Alķīmiķa dienasgrāmata Opcijas

[Hikari]

Tātad, spēle sākas.

Šodien ir saulaina vasaras diena. Eksāmeni jau ir aiz muguras, izlaidums vēl nav bijis. Lai sagādātu neaizmirstamas atmiņas par 12 klases beigām Jūs (spēles dalībnieki) kopā ar savu skolotāju esat nolēmuši doties ekskursijā uz izslavētajām alām, kurās notiek dažādas dīvainības. Norunātā tikšanās vieta ir skolas pagalms, pie ieejas. Jūs visi pamazām tur pulcējaties un skolotāja (es) Jūs tur jau gaida. Autobuss, ar kuru Jums jādodas ceļā, vēl nav piebraucis, tapēc vēl atliek laika sarunām, par eksāmeniem, kuri tikko ir beigušies un citām lietām.

vairāk par pašām alām un pārējo lasiet šeit- spēles ATD

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 10.11.2006 14:11

[Snorkes Jaunkund...]

Nana savā melnajā kleitiņas, un ar savu rozā mugursomu, izskrēja skolas pagalmā. Ak, cik lieliski, ka eksāmeni ir beigušies! viņa pieskrēja pie skolotājas un plati smaidot sauca: Skolotāj! Vai tas brīnišķīgi, ka beidzot visi eksāmeni ir nokārtoti? Es atkal jūtos gudra! viņa iesmējās savus piemīlīgos smieklus un aiz prieka dejoja.

[Hikari]

Skolotāja palūkojās uz Nanu un pasmaidīja Gan jau esi visu ļoti labi nokārtojusi. Bet par to, ka eksāmeni beigušies es nemaz nepriecājos- daudziem no mum tagad stāv priekšā labošana. Par laimi, man šogad to veikt nevajadzēja skolotāja pasmaidīja un lūkojās ar skatienu pēc pārējiem audzēkņiem.

[gone away]

Arturs lēnām gāja uz priekšu, jau pie skolas ieejas redzot skolotāju un Nanu, puisis pamāja klasesbiedrenei un, piegājis abām blakus, sasveicinājās Labdien skolotāj, sveika Nana bet tālāk viņš nebilda ne vārda, jo parasti viņam nepatika iesaistīties garās diskusijās.

[rudo lapu vilcēn...]

Puiša gaita bija viegla un atsperīga. Plecā karājās soma. Bet lūpās rotaļājās smaids.
Viegli piemiedzis acis siltajā gaismā aspers iesoļoja skolas pagalmā.
Laba diena visapkārt! viņš jautri uzsauca pieiedams pie skolotājas un pārējiem. Izskatās ka šodien īsti piemeŗota diena ceļojumam. puisis pasmaidīja.

[Hikari]

Skolotāja uzsmaidīja abiem pienākušajiem zēniem un piekrītoši pamāja Kā izskatās, šodiena tiešām solās būt ārkārtīgi aizraujoša, priecājos, ka ir šādi laika apstākļi, kā arī laika ziņas solīja ļoti saulainu un īsti vasarīgu nedēļas nogali, tā kā varēsim ļoti labi izklaidēties

[Pūķēns Sāra]

Mišels negaidīti piegāja pie bariņa.
sveiki, tauta. Viņš pamāja, Labdien, skolotāj. Viņš jau nosvērtāk turpināja. Jā, dieniņa būs jautra un laikapstākļi kā tieši iegadījušies labvēlīgi, bet gadījumā jūs neatgādināsiet cik mums ilgi būs jābrauc? Jo nedomāju, ka autobusā ļoti priecāsimies par šādu svelmi.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 10.11.2006 15:55

[Margo]

Grēta burtiski izlēca no vecāku mašīnas un pateikusi "Čau" vecākiem leknā colī devās pie pulciņa, kas jau drūzmējās pie skolas.
Labdien, skolotāj! Jauks gan laiciņš...viņa smaidot piebilda un tad sveicinaja klasesbiedrus: Sveiciens visapkārt! Vai esat gatavi mistiskajiem notikumiem?
Grēta smaidīdama kā pavasara saulīte nodūdoja. Šodien meitene bija īpaši labā omā. Eksāmeni bija garām, un ekskursija tikai sākās.

[Hikari]

Skolotāja uzsmaidīja Mišelam un sacīja Jābrauc būs divas ar pusi stundas, ja paveiksies varbūt nedaudz mazāk. sieviete sacīja un tad piemetināja Tā kā bijām norunājuši doties divu dienu ekskursijā, tad mājiņu esmu sameklējusi pavisam tuvumā- ir viena neliela viesnīciņa. Netālu var iznomāt arī teltis, ja nu vēlēsimies palikt ārā pa nakti. Sveika Grēta. skolotāja sasveicinājās.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 10.11.2006 15:59

[Pūķēns Sāra]

Kā es varēju aizmirst, ka mums jābrauc divas ar pusi stundas? Viņš pakasīja savu galvu, Nu nekas, es paņēmu līdzi lasāmvielu. Viņš uzsmaidīja Grētai. Sveika, sveika. Es jau esmu gatavs, bet man to vajadzētu jautāt tev, Vai esi gatava mistiskajiem notikumiem. Viņš viltīgi pasmaidīja. Vai arī tavi skaistie kliedzieni tiks iemūžināti diskā.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 10.11.2006 16:05

[Ného]

Isidors lēnām pieslāja klāt jau krietni pakuplajam pulciņam. Viņš tagad bija iegrimis domās par pēdējo cīņu pie snūkera galda, kuru viņš bija ļoti neveiksmīgi zaudējis. Laikam jau pēdējā eksāmena dēļ, kas tobrīd malās un malās viņam pa galvu. Bet paldies dievam, ka vismaz pats eksāmens tika aizvadīts labi, bija varbūtība, ka pat izdosies dabūt B līmeni.
Sveiki klasesbiedri un skolotāj, skatos, mums šodien veicas! Pēc cik ilga laika klāt būs autobuss?

[rudo lapu vilcēn...]

