavotos ierosināt ko citu.

Tiesa, viņai nemaz lāgā negribējās spēlēt. Daudz labprātāk viņa klusējot būtu nodevusies kuģīšu šaušanai, taču puisis viņu jau bija apsteidzis un nu neatlika nekas cits kā piebiedroties otrajam pulciņam - kāršu spēlmaņiem.

Izdzirdējusi, ka kāds piemin pokeru, viņa nedaudz sarāvās, jo šī pilnīgi noteikti bija viena no spēlēm, kuru rudmate nepārvaldīja. Acu skatiens jau lūkojās pēc kaut kā, kas daudz maz atgādinātu kāršu galdiņu, taču viņa jau zināja, ka nāksies vien sasēsties ap kādu apgāztu koferi.

Meitene izķeksēja no somas briļļu maciņu un uzlika acenes uz deguna, ieliekot maciņu atpakaļ. Nu viņa bija gatava spēlei, būdama pilnīgi pārliecināta, ka līdzko kārtis būs izdalītas, sirmais kungs pavēstīs, ka laiks doties uz lidmašīnu.

[washulis]

menandra dzirdēja skaņas nedaudz tālās, par gremdēšanu. nedaudz pasmaidīja un pacēla savas kārtis, ko bija toms izdalījis. pēc tam redzēdama, ka sofija izņem brilles viņa atkal ierunājās:

man arī agrāk bija brilles, bet veicu lāzer operāciju... izdevīgs darījums

Šo rakstu rediģēja washulis: 19.01.2008 19:58

[kaiva]

(plz ņemiet vērā ka nepaspēju izlasīt sākumu runāts bij par pirmdienu)

Izrakstītu kaņepju auduma somu uz muguras Džanaki iebrāzās lidostā, izlocīdamās cauri cilvēku pūļiem un tiešā tēmējumā, raibajām čabatām slīdot, nobremzēja pie jauniešu pulciņa, šinī brīdī nemaz necenšoties tos visus ievērot bet tam bij jābūt īstajam.
Latvijā pirmo reizi mūžā, tikai uz mirkli un tieši tad vajag vinnēt to ceļojumu. Rīga, tik šausmīgā šausmīgā pilsēta, cik labi ka redzēta tikai pa taksometra logu. kā gan baba te spēj strādāt?
No ceļojuma tā kā nedrīkst atteikties: cerams vismaz tu daudz flamenko varēs redzēt
-Sorry, Im so sorry,- viņa aizelsusies ierunājās ar jocīgu hindi akcentu -Have we still some time?

[Tējas lapa]

OOC: Jā. Pilnīgi piekrītu sen nav spēlēts.

Tagad R6? Puisis ar platu smaidu noteica.
Šo spēli maikls pēdējo reizi spēlēja pirms 5 gadiem.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.01.2008 19:59

[grapefruit]

-Tik ļoooti garām!
Sema manāmi pacilāt oma noteica un sazverniecisku skatienu paveras zēnā.
-R4.
Viņa noteica. Tad meitenes uzmanību piesaistīj jaunpienacēja.
-Not too much for my poor ship...
Viņa noburkšķēja.

OOC: atvainojos par garumzīmēm, nav spēka visu labot, ne pie sava datora, pie tam ar vistu un slepkavnieciski leenu netu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . tas pats attiecas uz dažiem burtiem /blush, rakstu ātri, bet šitam datoram uz numb podziņas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 19.01.2008 20:03

[Massacre]

Toms pasmaidīja un izdalīja katram spēlētājam sešas kārtis.
Pīķa kungs rēgojās kāršu čupiņas apakšā nosakot šīs spēles trumpi.
Visu šo laiku Toms ar kārtīm bija rīkojies ātri, gluži kā pieredzējis kāršu dalītajs, pat kartis viņam bija īstās - slidīgās, tādas kādas parasti atradās spēļu namos.

ooc: kā mēs daram? vnk rakstām, ka spēlējam vai man pa īstam izdalīt sev priekšā kārtis un noskaut kas kuram ir un ko kurš ceļ?

[washulis]

OCC: kaiva. vai tavs tēla aprakst ir ATD? es nemanīju. par kāršu spēli, varbūt vienkārši kāds kaut ko liek uz dullo un kaut kas vienkārši notiek...

kāršu spēle sākās un menandra iegima tajā, bet sadzirdēja, ka nu jau bija ieradies vēl kāds...

Šo rakstu rediģēja washulis: 19.01.2008 20:04

[Īvs]

Elija gulēja. Teltī. Pludmalē.
Vakardienas pārgājiens un tā nobeigums jūrmalā meiteni bija nomocījis. Viņa pamodās un saprata, ka nespēj atvērt acis, nerunājot par celšanos. Cikirpulkstens? viņa nomurmināja ko līdzīgu jautājumam kādam, kas viņu sadzirdētu. Neviens neatbildēja, jo visi blakus esošie ķermeņi vēl dziļi snauda.
Ar to pietika, lai meitene uztraustos kājās (un atdauzītu galvu pret telts stieni). Viņa atrada savu somiņu un sataustīja tajā rokas pulksteni. Palūkojusies tajā, viņa saprata, ka bija pēdējais laiks kustēties prom no šī midzeņa. Pārgājiena biedriem viņa vēl piezvanīs, jo viņi tā bija lūguši - redz, pārliecināties, vai ar Eliju viss kārtībā.
Ceļš līdz lidostai noritēja ātri. Viņa brauca ar vilcienu.

