Kad ir palikušas pēdējās cerības...., [C] Opcijas

[Zōzā zač zač]

Notikumi, kas bija pirmajā villa jau bija aiz muguras. Visi jau sēdēja automašinā(Milzīgā busā, ka slīdzīgs limuzīnam.) un devās uz nākamo villu, cerēdami, ka tur būs mierīgāk, lai varētu atkopties.
Jo bija noticies daudz kas. Dēļ pēdējo vilkaču uzbrukuma visi bija smagi cietuši.
Keila vēljoprojām bija bezsamaņā, un Tarra arī. Tarra nokļuva bezsamānā tad, kad Metjū viņu līdz ar Keilu iznesa laukā no villas un viņiem uzklupa divas vilaktes un smagi viņus visus traumēja.
Visi trīs aslēdzās pilnīgi.
Sebastians aiz sērām par Leiju, kura nomira, arī cieta no šim vilkatēm, kaut arī viņš pārvērtās par vikati un vienu no viņām saplosīja, otra tikmērt viņam jau bija ar savām ķetnām iekrāmējusi pa galvu un atlsēgusi viņu.
Grejs ar savu neadekvāto rīcību bija nokļuvis visā trulā situācijā. Viņš izvairoties no vilkaces cirtiena paklupa aiz kāda līķa un krisdams atsita galvu pret asfaltu un tūlītēji atslēdzās.
bija palicis vairs AMrkuss un Bens.
Bens savā "bloodrage" bija kļuvis stiprāks un ātrāks. Ievainojumi dzija ātrāk, bet tas bija letāli ilgi atrasties "bloodrage". Tāpēc viņš ar Markusu piebeidza šo pēdējo vilakti.
Markuss viņai novērsa uzmanību un Bens viņai izdarīja letālu triecienu. iztrieca caur galvu savu sudraba dunci, tādējādi atstājot vilkaces galvā milzīgu caurumu. Iespaidīgi.
Lēnāma tejot no šī "bloodrage" viņa acis beidzotieguva normālo krāsu, jo "bloodrage" laikā tās bija pildītas ar asinīm.
Viņš piegāja pie Lurdesas, kura par brīnumu vēl bija dzīva, bet varēja redzēt, ka viņa mirst.
Viņa viņam pateicās par to, ka dāvāja viņai mūzīgo dzīvību un jaunību, viņa būtu šo dāvanu lietderīgi izantojusi, bet viņu pārsteidza guļošu vilkaces.
Pār lurdesas vaigu notecēja pāris asaras, kuras bija nedaudz sārtas no asinīm.
noglāstījusi Bena vaigu viņa ar smaidu uz lūpām nomira bena rokās.
Bens gan garīgi, gan fiziski salūza un atgūlies blakus Lurdesai aizmiga.
Vienīgais palika Markuss, kurš noraudzījās, kā visi šeit bija pusmiruši, daži miruši.
Par laimi Metjū bij atjēdzies un nedaudz saplosīts piegājis pie Markusa ar viņu sarunāja, ka viņš palīdzēs viņiem. Protams par markusa paša zivēlētu pakalpojumu, ko Markuss pateiks vēlāk.
Metjū ar Markusus atrada Lielu mašīnu kurā varētu sagūldīt visus dzīvos, lai varētu turpināt savu ceļojumu.
Abi iegūldija Benu, Tarru, Keilu, Bastianu un Greju mašīnas aizmugurējos krēslos, kas bija pa visas mašīnas aizmugures sāniem.
Par laimi Markusa sadragātajā mašinā vēl bija asinss pudeles, kuras varēja lietderīgi izmantot vampīri, kas bija atslēgušies, kā Keila, Bens un Grejs. Katram no viņiem bija jau mutē ielietas asins glāze, lai viņi ātrāk atjēgtos un lai sevi pilnībā izdziedētu viņiem blaksu bija pa divlitrīgajai asins pudelei.
Markuss sēdēja pie stūres un vadīja šo automašinu. Metjū jau viņam bija izklāstijis norādes uz kurieni braukt. Tāpēc Metjū tur pat blaksu sēdētāja krēslā iemiga, lai nedaudz atgūtos no šīm traumām. Brūces vilkās ciet, bet iekšēji viņš bija pārguris.
Tagad visi brauca mašīnā un katrs gulēja savā krēslā, drīzāk uz trijiem krēsliem.

Laiks bija samērā mierīgs, nedaudz apmācies, bet par lietu tas neliecināja. Pūlkstenis bija apmēram 2 naktī, varēja just, ka apmēra pēc 3-4 stundām saule ausīs, tāpēc vajadzēja pēc iespējas ātrāk tikt uz to villu, lai vampīri nebaudītu savu mūža pēdējo saullēktu.
Viņi visi brauca, pa Asfaltētu ceļu, kuram apkārt bija mežs, skujukoku mežš.
UN gar ceļa malu bija laternas, bet ļoti reti izkārtotas, ka katr laterna bija ik pa 200 metriem vai pat retāk. Un puse no tām pat nespīdēja.


(turpiniet visu, pēc ši uzrakstīt, ka atmostaties mašinā, katrs uz sava krēsla, kur varētu sēdēt 3 cilvēki. Masīna ir kā milzīgs Hamer limuzīns, kuram sēdekļi ir gar sāniem.)

[Lea Iesmotāja.]

Meitenei bija apriebies vazāties no vienas nožēlojamas vietas uz otru. Bet nekas cits jau neatlika.. Mēness apspīdēta viņa devās uz priekšu laiku pa laikam paskatīdamās uz mēness pozīcijām debesīs...
-drīz lēks saule.. – viņa pie sevis nomurmināja un pielika soli – drīz jau jābūt klāt.. –
Nepagāja ne ilgs laiks, ka viņas vārdi bija piepildījušies, un mēness sāka izbālēt, pēkšņi tur pat netālu no sevis krūmos viņa sadzirdēja izteiktu ... maiguma norišu izpausmes, meitenes sejā parādījās ļauns smaids un pirksti lēnām apvijās ap viņas sudraba zobenu.. . pietiekoši ātri, bet klusi viņa devās uz skaņas pusi.
Vēl pēdējais ļaunais smaids, kam sekoja veikls dūriens krūmos un sāpju kliedziens. Mirklis un no krūmiem izleca jauns vampīrs.
- ...tā tas nedarās- meitene nočukstēja ar ļaunu smaidu uz lūpām norādot uz pusaizkosto meiteni krūmos
- Tik tiešām..?- vampīrs nodūdoja
- skaties.. – viņa piegāja, ar veiklu kustību pacēla meiteni un iekodās viņā... nepagāja ne mirklis kad upuris bija izsūkts sauss.. – tā tas darās dārgumiņ.. – viņa nočukstēja un izvilkusi savu koka iesmu no mēteļa iekšpuses ietrieca to vampīra krūškurvī.
-Piedod.. – viņa klusi nočukstēja pasmaidot un pavēra sev priekšā esošos krūmus, beidzot viņas skatam pavērās meklētais – asins nodošanas centrs, kas vairāk atgādināja villu... Sena klasicisma stilā celta ēka ar smagnējām koka durvīm, kas likās nekad mūžā nevērtas vaļā. Mājas visi logi šķita tumši, bet bija jūtama kustība
Neraksturīgi ēkas aplupušajai fasādei apkārt maldījās daudz vampīru. Lea tos neredzēja. Viņa tos sajuta. Viņa sajuta viņu asins smaku. Viņa sajuta viņu upuru asins smaku un patikā aplaizīja lūpas.
-lieliski.. vēl slepkavības šonakt ir sagaidāmas..- noteikusi viņa devās uz mājas pusi
Atgrūdusi smagnējās ko durvis viņa nostājās durvīs un ļāva mēness gaismai sevi apspīdēt un ienirt mājas tumsas dzīlēs. Mirkli stāvējusi viņa spēra soli uz priekšu, pieliekot kāju pie grības vīna dzirdēja tās čīkstoņu... Sataustījusi sveci un svečturi netālu no durvīm, viņa paņēma rokā un aizdedz sveci.
Šķita dīvaini, bet priekš vecas villas māja izskatījās pārlieku labi.. vismaz no iekšpuses. Meitene pacēla svečturi ar aizdegto sveci mazliet augstāk, lai varētu aplūkot istabu, kurā bija ienākusi...Istabas vienā siens pusē slējās milzīgs kamīns, savukārt kamīna mute bija pārveidota par durvīm. Virs kamīna slējās kāda vecam vīrieša iesmošanas aina visos tas izteiktajos sīkumos...
- Burvīgi.. – meitene pasmaidīja un apgriezās lai nopētītu pārējo istabu, kas stipri vien atgādināja slimnīcās sastopamo uzņemšanas telpu jauktu ar reģistratūru.
Māja šķita neapdzīvota un pilnīgi vientuļa, līdz meitene uzkāpa pa kāpnēm ko varēja manīt reģistratūr tipa telpas kreisajā pusē.. uzkāpusi patrepēm viņa nopētīja istabas, ko nācās sastapt ceļā. Istabas izskatījās sasodīti labi apdzīvotas ar klātiem zīda palagiem un asins smaržu katrā istabā...
- Dīvaini.. – viņa nočukstēja un devās uz gaiteņa pēdējo istabu, lai apmestos uz gulēšanu un pārlaistu dienasgaismu ...

[Zōzā zač zač]

Metjū pavēra acis, miegainās un miglaņās acis saskatīja cēlu. VIņi vēljooprojām brauca.
Izberžot tās metjū palūkojās uz šoferi. Merkuss bija nopietns, kad sēdēja pie stūres vismaz no malas tā varēja pateikt. Metjū klusēja, jo negribēja viņu traucēt.
Nedaudz stīvi pagriezies viņš apstījās, kā aizmugurējiem klājās.
Visi vēl gulēja, visi vēl atguvās no traumām, bet cerams, ka drīz būs veseli.
-"Cerams, ka viņi drīz atgūsies, jo negribētos lai mēs ar MArkusu būtu vienīgie cīnīties spējigi."-
Metjū nodomāja un pagriezies atpakaļ krēslā viņš iekunkstējās, jo viņam īes''apējās mugura un ribas.
-"Labi, laikam Markuss vienīgais, kas būtuu cīnīties spējīgs, es tikai varētu aizkavēt, lai nenogalina visus."-
Satvēris sānus Metjū nodomāja. pacēlsi acis viņš skatījās uz ceļu un apkārtējiem skuju kokiem.

[Elven]

Sebs pēkšņi padomdās un klusi iekliedzās pēc tam pieklusinot balsi un paskatīdamies apkārt. Viņa drēbes ja tās vēl tā varēja nosaukt bija pilnībā saplosītas driskās. Sebs aizvēra acis un atcerējās ,kas bija noticis ar Leiju viņš pie sevis nikni nodomādams Nolādēts, kāpēc tam bija jānotiek? Kāpēc tieši tad un kāpēc tieši ar viņu. Bet tas tā pat būtu noticis tikai viņa man bija kļuvusi pārāk tuva, es biju pārāk stipri ar viņu saistīts! viņš šabuzināja matus un paskatījās uz Metjū un pēc tam uzsavu zobenu ,kas stāvēja uz grīdas.
Sebastians pacēla zobenu no grīdas kur tas bija nolikts un pielika pie Metjū kakla klusā balsī pateikdams Man žēl taču dēļ jums hibrīdiem pašreizējajai pasaulei nav nākotnes! Man žēl par Leiju patiešām tikai tas liktenis viņai bija gaidāms un tas arī viss! Vienīgais kas mums bija nepieciešams bija Jūsu asins paraugi lai varētu izveidot vielu ,kas padarītu vilkačus izturīgus pret sudrabu un vampīrus pret saules gaismu! Tas ir vienīgais jūsu mērķis šajā pasualē padrīt mūs neuzvaramus! to pateicis viņš pabīdīja zobenu mazliet uzpriekšu taču neizdarīja dūrienu vai uzbrukumu...

[Zōzā zač zač]

Metjū sajuta asmeni, bet nekustējās. Viņš iekšēji zināja, ka šodie nemirs.
Noklasījies bastiana teikto Metjū pasmēja.
-"Tu tiešām domā, ka tu ļausi vampīriem būt neuzvaramies, tas nav loģiski. Bet tu zini, ka ja es miršu, tad jums cerības zudīs pavisam un jūs nevarēsies vairāk izdzīvot. Protams slepus slēpties, kā todarījās jau vāriākus gadsimtus, bet diez vai tas ir mūsus visu dabā. "-
Viņš noteica un smagi ieklepojās. VIņš izklepoja asinis, ks notašķīja visu mašīna spaneli, kas viņam bija priekšā.

[Semijs]

Bens strauji atvēra acis un iztaisnojās uz sava krēsla. No viņa mutes strauji izskanēja vārds ,,Lurdesa'', bet tad viņš atcerējās, kas notika. Vampīra acu zīlītes bija šauras, viņš alka pēc asinīm un gribēja tās iegūt tagad, tūlīt pat. Ievērodams, ka Sebs tur pavērstu zobenu, Bens sagrāba viņu roku un raustīdamies teica.
-N-nol-laid, r-r-roku ja gr-ri-b-i v-vēl tādu.... Asinis, man vajag asinis!-
Vampīrs jau nebija tālu, lai izdemolētu visu, kas ir, bet ievērodams asins pudeli, viņš atlaida Bena roku un sagrābis pudeli, sāka no tās dzert.

