Šausminošā vēsts[C][ATD], LS par Isakiju Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

Sākam spēli!

Skaists saules pilns rīts ir atausis pār Osmas bruģētajām ielām un ieliņām. Ir pagājusi nedēļa kopš no Lativkraftas izsūtīts ziņnesis. Tagad viņš nu ir ieradies Osmā.
Tirgus laukumā un pie ostas, kā arī šur tur citur var manīt piestiprinātas baltas lapas ar paziņojumu. Laukumiņā pie viena no Osmas lielākajiem krogiem "Priežu dēmons" kāds žandarms, pilsētas noteiktajā vienkāršajā uniformā, pie koka dēlīša liek klāt paziņojumu, tādu pašu, kādu var redzēt jau daudzos Osmas laukumos.
Pienaglojis klāt paziņojumu, kareivis atkāpās un novērtēja savu darbu.
-Tie nu gan būs vai nu prātu zaudējuši vai vienkārši muļķi.- viņš klusu norūca.
-Bet ser, viņi taču būs varoņi.- mazs zēns, šķiet nesen pamodies, pieskrēja pie žandarma un, aši pārlaidis acis paziņojumam, noteica.
-To mēs vel redzēsim.- par atbildi atrūca vīrs un aizsoļoja prom, kur pie slitas piesiets stāvēja un nedaudz nemierīgi dīdijās viņa zirgs.

Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome.

[Hikari]

Romiela lūkojās uz priekšu. Viņas uzticamais vienradzis, balts kā sniegs laistījās saules pielietajā rītā. Lēni jādama uz priekšu pa Osmas ieliņām, sieviete domāja par savu māti. Tā viņai bija teikusi, ka jādodas pasauli iepazīt un nu jau vairākus mēnešus Romiela bija ceļojusi pa dažādām vietām, aprūpēdama dažādus dzīvniekus, kurus sastapa pa ceļam. Elfa bija šodien labā garastāvoklī, tāpēc ka laiks bija brīnišķīgs un jauks. Viņas vilks bija kaut kur, kā jau vienmēr, nozudis skatienam.Romiela prātoja, via viņš atkal nav iekūlies kādā dēkā. Pēdējo reizi meitenei bija jāatvainojas kādai vecai kundzei par to, ka viņas pelēcis vbija vistas tā sabaidījis, ka tās vairtākas nedēļās nevarēja olas dēt...
Elfas garā, gaisīgi zilā kleita izskatījās līdzīga mākoņu daļiņai debesīs.
Tā jādama pa Osmu, Romiela lūkojās apkārt, meklēdama ko interesantu...

[mr Bl@ck]

Vervols soļoja pa Osmas ieliņām vērodams ļaudis kas soļoja visos virzienos savās darīšanās. Nonācis Osmas tirgus laukumā viņš devās uz tā tālāko stūri kur viņš zināja večiņas pārdeva zālītes. Soļojot starp daudzajām bodītēm viņš ievēroja Paziņojumu. Tas nu ir iteresanati Vervols nomurmināja. Pēkšņi viņu pārņema piedzīvojumu kāre tas bija kas neparasts. Kāpēc gan viņš parasts hronists dotos ceļā? Un tomēr slava kas apvija to teiksmu varoņus kuru teiksmas viņš bija dzirdējis un iegaumējis bija pārāk vilinoša.
Ek lai saper mani viņš nodomaja Došos viņiem līdz šī doma bija cieta un nesagraujama kā granīta siena. Pavērsis acis pret sauli Vervols redzeja ka līdz noteiktajam laikam vēl ir divas stundas. Tagad gan iepirkšos zālītes citādi mans krājums ir daudz par mazs Viņs nodomāja un klusi nozuda cilvēku pūlī lai pēc pus otras stundas tik pat klusi ierastos Priežu Dēmonā. Pasūtījis krogā sev kausu alus viņš nosēdās tumšākajā stūrī un gaidīja.

[Hikari]

Romiela, izjājusi cauri pilsētai, nonāca tirgus laukumā, kuyr šodien bija neparasta rosība. Parasti tik daudz ļaužu nepūlcējās vienu viet...dīvaini, lielākā daļa no viņie mstāvēja tirgus nomalē pie kādas zāļu večiņas. Nolemdama doties turpo un palūkot, kas izraisījis tādu drūzmu, meitene piejāja ļaudīm klāt un nolēca no vienradža. Palūkojusies pāri to galvām, viņa ieraudzīja paziņojumu. Elfa to uzmanīgi izlasīja un apdomāja visu kārtīgi. Piedzīvojumu kāre uzjundīja viņā kā milzu cunami, taču sieviete nezināja, kas viņu sagaidītu, ja viņa piekristu un aizietu uz to krogu.

[rudo lapu vilcēn...]

Kroga "Priežu dēmons" durvis klusi atvērās un diezgan tukšjā telpā, šķiet itkā ieslīdēja kāds stāvs. Tērpies pelēkā apmetnī un zem tā kapuces malām paslē```` seju. Pārlaidis skatienu pāri nedaudzajiem kroga viesiem, stāvs nesteidzīgi piesoļoja pie krodzinieka, kas stāvēja pie letes. Pārmijis pāris vārdus viņš ar krodzinielku pazuda kādā telpā, kuras durvis varēja manīt stūrī pie letes.

[Hikari]

Romiela, kas bija nolēmusi tomēr doties uz krogu, pavēra tā durvis un ielūkojās smacīgi tumšajā telpā. Kad elfa pārgāja pāri slieksnim, krogā itkā palika gaisāks. Apsēdusies uz viena nmo soliņiem pie kāda galdiņa, Romiela sāka dungot pie sevis klusu un pavisam mierīgu elfu dziemu un lūkojās apkārt ar ziņkāru skatienu.

[Maxwels]

Niri stāvēja pilsētas laukuma malā, piedāvādams savus ieročus un bruņas - gan metāla, gan ādas - vietējiem iedzīvotājiem, taču šodien neveicās. Polārlāci, kā jau parasti, viņš bija atstājis kādā šķūnī, jo līdzi uz centru to ņemt nevarēja - nav taču droši ļaut tādam dzīvniekam atrasties ļaužu pielietā vietā. Tā kā ar tirdzniecību negāja labi, Niri sāka drūmu pastaigu pa pilsētu. Domājis ieiet krogā "Priežu dēmons", Niri pamanīja šo piesprausto zīmīti, to, kas jau bija piesprausta vairākos pilsētas laukumos, kuros viņš nebija ieskatījies dziļāk. Niri piegāja un izlasīja tur uzrakstīto. Rūķis sāka pārdomāt, cik vienveidīga vienmēr ir viņa dzīve un nekas nenotiek. Varbūt ir pienācis īstais brīdis? Ieroči taču ir un bruņas arī, ekipējumam nav ne vainas. Niri izlēma piedalīties un veiklā solī gāja uz laukumu, kur bez uzraudzības bija atstājis savus "labumus", lai aiznestu tos kādā drošākā vietā, piemēram, šķūnī pie sava lāča Gilrima.

Šo rakstu rediģēja Maxwels: 03.09.2005 12:55

[rudo lapu vilcēn...]

-Vai ko vēlaties?- pie Romielas pienāca kāds izskatā jauns puisis un nedaudz kautrīgi vaicāja. Šķiet viņš bija krodzinieka palīgs.
Kroga zāle bija diezgan patukša, tādēļ pusim nebija īsti ko darīt.