Aspera skatiens šaudījās apkārt kā cenšoties aptvert katra sarunas fragmentu.
Lasāmvielu autobusā? Kam! viņš šķita jautri iesmejamies par Mišela vārdiem.
Nešaubos ka būs jautri. sejā rotājās sirsnīgs smaids.
Saki Grēta ko tu sagaidi? Kaut ko patiešām mistisku? Kādu spoku via ko tamlīdzīgu? Aspers uzrunāja klases biedreni.

[.kreizī.]

Mia ieradās skolas pagalmā, saviem matiem noplīvojot.. Čaviņas! Mia smaidīga sacīja, un uzlika savu melno somu nedaudz augstāk uz pleca. Sveiki skolotāj! Nu kad tas autobuss pienāks? Mia jautāja, un bezrūpīgi no somas izzvejoja spogulīti. Nedaudz paspoguļojusies, viņa savus zilos matus, sasēja astē, un ielika maigi rozā kontaktlēcas, ko nesen bija nopirkusi.

Šo rakstu rediģēja Lady Delish: 10.11.2006 16:28

[Ného]

Starpcitu - Isidors pievērsās Asperam un Mišelam - Aspers saka taisnību, būs jautri... varēsim pačučēt - nez no kurienes uzradās smaids uz zēna lūpām - vai arī uzspēlēt kārtis, teiksim zoli - Isidors pievilka tuvāk savu, pār plecu pārmetam somu, uz kuras bija rakstīts "Klusēšana ir zelts", un maigi uzsita pa to - galu galā taču nebojāsim acis. vismaz ne šādā veidā. - ši dien tiešām bija jokaina, jo Isidorām laikam saprindzinājums bija pievārējis viņa mierīgumu un nosvērtību.

[Pūķēns Sāra]

Vienmēr vajag nodrošināties. Viņš atbildēja abiem puišiem.
Es pa gabalu redzēji, ka tāds nomākts Isidor, kas noticis? Neveiksmīga spēle vai cita fronte? Viņš jautrā tonī sveica Isidoru, bet uzmanība veikli pārslīdēja uz kādu citu būtni, kas tikko atnāca. Sveika, Mia. Viņš visu uzmanību pievērsa meitenei, un kad viņa lika lēcas, viņš viegli saviebās. Kam tev lēcas? Tev tāpat ir skaistas acis. To uztvert kā komplimentu vai kā parastu frāzi, viņš ļāva izvēlēties viņai pašai.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 10.11.2006 16:41

[Ného]

Aha, pēdējais eksāmens kā ar zobbirstīti no visām galvas spraugām izslaucīja koncentrēšanos un māku spēlēt. Tas laikam bija mans lielākais zaudējums vispār, bet ko nu par to, vismaz eksāmens būs labi uzrakstīts un ja ne sportista karjeru turpināt, tad vismaz būš u sētnieks ar labu izglītību. - Isidors pasmaidīja un atkal izkāpa no savām drūmajām domām - Nu kad tas autobus būs klāt? Nevar sagaidīt.

[.kreizī.]

Meitene iesmējās. Paldies! Vienkārši, gribu izmēģināt. Ja nepatiks, tad atdošu draudzenei. Mia ies'atījās spogulītī. iņa izņēma lēcas, un ielika atpakaļ trauciņā.Meitene uzlika lielas, rozā saulesbrilles. Viņa pasmaidīja, un nožāvājas.

[rudo lapu vilcēn...]

Labāk eksāmenus nepiemini. Esam taču atnākuši lai brauktu atpūsties! Aspers šķita saviebjamies kā zobu sāpēs. Taču a"tri atguvis vienmēr jautro noskaņojumu turpināja sarunu.
Un par nākotni nebēdāsim. Vēl jāizdzīvo šodeina. viņš draudzīgi uzsita Isidoram pa plecu.

[Hikari]

Skolotāja stāvēja un klausījas klasesbiedru sarunās- eksāmeni, nākotne. Ceru, ka šiem cilvēkiem patiesi paveiksies un viņi turpinās tālāk to, ko iecerējuši. Skolotāja ļoti bija pieķērusies savai klasei, jo bija viņu klases audzinātāja visus vidusskolas gadus. Sieviete ielūkojās pulkstenī. Autobusam jau drīz bija jāpienāk.

[Pūķēns Sāra]

Gan jau būs labi. Viņš mierinoši uzsita ar roku pa drauga plecu. Ja zaudēji šoreiz, nākam reiz toties vinnēsi. Viņš atguva jautro balss toni. Un jā izglītotam sētniekam arī ir labi būt. Varēsi izdomāt labāku stratēģiju ielu tīrīšanai vai arī izdomāsi kādu ierīci, ar kuru paliksi stāvus bagāts.
Mišels uzmeta skatu Miai, kura ņēma ārā lēcas, bet neko neteica.
Interesanti, kur tad kavējas Džeims, viņš parasti visur ir pirmais. Viņš nogrozīja galvu. Šarlote arī kavējas. Un kāda tur starpība, ka atbrauks autobus mums tāpat būs jāgaida pārējie.

[.kreizī.]

Tas gan. Mia piekrita Asperam. Cerams ka autobuss atbrauks ātri. Tā, kaķ aizvedu pie krustmātes, dzīvokli aizslēdzu... Mia prātā pārcilāja pašās svarīgākās lietas. Mia pal'ūkojās uz citiem caur saulenēm, un klusītēm nopūtās. Cik labi, ka paņēmu līdzi fotoaparātu... Mia nodomāja, un somā to sataustīja. Jā, es arī brīnos, kur šis palicis...

[Darka]

'Balts neliels golfiņš ar "M" burtu uz jumta, piebrauca pie skolas, kur jau bija sapūlcējušies vesels bars klases biedru. Meitene šo to parunāja ar blakus sēdošo omolīgo puisi, iedeva viņam banknoti un izkāpa no mašīnas. No aizmugurējām vietām viņa izņēma mugursomu, kurā bija šādas tādas noderīgas lietas.

Sveiki! Līva starojoši piegāja pie klases biedriem un nometa savu somu uz zemes, atstutēdama pret kailajiem apakšstilbiem, meitene bija tērpta melnās bridžās, maigi rozā blūžitē, kas vienlaikus sliecās uz baltu toni, kuru rotāja mežģīnes, zaļš adidas kepons, zem kā maigi atdusējās nedaudz lokainie mati un brūnas laiviņas, ar arābu rakstiem.

