Forsaknen, [PZP] un C Opcijas

[BellaDiva]

Speeele saakas...

Bet pieteikties vel noteikti var..skatiit ATD...

[Idril]

Bija tumšs, lai gan Hārdstrētā vienmēr bija tumšs.
Vienā no tumšajām ieliņām starp miglu parādījās, jebšu nolaidās, nu jau cilvēka izskatā, garš vīrietis senlaicīga stila drēbēs. Marks tērpās ieturētā stilā, lai vai kāds gadsimts valdīja. Zīda krekls, veste un ieturēta brūna žakete (skat.2. bildi), kā arī tāda paša stila biskes (kā žakete). Un labajā rokā viņam bija k-kas līdzīgs spieķim, tiesa, no cita metāla un vajadzības gadījumā ar asu galu. Viņš gāja vienmērīgiem un raitiem soļiem ik pa brīdim pieliekot spieķi pie zemes un liekot tam reizē ar kurpju zolēm noskanēt pret bruģi. Marks bija aukstasinīgs nelietis, taču viņam piemita savdabīga stila izjūta un atšķirībā no cilvēkiem, kas būdami nelieši staigāja noskranduši un ar nepatīkamu smaku, Marks bija džentlmeniska izskata ļaundaris. Drīz vien viņš nonāca pie galīgi noplukuša kroga, tas uzdzina viņam vieglu riebumu, taču vampīrs iegāja iekšā.
"Pie Harcera", drīzāk jau "Pie bomža", cilvēki..
Viņš nodomāja un izraudzījies galdu uz ļodzīgām kājām un benķi, kurš savu dzīvi jau šķita pārdzīvojis nosēdās kādā tumšākā kaktā un pasūtīja "Asiņaino Mēriju". Viņš noraudzījās apkārt uz šeit esošajiem smirdošajiem neģēļiem un pasmīnēja. Šie vampīram bija labi medību lauki, galu galā neviens pēc šejienes necilvēkiem nesēros. Sēžot vieglā mijkrēslī, lai gan tīras gaismas te nebija vispār nekur, viņš lēni malkoja savu dzērienu. Tumšie mati bija perfekti sakārtoti, kā arī drānas bija perfektas un tīras, viņš iespējasm izskatījās nedaudz neparasti, lai gan šeit visi bija dīvaiņi. Vampīra seja dvesa nelielu sirsnību - paliekas, ko bija devuši mirstīgie vecāki, taču viņam nebija ne dvēseles, jo ja bija tad tā bija gluži melna un ļauna - kā pati elle un viņa sirds bija auksta un nežēlīga, viņš nogalināja nepamirkšķinot aci un bez nožēlas, lai vai par ko liecinātu viņa cienījamais izskats, āriene bija maldinoša.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 05.08.2005 19:13

[Tinuviel]

Tumšās Hardtreetas ielas sķērsoja vilkatis. Gaisā uzvilnīja dīvaina sajūta, kuru tomēr neviens nejuta. Viņus tas pat neinteresēja. Reihardam tas bija vienalga. Ātri, bet klusi viņš devās uz vienu vienīgu vietu. Vienu vienīgu bāru, kurā viņš parādījās plašākā sabiedrībā.

Pavērās kroga durvis un telpā ienāca vīrietis. Pēc ārējā izskata gandrīz visiem tas liktos parasts cilvēks, bet īstenībā tas bija kas dziļāks un tumšāks... Vilkatis... Pagarie mati bija labi kopti. Tumšais apģērbs bija kārtīgs. Viņš apsēdās vienā no brīvajiem stūra galdiem. Vilkatis pagaidām neko nepasūtīja, tikai vērīgi vēroja noskrandušos apmeklētājus. Gan jau, ka kāds no šiem apmeklētājiem būs viņa nākamais upuris. Pilnmēness naktis nebija tālu...

[earnella]

Ielas galā pacēlās tumšs stāvs garās, melnās, plandošās drēbēs. Kreisajā rokā tievā būtne turēja lielu, pēc izskata smagu koferi.
Viņa šobrīd kaut ko līmēja pie kādas mājas sienas. Tur, kad atausīs rīts, tās ielas būtnes, kas dienās neslēpās savos mitekļos, atradīs smalkā, izteikti kārtīgā rokrakstā rakstītu zīmīti:
`Meklēju nelielu, ne dārgu mitekli vienstāva namā. Ja varat ko piedāvāt, paņemiet lapiņu ar manu vārdu un sadedziniet pusnaktī vai pusdienlaikā, piedevām nosaucot manu vārdu, es ieradīšos.` Zem tās rēgojās desmit lapiņas ar svešādu vārdu - Lisve Demienia Adegrede.

Viņa pagājās uz priekšu, līdz nākošajam kvartālam. Lisve, kā nu esam uzzinājuši, viņu sauca tā, nolika smago koferi zemē un apsēdās uz tā, lai apdomātu savu rīcību un tās pareizību. Kaut gan arī tad, ja tā būs izrādījusies kļūdaina, viņa nesatrauksies.. Viņa nu jau kādu laiku vispār nesatraucās. Jo tam nekādi nebija jēgas.

[Idril]

Pēc kārtējās "Asiņainās Mērijas" vampīrs atskārta, ka arī Hārdstrētas dziras viņu neiespaido. Tās apdullina dzīvus prātus un sasien dzīvus jutekļus, bet viņš bija miris jau sen, viņš bija vampīrs. Dusmas pārņēma ledaino prātu. Taču apziņa, ka vēl ne, vēl nebija laiks nogalināt, vēl nebija brokstlaiks, lika viņsm savaldīties. Galantais vampīrs joprojām sēdēja tumsā un tad viņš ieraudzīja kādu parādāmies krogā.
Tas nav cilvēks..
Tas vampīram uzreiz bija skaidrs, vairāk kā 16 gadsimti bija devuši viņam viedību atšķirt cilvēkus no necilvēkiem.
Un viņš ir dzīvs, ne miris.
Viņš nospŗieda tādejādi konstatēdams, ka svešinieks nav arī vampīrs. Ilgāk Marka domas nepievērsās vilkacim. Vampīram derdzās idiotisko cilvēku uzskati, ka vampīriem ir jābūt netīriem un nekārtīgiem, šis uzskats acīmredzot, bija radies atsaucoties uz viņu pašu sugas padibenēm. Viņš bija grāfs Lainoless Marks Smits, pat ja cilvēki'vairs titulam uzmanību nepievērsa. Grāfs Dracula bija pieņēmis Marku par savu dēlu, jo vampīriem kā nedzīvām būtnēm pārguļot ar savas sugas pārstāvi dzīvu bērnu nebija šā vai tā, un bija devis Markam (mirstīgo vecāku dots vārds, taču parocīgi īss) savu titulu un vārdu - Laionelss (starp viņiem nozīmē "Tumsa, kas nemirst"). Vampīrs nolēma palikt krogā līdz rītausmai, ja vien viņa krēsls to izturēs, un tad izpētīt apkārtni. Ar laiku vampīrs bija pieradis pie mērenas gaismas un tāda īsta gaisma Hārdstrētā vispār nekad nepamanījās, tā, ka šī vieta bija ideāls miteklis vampīram. Par dzīvokļa, vai mājas iegūšanu viņš neraizējās - nogalinās īpašniekus brokastīs un paņems māju. Kurš izdrošināsise iebilst kļūs par pusdienām, kas Markam , ko bīties - viņš ir nemirstīgs, vienīgais, ko varētu izdarīt ir sabojāt viņa žaketi.

