Vienradzītes Pasaule: "Saltās Zvaigznes" [R], [C], [BP], [ATD] [!R!] Opcijas

[Sindra]

Pavedienā ir atļauts iesūtīt rakstus, kas pārkāpj PG-13 (nepārkāpjot R).

Goldberry
HP&GP foruma administrācija


Vienradzītes pasaule "Saltās Zvaigznes"

Spēle būs ar GM
Viss norisinās jau pazīstamajā Vienradžu pasaulē.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis, paladins, rendžers, druīds)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst
- spēja taisīt pasaules galu,
- nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas.
Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs, skaists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

Paladins ir ļoti drosmīgs, imūns pret slimībām, viņam piemīt paaugstināta izturība pret maģiju, spēja nedaudz ārstēt komandas biedrus. Paladins prot cīnīties un satriekt pīšļos ļaunīšus. Paladinam ir ļoti uzticams jājamlops un viņš spēj pa gabalu pateikt kurš ir ļauns un kurš nē..

Rendžers prot meklēt pēdas, viņam ir mīļākais ienaidnieks, ar kuru viņam būs vieglāk tikt galā. Samērā labi cīnās un visai labi šauj ar loku. Rendžers pamanīs tādas lietas, kas citu acīm paliek nepamanītas, arī izdzirdēs skaņas, kuras pārējo ausīm ies secen. Viegli orientēsies arī svešos apvidos. Pazīst dabu.

Druīds ir dabas draugs. Viņš pārsvarā uzturas mežos. Ļoti labi saprotas ar dzīvniekiem un labi pazīst augus. Prot no tiem pagatavot zālēs, arī indes ja nepieciešams. Druīdiem ir draugs dzīvnieks. Viņš pats spēj pārvērsties par kādu dzīvnieku.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Atšķirībā no pirmās Vienradžu spēles šajā spēlē jūs varat būt ne tikai pozitīvie personāži. Ja vēlaties spēlēt kaut ko drusku ļaunu, tad sazinieties ar mani pa PZ un mēs apspriedīsim jūsu īpašās vēlmes. Tāpat pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

Vienradžu pasaules karte te:


Savus personāžus publicējiet ATD pavedienā

P.S. Ja kādam interesē, tad kopš pirmās Vienradžu spēles ir pagājuši aptuveni 25 gadi.

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 05.10.2005 12:30

[Sindra]

Boro kunga mazdēls domīgi raudzījās uz Boēcija galdiņa pusi.
Kāds viņam piebīdīja priekšā tukšu dzēriena kausu. Tas novērsa no domām. Mazliet nopūties viņš to piepildīja un lūkojās pēc kausa īpašnieka.

Viņam pretī raudzījās kāds vīrs gados tērpies ceļotāja tērpā, kurš izskatījās daudz pieredzējis un nolietots.
Grūti laiki pienākuši? Ko tad Tu pūt? Vai tad ļaudis izslāpuši pēc dievietes svētības un to nesaņemdami vairāk nenāk pēc Tavām brīnumdzirām?
Ko gan Tu par to zini? Saīdzis noburkšēja krodzinieks.
Šo to jau zinu... Cik ilgi gan dievi pieļauj, ka viņus nepielūdz..? Šī jau ir trešā diena, kad lūgšanas neatskan ne rītā, ne vakarā. Vai priesteru cilvēciskās bailes būtu attaisnojums pienākumu nepildīšanai? svešinieks izskatījās visai labi informēts.

Piepildījis vēl vienu pagrūstu trauku uz viņa pusi, krodzinieks atgriezās pie svešinieka.
Priesterus nevajag apvainot. Vai tad ir prātīgi tā vienkārši ziedot savu dzīvību? Vai varbūt labāk meklēt kādus variantus, kas palīdzētu tikt galā ar radušos problēmu. Esam zaudējuši jau trīs priesterus. Tas taču ir tikai normāli, ka priesteri baidās.
Svešinieks mazliet pasmaidīja. Es viņus redzēju.. Tīrs ledus. Saule tos apmirdzēja. Bet tie nemaz nekusa. Tā kā ziemeļos... Bet jūs jau noteikti nekad neesat bijis ziemeļos. svešinieks līdzcietīgi pasmaidīja vēlreiz.
Neesmu gan... Tad viņš palūkojās svešiniekam acīs. Vai jūs esat atnācis pieteikties pie vecā, trakā Boēcija? Viņš te šodien meklēs drosminiekus. Gluži kā jaunības dienās. Tikai vecajam neviens nespēj ieskaidrot, ka viņam jau tā kā vairs nevajadzētu uz tādām trakām lietām rauties. Ir taču gana jauno, kuri vēlas kļūt par varoņiem. Bet vecais taču neliekās mierā... Krodzinieks pat iesmējās atceroties pēdējo tikšanos ar Boēciju.
Es? nē.... man piedzīvojumu un varoņu gaitu pietiek.
Ja jau esat tik pieredzējis, tad pastāstiet kapēc jūsuprāt priesteri pārvēršas par ledus statujām? Boro kungs ieinteresēts apvaicājās..
Kas to lai zin... Tam taču varoņi domāti, lai tie noskaidrotu problēmu. svešinieks visai vienaldzīgi atteica. Viņš iztukšoja savu kausu, pagrūda krodzinieka virzienā pāris monētas un piecēlies no bāra devās uz izeju.

Boro kungs domīgi noskatījās viņam pakaļ.
Ak vai.. drīz jau viņi sāks ierasties. viņš noteica vairāk sev nekā apkārtējiem un paķēris pulējamo lupatu aizskrēja pie Boēcija galdiņa un ņēmās pulēt plāksni ar Boēcija vārdu.

[Farliner]

Kārtojot galdu Boro kungs piepeši gandrīz paklupa - vienā no krēsliem pie galdiņa kāds jau sēdēja! Viņš būtu gatavs apzvērēt, ak vēl pirms brīža te neviena nebija!
Svešinieks bija tērpis pavisam tumšās drēbēs un ietinies apmetnī tā, ka ārā rēgojās vien rokas un kājas - seju nevarēja redzēt. Uz galda malas nogūlās dažas monētas: "Glāzi vīna. Labāko, kāds jums ir." Balss bija melodiska un pēc tās skanējuma nebija iespējams noteikt runātāja vecumu.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 12.09.2005 15:37

[Roviela]

Un man arī vienu. Bet lielu! Krodziniekam aiz muguras, pie paša pleca noskanēja otra, patīkama un laipna balss.
Kā jau parasti, mans draugs!
Runātājs bija viens no Lūnas tempļa sargiem, par ko nepārprotami liecināja Vienradža zīme uz viņa apģērba. Samaksājis un vēlreiz laipni pamājis Boro kungam ar galvu, viņš atmeta atpakaļ apmetni, tā atsedzot tempļa karotāja tipisko bruņojumu, un apsēdās pie Boēcija galdiņa.

Uzlicis cimdā tērpto labo roku uz galda, atgāzies krēslā, gaidot pasūtīto, sargs diezgan atklāti nopētīja jau pie galdiņa sēdošo, bet sarunu iesākt nesteidzās.

[Sindra]

Tūlīņ kungs... Mazliet aizdomīgi palūrēdams, bet tikai tik daudz, lai nepārkāptu pieklājības robežas, Boro kungs nopētīja svešinieku, savācis naudu aizgāja ieleit svešiniekam vīnu.

Kāda dīvaina diena. Vieni vienīgi dīvaiņi. Krodzinieks klusi zem deguna purpināja. Viņs ielēja skaistākajā no glāzēm vīnu, kurš dzirkstīja tumši sarkanā krāsā un aiznesa svešiniekam.

Te būs kungs... labākais vīns, kāds atrodams manā pagrabā. Viņš pieklājīgi palocījās, vēlreiz mēģinādams palūrēt zem kapuces malas..

Sadzirdējis pazīstamo balsi, Boro kungs strauji apcirtās un uzsmaidīja pazīstamajam sargam.

Viņš ātri aizsteidzās un atnesa sarga iemīļoto dzērienu.

Te būs arī jūsu dzēriens. Es tā skatos, ka jūsu rindas sāk kuplināties. Prieks, ka dieviete vienmēr var paļauties uz saviem uzticamajiem sekotājiem.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.09.2005 15:56

[Ungaarijas ragas...]

