Kas muus vada?, nezinja Opcijas

[Melleņu kamenēns]

man ienaaca praataa viena taada doma.vai viss kas notiek ir jau ieprieksh paredzeets un zinaams?vai ir kaads par mums augstaaks speeks kas muus visus kontrolee un vada?vai muusu vaiksmes un neveiksmes ir atkariigas no planeetu nu zvaigzhnju staavoklja???
kaa juus domaajat?

[shocked mouse]

nezinu...es dazzreiz domaaju kaa buutu ja es riikotos taa nevis taa utt. Man shkjiet ka taadaas noziimiigaakas leitas jau varbuut ir ieprieksh saplaanotas bet taadaas nenoziimiigaas leitaas cilveeks pats izlemj ko dariit.

[whitegirl]

Es domaaju ka katrs solis ko speram, katrs leemums ko pienjemam maina to kas muus sagida priekshaa, bet es ticu arii tam ka ir kaads tur augshaa, apakshaa vai te pat liidzaas kas liek mums priekshaa skjeersljus un arii taadaa veidaa mainot muusu naakotni - atkariibaa no taa kaa mees to shkjeersli paarvareesim... Bet taa faktiski katra cilveeka dziive ir vinja pasha rokaas... Tu izlem vai pie gaajeeju paarejas paarbaudiit vai kaada mashiina brauc, vai arii iet parii bez skatiishanaas un varbuut taadaa veidaa izprovaceejot savu naavi. Tu pats izlem vai iet prieka peec un lekt ar parashuutu, ar iespeeju ka vinjsh neatveersies, vai arii palikt maajaas un lasiit graamatu kas tev vareetu paliidzeet gariigi.
Katrs izlem savu likteni, bet ik pa bridim ir kaads, vai kaut kas kas paliidz, vai arii pagruuzh...

[iewela999]

Es domaaju, ka mees pashi izdomaajam ko dariisim riit un ko ne... Es domaaju, ka nekas nav izdomaats, bet gan mees pashi domaajam... nekas nav izlemts!!! Ja vada tad tikai un viniigi Dievs

[Grims]

Principā jā - viss kas notiks ir jau iepriekš paredzams... teorētiski. Ir tāda lieta kā teorija par visu. Tā kā visa matērija pakļaujas konkrētiem likumiem (no kuriem visi gan vēl nav izpētīti), tad teorētiski ir iespējams aprēķināt, ko katra elementārdaļiņa darīs un attiecīgi kur tas novedīs.
Praktiski tas protams nav un nebūs iespējams.

Kas attiecas uz astroloģiju... lai nopietni ticētu tam, ka akmens bluķi un gāzu sakopojumi, kas pārvietojas kosmosā n gaismas gadu attālumā no mums, var kaut kā ietekmēt, to, kad divi cilvēki uz zemes sastrīdēsies, vai kādam nodegs māja, ir jābūt galīgi stulbam.

[Adē]

Cilvēkam kopš seniem laikiem ir raksturīgs misticisms. IMHO pārliecība,ka viss jau iepriekš ir paredzēts ir tikai savu kļūdu attaisnošanas veids un nekas vairāk. Es kļūdijos,aj,es neesmu vainīga,vainīgs ir Saturns,jo viņš,```` tāds,bija opozicijā ar mēness fāzi.
Varbūt tiešām ir kāds augstākais spēks (liktenis) un kaut-kas ir izlmets. Bet cilvēks ir pats savas dzīves saimnieks un izvēle pieder viņam. Vienmēr ir iespējams kko manīt!

Šo rakstu rediģēja Adē: 26.03.2006 12:18

[Roviela]

Nē. Ļoti tuvu uz priekšu var šo un to vispārīgu paredzēt, bet tālāk nevar. Pat Good ol' Grim pieminētā teorētiskā iespēja visu aprēķināt (determīnisma teorija, ja pareizi atceros), neko nedod. Ir jau pierādīts, ka nav iespējams aprēķināt elementārdaļinu konkrētu atrašanās vietu. Ir varbūtības. Te sanāk runāt par varbūtībām.
Ir tāda lieta kā vispārējā, ilglaicīgā statistika. Piemēram, ir skaidri zināms, cik cilvēku nomirst gadā tādas vai citas vainas dēļ. Precīzs skaitlis, kurš aptuveni tā piepildas gadu no gada. Daudz kam ir tādi cipari. Bet tas neko nedod, ja iet runa par kādu konkrētu cilvēku. Neviens nevar pateikt, vai konkrētais cilvēks šajā gadā būs šajā ciparā vai nebūs. Varbūtība šajā skaitlī iekļūt katram cilvēkam ir savādāka. Ja cilvēks visu laiku pavada mežā, diezin vai viņš nokļūs ailītē - uzkrita ķieģelis uz galvas. Toties viņam ir lielāka varbūtība nokļūt ailīte - uz galvas vētras laikā uzkrita koks. Un tā ar visu.
To izsaka šāds citāts (aptuvens): "Mātei Dabai nav lodes ar tavu vārdu virsū, toties viņai ir tūkstošiem ložu ar uzrakstu "Tiem, uz ko tas varētu attiekties"".

[Svivens]

Principā jā - viss kas notiks ir jau iepriekš paredzams... teorētiski. Ir tāda lieta kā teorija par visu. Tā kā visa matērija pakļaujas konkrētiem likumiem (no kuriem visi gan vēl nav izpētīti), tad teorētiski ir iespējams aprēķināt, ko katra elementārdaļiņa darīs un attiecīgi kur tas novedīs.
Praktiski tas protams nav un nebūs iespējams.

Arī teorētiski nav iespējams. 19.gs. beigās uzskatīja, ka visu var aprēķināt zinot kaukādus likumus un lietu pašreizējo stāvokli. Tas saucās determinisms. Bet tad atnāca kvantu mehānika, nenoteiktības princips un stipri izmainīja mūsu priekšstatus, ko Roviela, jau piemināja. Unlabi vien ir, ka tā.

[Kas_i_tas]

Lai gan tīra pārliecība mani nav pārņēmusi, teikšu, ka ticu, ka viss, kas ar mums notiek ir atkarīgs no mums pašiem vai arī no cilvēkiem vis apkārt un dabas procesiem.

Taču pilnīgai pārliecībai traucē viena niecīga lietiņa - kādēļ gan lielīgie cilvēki bieži atraujās un cilvēki, kas citiem dara pāri saņem to pašu, ja ne pat vairāk atpakaļ? - Pieļauju, ka arī šie notikumi nav atkarīgi no kaut kāda 'augstākā gara', bet tikai no apkārtējiem un apkārtnes!