Es jau baidījos, ka nokavēšu... Ko esmu palaidusi garām?

[.kreizī.]

Čau Līv'! Mia pasveicināja meiteni un pasmaidīja. nē, tu nēesi nekko nokavējusi. Vismaz man tā šķiet.

Šo rakstu rediģēja Lady Delish: 10.11.2006 20:37

[Darka]

Līva atviegloti nopūtās un apsēdās uz savu somu. Uz sliedēm vilciens bija noplīsis, pusstundu nostāvējām ar Roli, līdz to novāca. Baidījos, ka jau pa alām dzīvosiet kad šeit tikšu. Meitene tikko bija ar savu instruktoru atgriezusies no braukšanas. Tik ilgi jau bija braukts, ka meitene savu instruktoru uzskatīja par vienu no labākajiem draugiem.

[.kreizī.]

Skaidrs... Šodien silta dieniņa, ne? Mia uz viņu paraudzījās un pasmaidījās. Pa alām... būs ļoti intersanti. Es vismaz tā ceru. Mia noteica, un pasmīnēja.

[Darka]

Jā dieniņa jauka. Meitene pavērās zilajās debesīs, kam sekoja smaga nopūta Bet braukšanai pie stūres nepiemērota... Tā saule spīd acīs, ka bail pat iedomāties. Gandrīz vienu gājēju nepalaidu, tad tik Rolīts škandalētu. Par braukšanu Līva mēdza runāt bez apstājas un klases biedri jau par to bija atkausījušies.

Eu, kāpēc tāds smīniņš? Redzēt smīnu uz citu sejas, nozīmēja ka kaut kas kādam aiz ādas. Bet kas?

[.kreizī.]

Nē, viss kārtībā! Mia sacīja Vienkārši domāju varētu pafočēt! Mia sacīja un pasmaidīja.

[gone away]

Arturs vēl joprojām stāvēja turpat un klusēja, viņam vienkārši nebija ko teikt, viņš tikai gaidīja autobusa pienākšanu. Puisis sakārtoja brilles un no somas izvilka pudelīti minerālūdens un padzērās, jo diena bija patiesi krietni karsta. Viņš nespēja sagaidīt to mirkli, kad beidzot varēs iekļūt tajās alās, jo par tām bija lasītas tik daudzas aizraujošas lietas.

[Pūķēns Sāra]

OCC. Ļoti atvainojos iepriekš galīgi sajaucu tēlus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) . Mana vaina, centīšos laboties un Artur saturies, tavs draugs apjēdzis, ka esi blakus.

Mišels klausījās meiteņu runā un ja viņam pa rokai būtu lapa, tad noteikti no garlaicības uz tās vilktu apļus. Viņš atcerējies kādu lietu, piegāja pie Artura. Klausies es vakar internetā atradu, ka otardien Rīgā uzstājas viena laba rock grupa. Sazinājos ar pāris draugiem un dabūju pāris biļetes. Negribi nākt līdzi? Kaut gan, ja tu negribēsi tāpat nāksi, es tev neļaušu tupēt mājās, eksāmeni ir beigušies un vajag mazliet izklaidēties. Viņš jautri teica.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 10.11.2006 21:31

[gone away]

Arturs palūkojās uz savu draugu un ieinteresēts sacīja Izklausās pietiekami interesanti un arī pašam gribas nedaudz atbrīvoties un aizmirst par ekšiem, kuri tikko kā ir cauri, iešu labprāt puisis piekrita.

[Pūķēns Sāra]

Man ir desmits biļetes. Viņš pasmaidīja. Jāsaka, ka par biļēšu trūkumu es nevaru sūdzēties, bet domāju, ka varēsim kādu paņemt vēl līdzi, lai nebūtu divatā. Piemēram viņas Viņš norādīju uz Mias un Līvas pusi, Kā arī pārējos, jo ja vajadzēs varēšu dabūt vairāk. Viņš neapzināti izlaida roku caur matiem un novērsa skatienu no Mias. Bet visā visumā mums vēl jāatbrauc atpakaļ no ekskurijas, ko lai zina, ko mēs tur sastapsim un redzēsim. Viņa balsī bija jūtama izsmiekla pieskaņa.

[gone away]

Draugs pamāja Nu, varēsim tad paņemt kādu līdzi viņš piekrita un nodomāja ekskursija izklausās būt pietiekami aizraujoša. Ceru, ka es nekļūdos. Un kur ir tas sasodītais autobuss?

[Margo]

Tad vēl redzēsim, kurš kliegs! Grēta smaidot bija noteikusi, pirms Mišels bija sācis runāt ar draugu.
Meitene atņēma citu svaicienus un tad pievērsās Asperam, bet nepaspēja atbildēt, kad puisis jau runājās ar draugiem.
Sveika, Līviņ! Grēta jautri uzsauca, kad ieradās meitene.
Kabatā iepīkstējās meitenes telefons. Aizgriezusies no visiem Grēta izņēma to no kabatas. Bija atnākusi SMS.
Meitene to apskatīja:
Patiešām piedod Grēta, bet starp mums nekas vairāk arī nebija. Mēs esam tikai draugi, tāpēc iztiec bez greizsirdības scēnām, labi? Matīss
Smaids no meitenes sejas pazuda.
Meitene uzreiz nobloķēja taustiņus un agresīvi iebāza telefonu atpakaļ kabatā.
Nekas veirāk?viņa dumpojās un nopūtusies, atkal izmocīja smaidu, pagriezās pret pārējiem.
Garstāvoklis bija sabojāts.