[BellaDiva]

Azapata lēnām gāja pa ielu..Baudiidama brīnišķīgo gaisu pēc lietus. Domas tai nedeva mieru..."Man nepieciešams mierinājums, ko sniedz šīs ieliņas tumšie stūri" būtne noteica...Un viņa iegriezās kāda dīvaina paskata baaraa.. Apsēdās pie galdiņa un pamanīja vēl neredzētas sejas, kas uzreiz viņai viesa ziņkārību..Melnie mati bija slapji no lietus un drānas arī miklas taču viņa piegāja pie letes un uzsauca "viskiju ar ledu....Ātri iztukšodama glāzi..Viņa pavērsās ar seju pret stūri sēdošajiem cilvēkiem..Taču skatiens apstājās pie kāda ne-cilvēka.."Ha" viņa noteica..Beidzot kļūst intresantāk..

[Tinuviel]

Reihards uzmaniigi peetiija cilveekus (un netikai), kas atradaas baaraa. Vinjsh maniija, ka sheit daudz noteikti nav mirstiigie. Skatiens paarsliideeja paar vampiiru un Azapatu. Tur skatiens palika. Vilkatis juta, ka sho buutni arii agraak ir saticis, bet nav ieveerojis. Tumshaas acis veeriigi nopeetiija vinju - likaas, ka nekas nepaliks nemaniits.

[Idril]

Vampīrs saprata, ka te sāk apgrozīties interesantāka sabiedrība, tādēļ lēnām malkojot jau kuro Asiņainās Mērijas glāzīti viņš nenolaida skatienu no personām, kas atradās te. Mitekļa meklējumos viņā nolēma doties pa dienu, bet iekārtoties vakarā, viņš bija slepkava un kad gan visērtāk novākt visus? Kāmēr netīreļi rij vakariņas. Grāfs joprojām sēdēja pustumsā un mijkrēslis slēpa viņa seju, tā, ka to redzēt pilnībā nebija iespējams.

[BellaDiva]

"Ak vai" izdvesa Azapata..."Nu re, te jau mani sak noverot visaadi ne-radijumi, ja vien vini zinatu, kas es esmu.." Tu vampiirin pat neojaut, ka es zinu, ka tev gribaas est un, ka driz dazi cilveki no shejienes pazudiss..un vairs netagrieziisies...."Ak", kaa es velos, lai es speetu nogalinat un priecaaties par to..un dzert dzivibu.. es sajutu, bet neredzu tevi..Vina apsedaas, kad beidza domat par vampiiru... pie galdina un uzrunaaja viesmiili..

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 06.08.2005 22:26

[Idril]

Vampīrs, kura seju slēpa mijkrēslis samiedza acis smīnā, taču lūpas gan ne, Marka lūpas smaidīt nemēdza. Pienāca rīts, tāds kāds nu ir Hārdstrētā, nekas krogā nebija mainījies. Marks izdzēra savu glāzi un nolicis to uz aizvēsturiskā galda piecēlās. Viņu pamazām aptvēra gaišāks mijkrēslis un vampīrs kļuva redzams. Viņš vēlreiz rimti nopētīja apkārtni un spieķim, kura galā bija izliekts sudraba monstrs,ritmiski skanot kopā ar kurpju zolēm Marks lepnā gaitā izgāja no kroga. Iznācis ārā viņš piekārtoja žaketi un aplaida skatienu apkārt un pamanīja.. brokastis..

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 07.08.2005 10:09

[mr Bl@ck]

Toms lēnām soļoja pa Hardstreetu, klusībā to novērtēdams. Tā izsaktījās tieši tāda kādu viņs to bija iedomājies klusa netīra veca un galvenais Dieva pamesta...
Toms pacēla acis pret debesīm pat laiks šķita viņam šķita atbilstošs nomācies drūms taisījās uz lietu.
Tad viņš pamanīja krogu, noskretis un tumšs nejauks. Lieliski šķiet jauka vietiņa lai iedzertu mēriņu. Viņš nodomāja novilka zemu pār acīm savu platmali un cišak savilka savu plandošos lietusmēteli. Iegājis krogā viņš saprata ka nejau viņš šo vietu atzina par "jauku". Viņam pretī steidzās kāds džentelmenis kas nebūt neiederējās šajā sabiedrībā. Bet varbūt nē?
Lai vai kā palaidis vīru garām viņš pienāca pie bāra un pasūtīja glāzi tīra brendija, tad apsēdās tālākajā kaktā un noplatmales apakša sāk vērot ap meklētājus. Tie piesaistīja viņa uz manību vismaz daži...
Jauka sabiedrība Toms ironiski nodomāja un iedzēra mazliet brendija

[Idril]

Marks lēnām ievilka gaisu.
Svaigas, karstas asinis..
Viņš nodomāja un pagriezās pa labi, viņš pārlaida ar mēli pār ilkņiem, kas parādījās acu zobu vietā. Viņš neuzkrītoši sekoja kādai sievietei, prastās, ne pārāk tīrās drānās, taču pati sieviete neizskatījās pārāk liela netīrele. Viņš viņai sekoja kādā šķērsielā, kur rīta saules stari nebija iespraukušies. Mirklis bija īss. Viņš pagrieza sievieti pret sevi, viņa paspēja vien izbrīnīti ievaicāties un Laionelss iekoda viņai kaklā un ieturēja brokastis. Tas neaizņēma vairāk kā dažus mirkļus, nepilnu minūti un viņš jau piecēlās no līķa pie kura bija pietupies. Noslaucījis lūpas viņš atstāja līķi kur tas bija un izgājis no šķērsielas un nolēma izpētīt Hārstrētu, nekas neliecināja, ka šis pievilcīgā izskata džentlmenis tikko kā brokastu tiesu ir nogalinājis daudzbērnu ģimenes māti.