Serīna saminstinājās vēl reizīti uzmeta skatienu jumta čukuram un tad devās iekšā. Ū```` palika sēžam tur, kur pirms brīža bija viesojies meitenes skats, kā izbāzenis, vien dzintaraino acu virināšanās nodeva, ka putns ir dzīvs.
Tad viņa iegāja krogā un pametusi pētīgu skatu riņķi, devās pie vīra, kas viņai likās esam krodzinieks.
"Esiet sveicināti!" viņa draudzīgā balsī sasveicinājās ar vīru un pie galda sēdošajiem.
Izlasījusi vārdu uz plāksnītes, Serīna viegli pasmaidīja: "Kā redzu, šis ir īstais galds. Tādā gadījumā es varētu palūgt jums glāzi ūdens, maizi ar sieru un trīs jēlas liesas gaļas šķēles?"
Noraisījusi apmetni, viņa to salocīja un pārmeta pār atzveltni. Tikpat piesardzīgi viņa noņēma loku un bultu maku un atstutēja pret krēslu sev pa ķērienam.

[Farliner]

Svešinieks viegli palocīja galvu, un smalkā ādas cimdā ietērpta roka pasniedzās pēc glāzes - Boro kungs tik vien paguva samanīt zem kapuces, kā to, ka svešinieka sejas vaibsti (vismaz tā daļa, kuru nesedza smalki veidota tumša materiāla maska) ir kā elfam, tāpat arī ausis. Izskatās, ka maska ir tā veidota, ka netraucē baudīt ēdienu un dzērienu.

Arī tempļa sargam tiek veltīts pieklājīgs galvas mājiens, un vērīgajam skatienam kļūst labi saskatāmi divi zobeni svešiniekam pie sāniem - zobeni ir elfu stilā ieturēti, viegli izliekti un ar violetu materiālu rotātās makstīs, kas pilnīgi sakrīt ar pārējo svešinieka apģērbu. Citus ieročus nemana. (Ja nu vienīgi var saskatīt aiz zābaku stulmiem aizbāzto dunču rokturus...) var samanīt arī ārkārtīgi smalku bruņukreklu, kas nezkāpēc nežvadz, svešiniekam kustoties.

Izdzirdējis pienākušās sievietes sveicienu, viņš pagrieza galvu tai pretī: "Esiet sveicināta."

[Romija]

Rikki nāca tiešā ceļā uz krogu. Viņa rīta pusē bija bijusi mežā skatīties, ko varētu salasīt tējai, bet atpakaļceļā meiteni bija saticis kaimiņš Erno, iegrūdis rokās somu un palūdzis aiznest uz mājām, kamēr viņš ieskriešot pie kurpnieka. Erno bija lāga cilvēks, kas atgriezās no tāla ceļa, tāpēc Rikkii neatteica, vien nozibināja žilbinošu smaidu un nobēra, kurā vietā viņa plāno somu atstāt.

Pārmetusi Erno doto somu pār plecu, Rikki piesoļoja pie krogus durvīm, atgrūda tās vaļā un ienāca telpā. "Sveiks, krodziniek! Kas labs šodien noticis?" Rikki jautāja, smaidot savu neatvairāmo smaidu, zibinot sarkanās acis un ar vienu roku atglaužot garos melnos matus, ko viņa šodien bija atstājusi vaļā. Nevarēja taču paiet garām krogum, neparunājot ar krodzinieku.

Kamēr krodzinieks vēl nebija paspējis atbildēt, Rikki skatiens sasniedza kompāniju, kas sēdēja pie Boēcija galdiņa. Tādi neparasti ļaudis. "Atnes man glāzi ūdens. Es iešu tepat parunāt ar cilvēkiem," Rikki nobēra, vēlreiz uzsmaidīja krodziniekam un enerģiskiem soļiem devās pie Boēcija galdiņa.

"Labas dienas! Rikki! Mans vārds ir Rikki!" viņa uzsauca sēdošajiem un pasniedza savu graciozo rociņu apmēram uz galda vidu. Negaidījusi uzaicinājumu, viņa paņēma vienu no blakus galda krēsliem, apsēdās uz tā jāteniski, nolika somu blakus un uzmeta skatienu pārējiem. "Šodien ļoti jauks laiks!" Rikki nesagādāja problēmas uzsākt sarunu. Viņa gan to parasti darīja ļoti ātri, berot vārdus kā pupas, tāpēc nācās pagaidīt, kamēr kāds atbild.

[Farliner]

Pārlaidis uzmanīgu skatienu strauji runājošajai būtnei, Riliarnirs viegli paraustīja plecus - tāpat būs jānosauc savs vārds, kādēļ lai to neizdarītu tagad?
"Riliarnirs d'Varngro." viņš atbildēja, un vēlreiz pacēla glāzi ar vīnu. Vīns nudien nebija slikts - acīmredzot krodzinieks nebija melojis.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 12.09.2005 20:54

[Romija]

"Rili-kas?" Rikki pacēla vienu uzaci un tad iesmējās. "Nekas, gan jau tevi nosauksim kā īsāk. Bet nu gan tev vecāki iedevuši tādu vārdu. Ne izrunāt, ne atcerēties, vai ne, Rili?" meitene nu jau vilka sēdošo uz zoba, bet kāpēc gan nepatērgāt ar jauniem cilvēkiem. Ne jau vienmēr te Lūnā kas tāds gadījās. Pie tam tik daudzi uzreiz. Rikki bija atspiedusi vienu roku uz elkoņa uz krēsla atzveltnes un atbalstīja zodu, ļaujot gaismai atspīdēt viņas acīs. Tās mirdzēja tādā pašā krāsā kā vīns.

[Roviela]

Nu jau piedzīvojumu kārotāji pie galdiņa vai birtin bira! Danni pat nepaspēja uzreiz ar visiem apsveicināties, kad pie galdiņa - vai tu re! - piesēdās nerimtīgā zibace Rikki. Sargs atplauka vēl platākā smaidā, ar vīna glāzi atbildēja Riliarniram, bet pirmie vārdi bija veltīti senajai paziņai.
Rikki! Kādi vēji Tevi te atpūtuši? Ir jau ir jauks laiks, ceļojumam tieši piemērots!

Attapies, ka nav vēl stādījies priekšā, viņš, nedaudz pacēlies no krēsla, viegli palocījās sievietei ar zeltaini brūnajam garajām bizēm, un teica
Es esmu Danni Severe, Lūnas tempļa sargs.

Pēc nokārtotajām iepazīšanās formalitātēm, Danni turpināja sarunu ar paziņu
Tu arī mums līdzi? Ko es te prasu! Ja jau piesēdies, tad nekas cits Tev neatliks! viņš piemiedza aci. Es nemaz nezinu, kā mēs to pārdzīvosim!

Viņa ir visā Lūnā slavena nerimtīga pļāpukule, Danni laipni, smejošām acīm paskaidroja pārējiem pie galda sēdošajiem, un parāvās nostāk, lai izvairītos no Rikki pa jokam domātās dunkas.

[Romija]

Rikki mazā dūrīte trāpīja garām Danni. Viņš tomēr bija gana izveicīgs.

"Sveiks, Danni! Tu arī te! Prieks tevi redzēt. Es te garām nācu un ieraudzīju interesantu kompāniju!" Rikki viņam uzsmaidīja tik pat jauki kā parasti. Bieži gan viņa Danni neredzēja, bet bija jau pa šiem gadiem sapazinusies. Viņai tas nenācās grūti.

"Bet viņš ir mūsu pilsētas ārkārtīgi nopietnais sargātājs," meitene notēloja ļoti nopietnu seju. "Pie tam spēj no tās stabules izdabūt tādas skaņas, ka pat kaimiņu gailis sāka žagoties," viņi apmainījās ar laipnībām. Bet Rikki gaidīja, kad arī citi ar sevi iepazīstinās.

[Farliner]

"Mans vārds līdz šim ir mani pilnīgi apmierinājis, un nav nepieciešams to pārveidot." Riliarnirs ierunājās, uzmanīgi aplūkojot Danni - kā tempļa sargs kustās, kādas tam bruņas un ieroči. Nelikās, ka viņš Rikki teikto būtu ņemis ļaunā, bet vienlaicīgi viņa teiktais pavisam noteikti liecināja, ka viņš nevēlas, lai viņa vārdu kāds saīsinātu vai pārveidotu.