[Džozefīne]

nu,varbūt. es agrāk kad biju vēl galīgi sīka,,domāju,,ka visus cilvēkus vada tā kā mazas meitenes ar lellēm spēlējas. nju-ko tās meitenes grib lai viņas dara, to arī darīs. es domāju,,ka ar cilvēkiem ir tāpat (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) bet tas bija tiiik sen ... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

[berserks]

Mēs varam izvēlēties, pa kuru ceļu iet. Bet nevaram izmainīt ceļu, pa kuru ejam. Visu tālāko iespējamo nosaka mūsu izvēle konkrētā brīdī ...

[Svivens]

Mēs varam izvēlēties, pa kuru ceļu iet. Bet nevaram izmainīt ceļu, pa kuru ejam. Visu tālāko iespējamo nosaka mūsu izvēle konkrētā brīdī ...

Dzīve ir kā Star Wars KOTOR? Mums neveicās.

[Seila]

Par to vai kāds mūs vada vai nevada ir nenormāli daudz teoriju. Kristieši uzskata, ka visus cilvēkus vada dievs tēvs debesīs kurš radīja pasauli. Citi savukārt uzskata, ka tas ir kaut kads kosmiskais saprāts ar kuru cenšas nodibināt kontaktus. Vēl citi tic, ka tie ir dieva enģeļi un ka katram cilvēkam ir sargeņgelis, kurš viņu visu dzīvi pavada un palīdz iziet no visādām nepatikšanām sveikam un veselam.
Man pašai kā cilvēkam īpaši negribētos piekrist, ka mani kāds vada. Kaut gan ķurš no mums vēlētos būt par marioneti kāda rokās? Tomēr neatzīt, ka viss, kas notiek ir kaut kāds sākotnējais plāns un kāds tam visam seko arī nevaru. Man nav tiesību spriest par to vai kāds vada mūsu zemes gaitas.
Un tomēr man pašai personīgi šķiet, ka kaut kas jau tomēr ir, kaut kas tāds, kas liek izšķirties kurus no diviem ceļiem izvēlēties un neļauj aiziet atpakaļ, lai izvēlētos citu. Katrs solis, ko cilvēks izdara, it kā tiek ierakstīts lielā dzīves grāmatā un pēc tās izspriests, kas šo cilvēku sagaidīs nākotnē.

[Svivens]

Kristieši uzskata, ka visus cilvēkus vada dievs tēvs debesīs kurš radīja pasauli.

Kristieshu domas dalaas. Katolji tic briivajai gribai, bet piemeeram Kalvinisti ne. kristieshiem nekas nav vienkaarshi, ja iedziljinaas.

[birokraac]

Dzīve ir diezgan paredzama (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Neatceros kur bet reiz tiku lasījis, ka eksistē liktenis, bet piedāvātās izvēles iespējas ir tādēļ lai mēs sliktāk justos, patiesībā izvēles nav (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Nuu, Dievs, atvainojās. Sak, es zinu kas jums ir jādara, bet lai jums nebūtu nolemtības sajūta es jums piesviedīšu iespēju braukt uz jūrmalu, tehniski tu nekad nevarētu tur aizbraukt, bet...iespēju līmenī tas tiek piedāvāts (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

ja kāds mūs vada, tad eksistē PLĀNS, kas pats par sevi ir šaubīgs pasakums. Bulgākovs meistarā un margaritā jau nu ļoti jauki pasaka, ka cilvēks nav spējīgs plānot nākotni, ja kāds to spēj, tad tas ir Dievs.

Citu atbilžu nemaz nevar būt, pat ja Dievs ir tāds, kā to attēlo stopotāja rokasgrāmatā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Seila]

Kristieshu domas dalaas. Katolji tic briivajai gribai, bet piemeeram Kalvinisti ne. kristieshiem nekas nav vienkaarshi, ja iedziljinaas.

Tas ir ja iedziļinās, bet ja lūkojas no vienkārša cilvēka redzes punkta kuri diez ko neiedziļinās visās reliģijas nozarēs. Tāpēc, ja tajā visā neiedziļinās tad uzskats paliek tāds diezgan visrspusējs no parasta cilvēka skatu punkta.

[etna]

nu ir kas tic,ka viss jau par viņu ir "sarakstīts", bet ir kas tic liktenim.
piem., astrologi jau neredz visu tavu dzīves stāstu. viņi redz,kas var notikt, bet lai tas notiktu ir atkarīgs no sevis paša.
es mazliet ticu tam, ka viss ir tur zvaigznēs uzrakstīts par mani, bet zinu,ka ir divējādi ceļi-tas labais un sliktais. šobrīd turos uz tā labā. Man saskarsmē mācīja par cilvēka dzīves gadiem. ir divi pozitīvais un negatīvais ceļš. zināms ta sjau ir visiem...
vispār kad biju sīka,kad bērnudārzā gāju, es domāju,ka debesīs sēž kāds onkolis, kuram ir ļooooooti biezas grāmatas, kurās ir par katru zemes iedzīvotāju uzrakst'tis viņa liktenis. katrā grāmatā ir vienas tautības cilvēki. nu tamlīdzīgi:D (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

+es nedomāju,ka mūsu veiksmes ir atkarīgas no tā, ka ,piemēram, saturns aizšķērso manas zīmes planētu, ka tagad man draud briesmas , kā prof. trilonija Poteram bieži vien pareģoja (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Šo rakstu rediģēja etna: 31.03.2006 15:03

[Minki]

Es domaaju ka katrs solis ko speram, katrs leemums ko pienjemam maina to kas muus sagaida priekshaa

Mēs varam izvēlēties, pa kuru ceļu iet. Bet nevaram izmainīt ceļu, pa kuru ejam. Visu tālāko iespējamo nosaka mūsu izvēle konkrētā brīdī ...

Vairāk vai mazāk piekrītu abiem augšminētajiem viedokļiem. Katra izvēle, katrs sīkums šodienā var veidot pilnīgi citādu rītdienu. Vienīgais, kas tiek iepriekš noteikts ir mūsu izvēles varianti, kas arī ir neizsakāmi daudz. Bet izvēles ir jāizdara mums. Katrs ceļš, pa kuru ejam, katrs autobuss, kurā iekāpjam, katrs cilvēks, ko sastopam ceļā var mainīt mūsu nākotni. Un šeit krustojas mūsu izvēles ar citu izvēlēm, jo arī cilvēkiem, kas vada mašīnu un kurus sastopam savā ceļā, ir jāizdara izvēle - vadīt vai nevadīt šo mašīnu, iet vai neiet par šo ceļu. Nu jā. Šeit laikam var teikt, ka, manuprāt, IZVĒLES vada mūs, IZVĒLES nosaka mūsu nākotni.