[mr Bl@ck]

Jā šī izskatās ir vieta ko meklēju nav jau tieši tas ko es meklēju bet tuvu tam.. Toms lēnām domās sarunājās ar sevi. Kārtējo reizi pacēlis glāzi pe lūpām viņš konstatēj ka tā ir tukša Nolādēts viņš paskaļi nošķendējās, tad piecēlās un devās uz durvīm paceļam nosvisdams 10 mārciņas uz bāra letes.
Tagad tikai atrast mitekli Toms nodomāja Un vēlams tumšu viņš sev piebilda kad saule izlauzās caur mākoņiem.
Pēc pusstundas Toms jau bija iekārtojies viņš bija atradis plašus un diezgan labi iekārtotus bēniņus. Iepriekšējie saimnieki tagad bija pārvākušies trīs tāvus zemāk un iekātojušies nemēbelētā telpā. Tepat zem plašā loga atkritumu konteinerā. Toms laiski izstaipīja spārnus un un apgūlās uz grīdas un aizmiga. Vīņš izskatījās kā milzīgs sikspārnis kas gaida nakti un medības.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 07.08.2005 14:51

[Idril]

Marks staigāja pa Hārdstrētu līdz ievēroja namu, kuru viņš vēlas. Tā bija veca divstāvu koka ēka, tai bija aplupusi krāsa un senie rotājumi bija zaudējuši spožumu, tā ittin ne ar ko neizcēlās pārējo graustu vidū. Viņš piegāja pie ēkas un pieklauvēja pie tā savdabīgā riņķa. Durvis atvērās, tajās stāvēja vecs vecis, šīs mājas īpašnieks.
Labdien..
Marks sveicināja tādā balss tonī, ka vecais vīrs viņu ielaida iekšā. Marks zināja, ka viņš dzīvo viens un viņš zināja, ka vecis nevienam nav vajadzīgs. Pietika ar dažām sekundēm, lai vīrs būtu beigts. Šoreiz vampīrs vienkārši nožņaudza viņu aizliekot rīklei priekšā šo parocīgo spieķi, kas bija slepkavības ierocis neskaitāmās nāvēs, un paturot to gana ilgi. Marks ar līķi nekrāmējās. Atnāca divi pēc skata pilnīgi prasti cilvēku pļēguri, kuriem nav sirdsapziņas, viņi aizvāca vecā vīra līķi, kā arī izmeta ārā no mājas un nogādāja vietējā izgāztuvē vecā vīra drānas, vecās mēbeles un pārējās savu mūžu nodzīvojušās un nevajadzīgās lietas. Marks viņiem samaksāja un viņi aizgāja. šī krāmēšanās bija aizņēmusi krietnu dienas daļu, toties Marks bija ieguvis savā īpašumā māju un nebija neviena, kas uzdrošinātos, ko iebilst šim vampīram. Viņš nopētīja māju un izlēma, kā iekārtot interjeru, pa savai modei. Tad izstaigājis visu māju viņš iznāca no tās ārā. Klauvējamais klinķis, kas pirms vīra nāves vēl bija parasts nu bija izliecies tāda paša monstra formā, kāds bija uz Marka spieķa gala. Apstaigājis Hārdstrētu un pasūtījis, visu, ko viņam vajag Marks nolēma atgriezties nožēlojamajā krogā un pavadīt tur vēl vienu nakti, taču pirms tumsas iestāšanās.. Derēja.. Vakariņas.

[mr Bl@ck]

OOC: Kukū ko mums tagad darīt a? Interesanti kur gan GM pazudis a??? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/glare.gif)

Toms pamodās un konstatēja ka jau pienācis vakars. Lieliski kā reiz laiks mazam mēriņam Viņš nodomāja. Apstaigājis jauno dzīvol;i viņš atrada tīru melnu apm etni un melnu platmali. Vēl pēc mirklā viņš jau bija pie loga. Izplētis melnos spārnus viņš nolaidās lejā šķērsielā. Uzmetis plecos apmet ni lai piesegtu spārnus viņš soļoja pa tumšajām ieliņām pretim bāram. Pasūtījis dzērienu viņš apsēdās tai pašā stūrī kur no rīta un sāk vērot apmeklētājus cerēdams starp viņiem pamanīt ko neparastu. Kaut ko neparastu starp riebīgiem cilvēciņiem...

[Tinuviel]

Vilkatis visu laiku bija pavadījis krogā, jo pilnmēness nakts būs šī. Viņš noskatīja, ka kāds no apmeklētājiem pieceļas manāmi iereibis un dodas ārā no kroga.
Labu apetīti...
Viņš nodomāja un sekoja vīram. Ārā bija jau tumšs. Pašlaik mākonis bija priekšā mēnesim, tāpēc jāatrod... klusāka vietiņa. Reihards nesteidzīgi sekoja upurim. Vīrs kaut ko murmināja, bet Reihards tam nepievērsa ne mazāko uzmanību. Vīrs iegāja kādā pavisam tumšā ieliņā. Tieši tad uzleca pilnmēness un Reihards pārvērtās. Pāris mirkļi pagāja kaucot, kožot un visbeidzot nokožot. Tad viņš nedaudz ieturējās un attapās pārvērties atpakaļ par cilvēku. Drēbes bija tādas pašas, vien seja un rokas bija nedaudz asiņainas. Viņš ātri iedzēra kādu dziru no pudelītes un notīrīja rokas un seju kabatlakatiņā. Viņš ar nelielu riebumu aplūkoja saplosīto līķi, bet tad pagriezās un devās projām. Kaut kad spīdēja pilnmēness, tas viņam vairs nekaitēja. Viņš bija iedzēris dziru, kas neļāva pilnmēnesim viņu ietekmēt. Viņš atgriezās krogā un pasūtīja "Asiņaino Mēriju". Vilkatis to izdzēra vienā rāvienā un atkal sāka pētīt apmeklētājus no tā paša galdiņa.

[Idril]

Vampīrs, tajās pašās drānās - ar ieturētu stilu. Atgriezās krogā. Viņš bija ģērbies gaumīgi un pirms pāris gadsimtiem - moderni - kā jau grāfs. Viņš pagāja garām vilkatim, viņš sajuta asiņu smaku, to nevarēja nejust, vampīrs to sajuta, izgaršoja gaisā. Viņš pagāja vīram garām, un nosēdās tajā pašā vietā, kur iepriekšējā naktī. Viņš pārlaida mēli pār ilkņiem un viens no baltajiem zobiem mijkrēslī nozibēja, taču viņa seju, kuru pirmīt bija slēpusi tāda paša laika cepure, kā drānas nu slēpa mijkrēslis. Dzērienu vampīram pienesa, Marks bija iepraties ar vienu vienīgu vādu un sejas izteiksmi panākt ko vien vēlējās. Viņš vēroja vilkati, viņš nepārprotami bija jutis asiņu smaržu, to nevar sajaukt, taču šis neizskatījās pēc vampīra.
Viņš ir dzīvs - viņš nav vampīrs.
Marks nosprieda. Viņa seju vēl neviens no tiem, kas bija dzīvi nebija redzējuši pateicoties mijkrēslim šajā kaktā un cilindram/platmalei citās vietās. Vampīrs zināja neskaitāmas būtnes, kam bija saskarsme ar asinīm, un kas bija dzīvas, tādēļ viņam bija vajadzīgs laiks- laiks, lai saprastu, kas ir šis vīrs.
Pret rītu māja būs iekārtota..
Vampīrs nodomāja, taču sejā nepavīdēja smaids, vien smīna atblāzma. Viņš lēnām malkoja "Asiņaino Mēriju" alkohols nespēja apdulināt viņu, taču tas viņam garšoja šā vai tā.

