Ojāra Vācieša dzeja Opcijas

[kri86]

lasu O. Vācieša dzeju, tā liekas interesanta un aizraujoša. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sorcerer.gif)

[Purple mist]

Mēs šogad Literatūrā lasījām viņa dzeju. Diezgan interesanta. Ļoti patriotiska un folkloriska.
Vācietis arī dzejā izsaka savu mīlestību pret dzimto pusi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Arbūzgalva]

Konkuross skaitīju viņa dzejoli "Es nevēlos" . Tas ir tāds labs, viņš nebaidās teikt to ko domā, lai kādi vārdi tur būtu.
Dzejolis ir tāds.

Es nevēlo,s katrdien avīzēs lasīt,
Par to, cik cilvēku nosists,
Es gribu zināt,
Cik piedzimis pasaulei jaunu acu.

Es nevēlos, lasīt par to, ka vajag mazāk bērnu,
Nevajag kautiņos izdauzīt spēku,
Parlamentos izpļurkstēt prātu,
Tad pabarot varēs visus.

Es nevēlos, llasīt par ģimjiem,
Kam izdarīta plastiskā ooperācija,
Iekšas tiem izņemt vajadzēja,
Pie kā tad tur vainīga āda?

Es nevēlos, visu to lasīt,
Jo var uznākt brīdis, kad man..
Vairs ..neko... negribas..

Baigi labais dzrjolis.

[Mis_Stress]

mēs arī šogad mācījāmies. vispār interesanti, aizkustinoši, aizraujoši. ''piesaukšana'' un ''meitenei no manas klases''

[skukjis]

.
man arii riktiigi patiik vinja dzejolji. izjusti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[negative]

man ļoti patīk Ojāra Vācieša dzeja. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)
interesanta.
es iedziļinājos viņa dzejoļu krājumā ''Nolemtība.''
ļoti labs.

[Cecilia]

kad biju stipri jaunāka, Vācietis bija mans mīļākais dzejnieks. viņam tik daudzi ir par dabu, gadalaikiem un man kā bērnam tās tēmas, protams, bija ļoti tuvas. un viņa dzejā staroja labestība, kas arī pievilka.

[Hikari]

Es pati īsti nezinu, ko es domāju par Vācieša dzeju, bet sliecos piekrist par daudziem dzejoļiem viedoklim, ka viņš vairāk iziet uz kvantitāti, nevis kvalitāti. Tomēr ir ļoti daudzi dzejoļi, kuri man patiešām ir iepatikušies un kuri man šķiet labi. Bet kaut kādu dižo oriģinalitāti vai kaut ko tik skaistu, ka vai apraudāties gribas pie īstā garastāvokļa, es kaut kā nesaskatīju. Bet varbūt es nelasīju īsto krājumu? Un arī tajā krājumā, kuru es lasīju lielākā daļa dzejoļu likās krietni vienveidīgi.

[ogle.]

man ļoti patīk Ojāra Vācieša dzeja. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)
interesanta.
es iedziļinājos viņa dzejoļu krājumā ''Nolemtība.''
ļoti labs.

Ja lasīji Nolemtību noteikti izlasi arī Ex Libris - mans mīļākais krājums.
***

Tik daud zlīdz tevim man ir:
milzīgs tukšums,
kur vārds,
tikko izrunāts
noslīkst
kā tumsā skatiens,
kur solis
ir vienīgi solis pats sevī.
Kliegt?
Tas ir - raudāt uz augšu,
jo asara nevar
nokrist uz zvaigznes,
tā krīt acī atpakaļ.
Sist?
Nav labi sist dzīvos.
Tas milzīgais tukšums
ir dživs,
jo tas kļūst ik mirkli
lielāks.

Tik daudz līdz tevim man ir -
mīlēt.

[šī krājuma mīļākais dzejolis]

Dzegužlaiks jau ir krietni vecāks krājums, man patik daudz. Nodedzinātā rūjiena no tā krājuma ir vislabākais dzejolis. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

Mīļākais no dzejniekiem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sorcerer.gif)

Viņa dzeja ir tāda, kas man patīk. Es nedefinēšu, citādi sapīšos pati savos vārdos.