[Romija]

"Nu, kā vēlies," Riki atbildēja sēdošajam, kura seju nevarēja redzēt. Dīvaini. "Nokurienes jūs esat? Un kāpēc esat ieradies mūsu skaistajā pilsētā?" viņa interesējās, acīm meklējot kādu spraugu, caur kuru varētu redzēt runātāja seju.

[Sindra]

Boro kungs jau vairs nespēja izsekot cik ātri šeit ieradās jauni un jauni ļaudis. Nu nē, vispār daļa jau bija pazīstama. Piemēram skaistā sarkanacainā meitene te iegriežas visai bieži un ir jautrs sarunu biedrs.

Tempļa sargs arī... meitene gan nepazīstama.
Pēkšņi Boro kungs pieķēra sevi pie domas, ka viņam taču pasūtīja dzērienus.

Viņš veikli aizskrēja līdz savai letei un jau pēc brīža atgriezās ar prasītajiem dzērieniem un ēdieniem. Pasniedzot meitenei jēlās gaļas gabalus, viņš gan to dīvaini uzlūkoja.

Labu apetīti, jaunkundz.... viņš viegli palocījās un nolēma tomēr doties uz savu vietu pie letes. Gan jau piedzīvojumu meklētājiem pašiem būs ko apspriest.

[Romija]

Rikki paņēma no krodzinieka glāzi ar ūdeni. "Paldies! Man šodien ļoti slāpa. Dikti silts un saulains laiks! Jums būs karsti!" pēdējā piezīme bija veltīta Riliarniram, kura vārdu Rikki vēl joprojām neatcerējās. "Mana māmiņa agrāk vienmēr lika ģērbties plānāk šādā laikā, jā, jā!" meitene izskatījās gandrīz norūpējusies par noslēpumaino kungu.

[Farliner]

Lai kā Rikki pūlējās, viņai neizdevās atrast nevienu spraugu, kas ļautu kārtīgi aplūkot Riliarnira seju - tā daļa, kuru nesedza maska, atradās kapuces mestajā ēnā un neko daudz redzēt nevarēja - tikai apjaust aprises - pēc redzētā spriežot, viņas priekšā atradās elfs.
Arī balss bija melodiska un skanīga, kā jau elfam: "Esmu karotājs. Daudz ceļoju, tādēļ arī esmu ieradies šeit - ja rodas kādas problēmas, tad to risināšanai vienmēr vajag karotājus." pēc balss intonācijas izmaiņas varēja likties, ka runātājs pasmaida: "Paldies, bet man ir gluži labi tāpat - nemaz tik karsti jau nav."

[Romija]

"Jā, spēcīgus cilvēkus vajag, kad jācīnās ar ķibelēm," Rikki piekrita. Pie galdiņa sēdošais izskatījās pēc elfa. Droši vien jau tā arī ir, viņa nosprieda.

Redzēdama, ka ar Riliarniru īsti saruna nevedas, kā Rikki vēlētos, viņa pievērsās uz cita krēsla sēdošai būtnei ar gariem, zeltainiem matiem. "Šķiet, ka mēs vēl neiepazināmies!" viņa laipni uzsāka sarunu. "Esmu Rikki, te vietējā!" Pie šiem vārdiem meitene paskatījās uz Danni, vai tas kaut ko atkal netaisās piebilst, un turpināja: "Bet izskatās, ka tu esi no tālienes. Pie mums jēlu gaļu ēd vien dzīvnieki!" Rikki ar to neko ļaunu nedomāja. Viņai tas gluži vienkārši šķita pārāk dīvaini, ka tādas pēc skata jaukas sievietes priekšā stāv trīs jēlas gaļas šķēles.

[Lia'angia]

Strauji atvērās durvis un krogā iesoļoja rūķu sieviete Vienradzītes priesterienes apmetnī. Enerģiskiem soļiem piegājusi pie letes, viņa uzmundrinoši uzsmaidīja krodziniekam un sulīgā, zemā altā ierunājās:
- lai Vienredzītes svētība ar jums, labo cilvēk! Vai jūs nepateiktu, kur te ir galdiņš, kur pulcējas radījumi, kas meklē atbildes uz dīvainiem jautājumiem? Un vienu kausu laba alus un ko garšīgu tam klāt, lūdzami! - rūķe izvilka no kabatas pāris monētas - tik, lai pietiktu patiesi labai maltītei un dzeramajam.

[Sindra]

Lai dievietes svētība arī ar jums, cienītā. Boro kungs pasmaidīja rūķei un norādīja ar galvu uz galdiņa pusi, kur bija sasēduši jaunie piedzīvojumu meklētāji. Tur jau viņi visi būs..

Viņš pasniedza rūķei dzērienu.

[Roviela]

Pie Rikki piezīmes par flautām un gaiļiem, Danni savilka ārkārtīgi dīvainu grimasi, šķita, ka viņš domā, ka tas attēlo dusmas, bet katram bija skaidrs, ka tie ir apslāpēti smiekli. Tad viņš norimās un, kamēr zibace Rikki mēļoja, jau nopietnāk nopētīja nākamo ceļabiedru apģērbu un bruņojumu. Īpaši viņu pārsteidza savādais noslēpumainā Riliarnira bruņukrekls. Danni nevilšus paskatījās uz savējo. Jā, labas jau bruņas viņam bija, labākie Lūnas meistari pie tām strādājuši, bet tik smalku darbu sargs nebija redzējis. Tāpat ieroči bija tam atbilstoši. Tā vērojot, viņam nez kāpēc iešāvās prātā vārds - marķīzs. Dīvainā kārtā sargam Riliarnirs šķita ļoti atbilstošs šādam titulam. Danni gan nekad nevienu īstu marķīzu nebija redzējis, tas kopumā bija tāds vispārējs tēls. Un te nu viens sēdēja, kas ļoti tādu atgādināja. No šīm pārdomām Danni atrāva "priekšnieciska" balss, kā viņš tās dēvēja. Jā, tur jau viņa bija - priesteriene. Viņai nākot tuvāk pie galdiņa, Danni, kā pieklājas tempļa sargam, piecēlās, dziļi paklanījās priesterienei un atnesa viņai krēslu no blakus galda, novietodams to ērti pie savējā. Viņš palika stāvam kājās, līdz priesteriene apsēdīsies.

[Ungaarijas ragas...]

"Pateicos," Serīna klusi noteica un uzsmaidīja krodziniekam, kad viņš nolika priekšā pasūtīto. Cik bieži mēs paļaujamies uz pirmo iespaidu, viņa nodomāja iedzerdama ūdens malku.

"Esi sveicināta, Rikki, mans vārds ir Serīna," viņa atbildēja. Sieviete bija vērīgi klausījusies, ko runāja pie galda sēdošie, lai gan pati netika bildusi ne vārda. Viņai tas nelikās pieklājīgi iejaukties sarunās, kas norisa starp savā starpā pazīstamiem ļaudīm, toties klausīties gan neviens neliedza.

"Esmu no Faunas puses," Serīna draiski pasmaidīja, "Un arī pie mums vien dzīvnieki ēd gaļu." Sieviete izvilka no vienas vestes kabatas pāris lielas mēnesenes lapas, kur ietina gaļu, lai tā nerēgotos ļaudīm acīs un sainīti nolika sev priekšā. tad viņa ķērās pie siermaizes.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 13.09.2005 09:29

[Elernass]

Kroga durvis jau kaarteejo reizi strauji atveeraas un steidziigaa gaitaa pa taam ienaaca jauns cilveeks. Vinsh bija teerpies celojuma dreebees. Pa virsu bruņukreklam bija uzvilkta tumši violeta samta tunika, ko rotā ar sudrabu izšūts pakavs un tumši brūns apmetnis, uz kura arī izšūts pakavs. Kājās bija redzami izturīgi ceļojuma zābaki. Pie saaniem bija zobens un duncis.
Pusgarie mati bija mazliet nekaartiigi un acu skats aatri sliideeja paari kroga istabai. Izskatiijaas, ka jaunietis bija ljoti steidzies.

Ieraudziijis Boeecija galdinju un ap to seedosho cilveeku baru, vinsh aatraa solii devaas taa virzienaa, peedeejaa mirklii izvairoties ar plandosho apmetni aizkjert kaadu krogus kreeslu. Vinja paarvietoshanos pavadiija viegla brunju skaneeshana.

Devs Ravī. "Sudraba pakava" ordenja sekotaajs. Man ir tas gods buut sheit, lai noveerstu ljaunumu, kas tiek nodariits Vienradziitei. pacilaataa balsii teica jaunais cilveeks.