[BellaDiva]

Azapata jau kaadu laiku dzivoja šajā tumšajā pilsētiņā, tādēl par dzīvokli nestraucaas, tas viņai bija, taču tik nesvākts, ka viņa tur iegriezās reti...

Krogs bija slikti apgaismots tādēļ viņas iejiešanu neviens pat nepamanijaa, ja nu vienīgi sadzirdēja. Viņa apsēdās, taču neko nepasuutija..tikai veeroja. Nu viņa pamanīja kādu vīru sēdot tumša stūri..viņs pat nebija sasktāms, bet ķermena vibraacijas bija juutamas...Mazliet ievelokot gaisu naasiis..viņa sajuta asņu smaržu, kas uzjumdiija nepattikamas atminas. Azapata pārdroshi piecēlas un apstājās bāra vidū...Viņa gribēja būt pamanāma....

OOC: Sorry, neesmu Rigaa sarezgiitak tik pie interneta..Merkis paslaiks: uzsakt dialogu.... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 09.08.2005 11:27

[Idril]

Grāfa skatiens pievērsās Azapatai. Sievietes, ja viņu tā varēja maz nosaukt, mērķis īstenojās, viņa tika ievērota. Viņš pārlika vienu kāju pār otru, taču diezin vai mijkrēslī, kurā viņš sēdēja to varēja pamanīt. Viņam atnesa vēl vienu mēriņu, un iztukšoto glāzi aiznesa. Viņš centās elpu vilkt mierīgi, lai gan brīžiem, tas sanāca nesavladīgi, asinis, asiņu smarža, kas nāca no kāda šajā telpā vampīram neļāva saglabāt savaldību, tā modināja viņa slepkavošanas dziņas, taču viņš veiksmīgi valdījās, jo smarža nebija gana spēcīga. Viņš pārlaida ar mēli pār lūpām un tumsā nozibsnīja viņa baltie zobi.

[BellaDiva]

Azapata sajuta saktienus kas tika pieversti vinai...
"Man patik spelet paslepes" vina klusi noteica...Un devas iemalkot savu tā iemīļoto viskiju ar ledu..Un nolema atrsast savu speeles biedru..Vina devaas tumshajaa sturi, jo citur sedet tas nevareja, citadak vina to butu jutusi...Tuvojoties vina sajuta naves smaržu....

[Idril]

Viņš iebaudīja vēl vienu malku "Asiņainās Mērijas". Smīns iezagās viņa sejā, kad būtne, viņa noteikti nebija cilvēks pateica, to, kas tai bija sakāms. Viņš manīja, ka viņa nāk šurp. Tumšāka mijkrēšļa nebija visā pārējā krogā. Laionelss viņu pētīja. Nesteidzīgi pa centimetram un neizmērojami rūpīgi.

[BellaDiva]

Azapata apsedas balkus vampiram..Un jautaaja..."Tu sheit esi katru vakaru...manas sajutas man saka, ka, jaa?!" Atbildi vina nesgaidiija, jo vianas uzmanibu piesaistiija cits baara apmekleetajs..Nu jau Azapata un vampīrs tika novēroti kopā...

[Tinuviel]

Reihards vēroja, kā pie kāda apmeklētāja pieiet būtne, ko viņš bija vērojis pirms mirkļa. Viņš zināja, ka tie nav parastie mirstīgie. Viens no viņiem nemaz nebija dzīvs. Bet otra bija sena. Viņš nemanāmi pasmīnēja un novērsa skatienu. Bet pēc mirkļa viņš nenoturējās un atkal sāka viņus vērot, lai gan neko daudz nevarēja saprast.

[Idril]

Sajūtas ir maldīgas. Katrs vakars no mana mūža, tas būtu par daudz prasīts.
Viņš mierīgi noteica nopētot svešinieci. Nē, viņa nebija cilvēks, viņa bija kas cits, kaut kas, kam piemita arī kas gaišs, pārāk gaišs. Marks nezināja, ko svešiniece vēlas, taču viņš zināja, ka viņas uzmanību saista vēl kāds, vai pat kādi. Viņš juta skatienu, skatienu, kas nāca no vīra, kurš bija dzīvs, pārāk dzīvs, taču, kuram garšoja asinis.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 09.08.2005 16:07

[mr Bl@ck]

Toms vēroja dāmu kā viņa piesēdās pie galdiņa tālākajā bāra daļā. Un lai gan Tomam nepatika sabiedrība viņam nepatika sarunas viņām nepatika kontakts ar cilvēkiem... Viņām šķita ka tā vajag ka viņš rīkojas pareizi un ka tas kaut kā ietekmēs viņa dzīvi uz šis nolādētās vietas. Viņš piecēlās no savas vietas un devāds pretim diviem sēdošajiem. Un varbūt viņam tā likās, bet šķita ka dāma vēro viņu.
Nē tass nav iespējams, viņa nezin kas es esmu bet var būt zina?? Un vispār ar to pārīti kaut kas nav kārtībā Vīņš domāja.
Bet pēc mirkļa viņš jau bija pie viņu galdiņa un pieklājīgā balsī jautāja: Es atvainojos vai drīkst piesēst?
Toms apzinājās ka laikam izklausās muļķīgi bet nu ko padarīsi laikam pieklājību pret dāmu no eņģeļa ar sisšamu neizsitīsi..

[BellaDiva]

Azapata klusejaa..Vampiira tuvums vinai nelaava sakariigi domaat un runaat..Un vel shie skatieni..vinai pat liekas, ka kaads vinus dzird, bet tas buutu gandriz neiespeejami...
Izmisuma bridi Azapata izmeta tik loti banaalo fraazi.."Kaa jus sauc?"
Un veleejaas kaut nekad nebuutu sho jautaajumu blakusedoshajam jautajusi...

[Idril]

Atteikums, Jūs tāpat neatturēs.
Vampīrs noteica. Šķiet, viņi bija pamanījušies piemirst par viņa klātbūtni un to, ka viņš šeit nolikās pirmais. Marks izturējās ar atturību, viņam reti bija kas kopīgs ar citām būtnēm un arī patlaban tas viņu vienkārši neinteresēja.
Tā, tūlīt nāks šurp arī viņš..
Grāfs nodomāja vērojot personu pie letes, bet šķiet, ka sieviete viņam priekšā pievilka dīvainus radījumus, jo tikko pienākušais vīrietis bija gaišs, nosūbējis, taču gaišs. Marks par savu tumsonību bija pārliecināts, viņā nebija nekā laba un gaisma viņam derdzās.
Jūs tas interesē, vai arī vienkārši nav ko teikt?
Vampīrs uzdeva pretjautājumu Azapatai tajā pašajā lēnajā un ledainajā tonī.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 09.08.2005 16:16

[BellaDiva]

Azapata nopeetija nupat klat piebakoshi buutni...Vina netbildeja, jo bija satriekta..Vians vietaa atbildeja vampirs.Situaacija ir tik mulshinosha..ko es vispar te daru..vina nodomaaja..un klausijaas blakussedetajos...