Bet par pilnīgām muļķībām uzskatu to, ka "mūsu nākotne ir ierakstīta zvaigznēs", tāpēc ---->

Kas attiecas uz astroloģiju... lai nopietni ticētu tam, ka akmens bluķi un gāzu sakopojumi, kas pārvietojas kosmosā n gaismas gadu attālumā no mums, var kaut kā ietekmēt, to, kad divi cilvēki uz zemes sastrīdēsies, vai kādam nodegs māja, ir jābūt galīgi stulbam.

Žetons! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Nē. Ļoti tuvu uz priekšu var šo un to vispārīgu paredzēt, bet tālāk nevar. Pat Good ol' Grim pieminētā teorētiskā iespēja visu aprēķināt (determīnisma teorija, ja pareizi atceros), neko nedod. Ir jau pierādīts, ka nav iespējams aprēķināt elementārdaļinu konkrētu atrašanās vietu. Ir varbūtības. Te sanāk runāt par varbūtībām.
Ir tāda lieta kā vispārējā, ilglaicīgā statistika. Piemēram, ir skaidri zināms, cik cilvēku nomirst gadā tādas vai citas vainas dēļ. Precīzs skaitlis, kurš aptuveni tā piepildas gadu no gada. Daudz kam ir tādi cipari. Bet tas neko nedod, ja iet runa par kādu konkrētu cilvēku. Neviens nevar pateikt, vai konkrētais cilvēks šajā gadā būs šajā ciparā vai nebūs. Varbūtība šajā skaitlī iekļūt katram cilvēkam ir savādāka. Ja cilvēks visu laiku pavada mežā, diezin vai viņš nokļūs ailītē - uzkrita ķieģelis uz galvas. Toties viņam ir lielāka varbūtība nokļūt ailīte - uz galvas vētras laikā uzkrita koks. Un tā ar visu.
To izsaka šāds citāts (aptuvens): "Mātei Dabai nav lodes ar tavu vārdu virsū, toties viņai ir tūkstošiem ložu ar uzrakstu "Tiem, uz ko tas varētu attiekties"".

Par piņķerīgu, lai saprastu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

[Nattivity]

Es piemēram uzskatu, ka mūsu dzīves leilākie vilcieni jau ir noteikti [ piem. Ar ko mēs aprecēsimies un dzīvosim laimīgi, kā pabiegsim skolu.. u. tml. ],bet mēs varam mainīt lietas lai līdz šiem mērķiem nonāktu. [ piem. precamies, precamies pecamies, un tikai TAD beidzot apprecam īsto, vai paliekam uz otru gadu, līdz mums pielec un pabeidza,s skolu kā izcilnieki...] tie protmas bija TIKAI stulbu piemēri.
Vēl, manuprāt mēs zinām savu nākotni... [ ja kāds nezin ta ir pierādīts, ka cilvēkam smadzenēs, jeb prātā ir tādi ka ''kambarīši''. katrā šajā ''kambarītī'' ir noglabāta informācija. par pagātni tagadi un nākotni. mēs pilnībā izmantojam tagadni, mazāk par pusi pagātnes un pavisam nedaudz nākotnes ( sapņi kuri realizējas dzīvē ) ]
Un es ticu, ka miruši cilvēki [dievs viņ zin kur palikuši] arī zin mūsu nākotni
Piemērs IZ dzīves
manai vecmāmiņai bija nomiris vīrs, viņa bija palikusi ar trijiem bērniem uz rokas [ pietiekami maziņiem ] un viņa sapnī redzēja savu mirušo vīru. Viņi sarunājās... apmēram tā
''kā tev šiet man pārvākties ?'' vecmāmiņa sapnī jautājusi
''Es gan nezinu'' atbildējis viņas mirušais vīrs
''bet bērniem tur būs labāk, tur ir dārz un savrupmāja, bet te tikai 1 istaba''
''Nju labi, 'tā jums visiem būs labāk, Pārvācaties vien''

Nju jā un vecmāmiņa domājusi, ka viņai jāmirst, kjip jāpārvācas uz mirušo pasauli, bet tad Jāņos viņai nekur nav gribējies iet un mamma ar draudzeni viņu esot pierunājusi iet uz kinoteātra ballīti. viņa aizgājusi un satikusi kādu vīrieti [ kinoteātra direkotrs. Viņam nesen nomira sieva un arī viņu draugs aizvilka uz balli ]
nju vinji abi viens otrā ieskatījās un vēlāk aprecoties parvācās uz SAVRUPMĀJU!!!!!! omīte vēljoprojām tur dzīvo....... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[invisible_conch]

tiešām šaubos,ka viss jau iepriekš ir paredzēts....visas kustibas,vārdi....cilvēks jau nav nekāds robots,ko vada kāds "augstāks" vai kāds savādāks spēks....viss ir atkarīgs no cilvēka paša...
visi tie zvaigžņu stāvokļi varētu ietekmēt tikai cilvēka garstāvokli.....
nu tādas manas domas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)

[Kristy Light]

Zini brīnumi paši no sevis nenotiek, kāds mūs noteikti vada...tici man

[Kaķurēgs]

Savu dzīvi un likteni vadām mēs paši. Bet mums ir vajadzīgs kāds augstāks spēks, pēc kura tiekties. Lai būtu jēga dzīvē.
Saka: Čilvēks radīja Dievu, la būtu kam ticēt!"

[Iewinja]

cilvēks vada pats sevi. nevar paredzēt katru vārdu, katru kustību. un, pat ja var - kas tad ir tas, kas to visu paredz?
viss ir mūsu pašu rokās. ir taču izvēle - darīt/sacīt to vai nē.

[juliens]

Patiesiibaa jau muus nevada....

[ievuks]

Es domāju ka ne!
Viss ko mēs darām ir atkarīgs tikai no mums!!! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

[.kreizī.]

NĒ! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)
nnu labi, varbūt vada, jo mana draudzene vienreiz izdarija, to ko pati negribēja.
Bet ka mūs vada (manuprāt) tas rodās ļoti reti.