Ieraudziijis Vienradziites priesteri jaunais cilveeks nolieca galvu. Vinja zhests pauda dzilju cienju.

Peec tam, pamaniijis, ka krodzinieks ir kaut kur netaalu, Devs pasuuta alu.

[Lia'angia]

Rūķe paņēma kausu un savam augumam negaidīti vieglā gaitā piegāja pie piedzīvojumu meklētāju galdiņa. Viņa pamāja ar galvu un uzsmaidīja tempļa sargam, pateicoties par krēslu, nolika kausu un pacēla labo roku labi pazīstamajā svētības žestā:
- Lai Vienadzītes svētība un labā griba ir ar jums, ar visiem mums. Mans vārds ir Brunhilde Akmensdūre, un esmu ieradusies no Terras, lai meklētu atbildes uz mūs satraucošiem jautājumiem, - viņa viegli pielieca galvu, sveicinādama sēdošos. Uzzibsnīja briljantiņi skaisti veidotajā Vienradzītes ragā.
Tad rūķe ar ierastu žestu atmeta atpakaļ apmetni, lai netraucē, apsēdās un, pārlaidusi ašu skatu galda biedriem, nobaudīja malku alus. Viņas seja atplauka tīksmā smaidā - laikam alus bija tiešām labs.
Kad pie galda pienāca Devs Ravī, Brunhilde arī uz viņa sveicienu atbildēja, viegli palokot galvu. Šajā žestā nebija ne miņas no augstprātības, bet pašcieņas gan tur bija pietiekami.

[Roviela]

Danni Severe, Lūnas tempļa sargs, Danni sasveicinoties ar nupat atnākušajiem, vēlreiz stādījās priekšā.
Tad viņš aizstaigāja līdz krodziniekam, lai pasūtītu arī kaut ko ēdamu un vēl vienu vīnu, un atkal atsēdās savā vietā. Nez, cik vēl būs dalībnieku šai dēkai? viņš prātoja, tagad nopētīdams tos, kas ieradās tikko. Tas, ko redzēja, viņam visumā patika. Raibs bars, bet tā arī vajag. Katrs kaut ko pratīs, un tā visiem būs labi.

[Romija]

"Bet kam tad ir paredzēta gaļa? Ja drīkst zināt, protams," Rikki jautāja gaišmatainajai būtnei. "Vai jums ir kāds dzīvnieks? Suns, piemēram. Vai kāds cits? Vai arī jūs to iesaiņojāt, lai paņemtu līdzi uz Faunu?"

Ieraudzījusi pa durvīm ienākušo priesterieni un mazliet vēlāk arī kādu jaunēkli, Rikki nopriecājās. Cik daudz ļaužu, ar ko parunāt. Viņa salika savas rociņas uz krēsla atzveltnes, ar galvas kustību atmeta atpakaļ garos matus un smaidīdama vērās atnākušajos.

[Ungaarijas ragas...]

"Gaļa paredzēta ūpim," Serīna atbildēja. Tad arī viņas skats pievērsās jaunpienācējiem.
"Serīna" viņa vienkārši stādījās priekšā Devam un ar interesi nopētīja viņa apģērbu, sevišķi sievietei iepatikās uz apģērba izšūtais pakavs. Mirkli vēlāk viņas skatiens aizceļoja pie priesteres, kurai piesēstoties pie galda, Serīna viegli paklanījās.

[Gilraen Anarion]

Gilraena nevienam nemanot ieslīdēja pa kroga durvīm,nostājas piesardzīgā attālumā no galda un gaidīja,kad kāds pievērsīs uzmanību.Pagaidījusi mazu brīsniņu viņa piegājagaldam pavisam tuvu un kautrīgi mīņājoties uz vietas centās sadzirdēt par ko runā svešinieki.
Nesagaīdījusi ne mazāko reakciju Gilraena sāka meklēt kādu skatienu.Arī to viņa,lai cik ilgi gaidīdana nesastapa.Nu viņas "neizmērojamā pacietība"bija galā.Gilraena paķēra brīvu krēslu un lelā ātrumā piebīdījās pie galda.Krēsls ar šausmīgu troksni atstāja grīdā švīku.Tagad par neievērošanu sūdzēties nevarēja.
Pēkšņi krogā ieskrēja par saimnieci sabijies suns.Viņš ielika ķepas Gilraenai klēpī un ieraudzījis gaļu Serīnas rokās lūdzošām acīm lūrēja uz viņu.

Šo rakstu rediģēja Gilraen Anarion: 13.09.2005 12:21

[Roviela]

Danni ar gandrīz pavērtu muti skatījās, cik neparasti izrīkojas elfu skaistule tumšzilajā apmetnī. Elfiem gadus tā īsti nekad nevarēja pateikt, bet viņa noteikti nebija nekāda zaļknābe! Tad kāda nelabā pēc ir jābojā kroga grīda? Un katrs pieklājīgs radījums mēdz sasveicināties, pirms tā, ar blīkšķi piesēžas pie svešiem ļaudīm. Pie tam, ja redz, ka viens no sēdošajiem ir priesteris!
Sargā modās sapīkums, kas viņam nepavisam nebija raksturīgi.

Labu dienu! viņš diezgan vēsā tonī uzrunāja svešo. Kas jūs, lūdzu, būtu? Mani sauc Danni Severe.

Bet ilgi piktoties nebija viņa dabā, un sargs viegli piebikstīja sānos blakus sedošo Rikki, piemiegdams viņai aci un viegli pamādams ar galvu uz pienācējas pusi. Sak', ko tu par to domā?

(OOC - vai krogam nav akmens plākšņu grīda? Es, nez kāpēc, tā iedomājos (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) )

[Sindra]

OOC - Ir jau gan. Klons jā... Jā bet varam pieņemt, ka tur kaut kādas smiltiņas virsū, kurās tagad ievilkta svītra...

[Gilraen Anarion]

Atvainojiet.Starpcitu mani sauc Gilraena.-viņa noteica-Sēdi mierā Hailij.
Tad viņa pasūtija glāzi ūdens un iečukstējusi sunim ausī-Sargā!-izskrēja ārā no kroga.

[Farliner]

Riliarnirs noskatījās uz elfietes dīvainajām darbībām, nogrozīja galvu un pamāja krodziniekam - viņa vīna glāze bija iztukšota. "Vēl vienu glāzi šī vīna un ceptu brieža gaļu ar dārzeņiem sēņu mērcē." Izskatījās, ka gaidīšana sāk ievilkties.
ērtāk iekārtojies krēslā viņš uzmanīgi aplūkoja "Sudraba Pakava" sekotāju - acīmredzot, arī viņš bija karotājs, un pēc karotāja izturēšanās miera laikā var diezgan daudz uzzināt par tā ieradumiem cīņā...

[Roviela]

Danni sejā gluži skaidri varēja lasīt - un viņa nāks mums līdz??? Ne labdien, ne sveiki, aizskrēja kaut kur. Suns... īstenībā pret suni sargam nekādu iebildumu nebija, bet suņa saimniece... kaut kas tāds Lūnā nav redzēts!
Bet tur neko darīt nevarēja. Ja jau viņa te piesēdās, tad vajadzēs samierināties ar viņas klātbūtni. Cerams vienīgi, ka tieši Danni nevajadzēs nodarboties ar šo... ar šo... viņš meklēja vārdu, bet nevarēja atrast... dāmu.
Krodzinieks tieši laikā atnesa pasūtīto maltīti un jaunu dzēriena glāzi, un Danni, izmetis no galvas elfieti, ķērās pie ēšanas. Labs! Šajā krogā tiešām nekad nevarēja sūdzēties par ēdamo vai dzeramo.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 13.09.2005 13:06

[Sindra]

Boro kungs atnesa tumšajā tērpā ģērbtajam svešiniekam viņa pasūtījumu. Mazliet paskatījies uz suni, viņš nogrozīja galvu.

Boēcija kungs šodien ir nesteidzīgs... Bet jums taču nav garlaicīgi vai ne?