[Hikari]

Romiela pievērsa savas gaišās, lielās elfas acis pusim, kurš šķita sakautrējies. Vispirms sieviete tam uzsmaidīja, tad pamāja ar galvu un atbildēja. Jā, ar lielāko prieku. Es gribētu kaut ko siltu, varbūt JUms ir'tēja, un kādu maizīti vai ko tādu. Esmu izsalkusi. sieviete sacīja un sašūpoja savus garos, pelēcīgi brūnos matus tā, ka tajos iezaigojās savādas liesmiņas.

[rudo lapu vilcēn...]

-Tūlīt būs.- pusis vekli apgriezās un devās kroga dziļumā. Pēc mirkļa viņš atgriezās, nesdams uz paplātes māla krūzi ar patīkami amaržojošu liepziedu tēju un sķīvi ar sviestmaizēm.
-Lūdzu.- viegli palocījis galvu, puisi nolika nesto Romielai priekšā.

[Hikari]

Romiela veltīja pusim savu vissiltāko un mīļāko smaidfu un, pateikusies par sviestmaizēm, uzsāka tās ēst. Izrādījās, ka sieviete bija vēl izsalkušāka, nekā viņa spēja to ieromāties...
Izdzērusi tēju un apēdusi sviestmaizes viņa uzmeklēja pusi un jautāja. Cik esmu JUms parādā par tādu gardumu?!

[rudo lapu vilcēn...]

-Desmit snifas juankundz.- pusis viegli nosarka.

OOC:Es ieteiktu visiem pēc iespējas ātrāk sapulcēties, lai var sākties ceļojums. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

[Ģitārmeiča]

Laiena bija uzsēdusies uz sava uzticamā drauga, pegasa Sfī, galvas un lūkojās apkārt. Laumiņa viegli šūpojās zirga radītajās kustībās un vēroja Osmas ielas. Sieviete bija ceļojusi ilgi un tagad gribēja kaut ko uzkost. Kad viņa bija nonākusi pie krodziņa "Priežu dēmons" durvīm viņa pamanīja uzrakstu, kas bija piestirpināts uz koka dēlīša. Brīdi neko neteikusi un tikai vairākkārt pārlasījusi paziņojumu, sieviete mierīgi sēdēja pegasa mugurā. Taču pēc neilga brīža, kad paziņojuma saturu viņa jau zināja no galvas, Lia noleca no pegasa un, sārtajam tērpam un brūnajiem, cirtainajiem matiem plandot, lidoja uz krodziņu, kur visiem gribētājiem bija jāsatiekas.
Tas varētu būt interesanti! Kaut kas tāds man tagad ir vajadzīgs!
šāda domas pazibēja Lias prātā.
Kad kāds devās ārā no krodziņa Lia iespurdza iekšā un pielidoja pie letes.
Man lūdzu kādu vēsu dzērienu un kādu maizīti.
viņa teica pie letes stāvošajam puisim un palūkojās apkārt uz tautu, kas bija saradusies.

Šo rakstu rediģēja Lilija: 03.09.2005 14:05

[rudo lapu vilcēn...]

Lielu vai mazu glāzīti? puisis silti pasmaidīja nopētot mazo laumiņu. Lūdzu. Viņš nolika uz letes Laienai priekša ne pārāk lielu glāzi ar ūdeni. Uz mirkli pazudis blakustelpā. puisis atgriezās ar svieztmaižu šķivi un nolika to blakus glāzei.

[Ģitārmeiča]

Laikam jau ši mazā glāzīte ir labāk. Lia teica un pasmaidīja. Laumiņa padzērās veldzējošo ūdeni un tad iejautājās. Vai es varētu dabūt arī kādu spaini ar ūdeni? Mans pegass ir diezgan izslā```` pēc garā ceļa. viņa teica un jautājoši palūkojās puisī.
Un cik es būtu parādā par šo visu?
viņa jautāja un, uzkodusi gardo maizīti, norādīja uz savu maltīti.

[rudo lapu vilcēn...]

Septiņas snifas. puisis pasmaidīja. Tūlīt pateikšu lai Artūrs parūpējas par jūsu zirgu jaunkundz. viegli palocījis galvu, puisis pazuda laukā pa kroga lielajām durvīm.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Laukumā pie krodziņa ieskrēja mazs,mazliet plušķains,dzeltenīgs radījums,kurš uzreiz ieskrēja kuat kādā mazā šķērsieliņā.Tūlīt aiz viņa laukumā ieskrēja kāda blonda vulfore,kas izskatījās pēc elfas.
-Tūlīt pat nāc šurp!Tu neradījum,beidz slēpties!-
Sakura apstājās,brīdi nikni palūkojās apkārt,paostīja gaisu,un ieskrēja tanī pašā sķērsieliņā,kur pirmīt mazā laufenīte.
Tūlīt tu būsi man rokā!
Par laimi,vai nelaimi,ieliņa beidzās strupceļā.Tas nozīmēja,ka kaut kur tepat bija jābūt dzīvniekam.Atkal paostījusi gaisu,Sakura apcirtās apkārt,tieši tanī brīdī,kad viņai garām atkal paskrēja Maja.Pieskrējusi pie krodziņa druvīm,laufa apstājās,jo bija pārgurusi no mūžīgās skriešanas.Un tieši tanī brīdī vulfores rokas viņu saķēra.
-Es tev rādīšu,šītā bēgt prom no saimnieces!Maja,un es tev uzticējos!-
Taču tanī Brīdī Sakuras acis apstājās pie paziņojuma.Izlasīdama to viņa iedomājās Kāds gan muļķis iedomāsies piekrist!Mmm...varbūt ne tikai muļķi...Ai,lai iet,es iešu!Un Pārgalvīgo Domu Vulfore iegāja iekšā pa krodziņa durvīm,iepriekš mācoties no pagātnes kļūdām,piesaitēdama Maju pie neliela krūmiņa.

[Ģitārmeiča]

Lia, gremodama maizītes, parakņājās pie pleciem piestirpinātā lielā somā un izvilka prasīto summu. Te būs. Un paldies, pegass ir ļoti piekusis. Laiena teica un pasniedza septiņas snifas.
Tad viņa atkal ķērās pie ēšanas.

[Maxwels]

Kad ieroči un bruņas bjia nolikti tur, kur tiem jābūt, pie Gilrima, Niri gausā solī devās uz krogu. Rūķa galvā šaudījās dažādas domas: Kādēļ es to daru? Ko man tas dos? - tikai briesmas... Taču viņš jau bija izlēmis un, šķiet, neka sviņu vairs nevarēja apturēt. Pēc vairākām minūtēm, Niri jau bija nonācis pie kroga durvīm. Pie sevis nopūties, viņš devās iekšā. Iegājis iekšā, rūķis ievēroja dažusļaužus, kas, kā likās, kaut ko gaidīja. Nedaudz satraukts, Niri apsēdās pie galda un gaidīja... Gaidīja, kas notiks tālāk, kā arī, vai šeit kāds apkalpo, vai ir pašapkalpošanās.

[rudo lapu vilcēn...]