Will

[Hēbe]

Es ticu liktenim,bet nedomāju,ka ir kāds augstāks spēks,kas mūsu likteni vada.

[negative]

es domāju, ka mēs paši izdarām savu izvēli un daram... paši vadam savu dzīvi.
var jau pasapņot, ka kāds cits vada mūs, ka mēs esam tādi kā roboti un, ka šī ir kaut kāda spēle.
kas to lai zin.

Katrs ceļš, pa kuru ejam, katrs autobuss, kurā iekāpjam, katrs cilvēks, ko sastopam ceļā var mainīt mūsu nākotni. Un šeit krustojas mūsu izvēles ar citu izvēlēm, jo arī cilvēkiem, kas vada mašīnu un kurus sastopam savā ceļā, ir jāizdara izvēle - vadīt vai nevadīt šo mašīnu, iet vai neiet par šo ceļu. Nu jā. Šeit laikam var teikt, ka, manuprāt, IZVĒLES vada mūs, IZVĒLES nosaka mūsu nākotni.

taisnība.

[ČoČanga]

manuprāt mūs vada mūsu domas, apziņa, intuīcija, smadzenes un apdomība. kas gan cits?! varbūt Dievs, bet viņš jau arī ir tas, kas radīja mūsu apziņu un smadzenes. ja tev ir šīs piecas lietas, tad viss kārtībā.

Šo rakstu rediģēja ČoČanga: 01.08.2007 11:25

[washulis]

kas mūs vada???

jūs vēl jautājat??

MATRIX!!!!!!!!!!!!!

bet otra teorija ir par iekšējiem kāpuriem (iekšējiem kāpuriem). tā ir iekšējā sirdsbals, kas nevies iesaka kaut ko darīt, bet gan pavēl.. ja ir vēl jautājumi par kāpuriem, tad prasiet washulim!

[Ķipītis amonjakā]

Varētu tā būt, ka viss ir paredzams un saplānots. Jā, tam es ticu!
Un, kas attiecas uz to vai mūsu dzīves ir atkarīgas no planētu un zvaigžņu atrašanās vietām or sth.- Jā, noteikti!

[Shadowstalker]

Un kāpēc lai tā tik noteikti būtu?

[Elony]

kas mūs vada???

jūs vēl jautājat??

MATRIX!!!!!!!!!!!!!

bet otra teorija ir par iekšējiem kāpuriem (iekšējiem kāpuriem). tā ir iekšējā sirdsbals, kas nevies iesaka kaut ko darīt, bet gan pavēl.. ja ir vēl jautājumi par kāpuriem, tad prasiet washulim!

Zini, kāpuri jau ož pēc šižofrēmijas...

Kas gan var mūs vadīt? Liktenis? Tas pastāv tikai tad, ja kāds pareģo nākotni, ko izmainīt nevar. Tāpat ir ar zvaigznēm. Lai kāds pasaka ko tādu, kas obligāti piepildisies, ko nevar novērst. Tad var runāt par nolemtību.

Kamēr nekas tāds nav, tikmēr es pats pieņemu lēmumus. Es izlemju dzer ananāsu sulu, nevis burkānu sulu. Un kad man pateikts, ka man jādzer buekānu sula, bet es gribēšu dzert ananāsu sulu, bet kaut kāda iesmesla dēļ izdzeršu burkānu sulu - tad arī varēsim parunāt par to, ka mūs kāds vada un iepriekš ko nolemj.

[Dvēselīte]

Man vienmēr tuva ir bijusi teorija par šņorītēm, skatuvi un teātri, bet apsverot dažādās iespējas, nākas secināt, ka šī teorija tiek satriekta pīšļos kaut vai tapēc, ka tas ir tupa neiespējami. Palietojiet saprāta abrazīvus un jūs arī nonāksiet pie secinājuma, ka vismaz 95% no jūsu apgarotajām teorijam ir pupu mizas.


Mūs vada dzīvnieciskais instinkts. Punkts.

[Elony]

Mūs vada dzīvnieciskais instinkts. Punkts.

Cilvekiem ir krietna saikne ar dzīvniekiem un cilvēkiem ir arī instinkti.
Bet nav tā, ka visu nosaka instinkti.
Instinkti ir:
Pašsaglabāšanās, ietverot tajā rūpes par ēdienu, dzērienu un aizsardzību no dabas citām biresmam.
Vairošanās, respektīvi sekss.
Vēl ir pašiznīcināšanās instinkts, kas iedarbojas, kad indivīds apdraud savu sabiedribu (piemēram ir neglābjami slims) un dodas nomirt.

Kāds šiem instinktiem sakars ar mākslu, mūziku? Kaut vai Lomu spēlēm tepat, kurbijkurnē? Instinkti domāti, lai nodrošinātu mūsu eksistenci un sugas saglabāšanos. To tie arī dara.
Tas, ko cilvēks paveic ārpus šiem instinktu ietvariem, liecina, ka viņam piemīt kas vairāk kā tikai instinkti.

Šo rakstu rediģēja elesarels: 22.11.2007 12:51

[Dvēselīte]

No sākuma domāju, ka neesmu izlasījusi pavediena pirmo postu un tapēc kaut ko jaucu. Bet nē, izradas, ka es neko nejaucu.
Kur tu izraki mākslu? Jautājums bija par to, kas mūs vada, es devu no savas puses pozicionētu atbildi. Viss.


Bet, ja jau par to, tad gribētos teikt, ka cilvēkam, ārpus instinktiem, piemīt arī intelekts, kaut gan to nevar īsti attiecināt uz visiem dugas indivīdiem. Runājot par mākslu, visplašākajā šī vārda nozīmē, tad tā ir tikai blakusnodarbošanās, kas izveidojusies tās pašas evolūcijas cēļā, kurā radās cilvēks. Tā ir izklaide. Cilvēkam ir nepieciešama izklaide un atpūta, lai viņš spētu relaksēties un tādējādi labāk aizsargāt sevi. Indivīdi, kas pastāvīgi ir nāves briesmās (realās vai iedomatās), nespēj ilgi izdzīvot. Nervu sistēmas sabrukums, smadzeņu darbības traucējumi, fiziska un emocionāla katastrofa.
Lai no tā izvairītos, ir tevis nosauktā māksla. Teātris, mūzika, kino, LARP'i. Vienalga. Tā ir tikai maza daļa no tā, kas mums palīdz izdzīvot. Tai ir sava vieta un funkcija sabiedrībā un tās labā.

