~Zudušie elementi~, [C] [PZP] [ATD] Opcijas

[Kira m.emo.ria]

Mana pirmā lomu spēle, ceru ka jums patiks (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Elementu pielsēta ir skaista un apbrīnojama. Katru dienu pilsētā ierodas svešinieki no tālām zemēm, lai ierastos uz pilsētas galveno tirgu, vai arī satiktu četras daiļās elementu sargātājas, kuras sargā pilsētas četrus elementus, un lūgtu no viņām svētību. Pilsētā vienmēr ir prieks un saticība. Bet kopš pazuda elementi pilsētā staigā drūmi ļaudis, prieks ir pamiris un visur ir skumjas. Pilsētā ierodas divpadsmit cīnītāji - ceļotāji kuri viens otru nepazīst bet ir izredzētie. Viņus pazīs četras elementu meitenes. Uguns sargātāja pazīs trīs, Ūdens sargātaja pazīs trīs, Gaisa sargātāja pazīs trīs un Zemes sargātāja pazīs trīs...

Heh... nju tad pieteikumus suutiet man (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

Šo rakstu rediģēja Kira: 27.10.2005 12:38

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Hmm,visai interesanti,tikai divas lietas.
1.Kas ir šīs daiļās Elementu sargātājas?
2.Aprakstā atpazīstu savas LS detaļas. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Kira m.emo.ria]

Nu tā kā mums jau ir salasījies bariņš spēlētāju varam uzsākt speli! Pārējie pievienosies vēlāk. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Bija agrs rīts. Pār Elementu pilsētu vēl tinās migla. Pa ielām, uzsākot savu dienu, steidzīgiem soļiem soļoja daži zemnieki. Bet tā pilsēta bija klusa. Vienīgi no kalniem ik pa brīdim atbalsojās harpiju kliedzieni. Droši vien atkal bija noķērušas kādu neuzmanīgu klejotāju un nu strīdējās par to, kurai tad tiks brokastis. Kādā grāmatu veikalā dega gaisma. Strūklakā čaloja ūdens. Un mēness vēl nebija pazudis no debesjuma. Nekas nevēstīja par to ka šeit dzīvo kāds, kam zināms par četriem elementiem. Vienīgi vienā pielsētas malā bija redzama ugunīga atblāzma.

[Vēja dvēsele]

Saulei austot, Elementu pilsētā atskanēja zirga zviedziens, kas kā dzidru zvārgulīšu skaņas cēlās pret debesīm, sveikdams jauno rītu. Daži pagalam saērcināti iedzīvotāji izbāza galvas pa logiem, lai palūkotos, kas traucē viņu mieru rīta agrumā. Tiesa, nekas daudz no pilsētas burvīgā miera vairs pāri nebija palicis, kopš bija nozuduši elementi.
Iedzīvotājus pārsteidza negaidīts skats. Pa pilsētas vārtiem kā zibens iejāja spoži balts zirgs, tik skaists, kādu viņi neatminējās pat savos ziedu laikos redzējuši. Tam līdzās kā ēna skrēja sudrabains suns un raidīja savas rejas klusajās pilsētas ielās. Zirga mugurā sēdēja sudrabbaltā apmetnī tinusies būtne.
Loraviēna atsvieda kapuci, atklādama brīnumdaiļu elfa sejiņu un zeltainas, mazliet savēlušās matu cirtas. Kamēr slaikās rokas glāstīja zirga Erannesa kaklu, pelēko acu skatiens kavējās pie Elementu pilsētas māju drūmajiem logiem.
Tad jauniņās elfas domas pievērsās kam citam. Čalojošā strūklaka mazliet ielīksmoja sirdi. Viņa ilgojās pēc pastaigas gar burzguļojošu strautiņu.

Šo rakstu rediģēja undomiel: 27.10.2005 15:50

[rudo lapu vilcēn...]

Derons vēl nedaudz miegains turējās Rarana mugurā un verās uz vēl aizmigušo pilsētu, kurai cauri zirgs, nesteidzīgiem soļiem viņu nesa.
Ir nu gan dieniņa. Vēl tik agrs, bet Djego izgulēties neļauj. Nezvērs ne suns. Un ko tagad tik agrā rīta stundā man iesākt?
Vīrietis sēdēja zirga mugurā un, pārvilcis tumšzaļa apmetņa kapuci pāri galvai, tina gurdenu domu pavedienu. Turpat līdzās tumšajam rumakam tikpat nesteidzīgi tecēja pelēcīgs, vilveidīgs suns, ik pa brīdim pamezdams skatienu augšup uz miegaino burvi.
Un kur tagad mums būtu jāiet? ar īgnumu balsī Derons vaicāja sunim. Tas sasmailēja ausis un veikli aizlēca uz priekšu, kur varēja samanīt ugunīgi atspīdumu.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Lai cik elementu pilsēta būtu zudusi garam,ugunij tā vēl nebija sveša.
Kādā lāpas liesmā,pati Amfiona ārdījās.
-Kur tas ir,šis elements,
Kur tas ir,sasodīts,
ak cik ļoti man nepatīk,
ka kāds muļķis ir to nočiepis.
Tam es sprandu apgriezīšu,
un atpakaļ ūguni tūdaļ nemšu...
Ja vien izredzētie trīs,kas
Ugunij patikami būs
Jo vien tie trīs varēs
Atgūt to,kas zaudēts,
bet ivenalga tma zaglim es
Sprandu apgriezīšu,jā gan!-

[rudo lapu vilcēn...]

Sasmailējis ausis, zirgs uzsāka vieglu riksi, sekodams sunim. Nu varbūt kaut kas interesants. Derons viegli pavīpsnāja. Beidzot viņš bija kā nākas atmodies. Šis nelielais uzrāviens bija viņam palīdzējis.

[Vēja dvēsele]

Eranness ievilka gaisu nāsīs un saslējās pakaļkājās. Faramass, sudrabainais suns, iedegās nemierā un īsi, satraukti ierējās. Dzīvnieki bija ievērojuši uguns atspīdumu pilsētas malā.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Ko tie mirstīgie,
TIk blenž un mani nemitīgi,
Kas es viņiem - vēja dvesma?
Ūdens šļaksts un zemes augsne?
Nē,es esmu uguns gars,
Bet šis - nē,tas nav mans izredzētais!-
Uguns sasvaidījās vairāk uz debesu pusi.
-Ōōō,jā,be tur,
Kur pilsētas mūris slejas,
Mans bērns aizvien tuvojās!
Jā,jā,uguns mantinieks tuvojas!-

Šo rakstu rediģēja TaureņmeiteneAur': 27.10.2005 16:03

[Kira m.emo.ria]

Pelēkā apmetnī tīts stāvs bija atspiedies pret kādu koku un vēroja kā pilsētā ieklīst neparastie visi. Tātad tā tomēr ir taisnība... Stāvu gandrīz nevarēja pamanīt, ja nu vienīgi kādas modras elfu acis. Tomēr ir izredzētie... Tikmēr jau pilsētas austrumos bija vērojasm saullēkts... Tāds svešāds, itkā segā ietīts.