Atgriezies puisis piegāja pie laumiņas. Par Jūsu pegazu parūpēsies. viņš viegli pasmaidīja. Tad puisis apgriezās un nopētīja zāli, ievērojot nesen ienākušo Niri, viņš devās pie tā.
Labdien kungs. Vai ko vēlēsieties? Vai vienkārši tā pat pasēdēt ienācāt? Varu Jums piedāvāt lielisku miežu alu, vai ābolu sidru., ja vēlaties. viegli palocījis galvu, puisis vērsās pie rūķa.

[mr Bl@ck]

Vervols malkoja savu dzērienu klusēdams viņš vēroja kā krodziņš pamazām pildās. Elfa rūķis laumiņa... Vervols pie sevīm uzskaitīja viņi tiešāmizskatījās pēc tādiem kas varētu doties kaut kur.
Kārtējo reizi celdams kausu pie lūpām viņš konstatēja ka tas ir tukšs Krodzniek Viņš uzsauca vienlaikus novilkdams kapuci zemāk

[rudo lapu vilcēn...]

Pusisi aši apgriezās un pāris vārdos atvainojies Niri, piegāja pie Vervola. Vēlējāties vēl alu, kungs viņš veikli iejautājās un aši piepildīja kausu, nemaz negaidot atbildi.
Sakiet, kādi vēji Jūs šurp atpūtuši? nolocis pilno kausu Vervolam priekšā, puisis iejautājās.

Šo rakstu rediģēja Renīna: 03.09.2005 15:42

[Maxwels]

Njā, protams, vēlos... Tā... Niri kaut kā nevedās runas, viņam bija par daudz pārdomu šim brīdim. Es vēlētos... jā, es vēlētos 1 krūzi siltas tējas, nevēlos apreibt, un varbūt kādas 3 sviestmaizes ar gaļu piedevām. Niri izteica savu piedāvājumu, lai gan pārāk izsalcis viņš nebija, taču vajag tomēr ieturēties.Tas arī viss. Ak, jums jāapkalpo arī citi, atvainojiet! Un rūķis atkal atslīga krēslā un ieslīga pārdomās...

[mr Bl@ck]

Pladies Hmm kādi vēji? Nē mani atvilka šurp tikai piedzīvojumu kāre Vervols klusi atbildēja Jā starp citu cik parādā? viņš apjautājās censdamies novirzīt sarunu prom no sevīm

[rudo lapu vilcēn...]

Desmit snifas. atbildēja pusis. Varbūt esat šeit sakarā ar tiem paziņojumiem, kuri tagad rotā pilsētu? viņš ziņkārīgi ievaicājās.
Marek! pēc brīža, pagriezies uz letes pusi, pusisi iesaucās. No aiz letes esošās telpas(šķiet virtuves) izsteidzās kāds jauneklis, kuru varētu noturēt par saucēja brāli. Atnes Lūdzu tam kungam krūzi siltas tējas un sviestmaizes ar gaļu. viņš aši nobēra, norādot uz rūķi.
Tūlīt. pusis veikli atbildēja un pēc mirkļa jau pazuda telpā aiz letes.

Pēc dažām minūtēm viņš atgriezās, nesdams rokās paplāti uz kuras stāvēja krūze ar liepziedu tēju un šķivis ar sviestmaizēm.
Lūdzu. nesējs nolika savu nesamo Niri priekšā un viegli paklanījās.

[mr Bl@ck]

Lūgtum Vervols atbildēja noskaitīdams desmit snifas unpasniegdams krodzniekam. Jā un jūsu ziņkārība jaunais cilvēk ir apbrīnojama Vervols sacīja balsī kurā varēja jaust sirsnīgus smieklus. Jūs taču zinā stāstu apr ziņkārīko kaķi vai ne? var taču gadīties arī jums tā vai ne? Zem kapuces nozibsnīja spoži zilu acu pāris.

[rudo lapu vilcēn...]

Nu ko lai dara, esam ziņkārīga tauta. puis pasmaidīja un viegli izbrauca roku caur matiem. Un par kaķi zinu. Tomēr vēlos lai atbildiet atklāti. Parasti šajā dienas daļā reti ierodas viesi, nu, ja neskaita to bariņu. pie pēdējajiem vārdiem puisis viegli pameta galvu uz kādu jautri čalojošu vīru kompāniju, kas sēdēja vienā kroga kaktā pie paliela galda. Bez tam ar manu tēvu ieradās aprunāties kautkāds ziņnesis un mani vienkarši moka ziņkārība. Varbūt Jūs zināt ko vairāk. puisis paraustīja plecus.

[mr Bl@ck]

Eh ko lai dara ar jums jaunā paaudze?Vervols nosmēja Jā es esmu ieradies sakarā ar paziņojumie un vēlos doties uz Trahitiju. Esat Apmierināts? Vervols apjautājās vielaikus nolaisdams kapuci lai ielūkotos krodzniekam acīs

[Maxwels]

Liels paldies, Mmmarek. Niri pasmaidīja. Tad... cik būtu lūdzu jāmaksā par jūsu pakalpojumiem? Sakiet, jūs kaut ko zināt par tikšanos, kurai it kā šodien ir šeit jānotiek sakarā ar došanos uz Trahtiju? Niri pajautāja Marekam, nokosdams sviestmaizes kumosu un iedzerot vienu malku siltās liepziedu tējas.

Šo rakstu rediģēja Maxwels: 03.09.2005 16:28

[rudo lapu vilcēn...]

Piecpadsmit snifas. Un par to tikšanos vai kas tur... Es tā īsti neko nezinu, tur Jums labāk jājautā Sandim.Vienīgais zinu, ka kaut kāds ziņnesis tagad ar tēvu sarunājas gala telpā paraustot plecus puisis atbildēja rūķim.

Tieši tā es domāju. ar nedaudz triumfālu smaidu puisis apsēdās pretī Vervolam. A kā jums škiet, kā ir tur Trahtijā? Vai tur daudz briesmu un daudz mošķu? Kā Jums škiet vai Jūs visapār atgriezīsieties? U kas tad Jums tur īsti būs jādara? pēc pēdējā jautājuma, puisis nedaudz sakautrējās un nolaida jūsmīgo skatienu. Es atvainojos, nedaudz aizrāvos. viņš sakaunējies nomurmināja.

[patija]

Tiharu turēdama rokās karti staigāja pa mazām ieliņam un centās atrast Tirgus laukumu.
-Beidzot es viņu atradu. Tagad vēl tikai būs jāatrod kur pārdodas zālītes.
Paskatoties uz priekšu meitenes skatam pavērās Tirgus laukums un liels cilvēku pūlis. Tiharu drūzmējās garām cilvēkiem un mēģināja atrast zālīšu veikaliņu. Laukumā bija tik daudz cilvēku, ka bija grūti kaut ko atrast. Mazliet pastaigādama viņa atrada arī to ko bija meklējusi. Piegājusi pie veikaliņa viņa aplūkoja zālītes, tikai diemžēl nebija tā ko viņa meklēja.
Paskatījusies apkār Tiharu ievēroja cilvēku pūli pie kāda koka dēlīša, kur parasti lika klāt paziņojumus. Izlasījusi paziņojumu viņa noteica:
-Tīri interesanti. Pie reizes varētu arī mazliet uzēst.
Meitene aizgāja uz krogu un nosēdās pie tukša galdiņa, kurš atradas pie loga.