[Elven]

Sebastians nepakustināja zobenu un pagriezies pret Benu viņam uzbļāva Aizveries niecība! pagriezies atpkaļ viņš mierīgā balsī turpināja runāt ar Metjū Tas ir loģiski! Es nēsmu viens mēs esam vairāki gan vampīri ,gan vilkači un pat cilvēki! Sebastians mazliet sasprindzināja roku un paskatījās uz Markusu ,kas vienaldzīgi bija turpinājis braukt. Ja tu dzīvosi tu meiģināsi pārņemt varu pasualē un tas nav saistībā ar mūsu plāniem! Tici man visu mūsu dabā nav nogalināt visus cilvēkus un pēc tam vampīru rase varētu mirt badā domā loģiski vampīri tā pat nekad nespētu pilnībā valdīt par pasauli vieni paši nē un viņi to labi apzinās! Viss maz daži.. Pēdējos vārdus viņš pateica diezgan lēni un pēc tam dūra ar zobenu kaut arī zināja ,ka tas hibrīdu nenogalinās tikai vēl vairāk savainos!

[Semijs]

Bens bija izdzēris savu asins devu, bet izdzirdēdams uzbraucienu no tā nolāpītā Seba, viņš palika niknāks, bet redzēdams, ka viņš dur vilkacim ar kuru Bens pirmīt bija labi smējies, vampīrs izmantodams savu nežēlīgo ātrumu, strauji un negaidīti ar dūri no visa spēka sita pa vilkača (Seba) deniņiem.

[Zōzā zač zač]

Metjū sajuta, ka plecu caurdur. Tas sāpēja.
asinissāka tecēt, bet, kad viņš paliecās uz priekšu un izvilkās no zobens asmeņa viņa brūce aizvilkās ciet.
Aizvēris acis viņš nedaudz norūca. Bija bezjēdzīgi skidrot bastianam, ka tagad viņš ir vienīgā un pēdējā cerība viņem, ja viņš mirs, tad vairs viņiem nķā nebūs, labi no viņa nolies asinis, bet tās nebūs mūžīgas un nespēs apgādāt pilnīgi visus vampīrus un vilkačus. Sebam, to vajadzēja apzināties.
Bet tiklīdz bens trieca savu dūri Sebam Metjū ar strauju kustību satvēra bena roku un apstādināja dūri pie pašas Seba galvas, bet ar otru roku metjū satvēra Seba zobenu, ali tas nevarētu Banam neko izdaŗit.
-"Es ieteiktu nomierināties jums abiem, ticiet man mums tagad labāk būtu jāuras kopā un kaut maz vienotiem, jo, kad jūs piekritāt meklēt hibrīdus un rūnas jūs sevg paši parakstījāt, tā sakot nāves spriedumu, jo ik katrs varenākais vilaktis un vampīrs par šo zin un viņi būs gatavi uz visu lai mūs apturētu un kopīgi mēs varētu izdzīvot, protams būs arī zaudējumi, kā Leija. Un lurdesa."-
Metjū pēdējos vārdus izteica ar skumjām, it īpaši Leijas.
-"Tāpēc es ceru, ka mēs sadzīvosim, jo tad mums visiem ir lielāka iespēja izdzīvot."-

[Elven]

Sebs palaida vaļā zobena rokturi jo pašu zobenu bija satvēri Metjū un no zobena roktura izvilka sīku nazīti, ko nemanāmi ielika nemanāmi aiz rokas. Pēc tam viņš pagriezās pret Benu un viņu uzrunāja Tu vari to meiģināt tikai nēsmu pārliecināts vai pēc tam te nepaliks maza, nenozīmīga pelnu čupiņa! Sebs sabruka uz grīdas un uzrunāja Metjū Nolādēts es ierados šeit lai viņu nogalinātu taču viņa iemīlējos! viņš palika sēžot uz grīdas sagrābis galvu...

[Semijs]

Bens novāca savu roku un domīgi iesēdās savā krēslā - izdzirdēdams kārtējos draudus, viņš neļāva Sebam pabeigt un, kad viņš bija jau ticis līdz pusei, vampīrs viņam asi pateica.
-Ai aizveries vienreiz!-
Benam garonis bija vienkārši pagalam. Viņš šodien nogalināja divas sievietes, viena no viņām nomira viņa rokās un vēl Lurdesa, kuru viņš bija atstājis mašīnā neiedomādamies par sekām. Vampīrs paskatījās laukā pa logu un nopūtās.

[NaeosPsy]

Grejs lēnām pamodās. Viņš ieraudzīja ka ir noguldīts, kaut kādā stulbā Hammerī. Tad viņš ieraudzīja, ka Sebastians laikam bija izvilcis savu bakstāmo kociņu un kādam mēģinājis iedurt. Tad viņš nolasīja šī puiša domas , kā jau tas šādās lietās pieņemams, un uzsauca Sebastianam: Labāk noliec nazīti,vel sadursi kādu.Tad viņš pasmaidīja un piebilda: Vecīt,mums visiem viņa pietrūks.Bet tas ir liktenis. Tāpēc nevajag izturēties kā mazam bērnam.Tad viņš paņēma asiņu pudeli un izdzēra.

[Zōzā zač zač]

Metjū nopūtās, viņš bija palicis viens, tāds vienīgais.
-"nožēlojami, tas ir nožēlojami."-
puisis nodomāja un atlaidis zobenu, tas nokrita uz grīdas.
Viņa plauksta bija sagriesta un brūces, atkal, pašas par sevi aizvilkās, itkā tur nekad, nekas nebūtu bijis.
-"Jā mums visiem viņas pietrūks un lai via kādistrīdi jūsu starpā risināsies, atceraties, ka mums viens otru jāatbalsta, pat visbriesmīgākajā situācijā. Ja nē tad mēs visi ka viens mirsim."-
metjū noteica un nopūtās. Visi bija nikni un pārdzīvoja par k-ko.

[Forsaken]

Markuss šajā visā vienaldzīgi bija noklausījies pēc tam viņš izvilka pistoli kuru bija paņēmis no savas mašīnas un apmainīja aptveres sudraba nitrāta vietā ieliktdams aptveri ar uv lodēm. Viņš nedaudz uzgāzēja un turpinājis braukt paskatījās uz aizmuguri un notēmēja uz abiem vampīriem(Benu un Greju) un mazliet aizkaitinātā balsī pateica Neapkaunojat mūsu rasi vai arī jūs vairs tai nepiederēsiet! viņš uzlādēja ieroci un pamīšus tēmēja pa vienu un otru vampīru pēc tam mazliet uzrunādām Bastianu Nekusties vienkārši sēdi un esi mierīgs nezvedies kā pirms tam un neizrunājies kā šie abi! Markuss malziet pasmaidīdams pievērsās Metjū Neuztraucies ja viņi nesāks lekties paliks dzīvi!

[Elven]

Aizveraties! Sebs niknā balsī pateica Grejam un Benam. Viņš mierīgi paskatījās uz un Metjū pusi īsu skatienu pievērsdams Markusa ierocim un turpināja nekustīgs sēdēt un skatīties arā pa māšīnas logu vērējot zvaigznes un ignorējot visus apkārtējos..

[Semijs]

Bens noskatījās uz Markusu ar nicīgām acīm un nosmīnēdams teica.
-Labāk skaties kur brauc nevis tēmē uz mums ar savu pistoli.-
Tad atkal Sebs iebļāvās, lai visi aizverās un Bens paskatījās atkal uz Markusu kurš vicināja savu pistoli pa labi, pa kreisi.
-Noliec pistoli! Šā vai tā, ja kaut ko uzsāksi tu tikai paspēsi vienu no mums abiem novākt.-

[NaeosPsy]

Un turklāt,kad tu būsi novācis vienu,otrs novāks tevi. Man liekas tas katram bērnam skaidrs.Un starp citu, ar ko es esmu izpelnījies, ka uz mani tēmē ar pistoli. Man liekas es vienkārši pamodos.Jeb bija kaut kā citādi? - Viņš piebilda Benam,izvelkot pistoli un notēmējot uz Markusu.

Šo rakstu rediģēja gints: 21.05.2007 06:08

[Forsaken]

*wow no kurienes atslegtie vispar dabuja ierocus??*

Vari meiģināt maziņais! Tikai ja tu iešausi man mašīna visticimāk avarēs pietam viens no jums mīļajiem draudziņiem mirs un mašīnās avārījā gan jau arī uzprāgs dažas manas spēļmantiņas! Viņš nepakustināja pistoli un neskatījies uz viņiem turēja to pavērstu uz aizmuguri. Pēc neilga laika viņš satvēra ieroci mazliet stiprāk un nolika pirkstu gaiļa.

[Elven]

Sebastiana nazis ,ko viņš bija izvilcis no zobena rokturu atradās viņam rokās, bet pats zobens mazliet tālāk viņš lēnām pievilka zobenu klāt un pēc tam to ātri satvērdams cirta pa Greja ieroci ar mērķi pāršķelt to uz pusēm.

[Eņģeļu gūstekne]

Bads, taa bija vieniigaa doma, kas pulseeja peleekaas lapsas galvaa. Vinja smagi elpoja. Bija noskriets garsh celjsh, un tas laupiija daudz energjijas. Vilkate staaveeja mezhmalaa un veeroja shoseju pa kuru ik pa briidim klusiiteem pabrauca garaam kaada mashiina. Mashiinas gan nebrauca paaraak biezhi, reizi pusstundaa maksimums. Bet kaut kaadu iemeslu vadiita Nienna nespeeja uzklupt kaadai no mashiinaam, jo lielaakoties tajaas bija gjimenes, un nogalinaat kaadu kam ir gjimene, mezhoniigaa vilkate neuzdroshinaajaas, par daudz peedeejaa laikaa bija zaudeets, saakot ar pashu Merlandii, beidzot ar Leosu un Naornu.
Klusi elps vilcieni un sirdspuksti, tas bija viss ko vinja pati shai bada stadijaa speeja saklausiit. Lapsa atkaapaas, kaada koka paeenaa. Kad peekshnji no nekurienes izbrauca kaarteejais auto, tajaa valdiija striidu smaka, kas uzjumdiija paardroshiibu. Palekusies Nienna paartapa baltajaa vilcenee un nedabiigaa aatrumaa metaas auto pakalj.
Pavisam driiz vinja jau atradaas tam aiz muguras, un tad slaids vilka leeciens un vilkate piezemeejaas uz hammera jumta. Siekalas teceja no Niennas zhokljiem, vinja izskatiijaas peec parasta polaarvilka, mazliet lielaaka par vidusmeera vilku teevinju. Peleekaa lapsa neskatoties uz to, ka mashiina brauca visai pienaaciigaa aatrumaa tureejaas uz taas jumta kaa staaveetu uz zemes, protams ik pa briitinjam vinja sazvaarojaas, bet tas bija visai pienjemami. Meitene ielaidusi asos nagus mashiinas paarsegaa leenaam soljoja uz priekshu, soliiti pa soliitim, liidz vinja bija nonaakusi liidz pat auto priekshai, viens solis un vinjas kjepa atradiisies uz stikla. Vilcene paarkaara galvu paari un paluukojaas uz Markusu ar cilveeciigu, biistamu degsmi, kas liecinaaja, ka vinja nav iipashi draudziigi noskanjota.
Viens kjepas veeziens un stikls ieplaisaaja neljaujot shofera pusee redzeet celju. Protams shii riiciiba bija paargalviiga, jebkuraa briidii Nienna vareeja aizlidot pret kaadu koku, tikt notriekta pret celju vai vienkaarshi noshauta, bet pagaidaam tas vilkati neuztrauca, itin nemaz.

[Forsaken]

Markuss dzirdēja skaņu uz jumta un parāva pistoli atpkaļ un pameta to Benam kopā ar divām aptverām vienā no tām atradās sudraba nitrāta bet otrā pamīši izkārotas lodes viņš mazliet pasmaidīja un paskatījās uz viņu Ceļš šķiet ,ka nemaz nebūs tik viegls! Iztiksim pagaidām bez strīdiem un tiksim galā ar to ,kas atrodas arā! Markuss izvilka savu senlaicīgo bisi ,kas bija nolikta viņam blakus pie durvīm, un pārlika to pāri sev klēpim.
Pēkšņi tika sasists stikls pēdējais ko viņš skaidri redzēja bija vilks. Parāvis ieroci atpakaļ Markuss vairs neturēja stūri tikai bija ielicis mašīnu maksimālajā atrumā un iespiedis gāzes pedāli grīdā viņš uzlādēja ieroci un notēmēja pa stiklu precīzāk pa pašu tā augšu tāda gadījumā ,ja vilks būs mainījis atrašanās vietu un atrastos uz jumta viņš viņam vai viņai trāpītu. Vampīrs sagatavojās un nobļāvās mašīnā Saturaties! pēc tam viņš izdarīja atlaida gāzes pedēlai un staruji nospieda bremzi un mazliet sagrieza stūri pēc tam nekavējoties izšaujot. Pēc pirmā šāviena pagāja apmēram sekunde un Markuss zināja ka skrotis sašķaidīs jumtu gabalos ,jo tās sastāvēja daļēji no sprāgstošām skrotīm. Viņš atsita roku atpkaļ un pārlādēja un parāva ieroča pārlādēšanas mēlīti pēc tam izšaujot pēdējo no lodēm ,kas atradās viņa ierocī tajā pašā virzienā kurā viņš bija izšāvis iepreikšējo...