Šo rakstu rediģēja Kira: 27.10.2005 16:17

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Ha,ko tas slēptais muļķis,
Ko tas vīrs uz sauli skatās!
Ko tas zaglis,domājamais,
Ko tas elfs uz mani blenž!
No manis viņam nenoslēpties,
Jo es esmu Uguns,varenais!-
Uguns mazliet saplaka,gandrīz jau izdzisa,jo Amfiona bija pārvķausies kur citur,blakus pilsētas vārtiem.

[eteerija]

" Celies! Esam klāt! Tālāk es nevaru doties, man jāsteidzas atpakaļ, kamēr tavs tēvs vēl nav pamanījis manu, vispār jau tavu prombūtni.....Lai visi elementi stāv mums blakus, kad tavs tēvs to uzzinās, atgriezies šodien no savas kārtējās eskpedīcijas uz Zemzemi! Mīļa, es nesaprotu, kādēļ tev tas bija nepieciešams?'',Kīrs klusām modināja tam klēpī aimigušo būtni, '' Taura! Manu raganiņ!
Slinki atvērusi acis tā diezgan enerģiski un agresīvi nobēra:" Esmu jau esmu es augšā! Braucot šajā karietē jau nemaz nevar pagulēt! Nejautā man šādus jautājumus! Es tev pateicos par tavu palīdzību un lai ko teiktu mans tēvs, neko tam nesaki! Esmu jau gana pieaugusi, cik tad viņš mani turēs savā pilī, kā dārgu putnu zelta būrī! Esmu gana spēcīga ragana, lai aizsargātu sevi!"
Atvadījusies no sava brāļa Taura izleca no zeltītās karietes un pat nepagriežoties atpakaļ mērķtiecīgi soļoja caur pilsētas vārtiem.
" Nevienc man vairs neko nenorādīs un nemācīs! Man ir jāizdomā savas rīcības plāns, bet tikmēr protams derētu sakopties"
Taura ar acīm meklēja vietu, kur tā varētu ieturēt brokastis un sapost sevi. Taurai gan nebija līdzi daudz mantu tikai tās soma pār plecu, kurā varēja ielikt iekšā daudz vairāk nekā no malas izskatījās. Protams kristāla magone, kuru tā glabāja pašā dziļākajā somas kabatā, tas bija viņas spēcīgākais ierocis.

Šo rakstu rediģēja eteerija: 27.10.2005 16:21

[Kira m.emo.ria]

hmm... ragana! interesanti interesanti... uguns, zeme, ūdens vai gaiss? stāvs kas bija atstutējies pret resno ozolu tikai domāja. Kas būs nākamais? rūķis, goblins, kentaurs vai varbūt eņģelis? Stāvs sakustējās un apmeties riņķī izgaisa.

Šo rakstu rediģēja Kira: 27.10.2005 16:26

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Amfiona,sajustdama Tauras klātbūtni,priecīgi ielēca Svešinieka cepurē,aizdedzinādama to,(ielēca un izlēca tieši brīdi pirms pazušanas,tā sagādājot teleportāicjas brīdi diezgan nepatīkamu sajūtu)tad pielēkdama Taurai vistuvākajā lāpā.Bet,tā kā meitenes soļu āturms bija visai liels,uguns leismas izlēca no lāpas galotnes,savērpās virpulī,un no tā virpulīša iznāca apburoši skaista meitene ogļmelniem matiem.
-Sveika,mīļā,tu laikam esi jauniņā šinī pilsētā?-
Amfiona savā baltajā+sarkanajā+apburoši+skaistajā tērpā gāja blakus Taurai.

Šo rakstu rediģēja TaureņmeiteneAur': 27.10.2005 16:27

[eteerija]

'' ES?'', diezgan iedomīgā tonī Taura savā piesmakušajā balsī ierunājās,''Es tikko ierados, man ir uzdevums, kaut gan īsti nezinu kāds"
Viņa vēroja šo būtni, ka pēkšņi kā no zila gaisa tai bija uzradusies tai blakus un nu skatījās Taurai tieši acīs. Taurai tas it nemaz nepatika, viņai vispār reti kāds patika, tomēr, pati nesaprotot, kāpēc tā izjuta zināmu bijību un cieņu pret šo būtni.
'' Un kas tu būtu? Un ko tu gribi no manis? '' Taura, tomēr saglabāja savu iedomīgo toni.

[Vēja dvēsele]

"Ko jūs jūtat, mani mīļie draugi?" Loraviēna maigā balsī uzrunāja zirgu un suni. Eranness ar cēlo galvu pamāja uz vairs tikko jaušamajiem uguns uzplaiksnījumiem.
"Tur? Tā uguns jau dziest. Vai mums jādodas turp?"
Faramass kaut ko klusītēm noņurdēja un elfa, atkal ietinusies sudrabainajā apmetnī, pieliecās pie Erannesa krēpēm.
"Aiziet, draugs, nes mani turp!" viņa uzsauca. Zirgs kā bulta aizšāvās norādītajā virzienā, tam līdzās - suns.

Šo rakstu rediģēja undomiel: 27.10.2005 16:34

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Es?es...emm,es esmu...-
Amfionas acis satraukti šaudījās pa apkārtējo māju logiem un veikalu izkārtnēm.līdz apstājās pie kādas īpašas - "Saules maize - labākie maiznieki visā pilsētā!"
-Es..Es esmu Maizniece!Amija Maizniece!-
Lai gan šī ragana bija viena no trim Uguns izredzētajiem,savu patieso vārdu Amfiona atklāt nedrīkstēja.