Šo rakstu rediģēja Evučka ar neaizmirstuli: 01.02.2007 23:28

[Princese uz zirņ...]

Parasti dzeju nesanāk īpaši daudz laika lasīt, kaut gan grāmatu mājās daudz. Tā esmu paradusi pa vakariem paķert kādu krājumu, kaut kur vidū atšķirt un izlasīt. Ja patīk - lasu vēl, ja ne - eju gulēt (zinu pati, ka drzņķīgs veids)
Tā nu man jau kādu laiku no prēta neiziet Vācieša dzejolis Piemineklis, veltīts Linaradm Laicenam, dzejniekam un revolucionāram.

Tavi dziļie draugi kļuva sekli -
Nobijās un neuzcēla pieminekli.

Neskumsti, kad jūti ziemas roku, -
Tavā kalnā sniegi ātri nokūst.

Neskumsti - ik pavasara dunā
Upes sāk ar atvu balsi runāt.

Neskumsti - ik rīt' ar tavu slavu
Modina vējš aizmigušo pļavu.

Neskumsti - prot dziesmas rudens vēji -
Arī tās, ko tu vēl nepaspēji.

Esi laimīgs - tevi nespiežu čuguns,
Piemineklis tev no dzīvas lapu uguns.

[xXx.pūcīte.xXx]

Dievinu. Super. Man mīļākais dzejnieks. Daiļrunātāju konkursā vienmēr skaitu viņa dzejoli...

[Mauvaise Mademoi...]

Ojārs Vācietis ir mans mīļākais latviešu dzejnieks; tam nav līdzīgu.

* * *

Dod rokas savas
Uz visu nakti
Ārā deg kļavas
Ar sarkanu dakti

Alejās klejo
Liepas kā lampas
Un lapas dejo
Pie ietves rampas

Slāpes tā moka
Kā pirmdien žūpas
Dod savas rokas
Dod savas lūpas

Lai nodeg lapas
visam , kas dīga
Lai nodeg kapsēta
Lai nodeg Rīga!

Lai lapu pelnos
Cilvēki bradā
Un mākoņvelni
Debesīs badās

Mūs mazgās gaisi
No kvēpiem tīrus
Un tad mēs taisīsim
Sniegavīrus

[Viesis_Viesis_Veronika_*_*]

O, beidzot arī tiek pārspriesta normāla literatūra! Teikšu droši O.Vācietis ir viens no maniem mīļākajiem dzejniekiem. Un, kad mums skolā bija jāskaita dzejolis, es vienmēr izvelejos tieši tos. Man Visvairāk patīk ''Putns ar zīda asti'"

[Massacre]

O.Vācietis ir dzejnieks, kas atvēra man durvis uz garīgo pasauli vairāk nekā jebkas cits, tāpēc pašlaik un cerams, vienmēr viņš ir mans mīļākais dzejnieks.Varu piecelties un nakts vidū deklamēt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[Viesis_Viesis_MAdara_*_*]

agraak bija mans miilaakais dzejnieks un tagad maacaamies par vinu literatuuraa.biju domaajusi,ka jau sen paaraugu vecumu,kad patiik taada veida dzeja,bet nee-veeljoprojaam ljoti LJOTI patiik,ieveeroju dzejaa citas,smalkaakas nianses,ko pirms gadiem nemaniju.

[washulis]

ojārs vācietis ir lielisks rakstnieks un dzejnieks. vņa darbūt es varēut lasīt arī brīvajā laikā neko nenožēlojot, vai uzskatot to par zemē nomestu laiku... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Klāra]

parasti nekad nelasu tādus pazīstamo rakstnieku dzejoļus, bet šad tad vajag skolā lasīt, mācīties u.tml. Ojāra Vācieša dzejoļi man ļoti patīk. viņš tiešām labi raksta un skaisti. piemēram, Friča Bārdas dzejoļus es palasīt nespēju, jo tie uzdzen negatīvas emocijas, bet ar Vācieša dzejoļiem ir savādāk (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) mans mīļākais LV dzejnieks.