[NaeosPsy]

Grejs nomuldēja: Trakais to nevajag darīt,zobens nav spēļmantiņa.Tad viņš iztrūkās no lielā būkšķa, kas atskanēja uz jumta. Tad viņš automātiski izvairījās no Sebastiana cirtiena, un izmeta šurikenu tā, ka tas atsitās pret asfaltu un uzlidoja atpakaļ augšā,tieši virsū vilkam,vai lapsai vai kas tur bija.

[Semijs]

Bens sagrābis pistoli, pamājoši pasmaidīja un notēmēja, lai jau šautu nezināmajam zvēram virsū, bet notika straujā bremzēšana un vampīrs uzgāzās virsū Sebam, bet izmantodams savu lielo ātrumu, iekārtojās atkal atpakaļ un ar pistoles apakšu, izsita stiklu, no kuras strauji izlīdis laukā, izvilka savu pistoli no jakas un izšāva divas sudraba lodes virsū mošķim.

[Vilku meita]

Galva bija tik smaga kā pēc pamatīgas dzeršanas, bet šāda iespēja uzreiz tika atmesta, atsaucot atmiņā miglainus pēdējo notikumu uzplaiksnījumus. Šāda kondīcija pārējo balsis, to kas atradās pie samaņas, likās ka tālas atbalsis, kas lauzās apskādētajā apziņā kā naglas, ko dzen salauztā miesā. Tās atskanēja ar vien tuvāk, skaļāk, kliedza viena uz otru, līdz tas sāka līdzināties savdabigai spīdzināsanai. Roka tika piespieta pierei.
Jūs varētu tā nekliegt, dažiem varbūt galva sāp, viņa klusu norūca, ar otras rokas pikstiem sataustot asinīm pildīto pudeli, no kuras arī tūlit pat lēnām iemalkoja asinis. Pēc kartējā malka sāpes sāka rimties, bet reakcija joprojām uz notiekšo vairak līdzinājas apātijai.
Būkšķis uz jumta, kas šķita nereāls. Mašina struji nobremzēja, gandrīz izraujot Keilu no sēdekļa. Šāvieni... Pirksti neizlaida pudeli un pēc mirkļa jau atkal pielieca pie lupām. Pēdējo, atgriežoties lidzsvaram, viņa izdzēra gandrīz vienā rāvienā, izbaudot patīkamo asiņu radīto mirkļa reibumu.

[Eņģeļu gūstekne]

Vinji shaava, tie maitas shaava no visaam puseem. Nienna secinaaja, peedeejaa mirklii atlekusi malaa vilcene knapi izvairiijaas no shovera shautaas lodes. Tad mashiina tika strauji nobremzeeta un ar klusu smilkstu vinja nolidoja no jumta, tachu taadejaadi vinja nodeva savu buutiibu, to, ka vinja nav gluzhi parasts vilks. Peleekaa lapsa vilka formaa paripoja paaris kuulenjus un dabuuja baltajaa vilnaa paaris asinjainas liinijas, bet jau peec mirklja tur pat priekshaa, kur tikko bija atradies vilks tupeeja meitene teerpaa, kas vairaak vai mazaak atgaadinaaja brunjas. Melni baltie mati bija pajukushi un no pedantiski kaartiigaas astes vairs nebija ne minjas. Nienna elpoja klusi un mieriigi, ne ta kaa saakotneeji. Uz mashiinas jumta ne no kurienes bija uzradies kaads puisis, kas shaava. Vilkate izvairiijaas pa mata tiesu, sudraba nitraata lodes nebija no vinjas miiljaakajaam. Tikai tagad meitene saprata kur ir iekuulusies, tie viss nebija parasti, stulbi ljautinji, kas pashaa riita agrumaa kaut kur tesaas, tie bija vilkachi un vampiiri. Paga, paga, vilkachi UN vampiiri?!? Vinja savaa galvaa atkaartoja tikko izdariito secinaajumu un sapurinaaja galvu. Tas, tachu nav iespeejams, bet nu... dabas kljuudas arii meedz gadiities. Nienna atkal paartapa vilkaa un ik pa briitinjam izvairoties no kaadas lodes, kas jaatdziist vilkam esot bija daudzkaart vieglaak, metaas virsu Benam, jau pa gabalu bija saozhama vampiiriem raksturiigaa smaka, tas smaards kas izstaroja no lielaakaa ienaidnieka.

[Elven]

Sasodīti vilki viņiem laikam tik vienkarši nevar ieskaidrot ka viņi mirs tā pat! Sebastians niknā balsī pateica pēc stikla ieplaisāšanas kad pēkšņi mašīna bremzēja viņš ar galvu atsitās pret krēsli un pie sevis nolamājies ataisīja mašīnas durvis un turot rokā zobenu izkāpa arā.
Redzēdams kā vilks metas virsū Benam viņš pie sevis klusā balsī pateica Kāpēc man tas vispār ir vajadzīgs? īsi pēc tam kad vilks sāka skriet virsū Benam viņš ar plecu meiģināja ietriekties vilkā lai pagrūstu to malā, to darot viņš uzsauca vilcenei Varbūt vari nomierināties? Vai vienkārši vēlies mirt?

[Semijs]

Bens būdams uz jumta ievēroja, ka ar to vilku kaut, kas nav ne tā un redzēdams, ka viņam tešās virsū vilks, bet Sebs cenšās to taranēt, Bens drošības pēc parādījās vilkam trīs metrus priekšā, tad sānos un beigās kādus septiņus metrus aiz viņas, pavērsis savu pistoli pret vilka muguru. Uzslēdzis savu pistoli burst režīmā ( tobiš vienu ložu vietā, pa divām šauj ), gaidīja vilka rīcību.
-Klausi labāk viņu ( Sebu ).-
Bens noteica un turēja pistoli gatavībā.

[Eņģeļu gūstekne]

Neskatoties uz mezhoniibu Nienna apzinaajaas, ka shaadaa situaacijaa labaak paklausiit, jo pagaidaam savu ciltsbraalju likteni vinja negribeeja sagaidiit. Vinja apstaajaas un klusi ruuca, liidz pieveera aci, mirdzoshu un dzeltenu, otru gan paarklaaja reeta, ko droshi vareeja nosaukt par vilka vai vilkacha radiitu. Peleekaa lapsa ielankta tikai no divaam puseem un tomeer, skries uz vienu pusi, izshaus, uz otru... tas pats. Pats par sevi saprotams, ka shoreiz labaak bija nolaist tvaiku. Nienna paarveertaas par to pashu meiteni, kas vinja bija saakumaa-mezhaa. Izpuurushie mati sedza seju, acs bija piepildiita sarkaniem asinsvadiem, nogalinaat, izniicinaat, izshkjaidiit. Tas bija viss, kas atbalsojaas slepkavas galvaa, vinja bija mezhone, neaudzinaata un briiva, tikai shobriid nokljuvusi taadaa kaa kraatinja situaacijaa. Peec Bena saciitaa Nienna strauji pagriezaas. Nesaki, ko man dariit, asinssuuceej! Balss asa un pilniigi noteikti naidiigi noskanjota, varbuut pat indiiga, bet ko gan vinji gaidiija, blondu skukji minisvaarkos ar milzu pupiem un stulbiem, naiviem teikumiem? Nemuuzham, tas nebija Lapsas dabaa, nee, nekad, vinja labaak mirtu nekaa paklausiitu simtprocentiigi, jau taa vinja riikojaas sev neraksturiigi, bet situaacijas analiizee tika izsecinaats, ka savaadaak nevar. Tagad bija jaanogaida, ko vinji dariis, kaa riikosies. Nogalinaas meiteni, brutaali izniicinaas, noshaus kaa suni? Vai tomeer pasaudzees un... ko gan vinji vareetu dariit? Taalaak izspriest nesanaaca, Nienna nekad nebija saskaarusies ar situaaciju, kuraa vareetu notikt, kas liidziigs saudzeeshanai. Aizvien daljeejaa tupus staavoklii vinja veeroja pret vinju paveerstos ierochus. Buu. Gribeejaas iebljauties un tad mesties kaut kur, varbuut atkal kaa vilkam mesties mezhaa.

[NaeosPsy]

Grejs ātri ātvēra durvis un izlidoja no mašīnas, tad ātri pielikdams pie locītavām pistoles, izvilka zobenu. Tad nolasījis domas,viņš nodomāja:Vilkacīt, es neesmu dabas kļūda,bet tu gan.Tad viņš uzsauca Benam:Varbūt tu varētu viņu vienkārši piebeigt, es nevēlos, lai man šī būtu pēdējā nakts.Tad viņš pasmaidīja.

[Eņģeļu gūstekne]

Sajuutu kad pa tavu galvu makareejaas kaads cits Nienna pazina un pat ljoti labi, skatiens asi tika piegriests Grejam. Nelien tur kur asinssuuceejiem nav jaalien. Visvairaak domu lasiishana vilkaci aizskaara tieshi taapeec, ka Naorns bija bijis tas, kursh muuzhiigi kjircinot meiteni liida vinjas galvaa, bet tai pat laikaa vinjsh bija arii tas, kursh patureeja meiteni virs uudens,kad pashai shkjita gals klaat, ka vinja vairs negrib dziivot muuzhiigi, nogalinaat un tikt mediita. Neskatoties uz to, ka shie vaajuma briizhi bija sasodiiti reti, arii tie netika izpausti un Naorns paliidzeeja, vinjsh zinaaja kaa riikoties. Shkjiet tas, kuru vajadzeetu novaakt esi tu, mazuliit, tev kaajas no dibena veel nav izdiigushas, bet tu, mazais punkjutapa, jau lec priekshaa saules gaismai. Taadaa gadiijumaa, Naorns bija vieniigais kursh driiksteeja liist manaa galvaa. Un tu, peliit, nebuusi tas kuram es atljaushu sho godu, tu esi..... nekas tu neesi, tur ir taa probleema. Taas bija Peleekaas lapsas domas un aptraipiit sava labaakaa drauga godu vinja netaisiijaas atljaut. Atkal jau praatu paarnjeema bads, asinskaare, agresija, shis puiseens vinju izveda no pacietiibas, lika vinjai griezt zobus. Tikai savaldiities, tikai savaldiities, tas bija vieniigais, kas vilkatei bija vajadziigs, savaldiiba, kuru dabas maate vinjai nebija sagaadaajusi, labi varbuut bija, bet visai minimaalaas devaas, patiesiibu sakot... Smiekliigaas devaas. Peec skata, seshpadsmitgadiigaa vilcene savilkusi rokas duurees kaut ko pie sevis burkshkjeeja, lai tikai nenogalinaatu vampiireenu.

[Semijs]

Bens nenovērzdamies no vilkates nomurmināja.
-Grej.... Aizveries.-
Viņš nespētu iešaut neaizsargātai sievietei, kur nu vēl blondai ar lielām krūtīm! Jā dāmas un kungi, Bens ir izvirtulis! Dzirdēdams, ka Nienna pieminēja kaut ko pa sauli, Bens ievēroja, ka debesis sāk palikt gaišākas. Laik bija maz un vajadzēja rīkoties ātri. Šobrīd pa Bena prātu šaudījās domas, vai nospiest gaili vai nē.
-Saule, aust un es redzu, ka tu esi badā. Ja tu nomierināsies un nāksi līdzi, es varu apsolīt, ka dabūsi ēdienu cik vien uzlien.-

[NaeosPsy]

Grejs atcirta:Kur gribu,tur lienu nav tava darīšana. Un man liekas ka tu pati neesi nekas, tikai parasta vilkace. Un ja jau tu sajuti manu telepātiju, tad tu te esi visvājākā, jo nevienam citam tā netraucē un nekad nav traucējusi.Tad viņš sāka ar zobenu vīlēt nagus un pacēlās 100 metru augstumā un nokliedza:Un ja jau tu baigi vēlies mani nogalināt,tad es tev atļauju.Tad viņš pasmīnot piebilda :Vai varbūt tev bail no augstuma?Un Markuss,ja tu tagad nepiegāzēsi, es tevi nogalināšu.

Šo rakstu rediģēja gints: 22.05.2007 20:22

[Lea Iesmotāja.]

Lea nožāvājās ienākot isatābā.
- ah dienas gaisma... lai top tavs jaukais vaigs.. - viņa nočukstēja un palīda zem segas. metene laidās caurā miegā.. sapņos rādījās tikai un vienīgi Dio. atkal un atkal viņš mira viņas acu priekšā un atkal un atkal meitene dūra Tristanam. atkal un atkal viņš izzuda pēlēkā pelnu čupiņa. viņa redzēja savā acu priekšā ka vējš iesit sejā viņai Dio un Trisatan pelnus sajauktus ar viņas garajiem matiem.. te jau atkal viņa biaj kopā ar Dio.. laimīga..
pēkšņi metene atmodās no pār viņu varu ieguvušajiem sapņiem visa drebēdama
- vampīram tā neklājas.. - viņa sevi aprāja izkāpusi no gultas..
nevarēdama aizmigt viņa apkrāmējās ar saviem ieročiem, un devas uz lejas stāvu..
māja vēl līdz šim bija tukša, lai gan varēja jaust svaigu asiņu smaku, kas valdīja ikvienā telpā. patikā viņa aplaizīja lūpas..
- līdz ritausmai vēl laiks... - viņa nočukstēja pie sevis, un no mēteļa iekškabatas izņēma savu koka iesmu.
-lai sākas izklaides.. - metene ļauni pasmaidījusi nočukstēja un devās uz pagrabstāvu.