[eteerija]

"Hmmm....maizniece......", Taura klusām pie sevis nodomāja, ''Tad jau tik tāda ubadze vien ir''
Tomēr tad viņa pagriezās pret šo Amiju un savilka savas lūpas tādā mākslīgi laipnā smaidā, jo nekas cits jau tai neatlika, jo tā nepazina šo pilsētu un tai nebija kur palikt: '' ļoti patīkami! Taura, Baltā kalna burvja meita...."
Taura gribēja, lai šī maizniece zina, kas viņa tāda ir un arī atbisltoši pret to izturas.Tomēr priekš maiznieces tā izskatījās pārāk smalka un acīs tai lēkāja liesmiņas.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

"Ubadze?Ubadze?!Es viņai rādīšu ubadzi!"Amfiona jau gandrīz aizdedzināja kādu no Tauras ķermeņa daļām,bet nomierinājās,jo šī taču bija izredzētā...Jā,izredzētā...Amfion,izredzētā,ka tev saka,nevis parastais mirstīgais!
-Jā,mani sauc Amija...Labi,es tev izrādīšu pilsētu..-
Laib noslēptiem sakostiem zobiem,viņa paskatījās uz Tauru (OOC:Maza piezīmīte šiet - Amfionai ļoti garš augums,un viņa arī ir vecāka,tātad skatās no augšas uz Tauru).Tad lēnām devās uz priekšu,rādīdama skaistākās statujas šajā kvartalā.

[eteerija]

'' Zini, man vairāk interesētu kāda vieta, kur es varētu sakopties un atpūsties pēc sava garā brauciena!", Taura diezgan pavēloši noteica un gaidīja tūlītēju pakļaušanos, jo par cik bija ietekmīga burvja meita tā bija pieradusi pie bezierunu pakļaušanās, ''Kur šeit varētu to izdarīt? un tālāk man būtu jāatrod kāds, kas man palīdzētu un pateiktu, kas vispār notiek? Tu jau noteikti neko nezini vai ne?"
Taura vēroja šo būtni un tā viņai nemaz nelikās parasta maizniece, bet nu tad viņa nolēma, ka nav vērtc savu prātu nodarbināt ar šādām muļķībam!

[Vēja dvēsele]

Tikām Loraviēna sava lieliskā zirga mugurā traucās pa pilsētas ielām. Faramass, pa laikam ieriedamies, sekoja. Piepeši elfas skatienu piesaistīja kāda ļoti uzkrītoša veikala izkārtne: "Saules maize - labākie maiznieki visā pilsētā!" Mazu gabaliņu tālāk meitene ievēroja divas savādas būtnes: viena bija neaprakstāmi daiļa, no viņas jau pa gabalu elfa spēja sajust kaut ko ugunīgu. Otra bija dīvaina, sīka un smalka, un raganīga, viņas sarkanie mati laistījās rīta saulē. Būtnei pierē bija ragi.
"Kas tad te par dīvaiņu sapulci?" Loraviēna nobrīnījās, neiedomādamās, ka citiem viņa pati varbūt liekas tikpat dīvaina.

Šo rakstu rediģēja undomiel: 27.10.2005 17:09

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-ēmm,jā,vieta kur sakopties.Protams,vieta kur sakopties,atrodas tieši aiz šā līkuma.Tur garām peld arī maza,jauka upīte,kurā var lieliski nopeldēties.-
Runādama,Amfiona aizlika aiz muguras abas rokas,lai slepus izdarīdu klikšķi.Tūlīt kādā pamestā mājā tepat aiz ļikuma,pie upītes,iekūrās lielisks ugunskurs krāsnī,iedegās sveces,un pats namiņš kļuma silts un sauss.Meitene [b]stingrā[b] tvērienā pāņema Tauras roku, un aizveda uz `mājeli.

OOC:Mājele ir viena no pamestākajām un mazākajām telpām visā pilsētā,un tanī ir tikai viena istaba - agrāk to izmantoja ceļotājiem,kuri jutās noguruši.Tāda kā mazs motelītis.

[Kira m.emo.ria]

Virs maiznīcas jumta nošvīkstēja apmetnis. Tur atkal parādījās stāvs, kas bija vērojis svešiniekus ierodamies pilsētā. Bet tagad, kad saule jau atspīdēja varēja manīt ka tā bija sieviete. Sieviete ar taisniek kraukļa melnuma matiem un kastaņbrūnām acīm. Viņa pietupās un neuzkrītoši vēroja notiekošo (ooc: luudzu ak svētā uguns gara iemiesojums!!!! Tu nedrīksti mani pamanīt! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) )

[eteerija]

Kamēr Taura burtiski lidoja pakaļ Amija, kura kustējās tik ātri kā vējš, tā paspēja pamanīt tikai vienu- kādu dīvainu būtni, kas bija tik cieši uz Tauru lūkojusies. Elfs!!! Šī būtne neapšaubāmi bija elfs un elfus Taura sajuta jau pa gabalu. Viņa necieta elfus ne acu galā! Un kāpēc tas neradījums uz viņu tā blenza?
Mazā mājiņa bija tīri pieņemama un Taura beidzot noliekot savu somu uz galda un noaujot savus garos zābakus jutās laimīga:'' Saki, man Amij? Vai tu zini kaut ko par elementiem un to pazušanu? ''

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Amfiona satrūkās.Jā,TĀDU jautājumu viņa nudien nebija gaidījusi,tāpēc viņa labāk izlēma to pagaidām neteikt.
-Ō,nē,kundze,es neko nezinu par šiem...elementiem.Vienīgais,ko esmu pamanījusi,ir ka Elementu pilsēta ir šos elementus zaudējusi.Es...emm,tikai nesen šeit ierados.Jā,visai nesen!-
Pat mazulim būtu skaidrs,ka viss ko "Amija" pašlaik stāstīja Taurai,bija meli.Laikam tāpēc,ka šie vārdi bija patiekti ļoti ātri.

Šo rakstu rediģēja TaureņmeiteneAur': 27.10.2005 17:31

[eteerija]

Taura nicīgi palūkojās Amijai acīs un noteica ļoti vēsā tonī: " Ak, nu jā kā lai tāda kā tu kaut ko zinātu? Tas jau bija gaidāms! Bet varbūt tu zini kādu kas zina?''
Taura atvēra savu somu un sāka tajā rakņāties, meklējot savu spoguli, tad atrada to un sāka tajā aizrautīgi lūkoties. Jā, viņa patika sev pat ļoti, skaistāku raganu, tā nevarēja iedomāties un viņa jebkuram bija gatava tieši tā arī pateikt! Taurai nebija bai ne no viena, ja nu vienīgi reizēm pašai no sevis.
Un tad viņa sadrūma, jo atcerējās mājas un šī taču bija pirmā reize, kad viņa bija devusies prom, taču tad viņa ātri aizdzina šis domas prom, jo negribēja, lai parasta maizniece redz viņu vājuma brīdi!