"Emmm" vina uztraukti novilka...
Bet kapec gan es nevaret uzdot cilvekam tadu parastu jautajumu, protams, ka intersee" pie vaarda cilveeks vina pasmaidiija...

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 09.08.2005 16:21

[Idril]

Markam tas viss sāka likties apnicīgi. Viņš nolēma pasēdēt tik ilgi kamēr iztukšos glāzi un tad doties. Būtnes likās pārlieku samulsušas.
Kā jau tas visiem labajiem ņergām raksturīgs.
Viņš nodomāja un iemalkoja savu dziru.
Es šaubos un savu vārdu es neatklāju kuram katram.
Viņš noteica, balss bija salta un vienaldzīga.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 09.08.2005 16:22

[BellaDiva]

Nu jau Azapata kluva parliecinata un atkoda vampira domu..Vins ir auksts un savaas saapes nosliicis tipins..juutas tik launs, kaut gan iistu tiraaniju nav pat sastapis, bet toties es esmu...

Vina pasmaidija vampiram gaishu smaidu un noteica...Nu, nu ko tad jus taa? vai tas kads lasts, ka neveelaties to skali teikt??

[mr Bl@ck]

Laikam jau.. Toms noteica un apsēdās.
Viņš apsēdās un domīgi paskatījās uz sarunbiedriem. Es laikam nemaldīšos teikdams ka jūs esat vampīrs? Toms sacīja pāri glāzes malai. Un ja spriež pēc jūsu sejas izteiksmes, es jums liekos viens liels gaišais draņķis Toms piebilda. Viņa balsī varēja just nelielu riebuma pieskaņu.
Tad viņs pievērsās Azapatai, Vai var piedāvāt dāmai ko dzeramu? viņš noteica pieklājiģā balsī. Ak jā es vēl nestādi`jos priekšā Toms kolters jūsu rīcībā Vīņs pašķielēja uz Vampīra pusi gaidīdams viņa reakciju

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 09.08.2005 16:30

[Idril]

Es neuzskatu, ka katram pretīmnācējam ir obligāti jāzin viss par mani.
Marks mierīgi noteica.
Nu protams.. Tagad mums uzradīsies vampīru psiholoģe, kura zin vienmēr visu, nekas.. Arī viņa ieskries sienā.
Viņš nodomāja, viņam derdzās, ja kāds iedomājās zinām allaž visu un vienmēr, viņš bija redzējis daudz un viņš zināja daudz un šajos laikos vairs tikai retais spēja ar viņu sacensties, taču vampīrs nekad necentās pārliecināt citus par viņu domu nepareizumu, jo viņam par to vienkārši bija nospļauties.
Un es nekļūdīšos sakot, ka esat dranķīgs enģelis ar mazvērtības kompleksiem.
Grāfs runāja atklātu valodu un gaišas balamutes, ai kā viņam tās..

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 09.08.2005 16:32

[BellaDiva]

"O jaa" vina noteica.."Vsikijs butu briniskiigi"
Un mani sauc "Azapata"...vienkarshi Azapata..un paldies jus esat loti lapins"
Azapata sajuta, ka tomer jaukais vieisis..nav isti tas par ko uzdodas..

[Idril]

Šie glaimīgie vārdi, šīs maskas ar kurām tie divi nejēgas bubinājās viens gar otru - tas kaitināja Marku. Ne jau tāpēc, lai skatītos vietējo melodrāmu viņš bija pārvācies uz Hārdstrētu. Viņš lēnām malkoja savu dziru un nolēma, ka vazāties pa netīrajām ielām ir sliktāk, nekā pavadīt laiku šeit, tādēļ viņš pilnīgā ignorances līmenī vērās uz diviem piestaigātājiem, kas bija piemetušies pie viņa galdiņa.

[mr Bl@ck]

No frāzes ka viņa ir mazvērtības kompleksi Tomam galvā saskrēja asinis. Tad jau atļaujiet man apgalvot kajūs esat tikpat prasts vampīrelis kā visi citi. Vismaz tādi paši ko savā mūžā esmu satapis tikpat uzpūtīgi un pārlieku noslēpumaini Toms nesavaldīgi noteica.
Tad pāris reizes ievilcis elpu viņš pasauca apkalpotāju un sacīja Divus viskijus man un dāmai uz mana rēķina Kamēr viņš runāja ar apkalpotāju viņam iekšā vis vārījās. Viņš pa pusei mironi mani sauc par eņģeli nē es tas ne esmu. Bet ko nu padarīsi laiakm visi vampīri ir vienādi ne kauna ne goda nekā..
Mirkli apdomājies Toms tomēr nolēma izmantot pēdējo ieroci ko viņs zināja iespaidošanai. Pagājušajā gadsimtā viņš bija daudz ceļojis un redzējis. Un zināja kaviena vienīga frāze var pavērst visu par labu. Es atvainojos ser Laijonel par apvainojumiem bet es sevi labprātāk dēvēju par tumsas kalpu viņš sacīja un gaidīja atbildes reakciju

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 09.08.2005 16:50

[BellaDiva]

Azapatai..palika nelabi un pat jautri no banlajaam fraazeem kas skaneeja..
Un vina izdvesa gandriz smieklos "Kungi atvainojiet, es dodos uz damistabu, tuliit bushu atpkal...

[Idril]

Vampīram bija pilnīgi vienaldzīgi prasta enģeļa karstasinības uzplūdi. Ko gan var giadīt no tāda, kurš reiz ņēmis un kritis?
Es šaubos vai es jums stādījos priekšā, tā, ka varat pilnībā iztikt bez pieklājības frāzēm attiecībā uz manu vārdu.
Viņš mierīgi noteica, viņaprāt, prastais enģeļis varēja domāt, ko grib. Viņa gadījumā viena neveikla, turklāt kļūdām pārpilna frāze nelaboja ittin neko.
Turklāt es neesmu sers, nebalstaties uz angļu pieņēmumiem par tituliem, es nekad neesmu bijis un nebūšu bruņinieks.
Viņš vēsi noteica, iemalkojot malku "Asiņainās Mērijas".
Un jūsuprāt es varu būt kaut vai garām lidojoša muša, jo tas, kas ir jūsuprāt mani galīgi neietekmē.
Viņš mierīgi noteica, viņš nebija dzīvs un šis temperaments, kas piemita tikai nolaidīgām dzīvām radībām viņu neietekmēja.