[Elven]

Aizveries Grej!Drīzāk mirsi tu pats! To pateicis Sebs pasmaidīja un nostājās aiz Greja muguras abus savus asemņus pielikdams klāt viņa kaklam tik tuvu ,ka ja Grejs mazliet pakustētos tika pārgriezts viņa kakls.

[Eņģeļu gūstekne]

Saulstariņ, man tev ir kāds jautājums, cik tev ir gadu? 500, 600 varbūt 1000? Ja tu būtu pietiekoši pieredzējis zinātu, ka telepātijas pielietošanu izjūt spēcīgākie, tie kas zin tās garšu. Un esi drošs, visi tavas prāta spēlītes jūt pietiekoši labi, un viņiem tās traucē. Vismaz tie ir mani secinājumi, skatoties kā ik pa brīdim tev kāds piedraud. Plukata. Mazais nožēlojamais lidonis. SAvu ideju Nienna turpināja prātā, viņai nebija vēlmes visus, pret vampīru attiecināmos vārdus izteikt skaļi. Viņš atļāva sevi nogalināt... SPriedelēja Pelēkā lapsa sejā ielaužoties daļai no viltīga smīna, taču tikai daļai. Viens pelēko acu skatiens tika pievērsts Grejam, jāpiemetina, ka neskatoties uz to, ka viņa bija uz bada robežas, atstāt jaunuli nesodītu viņa neuzdrošinājās. Mazu mirklīti acu krāsa nomainījās uz nedaudz tumšāki pelēku, lai jau nākamajā brīdī pār Greja seju pāršautos četras dziļas strīpas, no kurām plūda asinis, pāris milimetri un varbūt puisēns būtu palicis bez acīm. Nienna zināja, ka šie ievainojumi vampīru neaizkavēs un tie arī sadzīs pietiekošā ātrumā, taču fakts, ka viņam bija jāsaprot vilkaces vara bija neapskaužams. Viņa varēja viņu novājināt līdz pēdējam, ar skatienu vien, bet ar savu jaunuļa bravūrību viņš to neizjuta. Es neesmu parasts vilkacis, bet tu esi parasts vampīrs, skaidrs? Viņa pārjautāja it kā runātu ar zīdaini, vai garīgi atpalikušo. Pēc Bena teiktā viņa tikai kārtīgi nostājās kājās, lai visu laiku neatrastos tupus stāvoklī un sasēja melnbaltos matus zirgastē, lai netraucē. Neilgu brīsniņu, aptuveni pāris sekundes, Lapsa salīgojās, ievainošana bez ieročiem atņēma vēl lielu daļu enerģijas un nu tā tikai gribējās nogalināt un tad ar visu medījumu saritināties savā meža mājā, gultā un laisties snaudā bez miega, bet bija skaidri saprotams viens fakts, viņa vairs nebija mājās un nekad nebūs. Vairs vecajā villā nebija ierastās gaisotnes, ļauno jociņu. Merfana melnā humora, Merlandī spēcīgo, bet mīlošo tvērienu un Naorna drošā pleca. Arī pārējo agresīvo jaunuļu vaidas, ka viņi nevēlās iet trennēties un tādu lietu. Arī pašas mājas vairs īsti nebija, tikai pussabrukusi koka ēka. Vilkate nopūtās un paskatījās uz Bastianu. Vilkacis, caur un caur, tikai kaut kādā netiešā sakarā viņā vijās vampīra smaka, bet minimāla, vairāk jautās sveša vilkača smaka, kurai piejaukta arī vampīrisma deva. It kā viņš būtu saskāries ar baru vilkaču, bet pa vidu vēl novācis kādu vampīrēnu. Nienna jau atkal spriedelēja, taču tad tomēr nolēmusi atbildēt uz vampīra piedāvājumu pavilka vienu lūpu kaktiņu uz augšu. Viņasprāt tas bija smaids, vismaz priekš svešiniekiem. Priekš draugiem tas bija īsts un sirsnīgs smaids, taču tādu vairs nebija. Tev ir redzīga acs, asinssūcēj, bet... Es šaubos vai iederēšos šai nenormālo kompānijā. Neesmu no tās sugas, zinies, vairāk atbalstu iznīcināšanu vienatnē, lai gan... zaudēt man vairs nav ko. Pēdējais teikums izteikts manāmi pieklusinātā tonī, jo zaudēt tiešām vairs nebija ko.

[Semijs]

* Umm elven... grejs ir 100 virs zemes, bet tas tāds ļoti sīks sīkumiņš (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) *

Bens nolaida savu ieroci un pasmaidīja Niennai. Vampīram likās, ka sieviete neuzbruks un ir ar mieru sadarbībai, tādēļ vēljoprojām smaidīdams, Bens teica.
-Nu tad viss sarunāts, starpcitu, mani nesauc par assinsūcēju, bet gan par Benu.-
Viņš noteica ar nelielu ironiju tonī, bet pozitīvu ironiju. Paskatījies uz abiem strīdiniekiem, Bens pirmo reizi pavērsa ieroci pret saviem ,,kompanjoniem'' un stingrā tonī noteica.
-Te un tagad neviens nemomirs un tuvākajā laikā arī, skaidrs?-
Visvairāk jau tas tika domāts Grejam, jo Sebs pēc Bena domām, vēl bija prognozējams, atšķirībā no Greja.

[Zōzā zač zač]

Mistisku vai nemistisku iemeslu dēl Metjū bija izsviests no mašinas ārā.
kaut kādos krūmos gulēdams viņš bija dusmīgs viņš gribēja šajā mirklī visus šo nogalināt un saplosīt.
Un šajā mirklī viņš iekšēji juta, ka viņu uzrunā viņa zvērs. Tas viņam teica, klusi, kā pavasara vējš.
-"Izlaid mani paspēlēties"-
Metju pat neibilstams paklausīja un palaida šo zvēru laukā.
Otro reizi Metjū pārvērtās, viņa āda kluva pelēcīga un pats kļuva masās smagnējāks, lielāks un būdīgāks.
Milzīgs rēciesn, kas atbalsojās, pa visu apkārti.
Tiklīdz no puiša lāpstiņām izplēsās spārni viņš uzreiz metās skriešus pie tuvākā no viņiem visiem. U par nelaimi tas bija Grejs.
Pēkšņi viņu no mugurpuses sānēma stipra roka un ielidināja viņu kokā.
Pēc tam sekoja Bastians, kuru Metjū skatīja aci pret aci. Viens spēcīgs sities pa sāniem un Bastians tika ietriekts smagi zemē.
Tad sekoja Bens, bet ne pats nesvarīgais, jo bija pēdējais.
Ar savu asi kaulaio spārnu Metjū caururba Bena sānu uz pacēla viņu virs zemes un ar spāru atvēzējoties viņš viņu uzmeta Bastianam virsū.
Stāvēdams ar muguru pret Niennu viņš pagrizās un viņu uzlūkoja.
-"Tev ir dota iespēja, tagad. Esi gudra izmanto tagad."-
Balss bija raupja un samērā neskaidra, jo katrs vārds tika izteikts ar garu norūcienu.
-"Ja tu vēlies dzīvot, ej. un vairs neatgriezies, jo tad tu... "-
Nepabeidzis teikumu Metjū pārvērties pagriza viņai muguru, itkā viņa viņam būtu niecība. Sīks puteklītis viņa acīs.
Metjū nopētija viņus visus, kas bija sākuši viens ar otru strīdēties u kauties, jau iepriekš.
Tas viņu kaitināja un viņam palīdzēja pārvērsties pilnībā. Kaut aŗi viņš nespēja sevi šajā dzīvnieciskajā formā kontrolēt, viņam tas patika, jo viņš sajuta neparasti spēcīgu spēku, varu.


occ: esi pārliecināts, ka Grejs ir neparedzams (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

Šo rakstu rediģēja Zōzā zač zač: 23.05.2007 15:20

[NaeosPsy]

*esmu,tas pieklājas mana vampīra īpašību buķetē.**Un Elven es atļaušos neņemt vērā, jo es tiešām atrodos 100m virs zemes (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) * *Zozā,skriešus, tu traks esi, vai tev kaut kas sviestā sagājis?*
Grejs atsisdamies pret koku nokliedzās:Pirmkārt,nesauc mani par saulstariņu,otrkārt man te visi draud tapēc , ka viņi ir pilnīgākie izvirtuļi, un pēdējais nemāk kontrolēt savu spēku. Vispār šajā idiotiskajā misijā es piedalījos tāpēc ka Leija man palūdza. Un pēdējais, treškārt tu esi parasta vilkace. Tad Grejs bez mazākās piepūles ar telepātiju radīja vilkacei galvā milzīgu domu sajukumu. Tad viņš pacēlās gaisā un teica:Varat viņu ņemt līdzi, tikai to lai es ar viņu sēdētu automašīnā negaidiet.Tad viņš palidoja vilkacei garām un paņēma savu šurikenu kas bja uz jumta.

[Eņģeļu gūstekne]

Aizvien mulkiigaa sejas izteiksme rotaaja Niennas seju. Smaids tas nebija, kaa jau ieprieksh vinja bija nojautusi asinssuuceejam vairs nebija slitu nodomu, arii vilkatis ar specifisko smaku bija nomierinaajies, vieniigi kaads no liidz shim neredzeetajiem, mashiina bijushajiem lika Peleekajai lapsai apmulst, peekshnji izmeties no nekurienes, tas KAADS visai izteikti atshkjiriigs no paareejiem saaka uzbrukt visiem peec kaartas. Ko gan mezhone vareeja dariit, shoks. Vilkate blenza uz skatu, atsaucot atminjaa visu, ko bija dzirdeejusi no Merlandii. Mums pariit jaadodaas celjaa, kaut kaads grupeejums mekleejot ruunas, lai atrastu slavenos hibriidus. Kaadus hibriidus? Nienna bija jautaajusi un vilkatis pavisam vienkaarshi atbildeeja. Ai, nu ir legjenda, ka vilkachi un vampiiri izdziivos, ja atradiis divus beernus, kuri ir vampiira un vilkacha krustojums. Pienjeemusi taadu radiibu eksistenci meitene piekrita shai avantuurai, bet jau naakamajaa dienaa, vinjai naacaas beegt, atstaajot draugu un radinieku saplosiitos, sashautos un paarrautos kjermenjus. Visur bija asinis, visur nagu peedas, shaujampulvera atliekas un visvisaadas citaadas ciininjam raksturiigas dranjkjiibas, dazhnedazhaadas kaartiigam slaktinjam raksturiigas paziimes. Nu Nienna veroties hibriidaa pati savaam aciim uzliesmoja, ko vinjsh uzdroshinaajaas, kaa shis drankjis atljaavaas uzbrukt kaadam, kas bija izveidojies par ko liidziigu vinja gjimenei, ko vinjsh no sevis iedomaajaas. Tas, ka vinjsh nespeej kontroleet sevii zveeru nenoziimee, ka vinjam ir tiesiibas izniicinaat tos, kas ir kljuvushi par vinja vieniigo acu raugu. Kur bija otrs hibriids, tam ar te kaut kur bija jaabuut, kaa tad savaadaak. Vilkate ar katru briidi arvien vairaak uzliesmoja, matugumija atkal jau pajuka. Vinjsh veel uzdroshinaajaas vilkati dziit prom, ko tad vinjsh iedomaajaas, ka vinju nogalinaas? Aciimredzams bija tikai viens fakts, hibriids sevi veel dizhi nekontroleeja, tas noziimeeja, ka bija kaut kaada iespeeja vinju apiet, tikai... nedaudz jaapiedomaa, kaada. Jo tad es ko? Mirshu? Izaicinoshi uzbreeca vilkate, lai jau naakamajaa mirklii paartaptu par visparastaako polaarvilku, bet veel peec sekundes vinja pieceelaas tikai uz pakaljkaajaam un ar paarpasauliigu vilkacha reecienu paartapa miitiskajaa zveeraa, taads vismaz tas skaitiijaas pirms diviem tuukstoshiem gadu. Sniegbaltaa spalva palika ogljmelna, vieniigi paar mugurkaulu aizvien stiepaas baltaa kazhoka streele. Zhoklis izvirziijaas veel vairaak un izauga biistami zhoklji, kjetnas ar milziigajiem nagiem... Tas viss piedieneeja vilkachiem, kas tiesa, tas tiesa, tikai viena lieta atshkjiira Niennu no ierastajiem "pilseetas" vilceeniem, vinja bija daudz masiivaaka, nekoptaaka un draudiigaaka. Kjetnas izskatiijaas daus speeciigaakas, tieshi taa iemesla deelj, ka vinja dziivoja mezhaa, mezhaa kur pat vilkachiem ir vajadziiga savaadaaka izdziivoshanas maaka, kaa arii veel viens punkts- vinja pilniibaa kontroleeja zveeru sevii. Vinja peec hibriida domaam bija nieciiba, lai jau. Ko gan asinssuuceejkuceens tgad vinjai izdariis? Caururbs savu kjetnu cauri vinjas milziigajam, melni spalvotajam kjermenim? Izniicinaas kaa lupatu? Lai tikai pameegjina. Nienna atkal nogaidiija. Varbuut vilkate arii turpinaatu taa vienkaarshi staaveet un veerot no mugurpuses hibriida riiciibu, bet taa kaa asinssuuceejs atkal jau netureeja savu muti naacaas vien sanjemties. Viens straujsh pagrieziens, paleecien un vinja jau it kaa devaas prom, lai jau pec mirklja atrastos uz taa pasha mashiinas jumta. Maanjkustiiba un tad speeciigs speeriens ar kaaju pa Greja ribaam. Neizaicini kakjeenu, ja neesi drosh par to, vai tas nav maskeejies tiigjeris. Vinja noruuca, visai diivainaa balsii, jo tajaa jautaas vilka ruucienu un cilveeku balss sajaukums.