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Ak,ilgojies pēc mājām,ko?Ak..!-
Amfiona satrūkās vēlreiz,jau atkal lasīdama Tauras domas.Viņa lēnām pagriezās pret Tauru,un ielūkojās viņai tieši acīs.Citas izejas nebija - Amfiona nopūtās.
--Es,Uguns gars,cik aizmāršīgs,
Tu dzirdēji par daudz,
Lai cik tu būtu varenāks,
Tu zini par daudz.
Tā dēļ man jāklanās,
un jālūdz tevi aizmirst,
šos vārdus,kas nozīmēja tik daudz...-
Šiem vārdiem vajadzētu nohiptonizēt Tauru,jo viņa bija dzirdējusi pārāk daudz,viņai vajadzēja aizmirst,kamē vēl nav par vēlu...

OOC:Eteerij - vispirms izlasi manu pz!

[eteerija]

" Tu ko? TU ko tagad mēģināji izdarīt? KAs tu esi?" Taura bija tik satraukta, ka knapi vien spēja šos vārdus izrunāt un tad viņa sastinga izbīlī...

Šo rakstu rediģēja eteerija: 27.10.2005 17:57

[Tigra2]

Uz maiznīcas jumta pitupusies sēdēja kāda meitene un vēroja apakšā notiekošo.
''Daži jau ir šeit, pagaidīšu kad sanāks pārējie''viņa nodomāja, un turpināja vērot apakšā notiekošo.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Amfiona pašūpoja galvu,jautājošām acīm lūkodamās uz Tauru.
-Kāpēc tu neaizmiedz?-
Viņa skaidri nodeklamēja.
-Tev vajag aizmigt.Man tevi vajadzēja hipnozēt.Kāpēc tu neaizmiedz?-
Labi,viņa ir izredzētā,bet vai tas nozīmē arī,ka uz viņu neiedarbojas uguns maģija?

[eteerija]

Taura jau sniedzās somā pēc savas magones un tikmēr ļoti skaļā un satrauktā balsī ātri murmināja:" Ko tu dari? tu gribi mani noburt? Kā tu uzdrošinies? Nemaz neceri! Lai kas īsti tu arī būtu tava uguns maģija uz mani neiedarbojās!Mana māte bija viena no visspēcīgākajām uguns raganām un man ir iedzimta aizsardzība! Tūlīt pat man atbildi! Kas tu esi? Ko tu gribi?"

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-ES?Tu,emm,tiešām gribi zināt,kas es esmu?Varbūt otmēr nevajadzētu jautāt šo jautājumu...Tas ir ļoti garš stāsts,zini,ļoti garš....-
Nu jau sastrauktā balsī runāja Amfiona,bet ne jau tādēļ,ka Taura varētu izmantot savu Magoni pret viņu,nē,tās maģija vienkāršī izbrāsts cauri meitenei,nekādi neietekmējot,nē,viņa raizējās par to,ka Taura varētu uzzināt visu par pašu Amfionu,un TO viņa pirms laika nu nēkādi nedrīkstēja.Hmm,jā,varbūt tas laiks jau bija peinācis?

Šo rakstu rediģēja TaureņmeiteneAur': 27.10.2005 18:10

[Tigra2]

Meitenei, kas sēdēja uz jumta palika garlaicīgi. ''Atlikušie vēl ilgi gaidīs?'' viss es eju lejā. Viņa piecēlās kājās un nolēca. Un skaisti piezemējās starp Amfionu un Tauru.

Šo rakstu rediģēja Tigra2: 27.10.2005 18:12

[eteerija]

" Jā, es vēlos to zināt!" Taura veltīja Amija iznīcinošu skatienu!Soma tā jau bija sataustījusi savu kristāla nāvējošo ziedu, jo ne tik vienkārši aizmidzināt tas spēja, tas spēja aizmidzināt arī uz mūžiem!
"Kas tu esi? Un nemaz neskaties uz manīm tā! Atbildi beidzot!''

Šo rakstu rediģēja eteerija: 27.10.2005 18:19

[Tigra2]

Lēnāk gluži vai lidodama viņa lēca, ieraudzija kaut kādu aizsargkupolu. ''Mani tas neietekmē'' un kļuva neredzama.

Šo rakstu rediģēja Tigra2: 27.10.2005 18:27

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Amfiona redzēja,kā kāds meitietis grasās nolaisties starp viņiem,tāpēc ātri pamāja gaisā ar roku,tā izveidodama aukstas uguns disku,kurš aizskavētu kaut uz mirkli,bet aizkavētu meitieti.
-Labi.Es esmu Amfiona,uguns elementa sargātāja.-
Viņa nopūtusies un rokas nolaizdama,nopietni teica.Tad pienāca pavisam tuvu Taurai,nemaz nereaģējot uz to stikla mākslīgo puķīti.
-Un tu - esi viena no tirm izredzētajiem,kuriem būs tā laime man pakalpot,un atgriezt uguns elementu.Jā,tieši tu!-
VIņa savā īstajā balsī teica,paceļot abas rokas taisni,paralēli pleciem.Ap viņām abām uzradās ugunīga lodes siena,abas ietverot,un kad uguns noplaka,viņas jau bija teleportējušās kāda klinšaina kaln virsotnē.
Uguns disks arī noplaka,un dēmone ar blīkšķi nogāzās zemē.

OOC:Tigra2,mans posts it kā notika pirms tavējā,labi?

Šo rakstu rediģēja TaureņmeiteneAur': 27.10.2005 18:24

[eteerija]

Taura lūkojās Amfionā kā brīnumā un nespēja pateikt ne vārda. Viņa bija dzirdējusi par vareno uguns elementa sargātāju no sava tēva un pat viņš būdams gandrīz neuzveicams burvis runāja par viņu ar milzīgu bijību.Un tagad, tieši viņa, Taura ir izvēlēta......ir izredzētā...... Neko tādu viņa patiesi nebija gaidījusi.
Vienīgi vārdi, ko tā spēja dabūt pār lūpām bija:" Un ko tagad?''

[Vēja dvēsele]

Loraviēna uztvēra raganas naidīgo skatienu un neviļus nodrebēja. Kāda nojauta teica viņai, ka viņas abas nākotnē būs kaut kā sastītas. Un tad jau abas iekarsušās sarunu biedrenes aizsteidzās. Labi, viņai nebija laika domāt riņķī un apkārt, elfai vajadzēja uzzināt, kāda uzdevuma dēļ viņa uz šejieni sūtīta. Un viņa pat nezināja, kas viņu sūtījis... un par četru elementu pazušanu meitenei arī nebija ne jausmas. Loraviēna paskubināja zirgu.