[josephine]

Žozefīne savā mierīgajā gaitā devās uz skolu, ik pa brīdzim dziļi ieelpojot svaigo gaisu un pametot acis uz spoži zilājām debesīm. Perfect, nodomāja meitene un plati pasmaidīja. Šī jau atkal bija tā reize, kad viņa nespēja izteikt vārdos to cik labi jutās.
Kājās Žozefīnei bija botes un platas pelēkas un baltas aizsargkrāsas bikses ar daudz kabatām, plata brūna josta un augšā melns topiņš. Mati, kā jau lielākotiess, vaļā.
Drīz vien jau Žozefīne bija nonākusi skolas pagalmā, kur jau bija savākusies lielākā klases daļa. Meitene piegāja klāt jautrajam bariņam un pasveicināja audzinātāju: Sveiki skolotāj! Tad pievērsās visiem pārējiem: Sveiciens visapkārt! Žozefīne priecīgi visus pasveicināja, tad mazliet paliekusies uz labo sānu, no bikšu kabatas, kas atradās pie ceļgala, izviska telefonu, uzmeta tam ašu skatienu un ieslidināja to atpakaļ kabatā. Autobusam jau kuru katru brīdi vajadzēja būt klāt. Tad Žozefīne izvilka pierakstu blociņu no savas melnās somas, un kā jau ierasts, kaut ko tur uzskribelēja. Tad aši aizcirat blociņu ciet un iemeta to atpakaļ somā.

[.kreizī.]

Sveika Žozefīne! Skolotāj, ilgi mums tas autobuss būs jāgaida? Mia nepacietībā degdama jautāja. Viņa ieraudzija Žozefīni kautko rakstām. Kā vienmēr... Tā, cerams ka dzert neizbeigsies... Mia nodomāja, un ielika somā roku, izķeksēja no tās telefonu, un ātri vistīrākajā garlaicībā, uzspieda īzziņu draudzenei.
Čau! Ko labu dari? Es tagad stāvu svelmē un gaidu to nolādēto autobusu. Mia. Mia aizsūtīja īsziņu, un telefonu ieslidināja somā.

[Darka]

Uuuu.... Fotogrāfēt? Labs! Līva sāka plati smaidīt un starp zobiem kaut ko teikt. Šitā būs labi. Viņa centās atdarināt modeli, kurām bija tik nebadisks smaids, ka meitene to vienmēr izsmēja.

Vai tik es kaut ko nedzirdu par kādu koncertu? Lī pagriezās pret puišiem, dzirde viņai bija fascinējoši laba. Varbūt es varētu no Tevis atpirkt vienu biļeti un braukt ar Jums, jo man vēl nav tiesību. Meitene jau puss gadu lika bet vēl nenolika.

Chau Grēt! Ši meitene bija viena no labākajām meitenēm klasē, tā uzskatīja Līva, tamdēļ centās uzturēt draudzīgas attiecības'Kas noticis? Nevarēja nepamanīt, ka meitene noskumst.

[.kreizī.]

Mia iesmējās par īvas fotomodeļu atdarināšanu. Līv, ne jau tā es to biju domājusi. Mia pavērsās uz puišu pusi. Par kādu koncertu jūs runājat? Mia abus nopētīja, un pasmaidīja.

[Margo]

Kā?Grēta noteica, it kā nekas nebūtu noticis, saraukusi seju.Nekas!!!
Viņa smaidīja kā saulstariņš, taču patiesībā sirdī bija rūgtums, ka Matīss varēja tā izdarīt.
Un kā tev ar mistiku?Grēta izšāva, lai saruna novirzītos no šīs tēmas.Varbūt kāds varēs ierakstīt mūsu kliedzošo duetu?jau skaļāk, lai puisis varētu to dzirdēt, noteica un smaidīja.

[Ného]

Isidors garlaicības mākts nosēdās zālītē kā meditējot. Tad viņš izvilka no somas ūdens pudeli padzerties, pēc tam iemetis to somā, uzsauca pārējiem - Nu ko, negribat pakliedēt šo garlaicību, līdz autobus atvilksies? Varbūt kāds vēlas kādu kāršu partiju uzspēlēt? - puisis galvenokārt to bija adresējis sev tuvāk esošajam Asperam, Artūram. Tomēr tas tika teikts tik skaļi, lai arī tālāk esošās meitenes to dzirdētu.

[Snorkes Jaunkund...]

Nana stāvēja uz skatījās saulē. Viņa šodien jutās dīvaini nesaprasta un nomākta. Meitene nesmaidīja, un paberzēja acis. kāpēc viņš tā dara? Es reizē esmu dusmīga un bēdīga viņa skumji nodomāja un novērsās no saules, tagad skatoties kaut kur tālumā.
Meitene šodien bija nerunīga un no klasesbiedriem diezgan izvairīga. Tikai tad kad Isidors teica to par kārtīm, meitene apgriezās un piegāja pie puiša. es gribu uzspēlēt kārtis ar tevi. meitene teica, un nometās viņam blakus uz ceļiem.

[Pūķēns Sāra]

Nu lūk nevajadzēs pašiem jautāt, visi jau tā pat dzirdēja. Viņš jautrā balsī vēl noteica Arturam un tad pievērsās Miai un Līvai. Dzirdēji pareizi Līviņ. Viņš jautri pasmaidīja. Mēs runājām par koncertu, kurš notiek otardien, ja jūs gribat varat nākt līdzi tāpat. Biļetes man ir pietiekami un neesmu tādā gravā, lai skaitītu katru santīmu. Viņš pievērsās pārējiem. Ja kāds grib nākt kopā ar mums otardien uz koncertu, tad esat laipni aicināti. Viņš pagriezās pret skolotāju. Jūs arī skolotāj.
Mišels apsēdās otrā pusē Isidoram. Domāju, ka šoreiz tev ļaušu izpildīt solo. Viņš teica Grētai, Bet tikai šoreiz. Viņš rezgalīgi piemiedza ar aci un pievērsās tiem, kuri sēdēja zālīte. Tā, ko spēlēsim? Zoli? Viņš palūkojoās uz Nanu, kas sēdēja otrā pusē, Tu šodien tāda nerunīga, vai nevēlies braukt ekskursijā vai arī vienkārši neizdevies rīts?

[.kreizī.]

Koncerts.... Es varbūt iešu. Ja ņemsiet līdzi. Pēkšņi Mia sacīju, un pasmaidīja. Viņa atspiedās pret kādu koku, un novēroja zālītē sēdošos. Pēkšņi iepīkstējās telefons. Mia ātri izlasīja SMS ar šādu tekstu- Tādā svelmē? neapskaužu! Ok, es tagad nearu, sēžu kino, veiksmi! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Laura. Mia pasmaidīja, un ilika telefonu somā.

[Snorkes Jaunkund...]