[mr Bl@ck]

Varbūt es kļudījos par jūsu titulu bet, ja vēlaties saglabāt savu vārdu slepenībā es jums iesaku nomainīt to jūsu spieķi tas jūs lieliski nodod viņš nosmīnēja uzmezdams aci soieķim kas stāvēja blakus. tā gals bija veidots kā briemoņa galva. Esmu redzējis šo galvu jau iepriekš un pēdējo reiz es to redzēju Budapeštā 1790.gadā. tas biaj jauks nams vai ne? Toms zināja ka strīdēties ar vampīru ir taspats kā spiest sulu no akmens, bet vismaz šis zinās viņš nav vienīgais kas sevi uzskata par labi informētu. Jā un vēl ja vēlaties mani nokost diemžēl manjūs jābrīdina ka es neesmukā citi mirstīgie. Es nevaru mirt pirms mani nav tiesājuši. Viņs vienā rāvienā iztkšoja savu glāzi un sacīja Uzredzēšanos Laionel, un esiet tik laipns un nododiet sveicienus dāmai kad viņa atgriezīsies tad viņšpiecēlās un devās ārā.
Nokļuvis līdz šķersielai viņš nometa apmet ni un izstaipīja spārnus Lidojums laikam ir labākais veids kā izmest no galvas to uzpūtīgo vampīru. Jā un laikam nākmreiz līdzi jāņem vītola miets lai viņš tik stipri nelektos pēc mikļa viņs jau slīdzeja virs naksnīgās iela jumtie tik augstu ka nejaušam skatītājm likās ka redz sikspārni.

[BellaDiva]

Aizgaajusi uz daamu istabu, jeb vnk tualeti..Azapata neatgriezaas pie galdina ko nupat bija pametusi, jo parlieku laipnais virietis bija aizgaajis..Un vel lielaaku domaktibas sajutu vampira klatbuutne neveelejaas izjust..Vina pati ir bijusi vampiirs jo 15.gs vinu sakoda...tacu pametot vampires kermeni..vina nonaaca kadas pilskundzes gimenee un piedzima tur...
Azapata devas vel pec kadas viskija glaazes pie letes. Taču ejot atskatijās uz vampīra pusi...

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 10.08.2005 10:35

[novemberunge]

(Protams) tajā pašā noplukušajā krogā klusi ieslīdēja melnā, cakotā apmetnī tērpusies jaunkundze un apstājās tieši durvju priekšā. Viņas galvu sedza kapuces krokas, bet seju aizēnoja tās ēna.
Lai arī svešinieces galva nepakustējās, varēja just, ka viņa nopēta zāli un tajā esošos ļaudis.
Joprojām tas pats. Dzēruši cilvēki, pakalpīgi bārmeņi, izvirtušas apkopējas... Ou! viņa spēji pacirta galvu uz vietu, kur sēdēja kāda būtne, kuru uzreiz varēja atšķirt no citiem.
Vampīrs. jaunā lēdija nosprieda un apsēdās pie bāra letes. Viņa pasūtīja ūdeni, parastu ūdeni. Tāpat šeit nedz labu vīnu, nedz šampānieti nevarēja dabūt.
Izdzērusi glāzi, jaunkundze piecēlās un līgani aizslīdēja līdz vampīram, apstādamās tieši viņam pretī.

Šī ir savāda vieta un te apgrozās savādas būtnes, tomēr neviens nav izstrāvojis tik tumšu un ļaunu auru. viņa izteica komplimentu, lai arī balsī skanēja drūma un noslēpumaina vienaldzība.
Tingela Žerrī de la Opessa.būtne lēni novilka un pasniedza vīrietim roku, kā tas agrāk bija pieņemts. Tingelas āda bija bāla kā porcelāna lellei, bet pirksti- smalki, gari un tos rotāja daži sudraba gredzeni ar melniem akmeņiem.

[BellaDiva]

Azapata saskatiija buutni, kas nemanaami bija aizlidejusi lidz vampira galdinam...Ari ap vinu nevaldija parasta energija tiiko ienakusi meitene izstaroja ko citu...Azapata pabeidza iztukshot viskija glazi..
Un nu devaas atpakal pie nesen pamestaa vampiira galdina...
Sveiki -noteica Azapata un gaidiija meitenes atbildi..

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 10.08.2005 16:00

[novemberunge]

Būtne momentāli apcirtās un izdvesa klusu nopūtu. Viņa viegli pakniksēja un tādā pašā, vienaldzīgā tonī atteica:
Esiet sveicināta! Tingela Žerrī de la Opessa, un jūs būtu?
Lai arī Tingela savu seju neatklāja, pat piedzēries cilvēks varēja noprast, ka viņa tagad salti nopēta atnākušo.
Šī diena ir nolādēti savāda, ne? viņa klusi apjautājās un nesagaidījusi uzrunātā vampīra atļauju, apsēdās pie galda.

[Idril]

Sultāna pils? Es šaubos, vai to der dēvēt par namu.
Viņš ledaini noteica Tomam, viņš atminējās, toreiz enģelis uz zemes bija bijis neilgi, pāris gadu desmiti, priekš tūkstošgadīga vampīra nav nekas. Enģeļa izrādīšanās par savu miršanu iekams tiesas likās izcili prasta, tā ka..
Vampīrs nejutās nedz atvieglots, nedz nomākts, kad prom devās uz kakla uzkritušie negaidītie "ciemiņi". Kad viņam pienāca klāt sieviete, sieviete, kura noteikti nebija cilvēks viņš acumirklīgi nespēja noteikt, kas viņa bija. Taču kad viņa nosauca savu vārdu un pasniedza roku, kuru viņš noskūpstīja, kā tas reiz bija parasts, viņš jta, ka asinis, kuras rit zem šīs ādas pieder kādai, kas daļēji bija ragana. Viņaskūpsts bija ledains, salts un vienaldzīgs.
Marks Laionelss Smits.
Viņš nosauca savu vārdu raganai. Viņš nosauca savu vārdu un pieņemto uzvārdu, viņš nenosauca savu titulu, kuru viņam deva Grāfs Vladimirs Dracula un viņš nenosauca savu uzvārdu, kuru viņam deva Grāfs, kurš viņu apmāja un pieņēma par savu bērnu, visu pārējo vietā, kuros neizdevās ievest dzīvību vēl vairāk viņš nenosauca sava patiesā tēva vārdu, kuru viņš bieži piemirsa, viņš bija vecs. Agrāk raganas bija ikdienišķas, tiesa, šajos laikos to bija palicis mazāk, neparastu būtņu bija palicis mazāk, pirms pusotra tūkstoša gadu vampīru bija daudz, bet nu vairs nebija neviena, kas būtu tik vecs cik Marks, Marks kā vampīrs bija pārāk vecs, lai arī vecums viņu neietekmēja, gadiem pār viņu nebija varas. Viņu sen vairs neietekmēja sīki krustiņi, mācītāji, ķiploki, vai citi nieki ar kuriem cilvēki reizēm mēdza sevi aizsargāt. Vņš bija tik sens un viņa dzīslās bija ielaistas tik sena ļaunuma asinis, ka nogalināt viņu varēja tikai vienā veidā un nekā citādi. Likās šodien neviens neievēroja manieres un piemetās pie viņa galdiņa, kad pašiem labpatikās tā ir kā tas būtu caurbraucamais nams.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.08.2005 20:29

[mr Bl@ck]