Šo rakstu rediģēja undomiel: 27.10.2005 18:32

[Tigra2]

Kupols nemaz meiteni neaizkavēja un viņa mierīgi nolaidās starp abām meitenēm, pagriezās pret Amfionu un pasmaidīja.
-Mani šādi kupoli neietekmē, to lietošana ir bezjēdzīga. es neesmu nekāda maza elfu meitenīte, ar tik zema līmeņa maģiju mani neietekmēsi.
Amfiona izskatījās izbrīnīta meitene bija nevis nogāzusis zemē, bet gan sekojusi viņai.

P.S. Lūdz nedēvē mani par dēmoni, izklausās rupji. man nav ne regu ne spārnu, ielikšu bildi varēsi apskatīt.

Šo rakstu rediģēja Tigra2: 27.10.2005 18:38

[Kira m.emo.ria]

Tātad uguns... viens ir atradies... Sieviete domāja novilkdama apmetņa kapuci. Viņa noleca zemē un nopētīja pilsētu. Saule jau bija uzlekusi un Pilsētnieki nu rosijās. Lielākā daļa devās uz tirgus laukuma pusi, bet sieviete apmezdamās riņķī sāka soļot papēžiem klabot uz pilsētas bruģētajām ielām. Ilgi viņai nebija jāiet kad viņa pamanīja kādu elfu... Piegājusi pie tā viņa uzrunāja svešo. Tu šeit agrāk neesi manīta... un redzu esi no elfu cilts! Saki ko šeit meklē? Sieviete runāja ar kastaņbrūnajām acīm mesdama zibeņus.

ooc: Tigra2 beidz! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) Amfiona ir uguns sargātāja viņai ir varenāka maģija!

Šo rakstu rediģēja Kira: 27.10.2005 18:36

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Amfiona nopūtas.
-Un ko tagad?Tieši to es nespēju izlemt.Tāpēc jau tu esi izredzētā.Tev ir tieši tās rakstura īpašība sun spējas,kas varētu to izdarīt.Vienīgi tev palīdzēs vēl divi izredzētie,un tad?Es pat nezinu,kurš to visu nozaga.Es jau esmu veca,arī pats elements,kaut gan mēs abi itkā esam mūžīgi.Tieši tāpēc,manas spējas bija jānodod tev.Bet es nezināju,ka tu arī esi imūna pret uguni.-
OOC:Tigra2:
1.Dieva dēļ,Manam tēlam taūc pieder ivsa uguns enerģija PASAULĒ.Un tā nav tikai maza burvestībiņa.Dūhh. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/getlost.gif)
2.Es ar Tauru esam varbūt pat 100 000 0 km attālumā,kā gan tu varēji vnk sekot mums abām?Un ar kājām!
Pret uguni esam imūnas itkai es ar Tauru un vēl daži izredzētie,un,ja vien es nemaldos,tava stihija varētu būt ZEME.

Šo rakstu rediģēja TaureņmeiteneAur': 27.10.2005 18:37

[Tigra2]

OOC. man taču ir spēja kustēties neiedomājamā ātrumā. un ja kas Kaķu dzimtas demonus uguns neietekmē.Es sevi par kaķu dzimtas demonu neiztaisīju tikai skata pēc. Dēmoniem ir daudz vairāk spēka kā jebkuram pūķim vai elfam, un ja kas demoni izskata ziņā ir tādi paši kā cilvēki. Tikai ausis, acis un nagi savādāki.

Šo rakstu rediģēja Tigra2: 27.10.2005 18:44

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Amfiona turpināja bezspēcīgi lūkoties uz Tauru.
-Visa mana maģija,pat mana un visas Elementu pilsētas dzīvība ir tavās rokās,tev tas ir jādara!-
Viņa saņēma Tauras plaukstas savējās,skumji skatīdamās viņas acīs.


Amfiona pamāja ar roku kaķveidīgā neglīteņa virzienā,un tas acumirklī pazuda,uz kādu tikai Amfionai zināmu vietu.Dziļā alā,kurā dega viens vienīgs ugunskurs.

OOC:Misis supertēl,kā tu tiksi atpakaļ?
OOC2:Tagad ietekmē gan.

Šo rakstu rediģēja TaureņmeiteneAur': 27.10.2005 18:44

[eteerija]

'' Es....", Taura izstostīja, ''Es tavā vietā?''
'' Es?''viņa pasmaidīja" vēl divi izredzēti?''
''Vai tu man varētu visu tā kārtīgi izstāstīt? Kas un kā? Un......piedod par manu attieksmi.....tāda jau es laikam esmu pārāk izlutināta ragana! Es patiešām atvainojos! Es izjūtu visdziļāko cieņu un bijību pret tevi un esmu līdz sirds dziļumiem pagodināta un esmu gatava tev jebkādi pakalpot! Tikai saki!''

[Vēja dvēsele]

Piepeši Eranness nez kāpēc apstājās. Loraviēna apjukusi aplaida skatienu apkārt un pamanīja svešinieci, kas viņu bija uzrunājusi. Elfa apjuka.
"Ko es šeit meklēju? Es īsti nezinu..." viņa novilka. Faramass nostājās priekšā zirgam un ņēmās rūkt uz nepazīstamo sievieti.

[Kira m.emo.ria]

ooc: par tiem kaķveida radiumiem! Izlasiet ATD abas divas! es tiko izlaboju postu! Tigra2 tev īpaši jāizlasa!!!!

LABOTS
Sieviete pasmaidīja par suņa rūkšanu. Cik jauks suns. Vai tas ir jūsu? Mirkli klusējusi viņa tomēr jautāja Tātad esat klejotāja?

Šo rakstu rediģēja Kira: 27.10.2005 18:50

[Tigra2]

OOC: Es neesmu neglīta, daudz smukāka nekā tavs čarakters tapēc neuzbrauc.

Ayumi ar nievājumu nošņācās. ''Šo mežu es jau pazīstu, viņas maģiskais līmenis ir gaužām zems. Un neskatoties uz izcelsmi viņa nemaz nelīdzinās savai mātei. Un kapēc gan es klausiju savu krusmāti. ai nu labi, es šai govij vēl parādīšu.Lai gan, nav vērts.'' Ayumi aizvēra acis. Un ieklausijās. Konstatējusi kur atrodas pilsēta viņa gaismas ātrumā skrēja uz tās pusi un jau pēc mirkļa viņa atradās blakus maiznīcai.

[eteerija]

OOC: Jūs tikai nesakaujaties abas divas........!!!!!