EDITOTS. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Šo rakstu rediģēja Dvēseļu marionete: 23.05.2007 16:49

[NaeosPsy]

Grejs atcirta:Skaidri varu pateikt, otrais hibrīds bija mana māsa. Un ja jau tu tā vēlies viņai atriebties par to ko viņa neizdarīja, tad atriebies man.Tad viņš pasmaidīja un izvairījies piebilda: Es tev saku to pašu...
Tad viņš iegāja bloodrage režīmā un automātiski izšāva visas patronas no pistolēm, izmeta visus šurikenus un satvēra zobenu. To visu viņš izdarīja kustēdamies mazliet ātrāk nekā Bens. Un turklāt tagad viņš zināja ka izmantos vislabāko iespēju ko dod labi apgūta telepātija: pretinieka gājienu nolasīšana no domām. Tad viņš iekliedzās : Un nogalināt hibrīdu, kas vēl tituliski skaitās mans brālis arī tev neizdosies.

[Eņģeļu gūstekne]

Taa kaa puisiisha bloodrage rezhiims vinju mazlietinj ieraava sevii un vinjsh kaa galjas mashiina tikai centaas izniicinaat, tad no lodeem izvairiities izdevaas visai vienkaarshi, tachu shurikeni lidoja visai riebiigi, mainiitos virzienos un triis no tiem ietriecaas plecaa, plaukstaa un kreisajaa saanaa. Iesmilksteejusies Nienna izraava ierochus no sevis laukaa un nedabiigaa aatrumaa svieda tos pretii. Peleekajai lapsai bija kaads neliels miinuss, riikojoties, vinja nekad nedomaaja ko dariis naakoshajaa briidii, tieshi taadeelj biezhi vien sanaaca iekulties kaadaa praavaakaa kjezaa, bet shoreiz tas bija vinjas pluss. Kaut nedaudz sakrustojusi savas domaspamatiigaa haosaa, teiksim taa, censhoties izsecinaat ko dariit vinjai no saakuma Lekt virsuu, triekt pret jumtu, nokost, u.t.t. vinja nosita telepatisko reakciju prom no sevis. Pati gan shaadu riiciibu vinja nekad nebuutu iedomaajusies, bet kaut kur pa vidu savaam domaam vinja noduudoja. Pateicos tev, Naorn, nebuutu tevis es jau sen kaa buutu mirusi, bez tavas senseja pieejas es buutu tikai kuceens. Ar shaadaam domaam vinja beidzot atljaava savam sapraatam pazust, neskatoties uz to, ka jebkuraa briidii vinjai bija iespeeja paarnjemt savu kjermeni. Vilkatis ienjeema svariigaako lomu vinjas sapraataa un vairaakas pilniigi neapdomaatas riiciibas sekoja viena otrai. Maanjkustiibas, paaris netieshi sitieni un tad ieksheeji Greja orgaani tika aizsisti tikai tik taalu, lai vinjsh mirkliigi justos taa, ka tuvojaas gjiibonis, bet jau tai pashaa mirklii izmantojot situaaciju Nienna trieca savu kjetnu ieksh puisiisha purna. Nekad neesmu teikusi, ka gribu nogalinaat tos suuceejkuceenus. Tikai atrast, taalu gan nebija jaameklee..

[NaeosPsy]

Grejs izvairījās no šurikeniem, tiesa atrāvās no vilkača pa purnu. Tad viņš pielidoja pie Metjū zobena un paņēma to. Tad viņš uzsāka savu dubultzobenu taktiku, ko bija pieredzējušas vilkaces bordelī, tikai daudz labāku, jo viņam joprojām bija bloodrage un turklāt, vilkace bija nosaukusi viņa māsu par sūcējkucēnu. Viņš skrēja vilkacei apkārt, tā lai tā nezinātu kur sist un izstiepis zobenus uz centru pilnīgi grieza vilkaces sānus, teikdams:Viņi vēlējās mūs izglābt, tu.. tu nepateicīgais radījums. Tad viņš pēc mirkļa palaida abus zobenus,tā, ka tie lidoja tieši virsū vilkacei. Tie lidoja ar lielu spēku pateicoties centrbēdzes spēkam un mazajam attļumam.

Šo rakstu rediģēja gints: 23.05.2007 17:31

[Vilku meita]

Kādu mrīdi viņa sēdeja nekustīgi, ļaujot tumšajiem matiem krist pār neredzošajām acīm, līdz beidzot izslējās un, atspiedusies pret hammera sadīrātā aso jumta malu, centās izprast pašreizējo situāciju. Tuvumā nebija Leijas smarža, bet tas savukart radīja neizpratni. Kas gan bija noticis kamēr Keila bija besamaņa no gūtajiem ievainojumiem pēc kuriem atguvās tik pateicities pamatīgajam atstatajam asiņu daudzumam. Kājas vēl nedaudz trīcēja, bet vispārīgi jautās jau krietni labāk. Un vēl svešas sievietes smaka, kurai tikko uzbruka Metjū. Gar potiti noglaudās kkas mazs un pūkains, tik liegs kā migla rudenī. Kluss smilksts, pazīstamas ķepas pieskariens. Tas radīja īsu atvieglojumu - abi vilki dzīvi, kaut ari ievainoti, bet cīnities nespējīgi.
Metjū, ja vēlies atrast tās... tās lietas, savaldi savus nervus, citadi tu riske palikt ar garu degunu, vampīre iekliedzās, pavērsusi tukšo skatienu tur kur viņš atradās, kaut ari māca šaubas, ka spēs vest pie saprāta. Un vispār kāds var paskaidrot, kas te notiek? Kur Leija?
Pirksti apvijās ap atlikušo pusautomatisko pistoli. Otra liekas bija palikusi Džesikas pagarbos, bet kam tas tagad rūp? Grejs jau atkal varīja ziepes un viņai teju vai niezeja nagi iepļaukāt viņu kā stulbu joku izstrādajušu puišeli.

Šo rakstu rediģēja Vilku meita: 23.05.2007 17:36

[Forsaken]

Markuss pēc bremzēšanas bija mazliet apdulis taču ātri atžirga un asitis mašīnas durvis vaļā izkāpa no mašīnas. Viņš bija ielicis bisē divas jaunas lodes un viņam aiz muguras bija aizlika pistole. Viņš nostājās un paskatījās uz vilkaci un valdzinošā balsī pateica Sveika sakaitā dāma! Kāds tad tev nija mērķis uzbrukt mums? viņš turēja ieroci pieliktu pie sāna un nevienā brīdi neuztraucās ka vilkace varētu viņiem uzbrukt!
Dzirdējis Greja vārdus viņš viņš piegāja klāt un pagrūdis to paskatījās Grejam sejā Nolādētais sīkais kropli, iedrošinies man vēl vienu reizi draudēt un es tev iebāzīšu šo bisi dir** un izšaušu pārvēšot tevi putekļos un tavas stulbās spējas tevi neizglābs! Un draudi vēl kādreiz kāda dāmai vai jaunkundzei un tas beigsies ar to pašu! Es jau vienreiz ar to samierinājos taču tas neatkārtosies! Markuss pasktijās apkārt uz pārējiem.
Pēc tam vampīrs pasmaidīja un piegājis klāt Niennai un pasniedza roku un samtainā balsī pateica Nu dām vai jaunkundze?! Labāk dotu priekšroku otrajam! Viņš mazliet pasmaidīja un ieskatījās viņas acīs..

[Eņģeļu gūstekne]

Kad pašķīda Niennas asinis vilkatei iestājās, kas līdzīgs apmulsumam. Ne jau tapēc, ka viņa būtu ievainota, vai tapēc, ka būtu šokā no tā, ka kāds spējis viņu ievainot, nē. Vienīgais tā iemesls bija tas cik daudz vampīru un vilkaču šeit sadarbojās savā starpā. Viens par otru jaunāki bija šie kucēni un vampīrēni. Tikai tagad viņa saoda viņu jaunības smaržu, to garšu kad tu vēl nespēj kontrolēt sevi tik labi, lai varētu atļauties visu, kad tev vēl ir jānosprauž kādas robežas, un tai pat laikā šī infekcijas jaunība arī atļāva pāršaut pāri strīpai un darīt visu noveļot vainu uz nebūtisko zvēra nesavaldīšanu sevī. Pelēkā lapsa redzējusi kā Grejs tiek pagrūsts malā pārvērtās atpakaļ pa cilvēku. Pelēko kostīmu bija notašķījušas viņas asinis, nebūtu tas elastīgs, lateksam līdzīgs audums visticamāk viņa justos slapja un neērti saģērbusies, bet tā kā asinis viegli slīdēja uz leju atstājot viņu sausu pretenziju nebija. Vienīgi sāni smeldza tādēļ, ka sudraba zobens tos bija pāršķēlis. Lēni, manāmi aizkavēti dzija ciet brūces. Melnās un baltās matu šķipsnas vijās kur nu kurā. Tērpa plecus klāja trīs šurikeni katrā pusē. Pa kājām uz leju secīgi bija izvietoti kunai. Ap siksnu rindojās metamie nazīši, bet uz metāliskajiem "cimdiņiem" katrā pusē rindojās trīs sudraba asmenīši. Uz muguras sakrustoti atradās divi pusautomāti ar pamīšus izkārtotām lodēm. Labo aci aizklāja melnais auduma aizsegs, kas neļāva redzēt vilkača uzplēsto rētu, kā arī mati aizsedza daļu no sejas. Kāds pieklājīga paskata vampīrs kaut ko sāka dūdot zem vilkates deguna, viņa pacēla uz augšu uzaci ar domu:" Saulīt, tu neesi kaut ko sapīpējies? Es ar vampīriem neielaižos sarunās." Bet atbildēja viņa pavisam vienkārši, raksturīgi sev, bez mazākajām cenzūrām vai pieklājības formām. Es to saucu nevis par uzbrukumu, bet par izdzīvošanas instinktu. Kā arī labāk mani nesauc vispār. Skaidrs.

[Forsaken]

Markuss pasmaidīja ar lūpas kaktiņu un mazliet piekārtoja žaketes apkakli un paskatījās uz Niennu Vilkace ar asumiņu man patīk! Nezinu tieši kāpēc bet vilkacītes vienmēr ir saistījušas manu uzmanību! viņš pasmaidīja un turpināja Izdīvošanas instinksts? Nesaprotu kas ar to saistīt šajā situācijā taču ja vēlēsies varēsi man to pastāstīt divvientulībā!

[NaeosPsy]

Grejs nočukstēja:Es teicu. Tad viņš uzsauca Markusam:Es tev nedraudēju,es tikai pasteidzināju. Un turklāt man liekas ka tev tā vien gribas izveidot vēl dažus hibrīdus. Tad Grejs no apakšas paķēra Markusa "stroķīti" un aizmeta piecsimts metrus tālāk. Tad viņš teica:Un neizliecies kāds baigais meiteņu aizstāvis.Grejs speciāli paņēma no grīdas šurikenu un aisvieda to tieši pie vilkaces kājām.

Šo rakstu rediģēja gints: 23.05.2007 19:48

[Forsaken]

*psc nu sitada riciiba ls.. tiešām esmu pret to un vēlētos ar to aprunāties ar gm un modiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Kas man rakstīt tāda stila postus tagad: Markuss noķēra ieroci gaisā 500metru atālumā un pēc tam aizmeta Greja šuriķēnus 13012031123123 metru tālu pārlādēdams ieroci viņš izšķaidīja Greja galvu!

Varbūt ieroču atņemšanas ziņa nedomā uz ko ir spējīgs tavs tēls bet arī citi?*

Markuss pēc ieroča aizmešanas izvilka divus apmērām 40cm garus nažus un pateicoties savam ātrumam pēkšņi atradās aiz Greja muguras un pielika viņam abus asmeņus pie kakla tik tuvu ka jebkura vampīru kustība pāršķeltu Greja kaklu un vēnas. Pēc tam viņš klusā balsī atbildēja Grejam Sīkais kroplīt liec viņu mierā! un pēc tam mazliet klusāka balsī pateica Sekss nevienmēr nozīmē bērnus! Bet laikam mamīte tev nepaspēja to iemācīt!?

Šo rakstu rediģēja Forsaken: 23.05.2007 20:08

[NaeosPsy]

*Nespēlē,neviens tev nelūdz.*

Es saprotu, ka tēli ir pietiekami, bet es šo jaunuli ņemu uz saviem pleciem. Ceru, ka pārējie spēlētāji nedusmosies. Lai ir draugs no manas puses.

(Sūdzības iesniegt DM.)