[Elony]

Taču ir cilvēki, kas spēj iztik bez mākslas un citam lietiņām, kas palīdz relaksēties. Visamz viņi tās saņem mazākās devās.
Es nenoliedzu instinktu nozīmi cilvēku dzīvē, daudzējādā ziņā tie cilvēku vada.
Taču ja uz cilvēku iedarbotos tikai instinkti, tad viņa darbības būtu pilnigi prognozējamas. Taču tā nav, ir vēl kas.
Tas ari ir viss, ko gribeju teikt, vienkārši pēc Mūs vada dzīvnieciskais instinkts. Punkts. man likās ka tu saki, ka cilvēkus PILNĪGI vada instinkti.

[Dvēselīte]

Nu jauki, ka pārprati.
Un Tu gribi teikt, ka instinkti ir paredzami? Wow (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) Paredzama ir pati tieksme, nevis izpildījums. Tāpēc jau cilvēki ir individualitātes, ka katrs no viņiem atšķiras savā izpausmē un variantu realizācijā.
Un tie, kurus Tu mini kā mākslas nepiekritējus, ir meļi. Katram ir savs mazais mākslas veids, kas viņam ļauj atpūsties.

[Elony]

Un tomēr, kā ir situācijās, kad instinkti nonāk pretrunā viens ar otru?

1931. gads. PSRS, Ukraina. Zemē valda bads. Izplatās slimības, kanibālsims, bet valdība nekavējas atņemt pēdējo labību.
Kādai mātei ir izsalcis bērns, arī viņa pati ir izsalkusi. Nu, atrada uz lauka sasalušus kartupeļus. Var apēst pati, var dalīt pusi ar bērnu vai atdot visus bērnam.

Pašsaglabāsānas instinkts un sugas turpināšanas instinkts? Ja dzīvnieku pasaulē dzīvnieki vienmēr atdos pēdējo kumosu savam vienīgajam pēctecim, tad pie cilvēkiem tā rīkosies tikai daļa.

Cits, trivāls gadījums. Cilvēks izdara pašnāvību nelaimīgas mīlestības dēļ. Kāds gan instikts viņu vada? Jāatzīmē ka tas, ko dēvē par pašiznīcināšanā instinktu, dzīvnieku pasaulē darbojas tikai tad, kad dzīvnieks ir smagi slims. Drīzāk to var saukt par savas sugas aizsardzības instinktu. Dzīvnieki, kas atraidīti meklējot partneri, neiejiet bojā.

Kāpēc tad cilvēku instinkti tik ļoti atšķiras? Vai nav drīzāk tā, ka viņš spēj rīkoties pretrunā ar tiem?

[Dvēselīte]

1. Kad nonāk pretrunā tad nonāk. It kā šī jau nu būtu vienīgā joma, kur kas tāds notiek.

2. Kanibālisms? Jauki.

3. Mātes instinkts. Viena no lietām, kas mēdz būt līdz galējībai absurda un iet pret visiem cilvēkam zināmajiem likumiem. Māte sava bērna dēļ ir gatava darīt visu, ja vien viņa nav aukstasinīga kuce. Arī tādas ir atrodamas, bet kādas gan anomālijas dabā nav sastopamas.

4. Es jau vairākās vietās esmu izteikusies, ko domāju par pašnāvībām. Tā ir vai nu drosme, vai gļēvulība. Drosme, kā mēdz teikt kāda mana gudra paziņa, ir iztēles trūkuma un muļķības savienojums. Bet, kas ir gļēvulība, man drošī vien nav jāskaidro. Tātad, ko mēs no tā varam secināt? Pašiznīcināšanās instinkts (kā mums patīk lietot sarežģītus terminus!) ir tas, uz ko pasaule/sabiedrība mērķtiecīgi iet. Ar savu darbību, savu dzīves veidu. Visu. Tas ir tāds virspusējs skats. Mēs to apzināmies, bet turpinām darīt, kaut zinām, ka tas ir slikti, bet darām tāpēc, ka vai nu mums nav citas iespējas, vai arī esam slinki.

Tu runā par dzīvnieku pasauli. Mēs secinām, ka gan pašsaglabāšanās, gan pašiznīcināšanās - abi ir dzīvnieciski instinkti. Cilvēks nekur tālu no dzīvnieku pasaules nav aizgājis, lai arī kurai no evolūcijas teorijām mēs nepiekristu. Bet tomēr cilvēks ir cilvēks un dzīvnieks ir dzīvnieks. Slims vai ne slims, cilvēks mēdz rīkoties neadekvāti. Dzīvnieki tā nerīkojas vai rīkojas ļoti reti. Viņiem gan domāšana, gan uztvere ir daudz primitīvāka un tāpēc cilvēku ar dzīvnieku, kas ir sarežģītāki gan pēc uzbūves (lieka piebilde), gan pēc emocionālās, garīgās un fiziskās uztveres, nevar gluži vienā maisā bāzt. Sak, ja jau dzīvnieki nolien kaktā nomirt badā, jo ir slimi, tad arī cilvēki tā dara. Jā, nevar noliegt, ka bieži pašnāvības izdara garīgo slimību iespaidā, bet tikpat bieži to dara esot pie pilnīgi skaidras apziņas. Piemēram, neārstējami slimie. Cilvēks cieš sāpes vai baidās no tām, viņs grib mirt, viņam veic eitanāziju (kur tas ir atļauts). Vai cilvēkam var pārmest, ka viņš negrib ciest sāpes? Nedomāju vis.

Domāju, ka spēsi šeit atrast manu atbildi uz saviem jautājumiem. Šķiet, ka vajadzētu lieku reizi piebilst, ka, lai arī Tu mini vispārzināmus faktus no pasaules pieredzes un vēstures, tad es atbildu tikai ar savu viedokli.








Šo rakstu rediģēja Arsuka: 22.11.2007 17:51

[Elony]

Tu runā par dzīvnieku pasauli. Mēs secinām, ka gan pašsaglabāšanās, gan pašiznīcināšanās - abi ir dzīvnieciski instinkti. Cilveks nekur tālu no dzīvnieku pasaules nav aizgājis, lai arī kurai no evolūcijas teorijām mēs nepiekristu. Bet tomēr cilvēks ir cilvēks un dzīvnieks ir dzīvnieks. Slims vai ne slims, cilvēks mēdz rīkoties neadekvāti. Dzīvnieki tā nerīkojas vai rīkojas ļoti reti. Viņiem gan domāšana, gan uztvere ir daudz primitīvāka un tapēc cilvēki, kas ir sarežģītāki gan pēc uzbūves (lieka piebilde), gan pēc emocionālās, garīgās un fiziskās uztveres, nevar gluži vienā maisā bāzt.