[Gilraen Anarion]

Pēs brītiņa viņa ienāca atpakaļ un nekavējoties nobēra-Labdien,mans vārds ir Gilraena,šitas suns ir manējais-Hailijs,atvainojos,ka sabojāju grīdu un VAI JŪS VARAT BEIGT BLENZT UZ MANI???
Gilraena atkrita krēslā un trīcošām rokām aizklāja seju.Cauri šņukstiem atskanējatrīcoā balss-Man nekad nekas neizdodas,visi mani pārprot,runā kā ar iznākušu no trakonama...
Tad viņa pacēla galvu-Jūs taču tā nedomājat,KO?Vispār es priecātos,ja jūs stādītos priekšā.-Un Gilraena ar lielu piesardzību piebīdījās klāt galdam un pasmaidīja,nelikdamās ne zinis par piesarkušajām acīm.

Šo rakstu rediģēja Gilraen Anarion: 13.09.2005 13:25

[Urdrunir]

Sirms vīrs ar smieklu krunciņām ap acīm prātīgi iesoļoja krogā un uzmanīgi pievēra durvis. Tad ar zinātāja soļiem viņš tuvojās letei. Roka noklakšķināja uz letes virsmas zelta monētiņu un tad pastiepās pēc sarkanvīna glāzes it kā zinātu, ka tā tūlīt tur uzradīsies. Pēkšņi vīra acis pievērsās galdiņam zāles malā un viņš viegli sapīka.

Puis?! Boēcijs uzrunāja Boro, kungu, kurš pats jau bija krietni gados. Ko tie visi elfi dara pie mana galdiņa?

Nesagaidījis atbildi un neskatoties pagrābis glāzi, vīrs devās pie Boēcija galdiņa un apjukušu sejas izteiksmi nopētīja bariņu. Tūlīt pat apjukumu nomainīja izmisums, jo vecais kungs neatrada pie galda nevienu brīvu sēdekli. Ar nelielu pārmetumu viņš paskatījās uz Boro kunga pusi.

[Roviela]

Pie elfas vārdiem "vai jūs varat beigt blenzt uz mani" Danni pacela galvu no šķīvja un beidzot tā kārtīgi paskatījās uz Gilraenu. Viņš neko nesaprata. Kas runā, ko runā, kas kādu te pārprot? Nolēmis, ka viņa vienkārši ir dīvaine, sargs, nelikdamies traucēties - viņš, galu galā jau bija sasveicinājies, - turpināja maltīti. Asaru un šņukstu pavadībā tas nebija omulīgi, bet garša, galu galā bija, vienalga, laba!

[Elernass]

Devs mazliet paarsteigts veeroja notikumus, kas izveertaas vinja acu priekshaa.

Ieraugot, ka elfiete saak histeeriski raudaat, Devs steigshus pieceelaas, piegaaja vinjai klaat un, nometies uz viena celja saaka vinju mierinaat. Nomierinies, nebaidies... viss ir kaartiibaa. Griida nemaz nav sabojaata, taas ir tikai smiltis, ko dienas beigaas saslauciis un viss buus kaa parasti. Sheit neviens tev neveel ljauna un tu esi droshiibaa. Viss buus labi. Taa runaadams Devs pasniedzaas peec meitenei atnestaas uudensglaazes, panjeema to no galda un iedeva elfietei njem... iedzer. Tas paliidzees tev nomierinaaties

Jusdamies, ka ir izdariijis cik vinja speekos, Devs paveersa jautaajoshu un mazliet zheelu skatienu priesterienes virzienaa

Šo rakstu rediģēja Elernass: 13.09.2005 13:24

[Farliner]

"Interesanti, vai man šoreiz būs ceļojošais cirks vai trakonams jāapsargā?" pie sevis nodomāja Riliarnirs, samaksājis krodziniekam par pasūtījumu, viņš balsī, kurā varēja jaust vieglu ironiju atbildēja: "Par garlaicību sūdzēties nevaram, cienītais.", tad viņa galva pagriezās pret šņukstošo elfieti, un gaidot, kas notiks tālāk, viņš iemalkoja vīnu un ķērās pie ēdiena.

[Gilraen Anarion]

Paldies.-Gilraena noteica un aši izdzŗra glāzi tukšu,jo bija patiešām izslāpusi.
Nu viņa pa īstam apjēdza,kādu priekšstatu par sevi radījusi un atkal piesarkusi novērsās un sāka glaudīt suni.-Vismaz tu mani nomierini.-viņa nopūtās.

[Elernass]

Redzot, ka elfiete pamazaam nomierinaajaas, Devs saaka uzmundrinoshi smaidiit. Taa jau ir labaak. Mani sauc Devs Ravi un es esmu "Sudraba Pakava" ordenja sekotaajs

Devs saaka ar skatienu mekleet krodzinieku, lai pasuutiitu veel vienu alu, kad vinja skatiens peeksnji apstaajaas pie sirmaa viira, kas nupat bija pienaacis pie galdinja.

Briidi Devs staaveeja mazliet paplestu muti, tad steigshus piebiidija savu kreeslu sirmgalvim, lai vins vareetu apseesties Seer Boeecij! Kaads prieks un negaidiits paarsteigums Juus sastapt! Seedieties luudzu...

Šo rakstu rediģēja Elernass: 13.09.2005 13:46

[Gilraen Anarion]

Gilraena noteica-Jauki.-un nodomāja-Ļoti jauks cilvēks.Glīts...
Pēkšņi viņa satrūkās no sava suņa,kurš piebakstīja viņai ar purniņu un pameta galvu uz sirmgalvja pusi.Gilraena aši sakārtojās un iztaisnoja muguru.

Šo rakstu rediģēja Gilraen Anarion: 13.09.2005 13:55

[Urdrunir]

Boēcija seja atspīdēja platā smaidā un zaļgani bālās acis iegrima krunciņu mākonī.

Vai, paldies, puis! Viņš laipni paplakšķināja pa plecu vīram, kas atdeva viņam savu krēslu. Galanti paklanījās sievietēm, īpaši nešķirojot priesterienes no pārējām, un uzmeta īsu skatienu vīriem. Tad apsēdās un sirsnīgi nopūtās.

Beidzot atcerējās par savu glāzi un skaļi čāpstinādams izbaudīja malciņu. Tālāk viņš omulīgi grozīja galvu apkārt un vairs neteica ne vārda.

[Gilraen Anarion]

Tad Gilraena pasūtīja vēl vienu ūdens glāzi un lēni malkoja pētīdama apkārtējos.Ieraudzījusi priesterieni viņa aizrijās.Ja Gilraena laikus nebūtu pagriezusies otrādi,visi būtu vienlīdzīgi apspļaudīti.
Gilraena sadusmojās pati uz sevi.
Sapratusi,ka viņai labāk vispār vairs nekustēties,jo šādā veidā viņa tikai pievērš lieku uzmanību.Vēlreiz uzsmaidījusi Devam Ravi,sak' viss ir kārtībā,Giraena iegrima domās.

Šo rakstu rediģēja Gilraen Anarion: 13.09.2005 14:22

[Roviela]

Danni pieklājīgi pacēlās no krēsla, lai sasveicinātos ar pašu seru Boēciju. Tā, īpašu respektu pret viņu sargs nejuta, bet nu tomēr... ne katra vārdā nosauc galdiņus. Un piestiprina plāksnītes.
Tad viņš nosēdās atpakaļ un, pabīdījis malā tukšo šķīvi, lēni un izgaršojot iedzēra vīnu. Šķiet, vēl tāds brīdis būs te jāpavada, līdz uzzināsim kas un kā.

[Sindra]

Boro kungs atnesa elfietei vēl vienu dzēriena glāzi un ātri savāca netīros traukus.

Redziet nemaz tik briesmīgi ar to jaunatni nav! Viņš noteica Boēcijam dodamies uz bāra pusi.

[Urdrunir]

Nu, ko ta' jūs šodien visi tā sanākuši? Vai ta' pilsētā svētki, vai? Boēcijs čāpstināja un ziņkārīgi centās notvert sapulcējušos acu skatus.

Tagad jau vairs ne, bet kad es biju jaunāks, tad gan te bij' daždien tādi gadatirgi! Vecais vīrs iestrēba vēl drusku vīna un iegrima atmiņās. Tad pēkšņi viņa acis piesaistīja nelielā plāksnīte ar viņa vārdu uz galda. Vīrs uzspļāva tai un ar kamzoļa piedurkni cītīgi paberzēja.

Tā, re'! Viņš izklausījās ļoti apmierināts ar padarīto.