Grejs atcirta:Varbūt mamīte nepaspēja, bet Leija gan. Es tikai izteicu varbūtību. Un es neesmu sīkais kroplītis.Un pie reizes, kā jau tās vilkaces ko tu, izvirtuli, gribēji paņemt priekšā es pilnīgi atļauju tev mani nogalināt.Ja tu to vari.Grejs pasmaidīja.

Šo rakstu rediģēja gints: 23.05.2007 20:49

[Forsaken]

Hibrīdīte pamācīja kā rīkoties ar tavu niecīgo aprīkojumu? Bet šķiet ka viņai labāk patika vilkači nekā tu! Markuss mazliet pasmadiot pateica un pēc tam mierīgā balsī turpināja Gribi paņemt priekšā? vampīrs iesmējās Viss sākas ar romantiku un priekšspēli kas arī ir lieliska! Un mazais manā gadījumā tā nav paņemšana priekšā bet māksla! Markuss mazliet pakustināja roku un viens no asmeņiem mazliet sagrieza Greja kaklu!

[Zōzā zač zač]

kautiņš ar šo meiteni, Metjū pārvērties stāvēja ar viņu pret muguru, tagad viņam bija vienalga, ka snotiek, pat, ja viņu plosa.
viņš itkā ar sevi runājā.
-"ši ir tā sajūta, kad esi pārvērties, bet vai es to spēju kontrolēt? Vai man vajadzētu?"-
iekšēji īstais methjū domāja, bet tikmērt zvērs bija nomierinājies, bet pārvērsties atpakāl negrasījās.
-"Es tev atļaušu sevi kontrolēt, tikai tad, ja tu atļausi kontrolēt tevi."-
Samērā mistiski un neizprotami Zvērs iekš Metjū noteica.
Ilgi neodmājot metjū viņama tbildēja
-"Labi."-
Atvēris acis, viņam tās iemirdzējās spoži tirkīza krāsā.
Tas varēja liecināt , ka viņš ir saniknotāks un nenovaldāmāks, jeb arī pakļauts. To apkārtēji nezināja.
Pavērsdams skatu uz greju, Markusu un Niennu hibrīds pasmaidīja. Vina kroplīgajā sejā varēja redzēt smaidu, vismaz kaut ko līdžigu.
-"Izbeidziet...."-
Ierunājās skālā balsī Hibrīds un tajā pašā mirklī nobloķēja visus šurikenus un uzbrukumus, ko raidīja viens otram, ar savu spārnu,
-"...šo..."-
uz mirkli apstājoties un pasakot vienu vārdu, itkā pažudot Hibrīds ietrieca grejam sānā savu milžigo aso spārnu. IZraudams to laukā hibrīds viņam iesita ar kāju, lai viņš nevarētu būt cīņas spējīgs.
-"....nolādēto...."-
Atkal, caur šo rupji rūcošo balsi noteica hibrīds un ar spēcīgu dūres sitienu notrieca zemē Markusu.
-"....Bezjēdžoigo cīņu."-
Un beigas noteikdams hibrīds atradās tieši priekšā Niennai. Ar savām tirkīza acī viņu uzlūkodams hibrīds meiteni pacēla ar labo roku aiz kakla un ar savu kreiso spārnu viņš draufdīgi atvēzējās, lai saprastu, ka ja viņa cīnīsies vēl, cietīs. Un šie draudi bija nepārprotami.
pavērsdameies uz pār'jiem Metjū norūca.
-"Ja jūs tūlītās nebeigsiet es atļaušu savam žvērēnam paspēlēties un diez vai jūs to grībētu."-
Metjū to noeikdams palaida Nienu vaļā, bet kreisais spārns draudīgi bija atvilkts, ja nu kas, tad saturies, jo tu cietīsi.

[Vilku meita]

Gaisā izskanēja atvieglota nopūta. Lai kāds tagad bija šis hibrīds, viņš vismaz šobrīd sevi bvairak kontrolēja nekā tie divi vampīri, kas grasijās viens otram rikli pārraut. Keila reti kad noželoja to ka trūkst redze, bet šis bija viens no tiem retajiem brīžiem, jo viņu tiešam urdīja ziņkāre kāds tad īsti viņš ir. Vienīgi spēja apjaust visparējos parametrus, toties nelikās pietiekami.
Piedod, ka iejaucos, vampīres balss skanēja pilnīgi mierīgi. Bet kas šeit notiek, kur ir Leija un ar ko tagad darīšana?

[Zōzā zač zač]

-"Viņa ir mirusi."-
īss norūciens tia veltīts Keilai, kas vēlējās uzzināt, kas ir noticies, gan šeit, gan ar Leiju.
-"Un šeit daži nevar atrisināt savas problēmas."-
Atkal norūciens un hibrīds uzlūkoja Visus, aks te bija.
Ja visi viņam uzklups iespējams, ka viņš nespēs visus uzveikt, jo visas brūces, jau tagad liecināja savu.
Viņam bija ies'tajies viegls vājums muskuļos.
Bet no malas to nepateiksi.

[Semijs]

* Gint ar tevi vienkārši ir D.irsā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) Vai vienmēr LSos jābūt tādam, kas visu izbojā?

Bens sajuta asas sāpes sev sānos un tika aiztriekts prom. Paslīdējis nedaudz pa asvaltu, vampīrs uzlika roku sev uz sāniem un paskatījās, kā viņa asinis tek gar sāniem. Viņš centās piecelties sēdus, bet palika uz zemes gulēdams. Reģenerācija protams, ka dziedēja ievainojumus, bet tik ātri vampīrs nepiecelsies. Taču! Tas netraucēja Benam izbļaut visu savu rupjo vārdu krājumu ( (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) ) ko viņš arī izmantoja un ar liesmojošām acīm paskatījās uz Metjū. Roka vien trīcēja, lai notēmētu pistoli pret vilkati un nospiest gaili, bet tad viņš nolaida ieroci.
-Pa, pa, paaaa.... Vilkatis un spārni?!? Kaut kas neštimē ( Bens starpcitu nav pievērsis uzmanību hibrīdu būšanai (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) ). Viņš taču ir hibrīds! Velns, jāsāk uzmanīgāk skatīties.-
Tākā Metjū bija savā ziņā izlaidis zvēru laukā no sevis un Bens nebija cīņas spējīgs, viņš izlēma nešaut, jo tā varētu būt sava veida pašnāvība. Skatīdamies debesīs, Bens murmināja.
-Ehh...ee, emmm... Sanitār?-

[Forsaken]

Markuss krītot bija spēcīgi ar abiem naža asmeņiem satraumējis Greja kaklu taču ne pietiekami ,lai viņu simt procentīgi nogalinātu ,jo viņš cik vien ātri varēdāms meiģināja paraut tos ,kad viņi abi saņēma hibrīda triecienu. Pēc Metjū sitiena Markuss atradās guļot uz asvalta ar pārsistu lūpu, noslaucījis asinis ,kas mazliet tecēja pār viņa apkašlūpu un piekārtodams priekšējās matu šķipsnas viņš iztaisnojās un stingrāk satvēra abus nažus pēc tam uzrunādams hibrīdu.
Paklausies spārnainīt! Man jau šitā visa draudēšana sāk apnikt!
Markuss paskatījās apkārt un sāka iet uz Bena pusi, jo pie viņa atradās ierocis un neizskatījās ,ka viņš tā pat grasītos to izmantot un vampīrs bija nolēmis paņemt atpkaļ iepriekš aizdoto pistoli. Ar vien vairāk tuvodamies Benam viņš turpināja runāt ar hibrīdu
Kas jums visiem ir ar to draudēšanu?? Draudi- pa labi un kreisi!
Vampīrs bija nonācis Benam viņš nometa vienu no nažiem un satvēra pistoles stobru cenšoties izņemt pistoli no Bena rokām!
Klausies man nekas nav pret tevi! Vari sadurstīt to mazo pusfabrikātu-vampīru, tas mani neuztarauc!
Markuss mierīgā balsī pabeidza sacīto norādot ar roku uz Greju..
Pēc tam vampīrs pievērsās Benam un to vienkārši un mazliet aizkaitināti uzrunāja
Paklau atdod ieroci, lai varu pašaudīties un pēc tam varesī nolaist ar kādu smuku māsiņu ,ja jau tā sauc pēc viņām!

Šo rakstu rediģēja Forsaken: 24.05.2007 21:45

[Semijs]

Bens juta, ka kāds rausta viņa roku un ievēroja, ka tas ir Markuss. Paskatīdamies uz pistoli ko rausta, vampīrs ierunājās.
-Emm tu laikam gribi dabūt savu pistoli?-
Viņš no žaketes kabata izvilka Markusa pistoli un pastiepa to. Bens visu laiku bija izmantojis savu uzticamo glocku.
-Sorry, es visu laiku izmantoju savējo pistoli, jo tev lodes bija ačgāni( vai atdžgāni (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) ) saliktas.-
Vampīrs izmocīja smaidu un pacēlis galvu noskatījās uz visu notiekošo. Pa galvu šāvās domas kapēc vienmēr tie kuri cenšās nomierināt visus dabon tieši to smagāko triecienu?

[Zōzā zač zač]

Metjū visbīstamākā persona uz šo doto brīdi likā Nienna, jo viņā bija jūams meža zvērs tīrs meža zvērs un tas nepadosies,pat tad, ja kāja sun rokas būtu norautas.
Metjū asais spārns bija sasprindzis un, teju teju jau gatavs laisties iekšā Niennas ķermenī, bet tas turējās, drošibai, ja vnienna neko nedarīs aŗi Metjū neko nedarīs.
-"Es tikai vēlos, lai mēs visi, kaut uz mirkli būtu mierīgi un spētusadarboties viens ar otru, jo šādi cīniņi, mums par labu nenāks. Tici man, tad mēs mirsim ātri."-
Metjū noteica un viņa balss lēnām kļuva cilvēcīgāka. nedaudz, bet kļuva.

[Semijs]

Bens dzirdot Metjū vārdus piecēlās strauji sēdus, sāni iesāpējās, bet vairs nebija tik traki. Drīz vien ievainojums būs sadzījis.
-Nomierinātos un sadarbotos?! Kuram tad tikko aizgāja širmis ciet un uzšķērda gandrīz vai mūs visus.-
Vampīrs nebija tālu, lai atkal viņam aizvērtos ciet, bet viņš ievēroja, ka drīz vien jau saule būs uz horizonta. Piecēlies, viņš uzbļāva.
-Davai! Beidzam šeit pi***ies un braucam prom, savādāk drīz kļūsim par putekļu kaudzēm!-

[NaeosPsy]

Grejs savainoja kaklu un tas viņam diezgan patraucēja dzīvot kā normālam vampīram. Tad viņš ielīda mašīnā murminādams kaut ko līdzīgu vārdiem idiotiskais vilkacis, idiņš,un idiots,kas slaktē draugus. Tad viņš atgūlās uz krēsla un aizvēra acis, viņam bija ```` par jebko kas notiks, kaut vai tā ````'ā ceļotāju čupiņa kopā ar viņu sadegtu pelnos.

Šo rakstu rediģēja gints: 25.05.2007 14:28

[Vilku meita]

Butībā pat nebija vairs ko teikt. Atlikusī pistole tika nolikta atpakaļ plecu makstī, bet pati atpsēdās mašinā, pat īpaši neesot satriekta, drīzāk parsteigta vai pat abejādi. Vilka vēso purniņu pagrudusi malā, vienkarši atspiedās pret atzveltni, kad teju burtiski ierapās noasiņojošais Grejs. Vampire pilnīgi automatiski noplēsa strēmeli no tā jau cietušajiem apakšsvārkiem, ko apseja viņam ap kaklu, pie reizes iecertot asu pļauku ar vārdiem Tas profilaksei pret kartējām muļķībām. Bridi jau apsvēra domu atmest ar roku visam, piecelties un doties ellē ratā kur, atstājot visus aiz muguras.
Hei! Benam ir taisniba, tā ka butu jākustās ja nevēlas te daži kļūt par grauzdiņiem.