Toms noladās uz sava nama jumta kores. Un dziļi ievilka elpu. Viņam tik neraksturīgās dusmas šķita noplakušas un doams noskaidrojušās. Pēc mirkļa Viņš jau bija viņš pats un mierīgi ieplanēja istabā pa atvērto logu. Apsēdies uz grīdas un sakrostojis kājas Toms nogrima domās...
Tas vampīrs ir tikai vien kā auksts staigājošs līķis ar saprātu, pārlieku noslēpumains un tā dāma... Pēkšņi Toms atcerējās ko tādu ka grāfs Laionelss izkrita no prāta Es muļķis Azapata... Es dusmās to nemaz nemanīju, viņa ir senāka par visiem enģeļiem un dēmoniem. Toms pielēca kājās un sāk staigāt pa istabu riņķī. Viņa ir tā kas pareģoja sātana nākšanu Tomam atmiņā nāca nostāsti ko viņš bija dzirdējis vēl ilgi pirms tika nosviests uz zemes.
Nu vismaz to tas vampīrs neapzinājās, jā laikam gan viņš visus uzskata par padibenēm, bet šoreiz viņš ir atsities pret sienu kas var viņu sagraut...
Piegājis pie loga Toms pacēlās augstu virs naksnīgās Londonas Šķiet dzīve seit būs interesanata. viņš nodomāja un laidās uz pamestu rūpnīcu kur cerēja atrast šo to.

[Idril]

Vampīrs, kura glīto seju joprojām slēpa mijkrēslis vēroja Azapatu.
Par spīti savam vecumam viņai piemīt krietni mazāk viedības nekā vienkāršai raganai.
Viņš nodomāja. Viņš saprata, kas tā bija par Azapatas gaismu, kas krita acīs, tā bija viņas iekšējā, augšējā gaisma, taču vampīra tumsa bija gana dziļa, lai viņu tas netraucētu.
Nedz manieru, nedz uzvedības, pieredze izkūpējusi..
Viņš nodomāja attiecībā uz Azapatu, šķiet viņa bija nevis sākusi visu saprātīgāk uztvert, tačuviāns uztvere, vampīra ska'tijumā, bija notrulinājusies.

[BellaDiva]

Azapata apseadas, kad bija pateikusi savu vardu un kluseeja..gaididama, kad vinai gribeesies saakat runat, bet tacu shiss veelmes nebija...
Njaa..Ragana un Vampiirs katram savas saapes, bet liekas, ka neviens no viniem pat nenojaush kamdel Dievs ar Satanu tos ir radijushui..vini nolemj noslegties un pat neiedzilinaas to eksitencee un neaptver, ka gals var nakt savdaak, kaa tikai raganas-sadedzinashai uz mieta un burvestibu dziram. Un vampiram-mietins, saule un krusts.
Azapata pajautaja vampiram "Kaa jums liekas, kaa jusu sencis tika radiits..un kas ir visu pirmsakumu liceejs, es domaju vampiiru jomaa"? Vina apzinajaas, ka normalu atbildi vina nesanems, jo vampirs ir paraak nosleegts un pashpaarliecinaats, bet tas ir labi..vinam tad nav jaskataas patiesiibai aciss...Tas ir visu radiijumu veelmes-dzivot vieglak, pat ja vinam liekas ka ir launuma iemiesojums, kaut gan taads ir tikai viens...

[Tinuviel]

Vilkatis uzmanīgi vēroja rosību pie vampīra galdiņa. Pienāca, aizgāja, atnāca. Aizgāja, pienāca cita. Un tā tālāk... Viņa acis gandrīz pilnīgā tumsā spīdēja.
Interesanta "kompānija"...
Reihards nodomāja un atlaidās ērtāk krēslā. Cik nu uz tāda krēsla bija iespējams. Viņam atnesa vienu glāzi viskija. Vilkatis to lēnām malkoja un vēroja "kompāniju".

[mr Bl@ck]

Toms nolaidās pie vecas un grūt sākušas fabrikas. Toms atminējās šo vietu vēl nesen pasaules karā te bija veca ieroču noliktava. Toms iegāja iekšā grīdas dēļi iečīkstējās zem viņa svara. Toms pacēlās spārnos un lidinājās dažas colas no zemes viņam nebija vēlēšanās ielūzt. Aizlaidies līdz plāna vidum viņš sāk uzlauzt dēļus. Pēc pāris minūtēm Toma cerības attaisnojās zem izlauztajiem dēļiem gulēja vairākas kastes. Pacēlis pirmās vāku viņš atrada garos desantnieku nažus, pacēlis nākamo viņš atrada vairākus sudraba stieņus izskatā ka tolaik zagšana zēla un plauka.
Paslē```` guvumu savā apmetnī viņš pacēlās spārnos laidās atpakaļ uz bāru šo guvumu vajadzēja nosvinēt...

OOC: Soory ja nesaprotat ko es daru bet vēlāk laiakm sapratīsiet un jā tagad centīšos uzvesties kārtīgi (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Idril]

OOC:: Uf.. Jūs mani mīļie filmas neskataties? Draculas mantinieku nogalināt var tikai vienā veidā.. Jūs domājat, viņš nav durts, šauts, sists, kauts, cirsts, svētīts un kā citādi galēts? Bet protams, ja cienījamais GM painteresēsies es pateikšu kā var nogalināt mūsu apburošo vampīru, bet ne skaļi, jo kādam šeit ir milzu trumpis.. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

Pirmsākums ir sākums pats par sevi. Kas radīja vampīrus? Tā varētu būt plaša tēma, Jūsu mīļotais Kungs Visaugstais, vai Lucifers? Vēl tiešāk - kas radīja manu senci? Uz šo jautājumu man ir atbilde, bet to zināt jūs pati, tādēļ man nav jēgas to nosaukt.
Viņš atbildēja, viņam patika diskutēt, tajā gadījumā, ja viņš diskutēja ar upuri, bet nogalināt Azapatu nebija jēgas, lai gan.. Uz pāris gadiem, kamēr viņa paaugas būtu miers.
Es aprobežošos komentējot cilvēkus uzskatus, jo mani uzskati, ir manējie un ar tiem es reti dalos, kur nu vēl ar tikko iepazītām..
Viņš izteiksmīgi nopētīja abas, ja to tumsā varēja manīt.
Raganām un, kā īsti jūs dēvēt Azapata? Man jūsu iekšējā gaisma šķiet gana spoža un tomēr par enģeli, jūs saukt nevar, jūs esat vecāka, jebšu pieklājīgāk teikt - senāka?
Viņš vaicāja pārlecot tēmas, vampīrs bija lokans, viltīgs un nežēlīgs, viņu neinteresēja neviens, reti viņu interesēja viņš pats un tomēr viņš zināja daudz, ko viņam nepatika komentēt, viņš bija no tiem, kas spēja apgāzt vispārdrošākos, vai visneprātīgāk uzliktos priekštatus, viņš bija tieši tāds, kādam jābūt Draculas dēlam, vispār jau pieņemtajam, taču viņā ritēja arī nedaudz asiņu no paša Grāfa, kurš viņam tās bija piešķīris lai kļūtu par vampīru.