[Vēja dvēsele]

"Nu... jā, tā laikam varētu teikt. Vai jūs man nevarētu paskaidrot, kāpēc šī pilsēta ir tik drūma? Viss tik kluss..." Loraviēna nedroši ievaicājās. Sieviete nudien neizskatījās pārāk viesmīlīga.

[Tigra2]

Ayumi nostājās blakus Loraviēnai
-Vai tu arī esi sargātāja?
Lai gan tas nebija īpaši pieklājīgi, pārtraukt kāda sarunu. Ayumi vienkārši jutās duasmīga uz uguni un centās novērst savas domas, no uguns.

Šo rakstu rediģēja Tigra2: 27.10.2005 19:02

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Amfiona mazdruskiņ iesmējās.
-Nu nekas,esmu pieredzējusi vēl izlutinātākus un aukstprātīgākus ļaudis,kā tevi!Un vispār paldies,sen nebiju pat smaidījusi.-
Bet tad viņa nopietni paskatījās uz Tauru,un sāka urnāt atkal.
-TU saproti,pašā sākumā Elementu pilsētā dzīvoja priecīgi ļaudis,tie katru dienu rīkoja svētkus,un bija pārticīgi,jo viņu pilsētu sargāja četri sargātāji ar saviem elementu spēkiem.Viens no sargātājiem esmu es,ir vēl trīs sargātāji,un katram no viņiem savs elements - Ūdens,Vējš,un Zeme.Bet tad kaut kas,es nezina,kas,bet tas nozaga šos elementus,pātraucos ķēdi,un vienīgais kas palika - tie bijām mēs,četir gari,kas tikai dažreiz parādās pilsētas ielās,uz cilvēku īgnajām un skumjajām sejām.Bet mums katram bija savs izredzētais,kuram liktenis bija lēmis šiet ierasties un atgūd zaudēto.Un Uguns simbolu atgūt vajadzēja tieši tev.Tas vis sir ierakstīts zvaignēs,jūrā un uguns liesmā,dzimtā un rakstura īpašībās.Bet kāpēc es tev meloju - jo tu nedrīkstēji to visu uzzināt par agru,un tad es savā aizmāršībā netīšām nolasīju tavas domas,un izpļāpājos.Tad es mēģināju teiv nohipnotizēt,lai tu aizmirsto to visu,bet,kā izrādās - arī uz tevi uguns ir nespēcīga.TIeši tu kopš šī brīža ari`spēj valdīt pār uguni!TU esi izredzētā,un vārid ir atklāti!Tev ir daudz kas vairāk par neredzamības vairogu!Ļoti daud!-
Amfionas acīs atkal iedegās tik senā prika liesmiņa,kur aitk ilgi nebija rādījusies.Tad viņa mazliet pagāja malā,tādejāti viņas abas ieraudzīt kādu vientuļu akmeni.
-Pamēģini raidīt uz to uguni!-
"Ak,cerams,ka ja viņa spēj izlauzties caur manu maģiju,viņa varēs arī vadīt uguni!Tam būtu jāizdotas!"

[Kira m.emo.ria]

Nu pilsēta kļuva drūma tikai nesen.. Ceru ka tu zini kā sauc šo pilsētu Tad sieviete palūkojās uz atnacēju un pārjautāja Kam bija domāts šiss jautājums?

[eteerija]

'' Uguns? Zinu, ka mana māte spēja ar vienu pirksta vēzienu veselu pilsētu nodedzināt, bet es......nē.....tas man nekad nav izdevies......,bet es centīšos to paveikt! Tu tikai lūdzu man pasaki, kas man ir jādara?"

Šo rakstu rediģēja eteerija: 27.10.2005 19:07

[Tigra2]

-Elfai.Ja viņa ir elfa.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Kā uzburt uguni?Nūū,es tiešām nezinu,varbūt vienkārši ar roku norādi uz to akmeni,atver sauju un pie sevis skaļi un pārliecinoši saki "Uguns,parādies!"?Tev tam vajadzētu izdoties.Man visu savu mūžu ta sir izdevies,un ja tu esi mana mantiniece...-
Pietupusies,Amfiona satvēra Tauras labo roku,un maigi to pacēla.

OOC:Kir,es ar Eteeriju gaidu tavus noraadiijumus (via turpināajumu (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) )

[eteerija]

'' Domāju, ka man tas varētu lieliski sanākt!'' Taurā pamodās tās raganiskais gars!! Un viņa klusām pie sevis izdvesa:'' Uguns parādies!''
Iesākumā nekas nenotika, Taura vēlreiz un nu jau skaļāk to atkārtoja, tad apklusa un gaidīja.....
Uz akmens parādījās maza, vārga liesmiņa, kas pēc kāda brīža bija izaugusi jau par krietnu un kārtīgu liesmiņu!
''Es to izdarīju !!!! Es zināju, ka man tas varētu izdoties! un tagad......jāāāā..... Un ko tagad Amfiona?''

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Tagad?Nu,tagad mēģini uzburt vēl vienu!-
Manāmi priecīgāk Amfiona iesaucās.Padomā tik,beidzot Taura iemācījās 'spēlēties' ar uguni!
-Nu,pamēģini!Esmu pilnīgi pārliecināta,ka tev izdosies.Tev taču uguns kaulos!-

[eteerija]

"Man patīk kā tas skan.......UGUNS KAULOS!!.......Jā, es domāju, ka esmu tieši tam radīta!" ,Taura, nu jau jutās tik pārliecināta un bija maģijas spārnota, ka ar vienu pirksta vēzienu un domu vien aizdezināja tuvumā esošo koku, kas tagad zvēroja asinssarkanām liesmām,'' Nu kā patika?''

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Vov,apsveicu!Pat izcili,ja tu tikai sāc!Bet paskaties,ko es varu izdarīt!-
Amfiona kā spēlējoties piecēlās aizvēra acis unizpleta rokas.Uguns no koka pacēlās debesīs,atveidojot Elementu pilsētas karti,vietu,no kurienes viņas teleportējās uz kalnu,un tad pašu kalnu,tad palielinājās,attēlodama viņu spoguļattēlus,tikai bez skaņas.Tad uguns atkal savirpās ap viņām,un aiznesa atpakaļ uz pilsētu,pie pašime vārtiem.
-Man liekas,ka mums vēl jāgaida otrs izredzētais...-
Amfiona domīgi teica,vērdamās uz pilsētas vārtiem.