Lidostā

Iegājusi lidostā, Elija ar acīm meklēja kādu vīru ar plāksni rokās un uzrakstu ''Spānija''. Mugurā tai bija gaiši zila, gaisīga kleita un pusgara, balta tamborēta jaciņa bez piedurknēm. Brūnas saulesbrilles. Īsie, pelēkie mati bija ļoti izspūruši un nesakārtoti. Rokās viņa turēja divas bagāžas somas, uz pleca bija novietota rokassoma.
Meklē, Elij, meklē... viņa sevi uzmundrināja, jo nevarēja atrast. Un - beidzot! Platiem soļiem viņa steidzās cauri cilvēku drūzmai, lai tiktu klāt vīram ar plāksni. Taču tas runāja pa tālruni. Netālu no viņa stāvēja vēl cilvēki. Elija piegāja pie tiem. Jau grasījusies ko teikt, viņa neapslēpa žāvu.
Un izlēma pagaidīt, lai pārliecinātos, vai šī ir tā cilvēku grupa, par ko tika ziņots.

[Tējas lapa]

Tuvu bet tomēr tik tālu. Garām. Viņš uzsmaidīja meitenei.
Maikls mazliet pavirpināja zīmuli pa rokā un teica T5?
Pie bariņa pienāca vēlviena meitene.
Cerams ka drīz varēsim brauk.

[washulis]

o, vēl cilvēki, tas ir jauki. cik tad kopā mēs būsim?

viņa atkal pievērsās kārtīm, ko varēja spēlēt vairākas stundas no vietas, bet tik daudz brīva laika viņiem laikam nebūs...

[grapefruit]

-Told you...
Sema īgni novilka.
-Beigts un pagalam. Nogrima. Sauc tālak slepkavnieks tāds.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 19.01.2008 20:08

[Ķipītis amonjakā]

Deniss bija pavisam aizsapņojies, domādams par meiteni! Viņš tikai palūkojās uz pārējiem un uz tiem, kas tikko ieradās. Viņš klusi noteica- Sveiki! Un tik pat ātri apsēdās uz sava melnā kofera. Kad beidzot mēs dosimies uz lidmašīnu?
Optimisms mazliet pagaisa, bet labo garastāvokli viņam neviens tik ātri neiedragās. Viņš vēroja visus spēlējam visdažādākās spēles. Miegs sāka pārņemt viņu, jo zēnam nepatika tik agri celties.

[Kalevale]

atd -- pieņemu, ka vienkārši runājam, ka spēlējam.

Sofija uzmanīgi pacēla savas sešas kārtis, vērodama dalītāja kustības. Kārtis bija slidīgas, un meitene visai uzmanīgi centās tās nesalocīt, nenosmērēt, vai kā citādi nesabojāt, jo tā galu galā bija sveša manta, kas izskatījās visai jauka.

Aplūkojusi trumpes kungu un savas kārtis, viņa nevērīgi nošūpoja galvu, apzinoties, ka šī partija jau ir zaudēta. Tomēr meitene neatmeta cerības, cerot, ka kādam ir vēl sliktākas kārtis. Galu galā viņai daudz labāk patika uzvarēt nekā priecāties par veiksmi mīlestībā, kura parasti mierināja zaudētājus.

Sadzirdot kādus uzsaucienos angļu mēlē, Sofija gan pameta skatienu, taču īpašu uzmanību nepievērsa, viņa negribēja izrādīt savu neveiklo un lauzīto valodu, tāpēc vienkārši pamāja uz jaunietes pusi. Rudmate arī nomanīja kādu meiteni, kas žāvājās tur pat blakus viņu bariņam, taču vēl nebija nosaukusi savu vārdu. Drošības labad Sofija piebīdīja somu vēl tuvāk un nometās uz ceļiem, rūpīgi sakārtojot svārkus.

[Massacre]

Toms sekoja līdzi katrai kārtij un domās kalkulēja kombinācijas; tas notika automātiski, viņam pat nebija jāpiedomā.
Tajā pašā laikā viņš vēroja cilvēkus, kas nāca un gāja, loterijā laimejušo skaits šķita iespaidīgs. Nekad nebūtu domājis, ka Stokmans tiešām izšķērdīs līdzekļus šādam pasākumam.

[Tējas lapa]

Nav jau nemaz tik traki. Nogremdēju tikai vienu kuģi. T7?
Maikls laimīgi noteica.
Diezgan biezs pulciņš savācies.