Tātad te arī ir atbilde.
Dzīvniekus vada instinkti.
Cilvēkus instinkti ietekmē, taču mazāk kā dzīvniekus, jo cilvēki ir daudz sarežģītāki, tas ir, viņos ir kas vairāk kā tikai instinkti. Tāpēc arī nevar teikt, ka viņus vada instinkti. Pat ja kopumā cilvēka dzīves gājums ir saskaņā ar tiem, tomēr viņi spēj rīkoties tiem pretēji, jeb ārpus to ietekmes.
Tas ir tas, ko es saucu par brīvo gribu.

[Shadowstalker]

Instinkti darbojas krīzes situācijās. Parastiem dzīvniekiem brīvā dabā vislaik ir jācīnās par izdzīvošanu, tāpēc viņus instinkti vada vairāk. Dzīvnieki cilvēki ir nonākuši līdz līmenim, kurā vairs nav katru brīdi jādomā, kur tālāk ņemt ēdamo utt., tāpēc paliek pāri laiks, kurā darboties pēc sava prāta. Bet, tiklīdz sākas kaut kādas šaizes...

[Elony]

Instinkti darbojas krīzes situācijās. Parastiem dzīvniekiem brīvā dabā vislaik ir jācīnās par izdzīvošanu, tāpēc viņus instinkti vada vairāk. Dzīvnieki cilvēki ir nonākuši līdz līmenim, kurā vairs nav katru brīdi jādomā, kur tālāk ņemt ēdamo utt., tāpēc paliek pāri laiks, kurā darboties pēc sava prāta. Bet, tiklīdz sākas kaut kādas šaizes...

Nepriekrītu. Mājas dzīvnieki, piemēram neatrodas pastāvīgās briesmās, tomēr neizrāda nekādas kulturālisma pazīmes. Arī labi barotie, siltos mitekļos dzīvojošie spēj domāt kā tikai vairāk pierīties un paskraidīt ārā, lai viektu sugu turpinošus aktus. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Shadowstalker]

Bomzis uz ielas arī turpina neko nedarīt kā visi cilvēki, nevis dodas mežā un sāk kost nost dzīvniekus, lai barotos.

[Dvēselīte]

To sauc par degradēšanos.

[Elony]

Degradēšanās. Mēdz teikt - nolaizties līdz dzīvnieka līmenim.
Tātad cilvēkiem ir augstaks līmenis.

Instinktiem jādarbojas visu laiku, tie nodrošina eksistenci. Tikai ja dzivnieki tiem pakļaujas bez ierunām, tad cilvēki instinktu iedarbibu izjūt mazak un spēj pat rīkoties pret tiem.
Tā teikt, pakļaujas instinktiem tik ilgi, kamēr paši grib.

[Roviela]

Nezinu kā jums, bet šīs lietas ir bioloģijas pamatkursā, ko māca skolā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Nemaz nerunājot par to, ka dzīvām būtnēm darbojas ne tikai instinkti, kurus var arī reizēm apdomāt, pareizāk, ne pašu instinktu, bet gan realizāciju, bet arī lietas, kuras vispār nevar kontrolēt. Sirds sitās, gribi, negribi, elpo - gribi, negribi. Izdarīt pašnāvību vienkārši aizturot elpu nekādi nevar. Visspēcīgais instinkts un refleksi.
Tikai uz instinktiem dzīvo ja nu vienīgi tārpi, kuriem pat kārtīgu smadzeņu nav. Visi augstākie dzīvnieki, ieskaitot cilvēku, nedzīvo tikai uz instinktiem, lai gan līdz greznībai, ko sauc "abstraktā domāšana", šķiet, ir ticis vienīgi cilvēks. (Neapgalvoju, ka tas būtu stingri pierādīts.)
Bet - var izdzīvot tikai ar instinktiem, var, lai gan šaubos, vai mūsdienu cilvēki izdzīvotu tik ilgi, lai spētu radīt pēcnācējus. Visiem augstākajiem dzīvniekiem ir jāmācās, lai izdzīvotu. Kaķim ir jāmācās medīt, jāmācās pazīt, ka "tas tur ir tas mīkstais, ķeramais", par ko man saka instinkts - "ķer! maziņš! kustās!". Plus paplidus jāapgūst - "tas ir ēdams". Nekādi instinkti to nepasacīs priekšā. Cilvēkam - vēl jo vairāk.
Instinkti un refleksi ir pamatā, bet tie nevada un nenosaka visu dzīvi pēc tam. Gluži tāpat kā es neticu iepriekšnolemtam liktenim.

[Dvēselīte]

Man gan patīk fatālisms.

Tas, kas ļauj kaķim medīt ir ne tik daudz iemācīšanās, kas ir nenoliedzami viens no posmiem, cik a priori, kas nosaka, ko mēs zinām, mākam un varam. Tagad var sekot virknēm pārliecinošu argumentu, kāpēc man varētu nebūt taisnība, bet es vienalga uzskatu, ka mums ir zināšanas pirms pieredzes. Bet tā nav topika tēma, kaut nenoliedzmi saistoša. (Varbūt vajag tādu tēmu?)


Nu labi, pieņēmsim, ka tiek pieļauts, ka cilvēku nevada instinkti, ko jūs tik ļoti negribat pieļaut. Tad, kas ir tas, kas cilvēku vada? Ja jau tā nav primitīva vēlēšanās izdzīvot, kas arī ir instinkts.

[Roviela]

a prori nav tas pats, kas zināšanas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Ja vēlies, var jau ieviest tādu tēmu.

Man atkal ir tāds jautājums - priekš kam vajag, lai kāds kādu vadītu? Piedzimi - dzīvo, kā māki. Un visa bēda.

[Dvēselīte]

a priori. Es runāju par Kantu.


Nu bet vajag taču visu sarežģīt. Kāpēc dzīvot vienkārši un bez problēmām, ja mēs esam gana attītstītas būtnes, lai spētu problēmas radīt paši.

[Roviela]

Ā! Tad jāizdala pavediens par to, kas ir zināšanas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Es nepiekrītu Kanta teorijai par a priori iegūstamām zināšanām, tāpat kā nepiekrītu tiem, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata tiešu gara nākšanu pār cilvēku.

Par prātuļošanu piekrītu - cilvēkam ir daudz smadzeņu, tās negrib būt mierā un neko nedarīt. Sēžam un prātojam par dzīves jēgu.