Šo rakstu rediģēja patija: 03.09.2005 16:38

[mr Bl@ck]

Vulfors pasmaidīja Lēnāk brauksiet tālāk tikie zinie šo teicienu vai ne? Trahitija hmm nostāsti vēsta ka tur dzīvo troļļi un orki vienvārdsakot mošķi šie nostāsti ir tumši un baisi un es tos nestāstīšu. Vai atgriezīsimies? Dzīvosim redzēsim ja jā tad tiksiet pie laba stāsta ja nē arī tiksiet pie laba stāsta. Bēt jūsu pēdējais jautājums uz to atbildi laikam zina tikai tas jūsu pieminētais ziņnesis Vervols iedzēra malciņu un apklusa

[rudo lapu vilcēn...]

Skaidrs. Labi, atvainojiet mani, man jāapkalpo pārējie viesi. puisis nedaudz mulsi pasmaidīja un piecēlās.
Viegliem soļiem viņš piegāja pie Tiharu. Labdien jaunkundz, vai ko vēlēsietie? Vai arī vienkārši tās pat esat ienākusi atpūtināt kājas? puisis viegli pasmaidīja, veroties fejā.

[Haskija]

Haksu nesteigdamies soļoja pa ielām. Nekā interesanta rejons nodomāja.Bet kas tas? Viņa uzmanību pievērsa cilvēku pūlītispie viena no pilsētas ziņojumu dēliem laukuma malā. Izlauzies cauri cilvēku un citu radību kājām, pelēcīgais rejons pacēla galvu un lēnām lasīja paziņojumu. Aha, tas jau paliek interesanti. Būs jāaizskrien un jāpaskatās, kastad tur būs. Tāpat jau nav ko zaudēt. ja tas būtu iespējams, suns tagad būtu pavīpsnājis.
Izspraucies atpakaļ, rejons vieglā riksīti uzsāka ceļu uz krogu.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Sakura piegāja pie letes un teica.
-Man,lūdzu,tasi meža ogu tējas un kādas siermaizes.Cik tas maksās?-
Viņa vēl piebilda,paņēmusi maisiņu ar snifām un dažiem zelta gabaliņiem.Nekāda bagātība tā nebija,viņa taču nebija plānojusi šādas dēkas.

[rudo lapu vilcēn...]

Desmit snifas pasmaidīja aiz letes stāvošā meitene un uz brīdi pazudusi aiz muguras esošajā telpā, atgriezās un nolika prasīto Sakurai priekšā. Lūdzu, labu apetīt meitene vēl piepilda. Viņa ziņkārīgi pētīja vulfori. Vulforus šeit reti nākas redzēt. Kādēļ Jūs esat šeit ieradusies? viņa ievaicājās.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Lūdzu.-
Iņēmusi no maisiņa tieši desmit snifas,Sakura teica.
-Redzēju paziņojumu pie mūra.Nu,gribējās jaunas dēkas,tāpēc arī piekritu.Tāpēc arī ibju ieradusies pilsētā.-
Vulfore vienkārši atbildēja,it kā tas nebūtu nekas īpašs.Un tomēr viņa slepus nopētīja pārējos elfus,vulforus un rūķi.Varbūt viņi arī grib glābt Senzemi?Kārtējās iedomas...

[rudo lapu vilcēn...]

Bet Jums nav bail? Trahtija taču ir briesmīga zeme. meitene turpināja vaicāt.

OOC:Varbūt iepazīsieties tuvāk vien ar otru? Vismaz vārdus Jūs saviem topošajiem ceļabiedriem uzprasiet.
P.S.Iesaku izlasīt par naudas vienībām ATD pavedienā.

[patija]

-Jā, man lūdzu vienu tasīti tējas un varētu arī kādas uzkodas.
Meitene sēdēja un skatījās ārā pa logu. Izskatījās, ka krogā arī sāka drūzmēties cilvēki.

[rudo lapu vilcēn...]

Tūlīt būs. puisis pasmaidīja un pazuda telpā aiz letes, lai uzrastos pēc īsa brīža ar sviestmaižu šķivi un tējas krūzi uz paplātes.
Lūdzu. noliekot Tiharu priekša atnesto, puisis viegli noteica un palocīja galvu.

[Unicorn]

Melnais zirgs spēra graciozus soļus pa pilsētas bruģi, pakavu izceltais troksnis atbalsojās pret māju sienām. Uz zirga sēdēja stalta jātniece, tumšiem un taisniem matiem un nedaudz stūrainu seju. Rūpīgi ieskatoties, tajā varēja manīt, ka lūpu kaktiņi ir savilkušies tikko manāmā smaidā.
Pie Niklasa sāniem priecīgi žvadzēja neliela soma, puspilna ar naudu. Šodien bija ražīga diena, jo pilsētā bija daudz iebraucēji, gandrīz visi interesējās par Akelas skaistajiem izstrādājumiem. Šodien viņa bija pārdevusi visas preces, tas meiteni sajūsmināja. Taču Akela bija ļoti izsalkusi, tāpēc izlēma doties uz viņas iemīļoto krodziņu - Priežu Dēmonu. Jā, tur dažkārt bija manāmi dīvaini radījumi, bet šis bija salīdzinoši lētākais krogs visā pilsētā.
Elfa viegli nolēca no ogļmelnā zirga un piesēja pie slitas. Noņēmusi nelielo somu ar naudu, viņa pavērās uz durvīm un pamanīja zīmīti. Hmmm.... nebūtu slikti doties kādā avantūrā... Ek, ieiešu iekšā un palūkošu. Ja iepatiksies, pievienošos.
Akela pavēra diezgan smagās ozolkoka durvis un devās iekšā. Viņa apsēdās pie galdiņa, kas atradās pie noputējušā loga un pavērās visapkārt, aplūkojot tautu, kas bija nolasījusies krogā.

[rudo lapu vilcēn...]

Sveicināta Akela. novērsies o fejas, puisis veikli piegāja pie galdiņa, kur sieviete bija apsēdusies. Ko šodien vēlēsies?

[Unicorn]

"sveiki..."
Akela atplauka īstā un nesamākslotā smaidā. Šis puisis viņu fascinēja sava rakstura dēļ - nedaudz kluss, romantisks un kautrīgs.
"kas jums šodien ir piedāvājumā? ak, bet nav svarīgi, jo es pasūtīšu to, ko vienmēr. Man lūdzu cigoriņu kafiju un sviestmaizes."

[rudo lapu vilcēn...]

Lai notiek, tūlīt būs. puisis viegli pasmaidīja un piemiedza ar aci. Pēc dažām minūtēm viņš iznira no virtuves, uz paplātes nesdams prasīto, un nolika to Akelai priekšā.
Kā tad šodien veicās? Un ko jaunu esi uzzinājusi? apsēdies sievietei pretī, vaicāja puisis.