[washulis]

mena paskatījās uz savām kārtīm ar tukšu skatienu. viņa vienkārši automātiski lika kārtis galdā, nepievērzdama tām pilnu uzmanību. tik bieži bija spēlēts, ka tas jau kā refleks izveidojies..

palūkojotie uz to, cik daudz cilvēku ir savācies, viņa atkal ierunājās: cik tad cilvēki ir paredzēti?

Šo rakstu rediģēja washulis: 19.01.2008 20:13

[grapefruit]

-Tutū! Nekā.
Meitene komiski iepleta rokas.
-Jā, hehe, nebūsim maz.
Viņa piebilda, plūkojusies uz sanākušajiem.
-T6.
Pēc brīža sapringtas domāšanas viņa cerīgi iteicās.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 19.01.2008 20:15

[Īvs]

Elija pamanīja kādu puisi uz kofera, kas viņu sveicināja. Nepazīstams cilvēks un jau sveicina. Kā atbildi viņa tam pamāja ar galvu.
Attālāk cilvēki spēlēja kārtis. Un meitene piegāja pie šo cilvēku pulciņu. Interesanti.
Sveiki! Vai jūs lidojat uz Spāniju? Un tas ir vīrs, kas runā patelefonu ir mūsu grupas vadītājs? Jums tiešām ir tik garlaicīgi, ka jāspēlē jau lidostā kārtis?
Ar šo jautājumu gūzmu meitene bija apmierināta. Pagaidām.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 19.01.2008 20:17

[Tējas lapa]

Tev šodien laikam nelaimīga diena. Garām.
Maiklam sāka iepatikties šī spēle. S5?
Stokmenam laikam naudu nebija kur likt.

[washulis]

tā varētu teikt..

meitene atbildēja: viņš vispār tikai pa mobīlo runā, bet laikam jā, viņš ir vadītājs. nevēlies pievienoties? ja citiem nav nekas pretī?

viņa palūkojas uz citiem spēlētājiem. jo vairāk, jo labāk. viņas dzīves moto

[grapefruit]

-Garām. Tā laikam ir gan. Gan par Stokmann, gan par dienu.
Meitene veltīja zēnam pētošu skatienu.
-T8?
Viņa cerīgi jautāja.

[Massacre]

Uzsmaidījis jaunpienācējam Toms pieklājīgi sasveicinājās:
"Sveiks. Tu varētu uzspēlēt. Man vismaz nav nekas pretī."

[Melnais krauklis]

Vīrietis sāka runāt: Prieks, ka esat ieradušies. Šodien jauka dieniņa priekš lidojuma, vai ne? Salkani smiekli uz kuriem neviens neatbildēja. Viņš bija satraucies vēl vairāk.
Varbūt jūs vēlaties vēl ko nopirkt? Nekādas atbildes! Tad sekojiet man. Dosimies uz lidmašīnu. Vīrietis sažņaudza rokas dūrēs. Varēja manīt, ka viņš aiz satraukuma svīda.
Tiklīdz kā mēs nokļūsim Spānijā, mēs iekārtosimies viesnīcā un tad sāksim ekskursiju. Sīkāku informāciju izlasīsiet bukletos, kurus jums izdalīs lidmašīnā. Vīrietis apklusa.
Izgājuši cauri visām pārbaudēm, vīrietis atslāba. Visa grupa izgāja uz skrejceļa, kur viņus sagaidīja maza lidmašīna. Lidmašīnas pakāpieni nolaidās un no tās izkāpa kāda sieviete ar papīriem rokās. Viņa vēl pēdējo reizi pārliecinājās par visu klātesamību un tad visus pa vienam laida lidmašīnā iekšā. Atrazdami sēdvietas, visi iekārtojās un sāka pļāpāt.
VISIEM IR LABS GARASTĀVOKLIS. [un tāpēc jūs īpašu uzmanību nepievērsīsiet dīvainībām, kas notiks,.]

[Tējas lapa]

Tieš trāpījums. Mans kuģis nogrima ar visiem matrožiem, kapteini un visiem pārējiem kas tur varētu vēl būt.
Maikls mazliet jokodams teica.
Esi kādreiz bijusi Spānijā?
Puisis jautāja semai.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.01.2008 20:27

[washulis]

redzedama, kā jaunais biedrs piesēžas klāt mena sāka iepazīšanos, kas šķiet šeit kļuva jau par rituālu

mani sauc menandra...

pēc tam, kad pārējie turpinās iepazīties ar meiteni, viņa palūkojās uz indieti, kas arī nesen bija ieradisies. interesanti. es domāju ka grieķija ir tālu no latvijas, bet indija..

[grapefruit]

-Wuhuu!
Sema priecīgi iesaucās.
-P6?
Viņa noliedzoši nogrozīja galvu.
-Neesmu vis, bet esmu apņēmības pilna nogaršot vietejos apelsīnus.
Viņa smaidīja.
-Hmm, mums laikam tā kā jāiet, bet varam turpināt, ja vēlies, es varu spēlēt arī ejot.