[eteerija]

''Esmu apburta no tavām spējām! Otrs izredzētais? vai tu jau zini, kas tas būs?"
Taura saprata, ka nu viņa ir daudz spēcīgāka nekā bija vēl no paša rīt, kad tikko bija atbraukusi uz šo pilsētu!Tātad šī bēgšana no mājām patiešām bija to vērta, taču tēvs tagad noteikti dusmās sper savus zibeņus, tā ka dimd viss kalns, un manuprāt, viņš diez vai būtu apmierināts ar Tauras jaunajām spējām, jo tagad, taču Taura bija gandrīz kā viņas māte NELLA.......', bet vai tas nerada draudus, ka arī Taura varētu palikt nevaldāmi ļauna........Cerams, ka ne?
"Es tikai ceru, ka tas otrs nebūs tur kaut kāds elfs!Jo es tos radījumus vienkārši neciešu!To gaisīgā un nesakarīgā daba un parlieku lielais trauslums mani kaitina tik ļoti, ka es nezinu, ko es būtu gatava ar tiem izdarīt!''

[Kira m.emo.ria]

ooc: ievirzīsim stāstu tālāk. Lai nepaliek visu laiku uz vietas (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Tā nu bija uzaususi pirmā diena , kad elementu pilsētā sāka gaidīt izredzētos. Pilsētas dīķī peldēja nāras, kuras garlaikojās no skumjām. Virs māju jumtiem šūri un grūti strādāja skursteņslauķi. Līdz pat pilsētas vārtiem bija uzdrošinājusies atlaisties kāda harpija. Acīmredzot tā no rīta nebija tikusi pie brokastīm. Kad sāka krēslot mājās iedegās gaismas. Pa ielām staigāja laternu dedzējs un iededza laternas. Dažas ielas palika neapgaismotas. Pilsētas parkā strūklakā čaloja ūdens. Sieviete kura no rīta bija visu uzmanīgi vērojusi nu staigāja pa tukšām ielām klaudzinādama papēžus pret bruģi. Pirms brīža norietēja saule un pie apvāršņa parādījās pilnss mēness.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Amfiona aizvēra acis,un atkal pārvērtās liesmās,kuras pārlēc uz tuvāko,tikko iedegfto lāpu.
--Vai ilgi vēl nepārnāks,
Mans otrs dēls un meita?
Vai ilgi vēl mēness
Apspīdēs šo bezgalīgo kvēli?
CIk gna ilgi man jāgaida,kamēr
Elements būs atgūds
No visu postošā
Ļaunuma haosa?-
Ieskanējās liesmas sirds,bet neviens to nedzirdēja....

[Vēja dvēsele]

Kad, uzdevusi jautājumu un atbildi nesagaidījusi, nepazīstamā sieviete gluži vienkārši devās prom, Loraviēna jutās atvieglota. Negribējās viņai izpaust jebko par sevi. Un, protams, viņa zināja, kas šī par pilsētu. Kāda nekaunība!
Faramass vēl joprojām ik pa laikam norūcās. "Neuztraucies, Faramas, viņa ir prom, mums ir miers," elfa noteica, un viņi atkal devās ceļā, kaut gan no uguns atspīduma jau sen vairs nebija ne vēsts. Šī pilsēta nudien nebija no tām mazākajām.

[Kira m.emo.ria]

Sieviete neatskatoties tikai pasmīnēja. Elfs, ragana, burvis... kas būsj nākošais? viņa pie sevis domāja. Palūkojusies uz kādas mājas logu kur kāda zemniece līkņāja pār krīta bālumā guļošo vīru. Ak šis nepatīkamais pienākums Sieviete izgāja cauri mājas sienai un iznesa no tās spožu plaukkstas lieluma bumbiņu... Nočukstējusi pāris 'vardus sieviete palaida bumbiņu un tā uzlidoja debesīs iemirdzēdamās zvaigznē... Un 'viņa aizsoļoja pa kluso ielu klaudzinot papēžus. Vienīgi zemniece mājā tagad raudāja.

ooc: domāju pēc ši jūs sapratīsiet kas jūs visu laiku vēro (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Šo rakstu rediģēja Kira: 28.10.2005 09:04

[Mākoņkaķis Aurēl...]

OOC:Ak,visu varenā Veļu māte? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Amfiona,pametusi pēdējo skatu uz Tauru,kas sēdēja un gaidīja,aizteleportējās uz otro pilsētas malu.Pie kādas alas.
-Ak,citas elementu sargātājas
Šīs mirušo ģimeņu dievietes
Es jūs gaidu,gaidu te
Kad beidzot atnāks tie izredzētie?
Pareģojums piepildās,
Līdz ar to arī mēs.
Manas domas ir nokļuvušas
Taurā,mēnesnīcā..-
Amfiona nopūtās.

[Kira m.emo.ria]

ooc: Tiesa! Taa pati... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Sieviete pamanīja kādu pustumsā slīkstošu stāvu stāvam pie pilsētas vārtiem. Viņa piegāja pie meitenes un laipni uzsmaidījusi teica: Sveika mīļa! Ko tad tu te viena dari? Šādā laikā uz ielām atrasties bīstami un pietam vēl tagad, kad pazuduši elementi! Viņa palūkojās uz meiteni ar savām kastaņbrūnajām acīm.

[Ungaarijas ragas...]

Priekšā iznira pilsēta. Narra atviegloti nopūtās un pielika soli, tas ir metās slaidā riksī. viņa priecājās un lepojās ar to, ka ir kentaurs, jo viņa varēja pārvietoties ātri un nevajadzēja nokalpināt zirgus. Garām klusi aizlaidās ū````.
Beidzot kentaure bija pie pilsētas un atkal pārgāja uz soļiem...

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Amfiona rūpīgi ieklausījās,viņa dzirdēja kentaura kāju dipoņu,tei viņas ausīs biaj tik skaļi,lai gan viņa bija tik tālu...
--Viņa ir klāt!--
Tagad tikai jāsapulcē viņas abas..Un tad tikai Asinuss,mans pūķis.
Pārvētusies par lielu liesmojošu putnu,viņa izlaidās caur harpiju baram,un lidoja uz pilsētu,rūpīgi pārskatīdama tās ielas.Tad viņa nolaidās kādā sānieliņā,un,atgūdama savu miesisko veidolu,piegāja pie kentaures.
-Esiet sveicināts,kentaur...-
Viņa liesmojošā balsī runāja.Ja Taura to zināja aju,nebija vajadzīgs būt itk..cilvēcīgai.

Viņai kājās bija nesimetriski,balti svārki,ar vienu malu uz augšu.Un krekls ar garām piedurknēm,mati bija izspūruši un ogļmelni,vairs nekā sarkana.Arī balss bija mainījusies.