[Dvēselīte]

Re, te jau ir aizgājis riktīgs offtopic's (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)



Bet pat neskatoties uz to, ka cilvēks izmanto smieklīgi mazu procentuālo daļu no savām iespējām, pat tad tas ir vairāk kā vajadzīgs.

[Elony]

Tur jau tā lieta, ka cilveks nespēj dzivot vienkārši un bez problēmām. Pat tie paši nelaimīgie deģenerāti spītīgi atsakās nolaisties līdz dzīvnieka līmenim un saglaba zināmas saprāta paliekas, lai spētu izdzinģēt mazliet naudiņas šņabim.

Tātad pārāk daudz smadzeņu - ta ir cilvēku problēma ((IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) ). To dēļ viņs nav harmonijā ar dabu, nepakļaujas labajiem instinktiem tik ļoti kā dzīvnieks, bėt nodarbojas ar bezjedzīgām lietiņām, ka mūzika, tēlotājmāksla, hasiš, šņabis, datorspēles un virken citu brīnumu.
Jātiek vaļā no smadzenēm. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Dvēselīte]

Ak, jūs ar savām galējībām! Redz, cik tas ir tipiski.
Smadzenes/saprāts, tapēc arī ir dotas/s, lai cilvēks domātu un rastu risinājumus dažādās situācijās. Būtu jau baisi vienkārši - smadzenes rada problēmas, tiekam vaļā no smadzenēm. Dedukcija ne pajokam.

[Elony]

Ak, jūs ar savām galējībām! Redz, cik tas ir tipiski.
Smadzenes/saprāts, tapēc arī ir dotas/s, lai cilvēks domātu un rastu risinājumus dažādās situācijās. Būtu jau baisi vienkārši - smadzenes rada problēmas, tiekam vaļā no smadzenēm. Dedukcija ne pajokam.

Smaidiņi tapēc jau domāti, lai parādītu humoru. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Es tikai saku, ka ja cilvēkus kas vadītu, proti tādā ziņa, ka viņi tiek kaut kur nenovēršami virziti, ir pretrunā ar šīm pašām smadzenēm. Mums ir brīva griba. Mūs var ietekmēt instinkts, bet gala lēmumu pieņemam paši. Ne liktenis, ne kas cits.
Punkts.

[Dvēselīte]

Tu tici brīvajai gribai? Wow! Kāda tad, tavuprāt, tā ir? Cik daudz cilvēkam ir atlicis no brīvās gribas? Izvēle, ko ēst brokastīs?





Komats. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Šo rakstu rediģēja Arsuka: 23.11.2007 12:29

[Roviela]

Vislābāk uz jautājumu par vadīšanu atbild pats jautājums formulējums:
"Kas mūs vada. Neziņa" (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Brīva griba ir filozofijas jēdziens, kam ir jēga tikai tad, ja nepieļauj predestinēta likteņa esamību. Ja pieļauj, tad jēgas nav. Es neuzskatu, ka tāds eksistē, značit - brīva griba ir. Neēst brokastis vispār! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[Dvēselīte]

Jā, neziņa ir labs dzinulis. Tomēr ne vienmēr.

Nu, var jau būt, ka viņa ir, bet tik ļoti ierobežota, ka nekas jēdzīgs pāri nav palicis.

[Elony]

Kaut kur par šito jau tika diskutēts, nevaru tagad atrast.

Nu, liktenis parasti ir diezgan mistiska lieta. Neizskaidrojama. Un pierādīta pavisma noteikti nav.

Neziņa? Kas tas tāds?
Brīva griba... brīva griba manā izpratnē ir saprātīgas būtnes (respektīvi cilvēka) iespēja izvelēties no vairākiem variantiem, bet izvēli nenoska (var ietekmēt, bet nekad nedominē) instinkti tikai viņa paša saprāts.

[Dvēselīte]

Jā, kārtējo reizi nākas sastapties ar to, ka diskusija kļūst nebeidzama. Prieks, protams, ka katram ir savs viedoklis un spēja to pamatot. Vienmēr esmu žēlojusies, ka nav absolūtās patiesības. Tā būtu vieglāk.

[Roviela]

Neziņa ir lieta, ar ko prāts atsakās samierināties un tāpēc gudro, gudro, gudro... gudras lietas un galīgas muļķības (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Pie Absolūtās patiesības netikt! Tam gan piekrītu.

[Elony]

Absolūtā patiesība ir vienīgā īstā patiesība, kā piemēram 2+2=4 (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)
Bet bieži vien cilvēkiem pietrūkst gudrības pie tās nonākt.
Gan jau uzradīsies vēl visādi ģēniji šodien, rīt, vai citu dienu, kas šo pavedienu papildinās.

[Dvēselīte]

Nu, tas ir no kuras puses skatās. Ir pierādīts, ka tas ir pieci. manā skatījuma tas var būt 6+
So, ne tikai laiks ir relatīvs. Gandŗīz jebkas ir gana stiepjams jēdziens, lai melnu varētu padarīt baltu.

[Elony]

Tas ir off topiks.
Bet nu tomēr... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/devil.gif)

Absolūtā patiesība: 2+2=4
Citas patiesības (viedokļi minējumi, uzskati. Nav īstā patiesība, lai gan dažiem tā var šķist): 2+2= 3, 5, 4%, 1/2 un tā tālāk...

[Dvēselīte]

Vienkārši, lai izbēgtu no pārpratumiem, konkretizē savu absolūto patiesību, ka matemātikā, saskaitot skaitļus 2+2, rezultāta iegūst 4. A, to, zinies, tādi ar samaitātu domāšanu, kā es, ņems un domās par cilvēkiem...

[Elony]

Tur neko nevar padarīt. Esmu tik šķīsts un nevainīgs, ka domāt spēju vienīgi apstrakti un matemātiski. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Labi, neatkarīgi no tā vai cilvēkam ir brīva griba, vai nav. Īstā (Absolūtā) patiesība ir tikai viena, vienkārši līdz tai nonākt (pārliecinoši pierādīt otram sava viedokļa pareizību) mēs nemākam.

(Lūk kā no off tēmas jāiet atpakaļ tēmā... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

[Dvēselīte]

OOC: Brīvā griba nebija topika tēma (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)


Es gan tā neuzskatu. Cilvēks ir spējīgs nonākt pie Absolūtās Patiesības, bet tā tāda ir tikai priekš viņa. Tādējādi rodas tik daudz absolūto patiesību, jo katram viņa ir sava.