Nana izlauza skumju smaidu. Neizdevies rīts. viņa klausījās ko Isidors saka par otrdiena koncertu un jautāja: kas par koncertu? kas uzstājas? un vēlreiz paberzēja mazliet piesarkušās acis. Es nemāku zoli. viņa ir grūta. man gan tētis mācīja, bet es neko nesapratu. varbūt kaut ko vieglāku? cūkas, acīti? meitene teica.

[Pūķēns Sāra]

Kā tad tā, neizdevies rīts? Mišels painteresējās, Uzstājas kaut kāda grupa no Amerikas, iesilda mūsējie un vēl pāris no kaimiņvalstīm, bet dažkārt nav galvenais, kas spēlē, galvenais ir tas, kas tev pa publiku apkārt. Viņš pasmaidīja platāk. Piemērām kā jūs, Viņš norādīja uz pārējiem stāvošiem. Vai arī tu.

[Snorkes Jaunkund...]

Nana paraustīja plecus. nejauks atgadījums ar tēti. viņa atbidlēja Mišelam. svarīgāka publika? Vai tad ne grupa? meitene mazliet iesmējās, tācu šie nebija viņas jautri smiekli, izklausījās, itkā viņa tos izspiestu lai tikai izklausītos,ka viņai tas tiešām liekas smieklīgi, un Nana atkal sadrūma.
Nu, tad ko spēlējam?

[Pūķēns Sāra]

Kas tad notika? Vai negribēja laist? Viņš ziņkārīgi prasīja, bet tad saprazdams, ka uzdod pārāk privātus jautājumus mazliet sakaunējās. Atvaino, pārāk aizrāvos ar... nu tu jau saproti. Viņš paraustīja plecus. Negribēju uzdod tik privātus jautājumus. Viņš apgūlās uz muguras un raudzījās zilajās debesīs. Bet protams, ka ir svarīgāki cilvēki, kas tev ir apkārt. Mūziku tu vari ignorēt, ja tā ir neciešama, bet cilvēkus sev apkārt... īsāk sakot ir daudz grūtāk vienkārši atpūsties, ja tev apkārt ir neciešami radījumi. Viņš pagrieza galvu uz Nanas pusi un mazliet pašļūca uz aizmugri, lai aiz Isidora muguras varētu saskatīt Nanas seju. Tu laikam esi ļoti sabēdājusies. Viņš klusām teica, tā lai to dzirdētu tikai Nana, Tavi smiekli parasti ir daudz priecīgāki un dzidrāki.

[.kreizī.]

Mia nožāvājās, un apsēdās zālītē. Viņa paskatījās uz Nanu. Laikam kautkas nav kārtībā... bet nepiesiešos jau...

[Snorkes Jaunkund...]

Nana iekoda lūpā. Laikam mazliet par stipru, jo gar lūpu noritēja asins lāsītes, ko Nana tūliņ notrausa. Nē, viss kārtībā. Nu, man notika neliels strīds ar tēti par vieu lietu. Bet tas nebija saistībā ar skolu.
Njā, tā jau laikam ir, bet man ja godīgi ir vienalga, kādi apkārt cilvēki, galvenais ka pazīstami.
Nana ieskatijās Mišela acīs un tikpat klusām atbildēja. Jā, laikam jau. Man nepatīk, kad tētis dzer. un acumirklī viņa piešāva roku priekšā mutei, un nosarkusi, drūmi blenza zemē.

[Darka]

Meitene uzlūkoja Mišelu, kurš dāsni "dalija" biļetes pa labi un pa kreisi, meitene nedaudz piesarka ka bija iejaukusies sarunā, bet tik ļoti nemanāmi, ka sārtums no sejas drīz vien nozuda.

Jā, galvenā ir kopānija, jo ja grupa būs briesmīga, bet kompānija kā šī, tad viss pasākums noteikti izdosies. Meitene piemiedza ar aci. Īsti nevarēja saprast kāda iemesla pēc viņa to darīja, bet tas tika paveikts. Viņa pati par savu rīcību apstūlba un pakratīja galvu. Kad citi sasēdās lai spēlētu kārtis, Līva nosēdās aiz muguras Nanai. Spēlēt kārtis viņa pašlaik nevēlējās, bet atbalstīt kādu - šoreiz Nanu, nebija ne kas pretīm.

Nana, es Tevi atbalstīšu!!!! Rokas tika uzliktas uz meitenes pleciem it kā tos masētu kā boksera trenere. Patiesībā, Līva ar kārtīm nespēlēja pārāk bieži, drīzāk viņa ar tām zīlēja. Ne velti viņas Zinātniski Pētnieciskais Darbs (ZPD) bija par tēmu zīlēšana.

[Pūķēns Sāra]

Viņš nepievērsa nekādu uzmanību Miai, kura arī bija apsēdusies zālītē un tas bija ļoti dīvaini, jo šāda parādība ir ļoti reta, bet šobrīd viņa prātu nodarbināja, kas cits. Viņš lūkojās uz Nanu, viņa bija nosarkusi un skatījās zemē. Hmm... Viņš klusiņām teica, pēc tam ieturēdams mazu pauzi, un klusām turpināja. Nav par ko kaunēties, Nana. Tu neesi vainīga, ka tā ir. Mišels mazliet saminstinājās, bet tad turpināja. Galvenais, ka tu neej viņa pēdās un tas mani no sirds priecē.
Viņa skatiens pievērsās Līvai, kura jau bija iekārtojusies Nanai aiz muguras, bet viņš tikai viņai uzsmaidīja un apsēdās taisni zālītē. Šobrīd viņa domas klejoja, kur citur.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 12.11.2006 15:30

[Darka]

Visu šo gadu laikā, Līva nebija pamanījusi, ka Mišels ir tik iejūtīgs. Lai gan nu tas tā pat nepārsteidza, jo katrs, pa šiem gadiem bija paspējis attīstīties kā persona, kura dzīvē viennozīmīgi tālu tiks, jo šo klasi nespēja apturēt ne viens, pat ne atšķirtība. Tā vismaz uzskatīja Līva.

Jā, Nana, galvenais, ka esi ar mums te un tagad, galvenais, ka Tu esi Tu. Meitene rokas apvisa ap kaklu un apskāva meiteni no mugurpuses,pēc mirkļa atkal atliekot rokas uz pleciem kā trenere.