[eteerija]

''Atstāja mani......Kā man nepatīk, ka es pati nekontrolēju situāciju un nezinu, ko tālāk darīt!" Taura neizpratnē pati par sevi satāvēja un tukši lūkojās kādā mājas sienā.
''Un kad tā uguns parautā atgriezīsies? Ar tām uguns būtnēm kontaktēties normāli ir praktiski neiespējams, šaudās šurpu turpu un nekā nevar īsti saprast? Un cik ilgi man vēl būs jāgaida?'' Taura klusītēm murmulēja pati pie sevis, lai kaut kā īsonātu šo nezināmo gaidīšanas laiku.

[Kira m.emo.ria]

Ja nevēlies iet meklēt savu uguns dāmu tad vari iet izbaudīt pilsētas naksnīgo gaisotni un varbūt pat sastapt sev līdzīgos! Sieviete nu jau zaudējusi mierīgo balsi noteica. Bet vari arī stāvēt šeit pat, kur parasti uzturas Nakts eņģelis. Protams ja labpatīk vari doties meklēt naktsmājas. Sieviete nozibināja acis. Vienā pilsētas malā uzšāvās ūdens strūkla, bet pretējā sacēlās vējš... Tas vēstīja, ka elementu sargātāji ir atgriezušies no neveiksmīgajiem meklējumiem.

Šo rakstu rediģēja Kira: 28.10.2005 13:15

[eteerija]

Taura satrūkās sadzirdot šo nepazīstamo balsi tai blakus:''Un kas tad tu tagad būtu? Kārtējais gars? Saki, tūlīt!''

[Mākoņkaķis Aurēl...]

--Nomierinies,Taura!
Uguns var būt visur,tāpat arī tu
Es pie tevis vienmēr varu būt
Tavās domās būšu še...-
Amfionas telepātiskā balss ieskanējās Tauras galvā.
--Es vienmēr ar tevi
Varu domās sazināties.-

[Kira m.emo.ria]

Sieviete Pārlaida acis pār Pilsētu. Tev labāk nezināt kas esmu. Bet saku tev vienu! Nekāds gars neesmu Viņa stāstīja un palūkojās Turā. Saki kas esi tu un ko tu meklē šajā pilsētā.

[eteerija]

" Es? Kāpēc lai tev vajadzētu zināt, kas esmu es, ja tu man neatbildi, kas esi tu?Nu nē......es tev neatbildēšu uz šo jautājumu!" Taura savā augstprātīgajā manierē uzmeta nicīgu skatu sievai un tad pagriezās uz citu pusi un tai vairs nepievērsa uzmanību.
''Ko darīt tālāk, Amfiona?''Taura klusām savā galvā centās sazināties ar savu ugunīgo skolotāju...

[Kira m.emo.ria]

Taura! Neiedrošinies man uzmgriezt muguru! Sieviete mierīgi runāja. Tev vēl kādreiz noderētu tāda draudzene kā es.

ooc: ```` ```` ````.. Amfiona! savaldi savu uguniigo meiteniiti (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Mākoņkaķis Aurēl...]

--Ir atgriezies otrs mantinieks,
Otrs tavs rads,izredzētais.
Bet saki man,Taura -
Kas ir šis cilvēks,ar kuru runā tu?-
Amfiona,cieši skatījās Nerras acīs,bet domās runāja Taurai.

[eteerija]

''Otrs izredzētais? Un kas tad tas ir?''Taura klusām murmināja''Es nezinu, kas ir šī ubadze, bet viņa izrāda man vislielāko necieņu!
Tad taura pievērsās sievietei!''Es un neiedrošināties?"Pie svētā uguns elementa, kā tu prasta sieva iedrošinies tā runāt ar mani? Vai tu nezini, kas es esmu? Esmu ietekmīga burvja meita un tev vajadzētu apdomāt, kā tu ar manīm sarunājies! Man nav vajadzīga draudzene!!Man vispār neviens nav vajadzīgs!'' Taura raidīja sievietei tik ugunīgi nicinošu skatienu, cik vien tā varēja, jo tāda nepieklājība nebija pieļaujama!

Šo rakstu rediģēja eteerija: 28.10.2005 13:37

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Amfiona domās atvēra aguns acis,un uzlūkoja sievieti.Neviens mirstīgais,vienīgi Nerra,Taura un citi Sargātāji un citi gari,varētu redzēt šīs dīvainās liesmas.
-Taura,uzmanies!
Tu nemaz nezini,
kas ir šī varenā
Sieviete melnā.
Es tevi brīdinu -
Ja liksi viņai vilties,
To nožēlosi!
Es tev kā Amfiona,Uguns valdniece
Stāstu,tici man.-
Pati Nerra no šīs burvestības neko nemanīja,varēja tos ajust tikai otrā galā.

[Kira m.emo.ria]

Es... neesmu nekāda ubadze Taura,esmu tevī vīlusies, turklāt kā tev nav kauna šitā runāt ar nāves eņģeli? Sieviete dusmīgi runāja Es likteni zinu un vari manticēt... es bieži pie tava pleca stāvēšuKlusajā Pilsētā atskanēja sievietes kliedziens. Sieviete, kas izrādījās nāves eņģelis sarauca pieri. Varēja redzēt, ka šis kliedziens viņai nav nekas sevišķsh....
----------------
Svēto vīstokļu vārdi:
Svētais Elementu kalns ir vieta,kur mirstīgajam nevajg' atrasties.Tur ir atļauts dodies tikai svētajiem Sargātājiem.Tikai un vienīgi ikviens nepaklausīgais tiks nolādēds,viņš mirst nolemtā un lēnā nāvē.Tur drīkst atrasties [i]tikai četri elementu sargātāji,un daži...
[ By TaureņmeiteneAur' ]
----------------

[eteerija]

" Man laikam vajadzētu tev pakļauties, Amfiona? Es gan tā neesmu radusi, bet......Labi, tikai aiz savas lielās cieņas pret tevi...es tev paklausīšu!''taura gan bija neapmierināta, ka tai jārunā ar kādu, kas tai nemaz nelikās tā cienīgs, bet ja jau Ugunīgā, tā bija noteikusi, tad Taurai nekas cits neatlika kā piekāpties!
"Es esmu Taura.......Nāku no Balto kalnu sarkano magoņu pļavas karaļvalsts, esmu Kalna burvja meita un šajā pilsētā esmu ieradusies ar ļoti lielu uzdevumu, kam vajadzētu glābt šo pilsētu!Nu vai tevi apmierina mana atbilde?"