[Lia'angia]

Kad notika visai vētrainā elfietes uzrašanās, Brunhilde bija visai aizņemta - viņa nogaršoja kādas apkalpotājas nupat atnesto maltīti. "Kaut kas garšīgais", ko viņa bija pasūtījusi, bija maiga, mutē vai kūstoša gaļa augļu mērcē, kam apkārt gozējās maziņi, brūni apcepti kartupelīši un dažādi dārzeņi. Kad Gilraena aizbrāzās, rūķe domīgi nošūpoja galvu un uzmeta uzjautrinātu skatu pārējiem - sak, ir nu gan, vai ne? Brīdī, kad elfiete sāka raudāt, Brunhilde it kā pasliecās uz viņas pusi, bet tad jau sāka rīkoties Devs un Brunhilde nomierinājās - ja tāds jauns skaistulis kaut ko maigā balsī dūdo, viņas balss tur galīgi vairs nav nepieciešama.
Kad ieradās Boēcijs, Brunhilde jau bija pilnībā iegrimusi ēdiena baudīšanā. Ar zināmu nožēlu atrāvusies no patukšotā šķīvja, viņa sagaidīja mirkli, kad Boēcija skatiens satikās ar viņējo, un sveicienā nolieca galvu. Pēc tam viņa mirkli aplūkoja savu šķīvi, ar pirkstiem paņēma vienu persika gabaliņu un aši iemeta to sava tērpa kapucē. Kapucē kaut kas sakustējās.
- Diemžēl ne jau priecīgs notikums ir mūs pulcējis pie jūsu galdiņa, cienītais, - viņa atbildēja Boēcijam.
- Kaut gan man šķiet, ka jūs pat justos vīlies, ja pēkšņi izrādītos, ka mēs vienkārši esam ieradušies Lūnā, lai nopirktu kādu zirgu vai tepiķi. Taču nemaz nešaubos, ka jūsu ausis ir sasniegušas baumas, un varbūt ne tikai, par satraucošajiem notikumiem, kas piemeklējuši Dievietes sekotājus.

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 13.09.2005 15:23

[Ungaarijas ragas...]

Serīna uzmeta siltu skatu sunim, kas bija pieskrējis pie viņas un, mazliet noliekusies uz dzīvnieka pusi, klusi noteica: "Vēlies, to, kas man sainī? Paskatīsimies varbūt Bubo vēlāk būs ar mieru ar tevi padalīties." Serīnu mazliet izbrīnija klāt pienākušās elfas histērija, kas sekoja brīdi vēlāk, bet kamēr viņa apdomāja, oredeņa sekotājs jau bija meties viņu mierināt. Tā nu Serīna palika sēžam un vēroja apkārtējos, līdz...

Līdz pienāca kāds vīrs, kuru Devs nodēvēja par seru Boēciju. Serīnas skats pievērsās viņam un sieviete viegli palocīja galvu kā zīmi, ka vīra sveiciens pamanīts un pieņemts. Tad tāds izskatījās Boēcijs, pie kura galda viņi pašlaik sēdēja, izskatījās lāga vīrs un Serīnai radās par viņu itin labs priekšstats.

[Elernass]

Ar dievietes sekotaajiem notiek tieshaam nelaagas lietas, jaa. Devs palociija galvu. Man tika teikts, ka sheit pulceesies ljaudis, kas buus gatavi doties un atrisinaat sho probleemu. Taapeec es esmu sheit. Tikai es nezinu, kursh vareetu buut satikshanaas organizators. Varbuut tas esat juus, seer Boeecij? Devs pieveersaas vecajam viiram un vinja balss ieskaneejaas ceriigaak

Šo rakstu rediģēja Elernass: 13.09.2005 15:41

[Lich]

Šai saulainajā dienā Sens laiski devās caur pilsētu. Kaut ko baigi karsts... Vajag iedzert. Jā, iedzert gan! Alu? Vīnu? Alu? Varbūt ūdeni? Hmm... nē, ūdeni nē. njā... mhm – alus būs tieši tas, ko vajag!

Pēc vēl pāris momentiem maznozīmīgas prātuļošanas parādījās arī krogs. Kā jau paradis Sens laiski atvēra krogus durvis un... nedaudz sabremzējās. E? A kāpēc ap vienu galdiņu?

Ak jā, man lūdzu Alu! Pie Boro piegājis noteica Sems, tādā veidā atgādinādams sev, kādēļ te ieradies un aizgāja apsēsties pie galdiņa. Galdiņa, kuru no sapulcējušās cilvēku grupiņas atdalīja vēl viens galdiņš. Tieši tik tālu, lai vēl varētu saklausīt pāris vārdus un mēģināt salikt kopā par ko iet runa. Interesanti, interesanti.... Neizskatās, ka visi pie apsēstā galdiņa viens otru labi pazītu. Vai tiešām būs kas pilsētā noticis, kamēr staigājos apkārt? Jeb varbūt... nu nē. Būs jāpavēro – kas zin, varbūt kas neparasts grasās notikt! Vai varbūt iet un stādīties priekšā ? ...

[Urdrunir]

Jā, jā, Čāpiņa, man ķēvīte, apbrīnojami mīļš un jauks lopiņš. Tepat vien viņas māti Lūnā pirku pirms kādiem gadiem. Kumeļš gan tur pie mums atskrēja. Boēcijs laikam bija klausījies tikai daļu no priesterienes teiktā, tādēļ viņa vāvuļošana varbūt ne gluži bija par tēmu. Arī mājiens, kad viņš centās norādīt kur tieši viņa ķēve ir dzimusi, bija visai nenoteikts un aptvēra lielu reģionu uz ziemeļiem no Lūnas.

Bet tepiķus es gan labāk pirktu Florā. Mazo ļaužu pirksteļi taisa brīnumus. Patiesi brīnumus!

Jā, es reiz dienās viskautko organizēju, jā... Boēcijs māja ar galvu.

[Ungaarijas ragas...]

Serīna domīgi sarauca pieri. Vecais runāja galīgi griezi. Vismaz pirmajā mirklī tā likās. Bet sieviete sevi sapurināja - nedrīkstēja tā domāt, ja šis bija Boēcijs, tad viņš nu nevarēja greizi runāt, varbūt vienkārši nesaprata rūķes teikto, vai varbūt saprata? Beidzot Serīna galīgi saputrojās savos prātuļojumos un tāpēc izdzenāja visas domas un vienkārši klausījās sarunā, malkodama ūdeni, jo maize jau bija apēsta.

[Sindra]

Sena kluso prātuļošanu iztraucēja Boro kungs, kurš pienesa dzērienu pie Sena galdiņa. Nolicis to viņam priekšā, viņš pasmaidīja.

Pirmajā brīdī jau man likās, ka jūs arī pie drosminiekiem taisaties piebiedroties...

[Romija]

OOC: Njā, lekcijas visai būtiski ietekmē Rikki pļāpāšanas spējas... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif)

Kamēr pārējie pamazām iepazinās un baudīja ēdienus, Rikki bija nolēmusi beidzot izdzert atnesto ūdens glāzi. Viņa lēnām malkoja, ik pa laikam kādam uzsmaidīdama, ar piekrītošu - jā, jā, tā gan - atbildēdama kādam runātājam.

Ir nu gan viena, nodomāja Rikki, kad bija ieradusies elfiete. Tā kā mute bija aizņemta ar kārtējo malku ūdens, viņa pļāpāšanu turpināja domās. Savādāk jau visu būtu pateikusi. Pieskriet, sataisīt tādu troksni, ka pat kaimiņos viss biešu laiks novīstu, tad atkal izskriet. Paraudāt mazliet - jā, to jau sievietes prot. Rikki gan pārāk bieži šo paņēmienu neizmantoja, ja vien viņai kaut ko ļoti, ļoti negribējās.

Cik tā elfa var dzert? Kā tāds piecus mēnešus slā```` govslops. Rikki bija mantojusi lecīgumu no tēva. Viņas teiktais reizēm bija skarbs, kaut arī pārsvarā nebija ļauni domāts. Un vēl ņirgāties par priesterieni. Nekas, nekas, redzēsim...

Ūdens glāze tika pabeigta tieši tajā brīdī, kad pie galdiņa pienāca Boēcijs. Rikki bija daudz par viņu dzirdējusi, tāpēc šoreiz necentās veco kungu nomākt ar savu runāšanu. Viņa laipni smaidīja, palocīja galvu par sveicienu un turpināja savām sarkanajām acīm vērties pienākušajā. Ja tas ir Boēcijs, tad viņš ir pelnījis viņas klusēšanu, lai arī tas nācās visai grūti.