[Bizii van Dope]

Ar klusu vaidu no bezsamaņas krāsainās tumsas pamodās Tarra. Viņa uzreiz tvēra pie galvas un centās trausties augšā, lai arī neapjēdza ne kur atrodas, ne kas īsti noticis.
Bija grūti tā vienā paņēmienā apjaust visas tās ķermeniskās sajūtas un emociju mežonīgo jūkli. Bet Tarra mēģināja. Jau pirmkārt viņai mežonīgi griezās galva un, tāpēc sieviete, lēnām traušoties augšā, grīļojās, taču labā puse tam bija tas, ka, jo vairāk vilkate kustējās jo vairāk spēku ieplūda sievietes stingrajos locekļos. Mute bija sausa, un mēle sastingusi un piekaltusi augstlejām, tāpēc nācās to locīt un vingrināt, lai tā atjēgtos un Tarra arī varētu kaut ko pateikt kādam, kas pagadītos tuvumā.
Asinis, šalkdamas ausīs, ar lielu švunku ieplūda galvā, un ausīs sāka spēcīgi dunēt no pēkšņā spiediena. Sieviete mazliet gārdzoši ievaidējās un viegli piespieda pirkstu galus deniņiem.
Au, au...viņa klusu novaidēja. Balss bija piesmakusi un vāja kā cilvēkam, kas uz vienu nakti pārdzēris prātu un nu ir atmodies no dziļā dzērāja miega.
Galvā ar lielu švunku atgriezās domas un Tarrai nevien tikai nācās savilkt kopā dubultos attēlus, bet arī salikt pa plauktiņiem visu, kas bija no tiem izkritis.
Brīdi viņa sēdēja un bužināja mīkstos matus, nedzirdot neko kas notiek apkārt un arī neko neredzot. Visbeidzot Tarra izslējās un izlaida roku no matiem, palūkojoties apkārt. Acis spoži mirdzēja līdz ar spīdumu sievietes sejā. Vilkate bija attapusies un gatava turpināt iesākto.
Viņa ar prieku konstatēja, ka izspūruši ir tikai mati un, ka no ievainojumiem ir palikuši tikai mazi, kņudoši skrāpējumi, kas noteikti aizvilksies ciet jau pēc kādām piecpadsmit minūtēm. Tad sieviete palūkojās apkārt un atklāja, ka sēž uz kādas mašīnas aizmugurējā sēdēkļa. Daudz nedomājot, Tarra tvēra pēc durvju roktura un veikli izlēca no mašīnas. No sēdekļa apakšas izspruka viņas pūkainais kaķēns un žigli piebiedrojās saimniecei, acīm esot tik kristāliskām kā nekad.
Tarra paskatījās pār plecu uz melno dēmonu un uzsmaidīja viņam mazliet draisku ''liktenīgās'' sievietes smaidu. Viņa dziļi ievilka gaisu krūtīs un mazliet pakasīja roku tajā vietā, kur vīdēja asiņains skrāpējums - rētas palieka. Uz lūpām uzplauka smaids. Nekad mūžā Tarra nebija jutusies tik mierīga, nosvērta un pašpārliecināta. Nekad mūžā ķermeniskās vēlmes un pašas dvēseliskās vēlmes vēl nebija bijušas tik labi izprotamas un tik patīkamā līdzsvarā. Nekad vēl Tarra nebija juties pilnīga valdniece pār sevi. Bet nu viņa tāda jutās. Pat zvērs krūtīs kā pārbijies kucēns smilkstēja. Iespējams tas bija tikai īss laimes mirklis, taču, kas nekaitēja to baudīt?

[NaeosPsy]

Grejam pilnīgi nebija ko teikt, viņš tikai izdvesa paberzēdams vaigu kas tomēr.. sāpēja:Paldies.... Noderēs.Tad viņš piebilda, pasmaidīdams:A, kurš ta te pa mums domās, vilkačiem nekas, Markusam galvenais ar kādu paņemties,un pārējie, tie esam mēs, nemāk braukt ar mašīnu. Un lai gan es māku lidot, to nevar darīt ar dažām pārgrieztām vēnām.

[Semijs]

Bens paskatījās uz Vilku Meitu ( piedo es aizmirsu tava tēla vārdu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) ) un nedaudz nosmīnēja, kad Grejs dabūja pļauku. Ievērodams Tarras iznākšanu, vampīrs pasmaidīja un noteica.
-Prieks, ka esi atkal pie samaņas. Grej, kas tev liek domāt, ka tikai Markuss prot ar mašīnu braukt?? Tu pa savu vampīru mūžu varbūt neesi iemācījies braukt ar mašīnu!?-
Viņš paskatījās nedaudz izbrīnīts uz Greju un tad atkal paskatījās uz pārējiem.
-Davai, visi nomierinamies, iesēžamies mašīnā un izveidojam pamieru līdz esam tikuši līdz nākamaji villai.-
Vampīrs nedaudz saviebās, jo sāni vēljorpojām sāpēja un asiņoja.

[Forsaken]

Markuss mazliet notīrija žaketi un piecēlies kājās ielika abus asmeņu žaketes aizmugurē un pēc tam mazliet noklepodamies paskatījās uz Tarru un pasmaidot teica
Patiess prieks tevi redzēt ar atvērtām acīm!
Vampīrs piegāja Tarrai mazliet tuvāk un viņu nopētija pēc tam savā samtainajā balsī pasakato
Tu izskaties lieliksi! Tikai žēl ,ka mums jāatvadās!
To pateicis Markuss noskūpstīja Tarru un pasmaidīja, pēc tam viņš straji pagriezās un ielika pistoli ar aptverēm žaketes speciālajā iekškabatā un piegājis pie mašīnas paņēma portfeli un meteli ,ko viņš bija paņēmis no savas īstās mašīnas pēc tam pārmesdams mēteli pār plecu un stingrāk satverdams portfeli viņš sāka iet prom no mašīnas un turpināja iet gar ceļa malu pēc maza brītiņa no tā nogriezdamies...

Šo rakstu rediģēja Forsaken: 28.05.2007 16:37

[Semijs]

Bens ievēroja, ka Markuss sāk iet prom un izmantodams savu lielo ātrumu pēkšņi parādījās viņam priekšā. Nopietni skatīdamies vampīram acīs, viņš teica.
-Kur tad tu iesi? Tu vienkārši mūs tā pametīsi?-

[Forsaken]

Kad Markusa priekšā parādījās Bens viņš vienkārši viņu ignorēdams sāka iet uz priekšu ,bet pēc tam apstājās un viņu uzrunāja..
Jā! Piedod, bet neuzskatu ,ka man ar jums ir vispār kaut kas kopīgs! Hibrīdi man ir vienalga un tici man es savu laiku varu pavadīt daudz labāk kā ````oties ar kaut kādu sīku vampīru pusfabrikātu!
Markuss paskatījās apkārt un pagāja Benam garām viņam ausī iečuksots
Pieskati Tarru! Kaut arī viņa uzskata ,ka var pati tik ar sevi galā. Vienkārši izdari to!
Vampīrs atkal sāka iet prom un aizvientālāk atālinājās no Hammera..

[Bizii van Dope]

Tarra pasmaidīja Benam, taču jau nākamajā mirklī acu priekšā uzpeldēja vampīra bikšu priekša kārtīgā palielinājumā un sieviete ieirgojās, bet kā par laimi izdevās ātri noliekt galvu un pabezēt degunu, ar rokas plaukstu aizsedzot muti. Un līdz ar to arī aizsedzot smaidu. Pleci mazliet paraustījās, un acis dzirkstīja, bet, kad Tarra nolaida roku gar sāniem lūpas rotāja tikai viegls, mazliet nekaunīgs smaids. Tas taču neko nenozīmēja. Sieviete tā smaidīja vienmēr, vai ne?
Kāds pamiers? Par ko jūs runājat?viņa, jau kļūdama nopietnāka, iesaistījās galvenajā sarunā. Piere mazliet saraucās vieglā neizpratnē. Bet tikai uz īsu mirkli, jo pēc tā atkal sejā uzplauka ierastā nekaunīgā nebēdnība.Ziniet, es arī māku braukt. Drīkstu?vilkate šķelmīgi apjautājās un viegli, bet izaicinoši pavīpsnāja.Jeb te notiek spēcīga sieviešu diskriminācija un vecu, aizvēsturisku ieskatu cilāšana? Sieviete pie stūres nekam neder, ja?
Pēkšņi Tarra izdzirdēja tik pazīstamo balss toni un paskatījās uz Markusa mīlas apmāto seju.
Ak, nabadziņš! Viņš patiesi ir ieķēries manī!viņa nodomāja un maigi pasmaidīja - tā mierinoši un mātišķi, gandrīz vai žēlodama.
Mmm... man patīk, kad tik izskatīgs vīrietis kā tu priecājies par manu netiklo miesu uzcelšanos kājās...Tarra klusā balsī nomurrāja, panākot tuvāk un sejā gailot īpašajam mirdzumam, kas jau tā skaisto seju vērta tumšāku un jutekliskāku. Balss bija tik zema, ka gandrīz izklausījās pēc nesaprotamu, tomēr uzbudinošu trīsu uzdzenošu skaņu kopumu.
Vilkate pasmaidīja un labprātīgi saņēma skūpstu un tikai tad, kad Markuss jau gāja prom un Bens steidzās viņu panākt Tarra attapās.
Uz kurieni viņš iet?!!
Sieviete savaldījās, lai nemestos pakaļ un nervozi nespiestu ceļu turpinošā vampīra roku, un mierīgi piegāja pie Bena ar neizpratnes pilnu skatienu, noskatoties pakaļ glītajam gaišmatim.
Kāpēc viņš iet prom?Tarra klusu pajautāja, pierē iegulstot grumbai.Un uz kurieni?
Viņa vieglā gaitā metās Markusam pakaļ un, sperdama lielus soļus, ātri vien panāca diez ko tālu netikušo vīrieti. Sieviete satvēra Markusa elkoni un to cieši saspieda, viņu apturot.
Mēs vēl satiksimies?viņa pēc īsa apdomāšanās mirkļa jautāja, verotiet Markusā caur pieri.

[Forsaken]

Ieraudzījs, ka Tarra arī viņam pienāk klāt Markuss pie sevis nodomāja Viņa tiešām ir manī saķērusies! vampīrs pagriezās un pasktījās uz Tarru mazliet uzsmaidot Godīgi sakot, stipri šaubos, jo saulēkts ir jau pēc pārdesmit minūtēm, bet varbūt es būšu laimīgs un spēšu atrast kādu ēnaināku vietiņu! Markuss mazliet pasmaidot pateica, viņš līdz šim vēl nevienam nebija atklājis par savām spejām uzturēties saulē ilgāku laiku nekā parast vampīrs. Markuss turpināja skatīties uz Tarru un pārdomāt notiekošo.

[Zōzā zač zač]

Debesis, jau bija kļuvušas orandžākas un saule tuvojās.
Ja Vampīri tuvākā laikā nedabūs patvērumu viņi visi paliks par skaistām pelnu čupiņām, kuras viegla vēja plūsama aizpūtīs prom.
Metjū savā hibrīdiskajā veidolā nedaudz norūca un sajutis asins smārdu viņš uzrunājā 'pārējos, pat neskatoties uz to, ka visi bija paklīduši.
-"Es tagad ietiktu mums visie, Jā visiem, tevi Markuss arī ieskaitot, doties uz tuvējo villu un vismaz līdz nākošajam saulrietam pattverties tur. Un tas ir labāks priekšlikums, nekā vienkārši gaidīt līdz saule uzaust."-
to noteicis Hibrīda pelēcīgi zilie milzīgie kaulu sārni ievilkās atpakāl Lāpstiņās, protams, tas biaj redzams, ka viņam sāpēja, jo deformācija notikaatpakāl gaitā.
Pelēcīgi zilā āda un kroplīgā seja, kas bija starp vilkati un sikspārni, lēnām atguve paša Metjū cilvēcīgos vaibstus un ādas krāsu.
Lēnā solī iedams uz mašinas pusi viņš pārvērtās atpakāl par cilvēku, bikses jau knapi turējās kājās, jo tās jau bija saplēstas līdz pēdējams, ka tās uz dažām vīlēm turējās.
Atstu'tēdamies pret mašīnu Metjū, jau bija pārvērties atpakāl, viņam visas maliņas sāpēja, to varēja redzēt, ka viņa ķermenis bija sarāvies, atkal ierāpies priekšā, blakus sēdētāja krēslā viņš smagnēji nopūtās, itkā izspūstu visas sāpes, kas tagad viņam būtu.

[Semijs]

Pirms Tarra bija atnākusi, Bens pasmaidīdams uzsauca Markam.
-Es to darīšu. Dodu savu goda vārdu!-
Tad pienāca Tarra un Bens paskatījies uz viņu, smaidīdams neko neteica, viņš paskatījās uz Metjū un tad atkal uz Marku.
-Labāk tiešām Mark paliec, vēl dabūsi apdegumu.-
Vampīrs nosmējās sirsnīgi un gāja uz mašīnu.

[Bizii van Dope]

Tikai tad, kad Markuss ierunājās par to, ka varētu kļūt par pelnu čupu, Tarra attapa, ka drīz parādīsies saule. Taisni vai neticējās, ka pēc tik garas nakts varētu nākt spoža diena. Sieviete pacēla galvu un domīgi piemiedza acis pret mazliet gaišākajām debesīm. Roka atlaida Markusa elkoni. Viņa pakāpās mazliet nostāk un kaut ko domīgi norūca, taču neko neteica, bet mazliet pagriezās pret Metjū, paskatoties pār plecu. Viņš atgādināja zvēru esot kaut kur starp cilvēku un briesmoni. Arī pietiekami atbaidošs viņš izskatījās. Šis hibrīds (jā, Tarra nebija to aizmirsusi. Viņa to visu laiku paturēja prātā, gaidīdama īsto mirkli, lai spertu to vaļā un iespējams pat pārņemtu vadības grožus pār visu šo lietu.). Tomēr tas neko nemainīja. Vilkate nebija piemirsusi šīs nakts tuvumu ar cilvēcisko auguma pusi. Neskatoties ne uz ko, Metjū turpināja vilināt, bet seja neko neizteica. Šis tomēr bija svētās savaldības mirklis, kad pār visu valdīja viņa pati.
Jā, dodamies uz tuvējo patvērumu.Tarra steidzīgi piekrita, uzmeta Markusam jautājošu skatienu un, tad strauji pagriesdama vīrietim muguru devās uz mašīnas pusi. Viņas spēcīgā smarža vien viegli noglāstīja vampīra vaigu.
Sieviete piemiedza ar aci Benam, paiedama puisim garām, un nonākusi pie mašīnas eleganti atstutējās starp priekšējām un aizmugurējām durvīm.
Tātad turpināsim diskriminēt sievietes vai tomēr atļausiet man parādīt kā stūrē īsti vīri?viņa šķelmīgi smīnot apjautājās, sakrustodama rokas un kājas. Un sejā un visā sievietes būtnē iegūla kaut kas tik šarmants, tik liegs un pie reizes tik svelmais. Tik kārdinošs kā lielas zemeņu ogas un labi nostāvējies vīns.