[Tinuviel]

OOC - Atvainojos par kavēšanos... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

Nearno ātri, bet līdzeni šķēla Tīraines pakalnus. Melnie spārni bija sakļauti, bet rags pastiepts pretī neredzamajam. Blakus rikšotājam skrēja Rauls. Vilks Nearno turējās līdzi bez problēmām. Bet Reihards tikai skatījās uz priekšu.
– Cik tālu līdz Osmai?
Vulfors jautāja.
– Ja es lidotu, tad mazāk par stundu. Ja skriešu, tad vismaz divas stundas.
Gudrais Nearno atteica. Reihards brīdi padomāja.
– Būtu labāk nokļūt tur pēc iespējas ātrāk. Bet kas ar...
Vulfors domīgi teica, bet Rauls viņu pārtrauca.
– Lidojiet droši. Gan satiksimies Osmā.
Rauls teica. Reihards apstādināja pegazu.
– Labi. Tad tu, Raul, dodies uz Osmu pa taisnāko ceļu. Bet es un Nearno lidosim.
Viņš teica. Nearno savicināja biezos, melnos spārnus un pacēlās debesīs. Saule vēl nebija sasniegusi dienvidu. Bija tik tikko sākusies diena. Reihards pēc iespējas vairāk pieplaka Nearno melnajam ķermenim.
Pegazs sāka laisties aizvien zemāk. Reihards manīja pilsētu un Pasaules jūru. Sejā viņam uzausa smaids. Nearno maigi piezemējās uz zemes. Viņš sakļāva spārnus, bet Reihards uzvilka kapuci pār galvu tik tālu, lai seju nevarētu redzēt, bet viņš visu varētu redzēt. Tā viņi iejāja pilsētā. Neviens vien cilvēks paskatījās uz vienradzi-pegazu un uz tā jājošo būtni. Bet Reihards tam nepievērsa uzmanību. Viņš zināja, ka Nearno zina, kur jāiet. Viņš tāpat nevarēja Nearno vadīt, jo pegazs necieta ne seglus, ne iemauktus. Nesa viņš vien Reihardu, par ko vulfors bija cēlajam rikšotājam pateicīgs.
Viņi jāja pa bruģētajām ielām, līdz manīja zīmīti. Vulfors lika Nearno apstāties, bet pats to izlasīja. Vulfors pie sevis pasmaidīja.
- Nearno, ko tu par to saki?
Viņš jautāja pegazam zinādams, ka viņš saprata zīmītē teikto.
- Neko īpašu, ja vien nedomā piedalīties.
Nearno atteica.
- Bet, draugs, dzīvē ir jāriskē! Nu, aiziet uz Priežu Dēmonu!
Vulfors mudināja. Tā kā Nearno pazina vulforu ilgi, viņš zināja, ka no piedzīvojumiem šo neapturēt.

Nearno apstājās pie krodziņa. Vulfors nokāpa no melnā rikšotāja.
- Lūdzu, sagaidi Raulu. Tad nāciet uz šejieni, labi?
Vulfors lūdza. Nearno sakārtoja spārnus un, neko neteikdams, aizlidoja uz pilsētas vārtiem sagaidīt vilku.

Reihards iegāja bārā. Viņam kabatā bija maisiņš ar naudu, tāpēc nevajadzēja uztraukties. Vulfors vērīgi nopētīja apmeklētājus. Uzreiz viņš manīja vulforu, nē, precīzāk sakot - vulfori. Vulfors pie sevis pasmīnēja un devās pie letes un nostājās blakus Sakurai.
- Man, lūdzu, tēju.
Vulfors palūdza, tad paskatījās uz Sakuru.
- Daudz vulforus šeit neesmu manījis. Tas ir retums, pat man. Mans vārds ir Reihards. Kāds būtu tavs?
Reihards jaukā tonī vaicāja, atteikt vulforam nebūtu iespējams, tam būtu vajadzīga ledus sirds.

[rudo lapu vilcēn...]

Lūdzu, tēja. pasmaidīja aiz letes stāvoša meitene, pasniegdama vulforam krūzi.

no kroga dibentelpas, kur iepriekš bija pazudis savādais svešinieks un krodzinieks, krodzinieks iznāca. Pārlaidis skatienu pāri zālei, viņš klusu nopūtās un pagrozīja galvu.

[Tinuviel]

Vulfors uzsmaidīja meitenei, kas bija viņam pasniegusi tēju.
- Tencinu.
Reihards atteica un paskatījās uz savu maisiņu, kurā pavisam klusi, pat nedzirdami, žvadzēja nauda.
- Cik tas būtu?
Viņš apvaicājās, samaksāt varētu uzreiz, lai nekrājās uz vēlāku brīdi.

[Ģitārmeiča]

OOC: Atvainojos, ka pa dienu nebija ziņas.

Laiena kāri apēda pēdējo maizīti un izdzēra pēdējos ūdens malkus. Laumiņa priecājās, ka par viņas pegasu kāds parūpēsies, jo Sfī netika palikt vienam nepzīstamā vietā.

Tad Lia palūkojās uz telpā esošajiem. Vulfori, rūķis... Tas jau vien norādīja uz paziņojuma sekām. Laikam būs daudz brīvprātīgo... Lia nodomāja.

Viņa pielidoja pie volfuriem.
Sveiki! Mani sauc Laiena. Kādi vēji tad jūs šurp atpūtuši?
viņa teica un centās nebūt uzbāzīga.

[Tinuviel]

Vulfors pagriezās pret laumiņu.
- Laba diena!
Viņš sveicināja laumiņu.
- Ja runājam burtiskā nozīmē, tad šodien mani šeit atpūtis rietumu vējš.
Reihards nedaudz pajokoja.
- Bet, nāku no Pelēkajiem mežiem.
Viņš atbildēja.
- Ak, jā, mans vārds ir Reihards.
Vulfors piebilda.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Bet mans Sakura.Prieks iepazīties.-
Sakura jau manāmi priecīgāk ieteicās.Cik labi,ka neesmu šeit vienīgā vulfore,beidzot kāds savējais!Viņa vēl paspēja nodomāt,kad piesteidzās laumiņa.
-Es esmu no Callas apkārtnes,pie Aburtā Meža ir tāds ciemats,Kraukļi.-

[Ģitārmeiča]

Man arī prieks iepazīties.
Lia teica un pasmaidīja.
Es pati esmu no Lativkraftas apkārtnes. Dažreiz aizklīstu līdz Mēness kalniem.
Laumiņa teica un apsēdās uz galda malas.
Un, ja drīkst vaicāt, kādas domas vadīti līdz Osmai nonācāt?
Laiena teica un sakārtoja izjukušos matus.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Ai,vien tā pati piedzīvojumu kāre,galu galā šeit taču ir interesanti.Un arī jaunus draugus sagribējās..-
Sakura izklaidīgi noteica,un pasmaidīja.Šie ļaudis man patiešām sāk iepatikties.Nu,vajadzēja tomēr būt aptrakušai!Nevilšus meitene iesmējās.

[Ģitārmeiča]

Jā, man tas pats. Piedzīvojumi un jaunas lietas, kā arī jauni draugi - viss mani atvilināja līdz šejienei.
Laiena teica un pasmaidīja.
Ko jūs domājat par paziņojumu?
Lia jautāja. Šie ļaudis ir jau man paspējuši iepatikties. Jautājums bija jāpajautā. viņa domāja.

[Unicorn]

ooc - lai nebūtu pārpratumi, mēs varētu sarunāt tā, ka tas tevis tēlotais puisis jau ir pazīstams ar akelu.