Un nu vai sāksies tā spēle? Bija jāmaina tēma, noteikti Nana to arī vēlējās.

[josephine]

Žozefīne atgūlās zālē netālu no bariņa, kas taisījās spēlēt zolīti. Viņa reiz mācījās spēlēt zolīti, bet bez redzamiem panākumiem, tādēļ šī kāršu spēle atstāja viņu stipri vienaldzīgu. Meitenei patika vērot, kā cilvēki spēlē kārtis, bet reti kad patika to darīt pašai. Žozefīnes skats viegli slīdēja pār klasesbiedru pulciņu un apstājās pie Artūra zaļajām acīm. Klasesbiedri jau bija pieraduši pie tā, ka meitene nebaidījās nevienam skatīties acīs, jo viņa to darīja ļoti bieži. Viņai patika skatīties cilvēkiem acīs, jo tās mēdza pateikt daudz vairāk, nekā pats cilvēks būtu gribējis atklāt. Kā reiz savā dzejolī rakstīja: "...acis taču melot nemēdz..."

[Margo]

Grēta atsmaidīja puisim un tad atkal atgirezās savā sapņu pasaulē, tikai pāris vārdus dzirdēdama par kārtīm un koncertu.
Tas Matīss...viņa pukojās.Es viņu pametu, ne viņš mani...
Pēkšņi atkal somā iepīkstējās telefons.
Neatbildi? Gribi, lai es palieku greizsirdīgs? Nu gan... Neizdosies.
Tā atkal bija SMS no Matīsa.
Ko viņš no sevis iedomājas! Es vispār par viņu domāt ne negribu!viņa bija pārskaitusies.
Pēdējais salmiņš.
Grēta izslēdza telefonu un ar dunku iegāza to atpakaļ mugursomā. Viņa atkal saņēmās un izmocīja smaidu, taču tālāk par domu, par Matīsu tikt neizdevās.

[Snorkes Jaunkund...]

Paldies jums! Jūs tiešām esat labi draugi un klasesbiedri. Nana tagad pasmaidīja īstu un platu smaidu. Viņa sajuta, ka Līva no aizmugures viņu apskāva un Nana dzidri iesmējās. Cik labi, ka man ir šādi draugi.
Nu, tad ko īsti spēlējam? meitene plati smaidot jautāja.

[Ného]

Te kāds piedāvāja zoli. Kurš dalīs? - Isidors izvilka kārtis no somas un turot izstieptā rokā piedāvāja pārējiem.

[Pūķēns Sāra]

Nedomāju, ka būtu jēga spēlēt zoli. Nana nemāk un citi arī diez vai gribēs, labāk uzspēlējam, ko vieglāku. Mišels pat nepaskatījies uz Isidora pusi atbildēja un veikli pagriezies, paņēma savu somu. Mazliet parakādamies pa to, viņš izņēma bloknotu un pildspalvu. Citiem tas varētu likties ļoti dīvaini, bet piemēram kā Arturam, to vajadzētu saprastas bez lieliem pūliņiem. Mišels vēlējās pēc skolas beigšanas iet uz Diplomātu skolu un sekot tēva pēdās, bet pirms tam izziet mazu apmācību juridikā, kurā viņš jau tagad nebija nekāds muļķis, tādēļ viņš pieraksīja katru apšaubāmu lietu un ideju, to pēc tam izanalizēja un centās viņu argumentēt vai oponēt.

[Ného]

Nu tad nekas neatliek kā ātri izspēlēt dažas partijas veco labo duraku. Jeb jums kas cits liekas tagad piemērotāks? - Isidors sāka jaukt kāršu kavu, tikām skatoties ko teiks pārējie un ko atkal Mišels tur taisās pierakstīt.

[Hikari]

Skolotāja garlaikoti ielūkojās pulkstenī Nu kur gan tas autobuss kavējas? viņa skaļi sacīja un kā uz burvju mājienu no ielas stūra izbrauca neliels buss, tas bija domāts tieši attiecīgajam braucēju skaitam. Autobuss bija vienstāvīgs, nekādu dižo ekstru. Piebraucis pie pulciņa,buss apstājās un tā durvis atvērās-pa tām ārā iznāca draudzīga izskata šoferis un pasveicināja ceļiniekus Piedodiet, ka aizkavējos, satiksme šajā laikā nu gan ir nelāga vadītājs sacīja un uzsmaidīja skolotājai. Bet nu visi varat kāpt iekšā, pēc piecām minūtēm brauksim vīrietis sacīja un pats, izņēmis no kabatas cigarešu paciņu, pagājās nostāk un uzsmēķēja.
Skolotāja pagriezās pret saviem skolēniem un pamāja ar galvu uz autobusa pusi, sakot Nu tad beidzot, visi varat kāpt iekšā, labāk nekavēties, mums vēl krietns gabals jābrauc

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 13.11.2006 01:21

[josephine]

Žozefīne, daudz neprātodama, iekāpa autobusā un ieņēma savu mīļāko vietu - labajā pusē, sēdvietu pirms aizmugurējās rindas, pie loga. Meitene noņēma mugursomu un nolika to sev pie kājām. Izvilkusi no tās savu blociņu, viņa to rūpīgi pāršķirstīja, šo to pārslasīdama.

[gone away]

Arturs pasmaidīja- nu tad beidzot autobuss bija klāt. Puisis iegāja iekšā un secināja, ka vietu ir tieši tik, cik viņu pašu. Atradis sev kādu piemērotāku vietu aizmugures daļā, puisis iekārtojās. Savu somu viņš uzlika sev uz ceļiem.

[Eņģeļu gūstekne]

Šarlote kā vienmēr kavējās. Viņa atnesās uz vietu kur bija ieradušies visi klasesbiedri un naivi pasmaidīja. Ak, nestāstiet es zinu, ka jau atkal esmu savā elementā. Meitene iekāpa autobusā līdz ar pārējiem klasesbiedriem visiem jautri uzsmaidīdama. Nestāstiet man,ka vajag pieslēgt internetu. Tas bija Auroras teiciens kad viņa bremzēja visu gaitu. Bet šķiet,ka neko daudz nēesmu nokavējusi. Spilgtie rozā dredi kā vienmēr bija sasieti biezā jo biezā bizē. Rozā acis izstaroja prieku.