[Gilraen Anarion]

Ai,ai,ai,te jau daudzi laikam domā par maniem izgājieniem un... nu... tā kā viņu tur sauca sarkanajām acīm,tā laiekas visai ēē...jauka.-Gilraena domāja-Bet man nu gan jāpiesargās,ka vēl kādu muļķību nepasaku...Te tāds liels klusums...Nu nē,tas nenozīmē,ka man jāsāk tagad trādirīdi taisīt...Ka tikai es atkal nepataisos par ņuņņu un gļēvuli.Labāk aiziešu apsēdināšu Hailiju pie durvīm,lai netraucē sarunās...
Gilraena piecēlusies kājās sastapa priesterenes skatienu un paklanījās.Uz durvīm ejot vēl reizi apstājās un sacīja priesterienei-Piedošanu,atvainojos,ļoti...
Un klusiem slīdošaiem soļiem aizsteidzās uz durvīm.

Šo rakstu rediģēja Gilraen Anarion: 13.09.2005 19:37

[Romija]

OOC: Rikki skaļi neko nepateica. Slīprakstā ir domas, ko nevar dzirdēt, ja nav tādu spēju.

Rikki noskatījās pakaļ izejošajai elfai. Pie tā, ka daudzi ar aizdomām skatās uz viņas acīm, meitene jau bija pieradusi. Vai tiešām viņa te ir atnākusi tikai tāpat vien? Jā, pati Rikki bija te tikai tāpēc, ka te bija arī daudz cilvēku, ar ko parunāt. Izskatījās, ka notiks kaut kas interesants. Tas nozīmē, ka Rikki varēs klausīties.

"Es arī taisu tepiķus," pēkšņi Rikki pievienojās Boēcija runām. "Tas ir - taisīju. Reiz es uzšuvu tādu, ka pa pus istabu sanāca, jo bija tik daudz lupatiņu sakrājies. Meilijs, nu, mans skroderis, tā nopriecājās. Teica, ka mani tagad pat tepiķu meistaru jau var saukt." Ja no sākuma Rikki izturējās bijīgi pret Boēciju, tad, dzirdot viņa paša gluži ikdienišķo runāšanu par tepiķiem un ķēvēm, droši atsāka pļāpāt.

[Gilraen Anarion]

OOC: Rikki skaļi neko nepateica. Slīprakstā ir domas, ko nevar dzirdēt, ja nav tādu spēju.Es zinu,zinu.Viņa jau tikai pētīja un nodomāja.

Gilraena atgriezās un apsēdusies savā vietā,salikusi rokas klēpī,klausījās par ko runā pārējie.-Ja šeit nekas nesāksies,tad es nomiršu aiz garlaicības.-viņa domāja.-Jauna lieta,ko jāaizmirst-nepacietība.-Gilraena nosprieda.

[Urdrunir]

Lupatu tepiķis? Man mājās ir lupatu deķi. Ļoti skaisti, ļoti skaisti. Un izturīgi un var jau arī pielabot. Aha!
Boēcijam nekas nebija pretī pačalot par tepiķiem vai ko citu. Nesteidzīgi viņš vīļāja vārdus pa muti un tad palēnām piedāvāja tos apkārtējiem sadzirdēšanai. Tik garu mūžu nodzīvojušam vajadzēja apzināties cik svarīgi ir izbaudīt sarunu.

[Romija]

"Lupatu deķus jau nav pārāk grūti labot," Rikki piebilda, priecādamās, ka kādam tiešām interesē tas, ko viņa saka. "Atliek tikai paņemt lielāku adatu, atrast kādu strēmeli līdzīgas krāsas auduma un pielabot. Ja jums šobrīd ir kāds labojams, tad mēs varam sarunāt. Es varu aiziet pie jums uz mājām un to visu izdarīt, jo tieši tagad man ir brīvāks brīdis!" Rikki nebija nekas pretī labam cilvēkam izpalīdzēt, pret ko arī neiebilda viņas meistars - sak, pati lai pelna iztiku, kā māk.

[Urdrunir]

Šodien? Nezinu. Var arī šodien. Bet pievakarē. Ir taču tirgus diena, vai ne? Jūs visi te esat sanākuši. Tādam jaunam meitēnam jau vēl karuseļi un cukurvate prātā. Ej, ej, netupi te pie veca vīra! Dari, kas darāms, es jau tepat vien būšu.
Boēcijs raustīja plecus un purināja galvu. Sejā uzausa smaids, laikam atceroties jaunības dienas.

[Romija]

"Tirgus diena? Nē, šodien gan nav. Bija jau pirms kāda brīža. Kaut gan gan jau kāds tirgojas arī šodien, jo laiks taču ir tik lielisks. Es jau nācu cauri pilsētai, bet cukurvati gan nemanīju. Un karuseļu arī šobrīd nav. Toties Erno, mans kaimiņš, no tāla ceļa ir atgriezies. Laikam zābaki nabagam galīgi noplīsušis tālus ceļus staigājot," Rikki pamazām novirzījās no tēmas, bet viņasprāt tas nebija svarīgi, jo bieži vien tieši tādā veidā saruna ievirzījās visnotaļ interesantās sliedēs.

[Elernass]

Klausoties sarunas par lupatu dekjiem, Devs nemieriigi sakusteejaas aiz sera Boeecija muguras. Izskatiijaas, ka vinju kaut kas nomaac.

Sagaidiijis kaadu pauziiti sarunaa vinsh steigshus iestarpinaaja Bet tie notikumi ar Vienradziites priesteru paarveershanos par ledus statujaam ir ljoti satraucoshi! Ser Boecij, juus esat ljoti pieredzeejis un daudz zinaat. Vai jums nav kaadas informaacijas par shiem notikumiem?

[Roviela]

Danni sēdēja elkoņus salicis uz galda un klausījās sarunu par tepiķiem. Viņš vai mira no smiekliem, bet ārēji tomēr neiedrošinājās to parādīt. Viņš atcerējās savu vectēvu, kas gluži tāpat mīlēja pasēdēt, patērzēt un nekad nesteidzās. Un nekad neko ievērības cienīgu nebija palaidis garām! Toreiz Danni to nekādi nespēja saprast, vien pieņēma zināšanai, ka tā var būt.
Sers noteikti reiz nonāks līdz tam, kā dēļ viņi te sēž. Viņam pašam nebija nekādu iebildumu pasēdēt te - silti, ērti, labi krēsli, labs vīns un ēdiens. Kas nekaiš! Lai dedzīgākie noskaidro, kas un kā, viņš paklausīsies.

[Gilraen Anarion]

Gilraena sēdēja pavisam klusa un centās īpaši neizrādīt nemieru.Ik pēc brīža viņa attapās,ka atkal ir saraukusi pieri.Šī saruna par tepiķiem viņu īpaši neinteresēja,kaut arī ļoti gribējās ar kādu parunāties.Neatradusi citu nodarbi elfa sāka pētīt,vai neatradīs kādu,kurš vēlētos parunāt.Viņai tikai nepatika sarunu sākt pirmajai.

[Urdrunir]

Informācija? Ak, jā, jā! Atdzīvojās Boēcijs un iekārtojās krēslā izstiepjot muguru un cenšoties izskatīties cēlāks.
Es, tātad, maksāšu zelta gabalu katram, kuram ir informācija par šo interesanto atgadījumu.

[Gilraen Anarion]

Gilraenai daudznozīmīgi pacēlās uzacs.Viņa samirkšķināja acis un uzmanīgi vēroja Boēcija kungu.

ooc:apmēram šitā (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)

Šo rakstu rediģēja Gilraen Anarion: 14.09.2005 09:58

[Roviela]

Nekādi nevarēšu izlīdzēt, ser, Danni, nu jau iesēdies krēslā uz stabilu palikšanu, ieteicās, neko nezinu, izņemot to, ka priesteri pazūd un kā virspriesteriene mani sūtīja sēdēt te, līdz noskaidrosies, ko darīt tālāk. Nu, jā, un pēc tam darīt to, kas noskaidrosies. Neko vairāk man nepateica, arī jau nezināja, visdrīzāk.

Zelta gabals - tas, protams ir labi, bet ja nekā nezini, tad nekā nezini. Lai to nopelna kāds cits, vai žēl vai!

[Ungaarijas ragas...]