Akela iestrēba malku kafiju un pavērās pretim sēdošajā puisī.
"šodien bija lieliski, daudz cilvēku un liels pieprasījums. Starp citu.... Kas tas par paziņojumu pie durvīm? es..."
elfa saminstinājās un brīdi klusēja, bet tad izlēma teikt visu kā ir.
"es domāju piedalīties šajā avantūrā. Tu taču mani pazīsti... es nevaru tā mierīgi sēdēt uz vietas un gaidīt, kad pienāks gals. Risks ir mana dzīve."
Akela nevainīgi noplivināja garās, melnās skropstas, kas rotāja viņas zaļās un noslēpumainās acis. Meitene pievērsās čalojošam bariņam, kas šķiet arī apsprieda piedāvājumu.

[Maxwels]

Niri klausījās vulfora un laumiņas sarunās, taču neiejaucās - tas nebūtu pārāk glīti pārtraukt citus pusvārdā. Sagaidījis klusumu, Niri iesaucās Lia un Sakuras starpā Sveikas, meitenes! Niri bija krietni uzlabojies garstāvoklis, un viņš bija gatavs sarunai. Esmu Niri, no Lativkraftas. Ar ko man tas gods tagad runāt? Niri vaicāja, lai gan vienīgais runātājs bija viņš pats.

[Ného]

-Tas tiešām bija tā vērts-redzēt jūru. Tā ir kā milzum lials mežš, bet tikai zils. Tas ir vienkārši fantastiski, ka šādi brīnumi arī pastāv!- Paskaļi pie sevis teica Nero.
Tajā brīdī viņam blakus atradās kāds jūrnieks, kurš nevarēja nociesties un nepakomentēt nejauši dzirdēto - Kentaura kungs, jūra nav nekāds brīnums, piemēram man tā ir tik pierasta, ka neizraisa intereesi, bet vai jūs esat dzirdējis par to vēsti, kas līdz mums ir nokļuvusi?-
-Kas tā ir pa ziņu?- Nero pāŗņēma ziņkāre, ja jau to var salīdzināt ar jūru, tad ziņai jābūt interesantai.
Jūrnieks izvilka no kabatas sarņucītu papīrīti un attina to vaļā, un pasniedz kentauram izlasīt - šo zīmīti es pārrakstīju no tās, kura atrodas ostas kantorī.-
Nero paņēma zīmīti un lasīja:

"Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome."

Nero ar jūrnieku vēl kādu laiciņu runājoties uzzināju, kur atrodas šis zīmītē pieminētais krodziņš un devās uz turieni, kur domājams viņš sagaidīs savu likteni, kas būs spilgtāks par pirmoreizi redzētu jūras plašumu.

.....

Piegājis pie krodziņa durvīm, Nero pasauca savu uzticamo draugu-ērgli Satoru.
-Nu, Sator, mūsu turpmākais liktenis ir tur iekšā!- Kentaurs saņēma dūšu un pagrūdis durvis iesoļoja krodziņā.

[patija]

Izdzērusi tēju un apēdusi maizītes Tiharu paskatījās apkārt. Viņa piegāja pie letas un jautāja:
-Cik es būtu parādā?
Viņa nevarēja sēdēt mierīgi tāpēc pajautāja:
-Cilvēku gan te ir daudz šodien. Daži vulfori, rūķi, laumiņa. Šeit parasti ir tik daudz cilvēku?

Šo rakstu rediģēja patija: 04.09.2005 10:26

[mr Bl@ck]

Vervols mierīgi turpinājamalkot dzērienu un kad ievēroja rosību pie bāra letes Būtu labi iepazīties viņš nodomāja ievērodams ka daži no bariņa ir vulfori. Iztuksojis savu kausu viņš devās pie kompānijas paceļam nolaisdams apmetņa kapuci atsegdams stāvās ausis un vilka purnu.
Labdien vai arī jūs esat ieradušies sakarā ar paziņojumiem? Vervols pieklājīgi apvaicājās vērsdamies pie visiem. Jā un ja kādu interesē man ir Vervols vārdā Viņš piebilda nemainīdams balss toni.

[Ného]

Nero pieliecies iegāja pa durvīm. Priekšā viņš redzēja daudzas būtnes, kuras savā starpā apspriedās. Viņš redzēja vilkam līdzīgu radījumu, laikam vulforu, dodamies pie letes. Kentaurs sekoja viņam.
Tad vulfors teica:
Labdien vai arī jūs esat ieradušies sakarā ar paziņojumiem?
Jā un ja kādu interesē man ir Vervols vārdā
Nero nesagaidījis, ko teiks citi uzreiz ierunājās-Sveiki, vai jūs arī esat šeit skarā ar to itriģējošo ziņu?

Šo rakstu rediģēja Lord Nero: 04.09.2005 10:55

[mr Bl@ck]

Jā es esmu ieradies sakarā arpaziņojumiem Vervols atbildēja kentauram kentauru valodā. Par pārējiem nezinu viņš piebilda Un ja nav noslēpums kāds ir jūsu vārds viņš turpināja. KAtram kas nesaprata kentauru valodu Vervola teiktais izklausījās pēc bubināšanas.

[Ného]

-Mani sauc Nero, un ja kas, tad es saprotu arī citas valodas, bet patīkami, ka kāds arī zin manu dzimto valodu! Tātad arī jūs neko nezināt par šo vēsti?- Kentaurs atbildēja uz Vervola jautājumu. Viņam iepatikās šis vulfors, protams lielu iespaidu atstāja viņa dzimtās valodas zināšana.

Šo rakstu rediģēja Lord Nero: 04.09.2005 11:22

[mr Bl@ck]

Nē neko daudz es nezinu vienīgais ko zinu ka mums būs jālin Trahitijā iekšā Vervols noteica Bet varu derēt ka tas ziņnesis kas pirms kāda laiciņa ieradās zina kaut ko vairāk Viņš piebilda norādīdams uz durvīm kas atradās bāra tālākajā galā.

[Ného]

-Es tā saprotu, ka tu domā doties uz turieni?- Nero paskatijās uz pārējiem šajā telpā esošajiem-Un pārējie arī? Tā izskatās- brītiņu pie sevis ko padomājis kentaurs pagriezās pret Vervolu - Nez kad tad viņi ko pateiks mums, un kur bārmenis pazudis, gribētos ko siltu uzdzert.-to sakot Nero ar acīm nopētija telpas daļu aiz letes.

Šo rakstu rediģēja Lord Nero: 04.09.2005 11:49

[Unicorn]

"šķiet, ka tevi meklē..."
Akela ar galvas mājienu norādīja uz kentauru, kas tikko bija ieradies. Meitene apēda sviestmaizi un nolika uz galda 20 snifas:
"atlikumu paturi!"
meitene draudzīgi uzsmaidīja un piecēlās kājās, kārtīgi pielikdama krēslu pie galda. Akela brīdi lūkojās apkārt, tad nedaudz mulsi devās uz čalojošā bariņa pusi.
"emm.... labdien, vai jūs lūdzu nevarētu pateikt, kur jāgriežas sakarā ar piedāvājumu pie durvīm?"