[Hikari]

Kad liela daļa skolēnu jau bija sakāpuši autobusā, arī skolotāja iekāpa tajā un uzlūkoja Šarloti Priecājos vismaz, ka galīgi nenokavēji, varētu teikt, ka ieradies pēdējā mirklī skolotāja pasmaidīja un iekārtojās autobusa priekšgalā pavisam tuvu šofera vietai.

[Eņģeļu gūstekne]

Ak, varat nestāstīt. Kavēšanās laikam ir kļuvusi par manu zīmolu. Šarlote iesmējās un iekārtojās ērtāk. Kā jau vienmēr starp puišiem. Melnie šūzi kā vienmēr izskatījās ideāli neskatoties uz to, ka meitene bija diezgan ekstrevaganta un pat varētu teikt meitenīga.

[.kreizī.]

Mia iekāpa autobusā, un apsēdās starp puišiem, kā vienmēr. Viņa nolika mantas un paskatījās uz apkārtesošajiem.

[rudo lapu vilcēn...]

Aspers veikli iekārtojaš vienā no aizmugurājajiem autobusa soliem, gatavs jebkādām aktivitātēm, kas varētu norisināties brauciena laikā. Mugursoma tika uzmanīgi iestū'ķēta zem krēsla.
Atkal iztaisnojies, viņš priekā dzirkstošām acīm peivērsās paŗējiem klasesbiedriem.

[Eņģeļu gūstekne]

šarlote kā parasti to mēdza darīt atspieda galvu pret blakus sēdošo puisi Asperu. Viņai tā bija ērtāk. Meitene joprojām smaidīja tikai tagad iemesls bija mūžīgā aizmāršība kas tā vien nevēlējās atkāpties no meitenes. Ko tik uzmanīgi nobāzi somu? Atkal taisies ar mums visiem kopā "kvasjīt"? Aurora iesmējās un arī savu pleca somu nobāza kaut kur dziļi krēsla padibenē.

[Darka]

Acīs bija paties prieks par to, ka beidzot autobus bija ieradies un ka šoferis ir tik draudzīgs pēc sejas.

Nemaz nerunājit par satiksmi, pirms pārs minūtēm uz sliedēm pusstundu bija noplīsis vilciens, tas bija murgs... Meitene noskurinājās, patiesībā jau tas nebija murgs, ar Rolandu pat tādā situācijā nebija garlaicīgi. Drīz vien viņa pievienojās pārējiem autobusā, vēl pamanīdama Šarloti, jeb kā viņa viņu dēvēja - Rožgalvīti.

Sveika, Roža. Par rožu viņa tika saukta, jo rozā krāsa meiteni padarīja spilktu, līdzīgu sarkangalvītei, bet tomēr tā bija Rozgalvīte, bet tas vārds neskatēja labi, tāpēc sanāca vien Rožgalvīte, jeb saīsinot pavisam - Roža.

Tā,kā aizmugurējais sols, jau gandrīz bija aizņemts Līva nedaudz apstūlba, lai atrastu vietu, kur sēdēt.

Un kur lai es palieku?

[Margo]

Arī Grēta lēni iekāpa autobusā.
Viņa uzmeta acis pārējiem un aizspreukusies garām savai klasesbiedrenei, kas nevarēja atrast sev vietu apsēdās solā, kas atradās pirms pirmspēdējā.
Meitene apsēdās loga pusē un nolikusi mugursomu sev blakus viņa vērās sapņaini ārā pa logu.
Viņa nekādīgi nevarēja beigt domāt par Matīsu.
Tas ir pilnīgs murgs!viņa sevi lādēja.
Meitene nopūtās un turpināja vērties pa logu.

[Ného]

Isidors pievienojās saviem klasesbiedriem autobusā, kas nu beidzot bija atbraucis. Žēl gan, ka nesanāca uzspēlēt kārtis, bet tas vēl priekšā.
Izlavierējis pa eju starp dažām klasesbiedreņu kājām, kas no krēsliem kārās pāri paroceņiem ejā, un arī somām viņš nonāca pie brīvas vietas pie loga autobusa pakaļējā daļā. Labi iekārtojies un uzkarinājis savu somu uz pretēja krēsla galvas atbalstītāja, Isidors izvika savu mp3 atskaņotāju un ieslīga mūzikas skaņās - tā jau bija kļuvusi kā tradīcija, kā rituāls, vienmēr pirms autobuss atiet no sava ceļa sākumpunkta un ceļa sākum daļā klausīties mūziku, lai varētu nomierināties, atpūsties.

[.kreizī.]

Mia paskatījās uz Isadora atskaņotāju, un pasmaid;ija. Viņa savējo bija paņēmusi, bet atagad negribējās klausīties.

[Margo]