[Elony]

Topika tēma ir par to kas mūs vada.
Te iet klāt arī brīvā griba.

Cilvēks ir spejīgs nonākt pie Absolūtās patiesības.
Bet nevar teikt, ka rodas daudz absolūto patiesību.
Tā ir katra sava patiesība, bet ne Absolūtā patiesība. Viekārši patiesība. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Nevajag jaukt iekšā gudrības no Orvela "1987". Ja Absolūtā patiesība būs katram sava, būs riktīgs haoss.

[Dvēselīte]

Es pat neiedomājos par "1987" (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif)

Absolūtā Patiesība kā definīcija nav spējīga pastāvēt. Tā var eksistēt tikai tad, ja par to vienojas un pieņem. Bet tad tā nav Absolūtā Patiesība, pie kuras cilvēki ir nonākuši, tad tā ir Vispārpieņemtā Patiesība. Un kā tāda, tā ir sabiedrības vienošanās, milzu farss, sauc kā gribi, viss, tikai ne patiesība.

[Elony]

Nu, es jau zinu, ka ir Vispārpieņemtā patiesība. Piemēram bija Vispārpieņemtā patiesība, ka zeme ir plakana. Tikai vēlāk par vispārpieņemto patiesību kļuva ka zeme ir lodveida formas. Taču laikā, kad uzskatīja, ka zeme ir plakana, Absolūtā patiesība vienalga bija tāda, ak zeme ir lode. Tātad Absolūtā patiesība pastāv vienmēr un ir nemainīga, neskatoties uz cilvēku bezjēdzīgajiem prātojumiem.

[Dvēselīte]

Aha, tātad, pēc Taviem vārdiem izriet, ka pat pie nosacījuma, ka Absolūtā Patiesība pastāv, cilvēks to nezina. Kas bija tas, uz ko pastāvēju es. Nenoliedzami, ka, ja viņa pastāv, tad ar laiku to atklās, bet es pat kaut kā ceru, ka ne.

[kaiva]

pilnīgs off

jā viņa nav spējīga pastāvēt. bet ja nu gadījumā ir tad neviens to nezin, jo absolūtajai patiesībai vajazdētu pastāvēt ārpus cilvēku un dajebkādu tur velnu domām, pārliecības un vienošanās. jo taču nekad nevienosies visi.
pieņemsim ka kaut kur visumā pastāv patiesība x. lielākajai daļai par to nav ne jausmas jo viņi strīdās par a, b un c. bet ja kādi pieci moš domā par x tad viņi vienalga nezin ka tā ir absolūtā patiesība jo nav kas viņiem to pasaka (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif)

kas mūs vada? bils, džordžs un vladimirs
ar to gribēju pateikt ka lielā mērā vnk sasodītā Sistēma. LU Rs (rīgassatiksme) Narvessen un Apollo un LMT
pat negribu zināt cik % no dzīvītes tas viss sastāda (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[Dvēselīte]

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/mellow.gif)
Un man likās, ka es neesmu normāla.


Ārpus apziņas, nevis domām. Domāt var visu, kas ienāk prātā, tikai ne to, kas nav apziņā.


Runājot par Sistēmu, vajag konkretizēt, par kādu vadīšanu iet runa - cilvēka, kā idejas, vai cilvēka, kā indivīda.

[kaiva]

ak jā- aizmirsu piebilst ka ar to jau nebūt nedomājukas nebūtu intresanti vai ka būtu baigi neapmierināta- gluži otrādi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

nu labi apziņas- labāks vārds

nu biju domājusi: gan sabiedrības gan cilvēka kā indivīda

cilvēka kā idejas? tas ir par abstraktu priekš manis (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Dvēselīte]

Kāpēc? Cilvēku kā ideju ir vieglāk aprakstīt, tas nozīme, ka viņam vieglāk ir piešķirt mērķi un arī vadības pults ir mazāka.

[kaiva]

varbūt- bet tas nozīmē ka jāvienojas par kaut kādu vidējo kopīgo cilvēku kuram būs tas mērķis- par kuru arī jāvienojas- un tas nav iespējams
tā kā katram ir savs priekšstats par cilvēku kā ideju tad pārāk daudz runu un variantu un strīdu
tā man šķiet

[Dvēselīte]

Vai tu esi redzējusi, ka kādreiz kaut kādas svarīgas lietas tiktu nodotas sabiedrības izlemšanai? Never!
Šeit sāk darboties Tevis pieminētā Sistēma. Tas pats Geits, Širaks, Putins, Bušs un Huseins. Vai mazums ir bijis runu par ideālo sabiedrību? Kuram gan negribētos, lai sabiedrības iekārta būtu tik vienkārša, ka cilvēki būtu viens otra kopija - Ctrl+C - Ctrl+V. Visi vienādi, visiem vienadas problēmas, līdz ar to, arī vieni un tie paši risinājumi der visiem. Nekādas piepūles, nekādas smadzeņu mežģīšanas. Un tur, lūk, būtu viennozīmīga atbilde par to, kas vada cilvēku - Sistēma.

[kaiva]

nu bet par ko tad ir runa! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

tipa es jau visu laiku saku ka cilvēku kā indivīdu un cilvēku sabiedrību lielā mērā (ļoti)- vada sistēma

Šo rakstu rediģēja kaiva: 23.11.2007 16:11

[Roviela]

Varētu padomāt, ka Sistēmu kāds nometa no augšas! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)
Paši dzīvojam tādā sistēmā, kādu esam uztaisījuši. ("Kādu bardaku pats sataisīsi, tāda sajūta arī nepametīs".)
Nekāda Sistēma. Muļķības. Sistēma ir tās sabiedrības daļa, kurā dzīvojam. Un nav ko ņaudēt par to, ka edz ko tad es, es jau maziņš, es jau neko, bet tie tur... un tā tālāk. Tie tur arī reiz piedzima, un ir krietni piestrādājuši paši, lai sēdētu Sistēmai augšpusē.
Otrādi - sabiedrībai ir tāda sistēma, kādu tā pati ir uztaisījusi. Kopumā.

[Dvēselīte]

Principā, jā. Un tomēr. Es neviena brīdī nesaku, ka ir kaut kādi tie tur, kas mūs bīda pa šaha galdiņu. Bet sistēmas iezīmes ir. Nu, kaut vai tie paši masoni. Magnāti. Noziedzīgās organizācijas. Viss tas crap's, par kuru ir nojausma, bet neviens neko nezina.