[Tiger Angel™]

Kārēns mierīgi jāja pa Osmas ielām uz sava uzticīgā zirga Maika. Viņš bija veicis garo ceļu no Girejas. Ceļojums bija parsījis gan laiku, gan arī piepūli un sviedrus. Bija redzams, ka pārējie iedzīvotāji uz viņu skatijās. Visi uz vīnu lūkojās.
Laikam, jau šajā pilsētā vulfori nav tik bieži sastopami... Tad tā arī varētu izskaidrot to daudzpusīgo skatīšanos uz manu pusi Karēns domāja un apstādināja zirgu.
Prrr... viņš dedzīgi uzsauca un nolēca no zirga. Arī viņa vilks Jāvs bija ceļojis visu garo ceļu līdz savam saimniekam. Nevis uz zirga, bet gan skriešus līdzi zirgam Maikam.
Nu mazais būsi piekusis, ne? Mums jāatrod kāda vietiņa kur atpūsties vulfors teica mierīgā balsī.
Viņš apgāja apkārt zirgam un apsājās pie zirga seglu somas.
Tā te kautkur vajadzētu būt kādai sviestmaizei... Karēns norūca un izcēla no somas sainīti. Viņš to uzmanīgi atraisīja.
Lūdzu mazais, viņš pievērsās Jāvam, te tav būs tava mīļā maizīte ar mūsu paša ciema sviestu vulfors deva maizīti uzticīgajam vilkam. Jāvs to ātri notiesāja un par pateicību nolaizīja saminieka seju.
Būs labi, būs labi... viņš teica vilkam, bet tad pievērsās arī savam skaistajam zirgam, kas bija noliecis galvu, tā liekot saprast, ka viņš ir noguris, Te būs arī maizīte Tev... vulfors iedeva no sainīša vienu sviestmaizi un uzsēdās uz zirga muguras.
Pats viņš no vidukļa noraisīja ````šķi ar ūdeni un kāri padzērās, atstādams lielāko daļu ūdns ādas maisiņā.
Vulfors nemaz nemanot bija nonācis pie tirgus laukuma un ieraidzīja drūzmu.
Kas gan tur varētu būt? viņš nodomāja un norausās no zirga. Karēns ātri izlauzās cauri pūlim un ieraudzīja ziņojumu:

"Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome."

Tas varētu būt interasanti viņš norūca un sāka kustēties atpakaļ uz sava zirga pusi.
Vulfors arī ieraudzīja krogu "Priežu dēmons". Ātri pie tā piejājis viņš piesēja zirgu pie staba un ar savu vilcēnu lēnām devās iekšā.

OCC-Ļoti atvainojos, ka nokavēju sākumu (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) Pats biju vainīgs... Nācās lasīt visus tos 64 postus (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Atvainojos par kavēšanos, bet brīvdienās pie neta lāgā netieku...

Neireiss pakaviem klabot un klusi svilpojot lēnā garā soļoja pa ielu. Aste jautri vicinājās līdzi svilpotās dziesmiņas ritmam, kā nu ne, viņš bija dabūjis galveno balvu loka šaušanas sacensībās un tagad ap vidu apsietajā ādas maišelī žvadzēja nauda. Ne nu gluži žvadzēja, kentaurs nemēdza pārāk lielīties ar saviem sasniegumiem, ja vien to neprasīja apstākļi, piemēram kāda daiļa kentaure. Turklāt, lai arī viņš bija kentaurs, no naudas kāriem ļaudiem tik un tā vajadzēja uzmanīties. Ne velti viņam tika teikts, kas pats sevi sargā...
Tā soļodams, viņš pasoļoja garām krogam un ziņojumam, tad piebremzēja un pakāpās atpakaļ. Izlasījis ziņojumu, Nereiss gari nosvilpās un apsēdās turpat uz zemes.
"Laikam jau tiešām nopietnas briesmas draud, ja jau meklē brīvprātīgos, kas dotos uz turieni. Vai arī... Noskaidrosim. Intereses pēc jau var ieiet paskatīties, vai kāds maz ir pieteicies."
Piecēlies un izpurinājis asti, kentaurs iesoļoja krogā.Izrādījās ka brīvprātīgo bija daudz, vai varbūt tikai krodziņam bija ražīga diena? Jebkurā gadījumā, krogs laikam šodien tiešām gūs peļņu. O, un tur pat bija arī vēl kāds kentaurs.
"Sveiki!" Nereiss iesaucās, lai pārkliegtu murdoņu, "Vai jūs visi esiet brīvprātīgie, kas gatavojas doties uz turieni?"

[Tiger Angel™]

Vulfors pagriezās uz kentaura pusi. Viņš to nopētīja no galvas līdz kājām.
Labdien, sveiki! Karēns pievērsās kentauram, vismaz Es uz turieni dodos, nezinu kā pārējie. Es arī tikai tagat ierados. viņš teica un skatījās cieši viņa acīs, vispār, vai varētu uzzināt, kā Jūs sauc? Kārs ir Jūsu vērds? vulfors piegāja pie kāda tukša galdiņa un piesēdās. Viņa mazais vilcēns ietuntuļoja viņam klēpī un nolaizīja seju.
Jā, jā... Zinu, ka gribi ēst... Būs kautkas jānopērk... viņš teica mazajam tuntulītim.
Bārmen, bārmen! Man lūdzu piecas maizīres ar sviestu un kādu siltu tējas glāzīti. Tas arī būtu viss. viņš sauca caur pūli, bet tad atkal pievērsās kentauram.

[Tinuviel]

Vulfors pie sevis pasmīnēja. Jā, cilvēku bija daudz un, šķiet, visi kā viens bija gatavi doties. Bet Reiharda uzmanību piesaistīja sitieni pie krodziņa loga. Reihards pagrieza galvu tur. Jā, tur stāvēja Nearno.
- Atvainojiet mani uz brīdi.
Vulfors teica tām, ar kurām bija sarunājies. Viņš piecēlās un diezgan steidzīgā gaitā izgāja no krodziņa.

Izgājis ārā, Reihards uzreiz manīja savu uzticamo vienradzi-pegasu Nearno, bet viņam bakus apmierināti sēdēja Rauls.
- Jau klāt?
Vulfors brīnijās.
- Es, atšķirībā no jums, gāju pa vēl taisnāku ceļu. Tiesa, es jau nevaru lidot tik ātri kā Nearno, tāpēc sanāca nedaudz lēnāk.
Vilks veltīja zīmīgu skatienu vienradzim, bet Nearno vien papurināja galvu.
- Labi, jūs atpūšaties, es došos iekšā...
Vulfors nepaspēja pabeigt, jo Rauls viņu pārtrauca.
- Es došos tev līdz, draugs. Bet Nearno aizlidos un pameklēs sev ko gardu.
Vilks paziņoja, taču Reihards nespēja iebilst.
- Labi.
Viņš vien pateica. Nearno atvadījās uz aizlidoja.

Krodziņā atgriezās Reihards, bet viņam paklausīgi blakus gāja pelēcis Rauls. Vulfors nosēdās atpakaļ iepriekšējā vietā un paskatījās uz vulfori, tad uz laumiņu.

[Tiger Angel™]

Karēms ieskatījās savā somā un izcēla no somas rāmīti. Rāmītī atradās viņa mātes fotogrāfija. Viņš uz to ātri paskatījās, tad noglaudīja un visbeidzot noskūpstīja.
Ak mammīt... viņš nopūtās, kā gan tev iet...
Viņš ieraudzīja arī vulforu, kas ienāca krodziņā.
Vai arī Jūs esat brīvprātīgais uz to izaicinājumu? viņš pieklājīgi sacīja pieceldamies kājās. Mazais vilcēns izkrita no viņa klēpja.
Ak mazais... Ar tevi tika nepatikšanas viņš to pacēla no grīdas un uzlika viņu uz krēsla, paejos mazliet sāņus.
Tad viņš atkal pievērsās vulforam: Nu tad pie kā mēs palikām...