[Semijs]

Bens pasmaidīja un piemiedza ar aci Tarrai pretī. Viņš noskatījās, kā apburošā daiļava aiziet diezgan pavedinoši līdz mašīnai un pie tās apstājās. Izteikusi savu komentāru, vampīrs nosmīnēja, viņam bija jāatbalsta sieviete, jo viņš deva savu goda vārdu. Piegājis pie mašīnas, viņš atvēra šofera durvis.
-Nebūt ne! Manuprāt te neviens nediskriminē, sievietes, vismaz es. Ja tu ļoti vēlies, tad sēdies pie stūres.-
Bens noteica un uz fikso nopētija, viņas stāju. Nemaz neskatoties uz to, kas notika pirmīt pie pirmās villas, meitenes augums tik un tā palika nepārspējams! Taču vampīrs jau villā parūpējās par to, lai tagad neatkārtotos tas pats, kas pirmīt. ( tāda rēka nāk (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) )

[Forsaken]

Markuss paskatījās uz Tarru un pēc tam uz ceļu ,kas stiepās uz priekšu un mazliet padomājis pagriezās ,lai dotos atpkaļ uz mašīnu. Nonācis līdz mašīnai viņš apstājās un apskatījā visus apkārt esošos.

*beisis kk raxtiit jaiet araa (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) *

Šo rakstu rediģēja Forsaken: 29.05.2007 11:46

[Bizii van Dope]

ooc: Tad neraksti nemaz, jo galu galā Tarra tomēr gaida kādu atbildes reakciju! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Tarra īsu brīdi ielūkojās Bena acīs un, tad viņam īpaši nekaunīgi pasmaidīja, mazliet sakustoties. Puisis varbūt varēja nodomāt, ka tas ir iedrošinošs ''paņem mani'' smaids, bet patiesībā Tarras smīns izsmēja viņa naivās cerības. Vīrieti, kuram ir tik sasodīti smieklīga erekcija biksēs, sieviete vairs nekad nespēs iekārot.
Nu, labi.Tarra noteica un atkrustoja kājas, turpinādama īpatnēji skatīties Benā. Viņa izslējās un nostājās uz kājām, atkrustodama arī rokas un novēršoties no Bena.Un, ja arī citi klusē, tad man nekas cits neatliek kā vien sēsties pie stūres!sieviete, neslēpdama pašapmierinātību, teica un atvēra aizmugurējās durvis, uzskatīdama pārējos, kas stāvēja turpat pie mašīnas.Lūdzu, mani dārgie, esiet laipni lūgti sēsties automašīnas aizmugurējā sēdeklī!Tarra galanti glāsmainā tonī noteica un viegli uzsita pa atvērto durvju malu. Viņas skatiens mazliet izaicināja. Izaicināja sēsties iekšā mašīnā, ko vada viņa pati.
Sieviete paraustīja uzacis Greija un Keilas virzienā, tad žigli ieslīdēja vadītāja krēslā un aizcirsta durvis.
Kamēr citi trausās iekšā, Tarra uzskatīja nopietnā paskata Metjū un uzsmaidīja viņam.
Liekas, ka šoreiz mašīnu vadīšu es.sieviete teica, sejā un balsī skanot jūtamai labvēlībai un patikai.Tu taču man teiksi kur braukt, vai ne?viņa apjautājās.
Viss patiesi bija lieliski, jo Tarra jutās lieliski. Viss gāja kā smērēts, un visi vīrieši bučoja viņas zābakotās kājas. Neteiksim, ka Tarra viņu pielūgsmi un labvēlību vēlējās izmantot ļaunprātīgi, tomēr bija patīkami ar viņiem paspēlēties. Tas taču nav nekas slikts, ja Tarra nevēl viņiem visiem ļaunu, vai ne?
Sievietes acīs kaut kas viltīgi nozibsnīja.
Pavisam noteikti, nē.

[Semijs]

Bens pasmaidīja un pēdējā brīdī palaida durvis vaļā, savādāk būtu palicis bez pirkstiem, jo Tarra iespējas diezgan stipri aizcirta durvis. Uzmetis aci pārējiem, vampīrs aizgāja uz hammera aizmuguri un iekāpis tajā, apsēdās. Pēkšņi viņa jaka sāka kustēties un no tās izlēca Bengāliju lapu trusis Tims, kas iekārtojās Benam klēpī. Glaudīdams trusi, Bens beidzot ievēroja, ka viņam nav krekla un uzvilka virsū savu jaku, jo dūriens pēc Metjū vēl nebija paspējis kārtīgi sadzīt.

[Forsaken]

Markuss iekāpa mašīnas aizmugurējajā sēdēkli un nometa savu somu vienā mašīnas stūri un pārbaudījis vai visi ieroči atrodas vietās iekārtojās mazliet ērtāk un apsēdās aizmugurējā sēdeklī ,kas atradās aiz šofera. Vampīrs mazliet pasmaidīja un paliecis galvu uzpriekšu iečukstēja vilkacei ausī Vienīgais mans palikšanas iemesls esi tu! noliecis galvu atpkaļ viņš apsēdās krēslā un nolika savu pistoli sev klēpī, jo viņam vēl joprojām nebija pārliecība par to ,ka sīkai Grejs nesāks lekāt un ārdīties pa mašīnu.

[Zōzā zač zač]

Metjū, jau bija uz galējības robežas. Nu, uz tās, ka vai nu atslēgsies vai nu turēsies un būs galīgi nelietojams, labi abos gadījumos būs nelietojams, bet vismaz vienā būs pie samaņas.
Sev pie kājām pamanījis asins pudeli, kas bij pustukša, to paņēmis Metjū uzreiz iztukšoja un pudeli izmeta pa logu ārā.
Nedaudz notrīcējis puisis uzlūkoja Tarru. šīs trīsas nebija nedz no iekāres, edz no aukstuma, bet gan no tā, ka svaigas asinis tiko caursŗēja caur visa viņa ķermeni, lab varētu tteikt, ka tas varētu būt arī uzbudinājuma stāvokļa pirmspēdējais posms pirms beigšanas. Viens jāsaka, tas, ka Metjū bksēs nekas ciets nebija, pagaidām.
Atkal, pievērsies tarrai Metjū viņai viegli uzsmaidīja.
-"Apmēram 2 km tālāk ir mūsu meklētā villa. Tā ir slimnīca, drīzāk assins donoru centrs, tāpēc, tur vampīriem būs ko izēsties."-
Metjū to noteicis ievilka dziļu elpu. Pastījies uz savu, gandrīz kailo augumu viņš, skaļi noteica.
-"Būs, kādam jāatņem drēbes, savādāk šādi es nevaru staigāt apkārt."-
Viņš to teica klusi, bet pietiekoši skāli, lai apkārtējie dzirdētu, ja klausītos.

[NaeosPsy]

Grejs pasmaidīja, teikdams:Necenties,netaisos ārdīties, nevēlos tak noplēst vienīgo lietu, kas mani glābj no galīgas noasiņošanas. Grejs ar galvu pamāja uz svārku stērbeli, kas bija apsieta ap viņa kaklu. Tad viņš piebilda: Labprāt lūgtu pasteigties,man tomēr gribētos palikt dzīvam.

[Bizii van Dope]

Pēkšņi ausī ieskanējās erotiski pazemināta balss, un Tarra tik ļoti satrūkās, ka nejauši ar roku delmiem uzspieda uz stūres signāla un visiem ausīs iegriezās varena, griezīga skaņa.
Sieviete žigli atrāva rokas no stūres un klusībā atviegloti uzelpoja, tad atskatījās pār plecu, uz aizmugurējo sēdekli un ieraudzīja, ka aizmugurē tieši kā sēž Markuss. Sejā iezagās drūma ironija. Viņa mazliet īgni pavīpsnāja pret mašīnas griestiem un atkal pievērsās stūrei.
Nezināju, ka mīlestība no citu puses var būt traumējoša.vilkate nodomāja.Būs jāuzmanās.viņa piesardzīgi pameta skatienu uz blakus sēdošo Metjū. Skatiens strauji pieskārās vienīgajai vietai (un tai pašai nepieklājīgākajai), kas bija nosegta ar bikšu paliekām.
Jāpiesargās nenosmakt pašai savās siekalās.Tarra sev piekodināja un lēni novērsa skatienu. Viņa uzreiz piesieda kādu pogu, it kā vēl pirms pāris sekundēm nebūtu lūrējusi uz Metjū bikšu priekšu, un ar elektronisku troksni atvērās logs sievietei blakus.
Tarra izliecās pa logu un atrada Greija un Keilas personas, kas vēl joprojām gozējās ārā.
Hei, ja nevēlaties kāpt iekšā tūlīt, nāksies iet ar kājām!sieviete jautri uzsauca, sejā pēkšņi uzplaukstot draiskam smaidam.
Viņa atkal atgriezās mašīnā un ieslēdza motoru. Tarra uzspieda uz gāzes pedāļa un uzdeva gāzi. No izpūtēja izskrēja zili dūmi un vareni ierēcās motors.
Sievietes sejā iemirdzējās nekaunības un dēkainas aizrautības spīdums un viņa pēkšņi strauji sagrieza stūri, reizē nospiežot gāzes un sajūga pedāļus. Mašīna līdz ar stūri sagriezās. Tarras mati noplīvoja. Viņa mazliet iekodās lūpā. Sieviete žigli attaisīja mašīnas aizmugurējos logus un īsi nozibināja skatienu ārā paliekošo virzienā.
Viņiem, protams, neatlika nekas cits kā lēkt iekšā pa logu.
Tarra paskatījās uz Metjū, kas iedzēra asinis, un, daudz nedomādama, spēra vaļā:
Labu apetīti, hibrīd!viņa droši noskaldīja un, tad atkal uzdeva pa pedāļiem (pieņemu, ka Keila un Greijs ielēca iekšā) un mašīna šāvās uz priekšu.
Aha.Tarra vēl bezbēdīgi atteica, veikli iestūrēdamās pareizajā joslā un uzsākot gludu gaitu pa ceļu. Viņa pat nepajautāja vai nav jābrauc uz pavisam citu pusi. Sieviete vienkārši brauca. Protams, ceļš arī nemaz nebija tik svarīgs, tāpēc Tarra uzmeta arī vēl vienu skatienu Metjū (viņa augumam). Īsu un strauju, kas izskatījās mazliet nevērīgs, bet patiesībā bija ļoti ieinteresēts.
Manis pēc tu varētu staigāt kaut pliks.sieviete nodomāja, vērdamās uz ceļu, kas veikli plājās mašīnas priekšā.
Atņem bikses Benam, lai tik ļoti neredzas viņa erekcija.Tarra pēkšņi uzjautrināti izšpļāva.
Tas bija nejauks joks, bet viņa īpaši nesatraucās.

Šo rakstu rediģēja sirds1: 29.05.2007 21:04

[Forsaken]

Markuss turpināja mierīgi sēdēt krēsla un ,ja priekšējais stikls nebūtu izsits un viņa sejā nepārtraukti neiepūstu dažas vēja brāzmas vampīrs jau būtu aizmidizis. Viņš pie sevis aizvēris acis un vienkārši centies ignorēt visus apkārt sēdošos nodomāja Būtu interesants skats,ja uzlektu saule!? viņš mazliet pasmaidīja un turpināja ignorēt visus apkārt esošos. Bet gandrīz visu runāšana par Metjū apģērbšanu sāka viņam ,jau krist uz nerviem.
Markuss atvēra acis un pievilka savu somu ,ko viņš bija savācis no savas sadragātās mašīnas, mazliet tuvāk. Vampīrs to nolika sev klēpi un izvilka žaketi ,kas stirpi vien atgadināja viņa tikai bija melnā nevis gaišā krāsā ,bet neskaitot krāsas viss pārējais žaketēs bija gandrīz vienāds. Viņš nolika žaketi uz krēsla un vēlreiz paskatījās somā un to mazliet pavandīja un pēc īsa brītņa izvilka arī bikses un kādu kreklu nolicis to visu sev blakus viņš uzrunāja Metjū pēc tam pasniegdams viņa apģērba gabalus Cerams ,ka tev derēs! Viņas ir mazliet saburzijušās ,bet ceru ,ka tev tas netraucēs! Vampīrs to pateicis nolika drēbes netālu no Metjū starp šorefa un blakuss sēdētāja vietu un atkal aizvēra acis, viņam tagad viss bija kļuvis vienaldzīgs un apnicis. Vampīrs vairs neko nevēlējās vienīgi mazliet atpūsties un pabūt viens un dažām minūtēm ,bet šķiet ,ka tas tuvākājā laikā neotiks.
Markuss izvilka no somas sudraba un zelta blašķītes ar ornamentiem un kristāla glāzi ,kas par brīnumu vēljoprojām bija vesela. Viņš ielēja asinis un vīnu glāzē, samaisīja tos ar mazo pirkstiņu ,ko pēc tam nolaizīja, un iekārtojies mazliet ērtāk krēslā sāka tukšot glāzes saturu un skatīties tukšumā.