Grēta pameta skatu uz Izidora pusi, kas klausījās MP3. Varēja sadzirdēt pavisam klusu mūziku.
Vajadzēja iztraucēt no...viņa sūrojās, bet tad atskārta, ka ir visai jauki, ka kāds aizvedinājis prom no domām par puisi, kurš "pats uzprasījās".
Atkal viņš! noknakstinājusi ar mēli viņa pgriezās pret logu un atkal iegrima ainā.
````...viņa klusi nomurmināja.

[Ného]

Isidoram austiņās skanēja Hovarda Šora komponētā mūzika, kas bija paredzēta Gredzenu pavēlnieka filmai. Tā bija viena no viņa mīļākajām nomierinošajām mūzikām. pamazām puiša galva sāka klanīties un pēc brītiņa jau ar klusu būkšķi atsitās pret autobusa loga stikla.

[rudo lapu vilcēn...]

Puisis nedaudz sagrozījās, ļaujot Šarlotei iekārtoties ērtāk.
Tāpat vien. pusis pasmaidīja par meitenes jautājumu. Ja pārāk daudz gribēsi zināt, ātri veca paliksi. viņš viegli iesmējās, peiskardamies meitenes degungala.
Tad pievērsies logam, viņš brīdi vērās laukā. Kaut kur aizmugurē cauri balsīm bija dzirdama klusina'ta mūzika. Tās avots puisim bija nojaušams.
Atkal peivērsies autobusam, viņš vigli ar brīvo roku paraustīja Grētu aiz kadas matušķipsnas.
Hei, Grēt, ko tu tik drūma? Laiciņš paŗāk jauks? viņš viegli apvaicājās preikšā sēdošajai meitenei.

[Hikari]

Ismēķējis savu pirmsceļa cigareti, autobusa šovefirs iekāpa iekšā un uzlūkoja skolotāju Nu, vai visi ir ieradušies? Vai varam doties ceļā? viņš jautāja.

Skolotāja palūykojās apkārt un likās, ka visi ir sakāpuši. Tapēc viņa pamāja un sacīja Dodamies

Autobusa durvis aizvērās un tas lēnām sāka kustēties uz priekšu, pēc kāda brītiņa tas jau bija izbraucis uz ielas un tālāk- uz šesejas un klases ceļš sākās.

[Pūķēns Sāra]

Mišels pēdējā brīdī paspēja ielekt autobusā un pie sevis klusām nolamājās, kad autobuss sakustējās, jo no negaidītās kustības nokrita līdzi pavelkot Līvu. Atvaino. Viņš uzsmaidīja meitenei, kas bija nogāzta blakus. Tu nesasities? Viņš diez gan norūpējies viņu nopētīja un tad apsēdās, pasniegdams viņai roku, lai arī viņa apsēžas viņam blakus. Liekas vietu izvēle nav vairs nekāda lielā. Viņš vīlies atklāja, bet tad pasmaidīja, Bet man ir laba ideja. Viņš paņēma somu un izvilka no tās sīki salocītu segu, kaut kādā veidā iemanījies to izklāt pa šaur eju, iekārtojās uz tās. Vai vēlies pievienoties? Šādi izgājieni no Mišela puses nebija nekāds jaunums, cilvēkiem no malas likās, ka viņš vienkārši ir izlutināts zeņķis un tādēļ dara šādas lietas, bet cilvēki, kas pazina viņu tuvāk vienkārši zināja, ka šādas lietas ir viņa garā un ja viņš atnāktu uz skolu pidžammā, tas nebūtu nekāds pārsteigums, kur nu vēl šāds sīkums

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 14.11.2006 17:58

[Eņģeļu gūstekne]

šarlote iesmējas par Līvas teikto. Lī, Tu varētu beigt mani saukt tai krievu žargonā? Es zinu, šīs iesaukas pirmsākumus, bet man jāatdzīst šis nix naw diez ko glaimojošs. Meitene pasmaidīja arī par Aspera teikto. Netēlo paipuisīti, jaunais cilvēk. Pareizais mums atradies. Šarlote sacēla kājas gaisā un atspieda pret priekšējā krēsla atzveltni tādejādi sapurinot priekšā sēdošo. Tad nāca apjausma, ka kāds no klasesbiedriem ir palicis nenoliedzami kluss. Šarlote kā uz burvju mājienu apgriezās uz riņķi joprojām daļēji atspiedusies Asperam un pacēlusi roku iebakstīja Isidoram degunā pirkstu. Muļķīgas, neadekvātas rīcības bija tik pat parasta lieta kā skrituļslidošanas maratons, vai rosola mētāšanās sacīkstes skolas gaiteņos.Kad viņa bija sakairinājusi puiša degunu, ar klusiem nejaukiem smiekliņiem Šarlote atgriezās iepriekšējajā pozīcijā un atkal jau kārtīgi iekārtojās puisim azotē. Mišelam viņa tikai piemiedza ar aci, jo puisi pazina pietiekoši labi lai nešaubītos par to, ka tas ko viņš dara ir pilnīgi normāli. Kā nekā 10. klasē abi jaunieši bija stundu laikā sēdējuši apakšveļā bez jebkādiem kompleksiem, tā teikt prikola pēc. Un skolotājiem jau arī nebija ko teikt.

[Snorkes Jaunkund...]

Nana pēdējā iekāpa autobusā, bet palika mulsi stāvam, visi jau bija iekārtojušies, un tāpēc Nana paraustīdama plecus apsēdās blakus aizmigušajam Isidoram.
Meitene kādu brīdi vienkārši aplaida skatienu pār klasebiedriem. Pat ar klasebiedru atbalstu, Nana jutās diezgan nožēlojami.
Nu, kāpēc viņš tā dara? meitene noskumusi prātoja, un tad no somas izvilka ļoti biezu žurnālu-mangu, kas bija japāņu valodā. Nana to mācēja diezgan labi, tāpēc bieži lasīja mangas.
Viņa ērtāk atlaidās krēslā un iegrima zīmētajā pasaulē.

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 14.11.2006 19:06

[Ného]

Isidors peldēja miera un svētlaimes virpulī, bet pēkšņi viņš strauji tika pamests te uz vienu pusi, te uz otru, un tad pār degunu pārbrāzāssadursmes vilnis, it kā kāds būtu viņam pa seju iesitis.
Puisis pamodās, nekas biesmīgs nebija noticis, viņš vēl atradās krēslā un ausīs skanēja nomierinošā mūzika. vienīgi, kas bija mainījies, bija tas, ka autobus jau brauca un blakus viņam bija apsēdusies Nana.
Isidors iekārtojās kārtīgi krēslā un novilcis austiņas jautāja meitenei - Kas te notikās, vai mēs bijām kādā grambā iebraukuši, man likās, ka es degunu kaut kur atsitu?

[Eņģeļu gūstekne]

Šarlote pielika mutei priekšā roku un sāka nevaldāmi smieties. Viņa dzirdēja Isidora teikto. Jā šeit autobusā gan notika kāda nejauka sadursme starp manu pirkstu un tavu degunu. Meitene smējās tā, ka rozā acīs sariesās smieklu asaras. Tu esi smieklīgs Is'... izņēma biezo matugumiju no matiem ļaujot drediem brīvi pārkrist pār pleciem.

[Ného]

Ak, tu, - Puiša balsī skanēja neviltoti samākslots naids - Ka, ķeršu.... - isidors pārliecās pāri krēslam un uzklupa meitenei sākot bužināt viņas matus - Es neesmu smieklīgs, tikai nesaprasts - viņš sāka skaļi smieties - toties tu tagad izskaties jocīgi.