[Tinuviel]

Reihards paskatījās uz Karēmu.
- Jā, arī es esmu šeit ieradies, lai piedalītos dēkā.
Viņš atteica.
- Mani sauc Reihards.
Vulfors sevi iepazīstināja, bet Raulu gan ne - vilks neizrādīja interesi. Reihards apsēdās tā, lai būtu ar seju pret Karēmu.
- Kāds ir jūsu vārds?
Viņš jautāja.

OOC - Sorry, bet man jātinās... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

[Tiger Angel™]

Prieks iepazīties viņš pievērsās un uzsmaidīja Reihardam.
Man vārds ir Karēns. Draugi mani vienkārši dēcē par Krisu. Nezinu kādēļ tā. Es arī esmu atsaucies uz šo dēku. viņš teica puisim.
Diezgan inteleģenta personība... viņš nodomāja un sāka glaudīt Jāvu.

[Ungaarijas ragas...]

Labdien, sveiki! Karēns pievērsās kentauram, vismaz Es uz turieni dodos, nezinu kā pārējie. Es arī tikai tagat ierados. viņš teica un skatījās cieši viņa acīs, vispār, vai varētu uzzināt, kā Jūs sauc? Kārs ir Jūsu vērds? vulfors piegāja pie kāda tukša galdiņa un piesēdās.

Nereiss atbildēja uz vulfora skatienu, tad atbildēja: "Nereiss."
Viņš jau gribēja vaicāt to pašu vulforam, bet pēdējais jau pagriezās un aizgāja pie tukša galda. kentaurs gribēja sekot, bet tas nevedās tik labi, jo ļoti bija jāuzmanās, lai ar kādu no savām četrām pakavotajām kājām neuzkāptu uz kājas kādam citam. Uzmanīt priekškājas nebija problēmu, bet pakaļkājas... Nu jā neuzmanīgie, sevišķi tik pilnās vietās, tad varēja izbaudīt to, cik sver labi noaudzis kentauru vīrietis.
Beidzot, Nereiss pārdomāja un mainījis virzienu, stūrēja pie otra kentaura. Gan jau viņš paspēs iepazīties ar vulforu pa ceļam.

[Hikari]

Romiela sēdēja kroga paša'stūrī un vēroja, ka tajā pulcējas aizvien vairāk apmeklētāju. Elfas ksatiens pievērsās cilvēkiem, kas sarunājās savā staŗpā un krodziņa viesmīlim, kas tekalēja apkārt, nesādams visiem ēdamo un dzeramo. tā kā Romiela jutās paēdusi, sieviwete tikai nolūkojās visā šajā jezgā un gaidīja, kad sāksies tas, kā dēļ viņa sēit ir ieradusies.
nez vai mani te kāds vispār pamana no vviņiem visiem sieviete nodomāja un pievēsa vērīgu skatienu katram no cilvēkiem...
Elfa bija iegrimusi savās domās un pēkšņi viņai likās, ka atkal pazūd no šīs pasaules...dažreiz Romielu pārņēma šī savādā sajūta...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 05.09.2005 08:22

[Tinuviel]

Vulfors viegli pielieca galvu.
- Man arī ir patīkami iepazīties, Kriss!
Reihards atteica. Vulfors uzmeta īsu skatienu logam, pie kura pirms brīža bija klauvējies Nearno.
Tik liela atsaucība...
Vulfors domāja un sāka lēnām malkot tēju, ko bija iepriekš pasūtījis.
Apbrīnojami...
Reihards domās piebilda.

[Ungaarijas ragas...]

Nereiss beidzot tika līdz letei. Kentaurs paskatījās uz puisi aiz letes no saviem augstumiem un draudzīgi pasmaidījis ierunājās: "Ielej man lūdzu kaut ko mazliet stiprāku par vienkāršu ūdeni un karstu tēju. Paga, jums ir auzu piena vīns? Jā un es vēlētos arī kaut ko iekost, ko variet piedāvāt?"
Viņš jautājoši palūkojās uz puisi.

[patija]

Tiharu ievēroja, ka blakus viņai pie letes stāvēja arī kentaurs un vulfors, viņai nepatika stāvēt vienai, tāpēc viņa piegāja klāt un iepazinās:
-Labdien, mani sauc Tiharu. Vai jūs arī esat atnākuši uz šejieni to paziņojumu dēļ?
Tiharu bija mazliet uztraukusies tāpēc stāvēja mierīgi un gaidīja atbildi.

[Ungaarijas ragas...]

Nereiss pavērās uz jaukās balss īpašnieces pusi. Tā bija feja. Kentaura sejā uzplauka draudzīgs smaids un tāds pats smaids dzirkstīja arī viņa debesszilajās acīs.
"Esi sveicināta, Tiharu, esmu Nereiss un šeit stāvu tāpēc, ka mani ieinteresējis tas ziņojums tur ārā. Tagad domāju, ka tā ir arī ar visiem pārējim, kas šeit ir," viņš noteica, pārlaisdams skatu, krodziņā esošajiem, kas savā starpā runājās.

[Ģitārmeiča]

Niri klausījās vulfora un laumiņas sarunās, taču neiejaucās - tas nebūtu pārāk glīti pārtraukt citus pusvārdā. Sagaidījis klusumu, Niri iesaucās Lia un Sakuras starpā Sveikas, meitenes! Niri bija krietni uzlabojies garstāvoklis, un viņš bija gatavs sarunai. Esmu Niri, no Lativkraftas. Ar ko man tas gods tagad runāt? Niri vaicāja, lai gan vienīgais runātājs bija viņš pats.

Lia bija nedaudz aizdomājusies.
Ak, sveiks!
Lia ieteicās.
Mani sauc Laiena Morsone, īsāk Lia. Prieks īpazīties.
viņa teica un tad pasmaidīja.
Kāda sagadīšanās!!! Arī es esmu no Lativkraftas. Dažreiz gadās arī līdz Mēness kalniem aizklīst. Ar ko tad tu nodarbojies?
sieviete teica un samirkšķināja acis, jo pustumsā tās bija nogurušas.

OOC:Atvainojos, jo svētdien nebiju mājās.

[patija]

-Prieks iepazīties Nereiss. Vispār es arī tā domāju.
Meitene bija mazliet samulsusi, ka viņu tik labi pieņēma, bet pēc kāda laika viņai kļuva labāk, tāpēc viņa turpimāja:
-Es esmu no Apburtā meža un no kurienes jūs esat?

[mr Bl@ck]

OOC:Patij Kuru Vulforu tu domā mani vai? Anyway uzskatīsim ka mani

Vulfors apskatīja telpu ievērojis ka ieradies vēl viens kentaurs (Ragaste) viņš pievērsās atkal Nero Es nezinu kur tas bārmenis palicis, bet nu pirms mirkļa no viņa pat ar zobenu nepaglābtos. Pagrizies pret laumiņu viņš atņēma sveicienu Labdien es esmu Vervols un es esmu no Paras Viņš piebilda.