"Khmm... Atvainojiet..." bikli ierunājās Serīna, kad pirmais pārsteigums par negaidīto piedāvājumu bija noplacis.
"Mēs..." sieviete aprāvās, viņa taču nezināja vai pērējie domā tāpat, tāpēc steigšu izlaboja nupat teikto, "Tas ir es, jo nezinu vai pārējie arī tāpat domā, cerēju, ka teiši jūs, ser Boēcij, spēsiet pastāstīt kaut ko vairāk par šo nelādzību, kas satrauc daudzus..."

[Gilraen Anarion]

Arī es esmu nākusi,lai ko uzzinātu. -Elfa ieteicās sadzirdējusi,ka kāds pajautā to,ko viņa pagaidām nav uzdrošinājusies sacīt.-Vai jūs ko zināt par šo...?Pieņemu,ka daudzi ir tikpat zinoši,kā es.-Gilraena uzrunāja Boēcija kungu un palūkojās uz pārējiem ar jautājošu skatienu.

Šo rakstu rediģēja Gilraen Anarion: 14.09.2005 10:35

[Lia'angia]

Brunhilde tepiķu apspriešanas laikā bija mierīgi un ar baudu iztukšojusi šķīvi un kausu. Pamājusi krodziniekam, lai kausa saturs tiktu papildināts, viņa pievērsās Boēcijam un pēc viņa paziņojuma sarauca kuplās uzacis. Pēc tam, kad pārējie bija izteikušies, viņa uzmeta acis maskotajam kungam - vai neko neteiks? - un ierunājās:
- Arī Terrā notiek nelāgas lietas. Es devos šurp cerībā, ka galvaspilsētā, kur Dievietes klātbūtne ir tik spēcīga, būs vairāk ziņu par šīm lietām. Cienītais Boēcija kungs, un ko par to saka jūsu bagātīgā dzīves pieredze? Vai kas tāds grāk ir noticis? Man bija doma apmeklēt centrālā tempļa bibliotēku, bet dažkārt tautas atmiņā saglabājas tādi stāsti, kas ordeņa biedru spalvai paslīdējuši garām...
Viņa automātiski paņēma pēdējo persika gabaliņu no šķīvja, ko nupat apkalpotāja gribēja nest prom, un ar ietrenētu kustību iemeta to kapucē. Kapucē atkal sakustējās, bet Brunhilde to vispār neievēroja.

[Gilraen Anarion]

Gilraena atkal pārlaida acis pārējiem un vērodama Brunhildi ievēroja kapuces sakustēšanos(iepriekšejā reize nepamanīja) un prātodama,ka tas varētu būt kāds neliels dzīvnieks viņa jau grasījās jautāt,taču saprata,ka to va pajautāt arī vēlāk elfa atkal pievērsās seram Boēcijam.

[Farliner]

Riliarnirs bija pabeidzis ēst, un nesteidzīgi malkoja vīnu, vērodams notiekošo. Patreizējie notikumi viņu uzjautrināja - šādu sākumu avantūrai viņš vēl nebija piedzīvojis. Lai nu kā, atlika tikai gaidīt, ko pārējie sarunās, un izlobīt no tā derīgo informāciju. Ērtāk iekārtojies krēslā viņš klausījās tālāk....

Šo rakstu rediģēja Farliner: 14.09.2005 11:49

[Gilraen Anarion]

Redzēdama,ka daži jau ir iekārtojušies uz klausīšanos,ne runāšanu(vismaz tā izskatās)Gilraena sāka saspringti domāt,ko lai pasaka,lai varētu "bīdīt" šo lietu uz priekšu.Viņas domas atkal novērsās uz rūķienes apmetņa kapuci.
Gilraena no apkārtējiem saprata vien to,ka visi gaIda,kad kāds ko izdomās.Viņai neija ko teikt.

OOC:kamēr nav Urdrunir es bišķi piebremzēšu,citādi sanāk,ka viņš tikai klusē.

[Urdrunir]

Ahā! Ļoti vērtīga informācija. Boēcijs atdzīvojās un ar garo pirkstu pa galdu pagrūda zelta gabalu pretī gan tempļa apsargam, gan priesterienei.

Tātad informāciju mēs esam ievākuši. Nu, mums ir jādodās cīņā. Uz priekšu! Uz ziemeļiem! Sadosim lordam Kurmim pa biksēm!

Izstrēbis pēdējos vīna lāsi Boēcijs piecēlās, pārbaudīja, vai rapieris cieši turas pie sāniem un devās ārā pie sava zirga. Pa ceļam viņš ar ierastu kustību pie bāra letes savāca nelielu sainīti ar siltiem pīrāgiem un atstāja Boro kungam vēl vienu monētiņu. Sirsnīgi no viņa atvadījies, viņš pazuda pa durvīm.

Tur, uztrausies savas ķēves mugurā, viņš pacietīgi gaidīja pārējos.

[Lia'angia]

Burnhildes uzacis pazuda matos. Viņa jautājoši paskatījās uz pārējiem:
- Vai jums nešķiet, ka ļoti cienījamais Boēcija kungs uzvedas nedaudz... dīvaini? Viņš laikam ir ļoti vecs... Vai kāds no jums ir kaut ko dzirdējis par lordu Kurmi?

[Roviela]

Bez ceremonijām savācis sev domāto tik viegli pelnīto zelta monētiņu, Danni, piesaucis krodzinieku, to uzreiz atdeva par kārtīgu saini ceļamaizes, pirms atbildēja priesterienei

- Nē, svētītā, vismaz es neko par tādu neesmu dzirdējis. Bet man tomēr šķiet, ka mums būtu jāseko seram Boēcijam. Ja jau nekas savādāks mums nav zināms, tad meklēt Kurmi ir tikpat labi, kā darīt kaut ko citu.

Rikki! viņš, piecēlies no galda, uzrunāja zibaci, Mierīgi atstāj somu tepat, ja nevēlies visu laiku to stiept. Tā, cik sapratu, nav tava. Tagad būs piedzīvojumi! Tu taču tādu iespēju nelaidīsi garām, vai ne, Rikki?

Paņēmis krodzinieka sagādāto pārtikas saini, sargs arī devās ārā, kur saini piestiprināja savam zirgam pie segliem. Viņš pagaidām nekāpa seglos, bet gaidīja pārējos.

(OOC - ja monētiņa ir viena, tad Danni to atstāj priesterienei, un krodziniekam dod savu naudu)

[Farliner]

Riliarnirs paraustīja plecus: "Izklausās pēc iesaukas. Domāju, ka diezin vai ko uzzināsim sēdot šeit, jo informācijas avots jau atrodas ārā." Ar vienu kustību piecēlies un satvēris savu ceļasomu viņš pabeidz teikumu jau atrodoties ceļā uz durvīm - izskatījās, ka karotājs ir nolēmis panākt Boēciju, iekams tas nav devies cīņā ar "lordu Kurimi" viens pats....

[Romija]

"O, jaa, kurmjiem ir gan jaasadod pa bikseem," piekrita Rikki un pieceelaas no galda. Vinja nolika atpakaj kreeslu, nogludinaaja vesti ar rokaam un paceela Erno somu. "Es vinju negribu aizmirst," meitene atbildeeja Danni, pilniigi ignoreedama teiktaa otru dalju. Izskatiijaas, ka arii paareejie visticamaak dosies. Bet vecais viirs bija gana interesants, lai turpinaatu sarunu ar vinju, taapeec, uzsmaidiijusi krodziniekam un pamaajusi neveeriigu - attaa, liidz naakamajai reizei -, Rikki izgaaja aaraa.

"Kurmji, juus sakat?" meitene piegaaja pie kjeeves un uzrunaaja tajaa seedosho veco viiru. "Bet vai juus zinaat, kur vinji ir? Es, piemeeram, nekad nevaru saprast, no kurienes vinji uzrodas. Veel vakar viens nelietis nograuza gjeraanijai saknes manaa dobiitee, bet es taa arii nesapratu, kur taads uzradies!"

Šo rakstu rediģēja Etasi: 14.09.2005 14:22

[Elernass]

Devs steidzami izdzeera kausaa atlikusho alu, atstaaja uz galda vairaakas sudraba moneetas kaa samaksu un devaas aaraa no kroga.

Uzlecis savaa zirgaa, vins prieciigs pasmaidiija. Ja reiz priesteri tiek paarveersti ledus statujaas, tad doshanaas uz ziemeljiem skjita pietiekami logjiska.