[earnella]

Lisve Demienia Adegrede piecēlās. Nebija jēgas te sēdēt. Bet nekam jau vairs nebija jēgas.
Muļķe, muļķe, muļķe... Sešus gadsimtus tev vajadzēja, lai to saprastu, tu, stulbā radība....
Meitene kā izmēģinot pacēla koferi. Kaut arī pusi no mantības viņa bija atstājusi degam, visas šīs Raganu grāmatas un arī grāmata Vampīra Asinis pat samazinātas nesvēra maz.
Necik tālu šonakt netikšu, nudien.
Lai cik svarīgas šīs grāmatas nebija, Lisve atļāvās iegrūst koferi dziļāk ēnā un doties pastaigāties pa raustīgo lukturu apgaismoto ielu. Grāmatās neviens, kam nepiemita Spējas, tikpat neko nevarēja izlasīt. Un no Raganu brālības nebija ko bīties, lai cik tumšas nebija liela daļa tās biedreņu, pirmais likums bija - nepieskarties svešas Raganas mantām.

Tāpēc Lisve vienkārši lēni, bezmērķīgi gāja uz priekšu.

[mr Bl@ck]

OOC: Klau a kas teica ka tevisdēļ es sazagos a??? To es katram gadījumam ja nu kādam uznāk izsalkums (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/shifty_a.gif)

Toms nolaidās pie šķērsieliņā atkal apmeti apmetni ap pleciem izgāja laukā un devās iekšā bārā. Uzmetis drūmu skatienu vampīram kas joprojām sēdēja stūrī. Viņa skatiens mazliet aizkavējās pie Azapatas, apspiedis vēlmi pasmaidīt viņš devās pie bāra, nopircis minerālūdens pudeli viņš sāka līkumot starp galdiņiem lai dotos uz ierasto vietu stūrī kad viņa uzmanību piesaistīja kāds apmeklētājs Tomam par prieku tas nebija vampīrs bet tomēr nebija no gaišajiem.
Piegājis pie galdiņa viņš pieklājīgi apvaicājās: Labvakar vai drīkst piesēst? Pārlaidis vēlreiz skatienu pāri vīram viņš ievēroja ka viņa naģi ir mazliet Asiņaini? Toms nodomāja. Viņš laikam ir vilkatis Toms nodomāja viņs šobrīd neziņāj kas viņš ir bet viņš paļāvās uz savu intuīciju.

[Tinuviel]

Vilkatis pabeidza dzert viskiju un nopētīja Tomu.
- Labs vakars.
Viņš atņurdēja.
- Jā, drīkstat.
Viņš piebilda un iztaisnojās. Viņš paņēma rokas nost no galda, jo manīja, ka Toms tās vēro. Viņš klusēja, jo gaidīja, kad svešinieks sāks sarunu.

[BellaDiva]

Azapata vairs negribeja kaveties vampira sabiedriba, jo nu bija klaat persona, kas vinu intreseeja vairaak tapec vina atvadijas:
Nu, lai taa buutu...Katraa gadiijuma noveelu jums patiikamu vakaru.. topashu pateica ari raganai..Azapata deva roku vampiram..ka ari raganai un pagriezaas, lai dotos prom..
Azapata ieveeroja nu jau divus cilveekus sezot pie taa pasha galdina kur jaukais kungs, kas vinai uzsauca viskiju...
Es neveelos but parada..tagad karta uzsaukt man ..vina pasmaidija..

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 11.08.2005 18:10

[mr Bl@ck]

Toms apsēdās untad ievēroja ka Azapata dodas viņa virzienā.
Pateicos par piedāvājumu, bet nē paldies, bez tam mana pieredze rāda ka jaukt Viskiju un brendiju nav laba ideja Toms sacīja paceldams minerālūdens pudeli.
Tad viņs pievērsās savam blakus sēdētājam Iepazīstietie šī ir mis Azapata, un es esmu Toms.

[Tinuviel]

Reihards nopētīja Azapatu un Tomu. Viņa acīs gan nebija redzama tāda nežēlība kā vampīra, bet vienalga. Medības bija viņu ietekmējušas. Kā parasti. Viņa acis pievērsās Azapatai.
- Esat sveicināta.
Viņš teica.
- Reihards Rauls Rendro.
Viņa noteica un paskatījās uz Tomu.

[Idril]

Azapatas rokai tika veltīts tas pats ledainais skūpsts. Viņš citādus dot nemēdza, un nebija vajadzības, viņš bija vampīrs - dzīvs mironis, bez jūtām, sirds vai dvēseles. Ragana joprojām sēdēja iepretim, taču viņš lēnām malkoja "Asiņaino Mēriju". Šorīt vajadzība pēc pārtikas nebija, vampīram pietika ar cilvēku, diviem mēnesī, tas ir, ja viņš vienkārši neuzjautrinājās nogalinot, bez meklēja pārtiku tikai izdzīvošanai.

[novemberunge]

Tingela klusējot klausījās sarunu, bet pati neko neteica. Varbūt kādam liktos, ka viņa ir kautrīga, bet patiesībā jaunā lēdija savā galvā novērtēja sarunasbiedru teikto.
Jāsaka, ka patīkams vairs nav nekas. Pat nogalināšana man nesagādā agrāko prieku. Cilvēkiem dzīvība ir palikusi vienaldzīga. viņa klusi noteica un atgāza galvu, lai kapuce, kas sedz viņas seju, nokristu.
Apkārtējiem atklājās bāla, jaunavīga seja, ko ieskāva zeltainas matu cirtas. Tās saturēja balta, cakaina lente ar diviem galvaskausiem. Viss šajā būtnē likās tīri cilvēcīgs, izņemot lielās, melnās acis, ko Tingela bija mantojusi no sava tēva- dēmona.
Meitene sakārtoja melnā apmetņa krokas un ledaini pasmīnēja, iedomādamies, kā šo apmetni apšķaida ar cilvēka asinīm.

[Idril]

Mani neskar tas, ko cilvēki iesāk un uzskata par savu dzīvību un kādā vērtē to tur, es noglainu, kad un kā vēlos.
Grāfs mierīgi atteica, viņu pārņēma nepatīkama sajūta - svešinieks pie bāra bija vilkatis. Taču viņa mijkrēšļa slēptajā sejā neparādījās ittin nekas, kad šī atskārta radās. Viņš vērīgi nopētīja dēmonisko raganu. Viņa skatienu varēja bez maz vai sataustīt, kā tas slīdēja no matu cirtām, pār galvaskausu rotām, pār seju.
Līdz vakaram man nāksies jūs atstāt, jaunkundz.
Viņš noteica un tonī kā pa stīgām dažādos veidos noskanēja viegla ironija izrunājot vārdu - jaunkundz. Viņš piecēlās augumam pamazām iznirstot no mijkrēšļa tumsas, taču viņa seju jau slēpa cilindra ēna, zinātāji varēja vien pabrīnīties kālab tik glīts jauns vīrietis slēpj seju, taču nezinātājs varēja padomāt jebko, kaut vai to, ka viņš patiesībā izskatās kā krokodils. Vieglā solī, kur kurpju zoļu sistā takts saskanējās ar spieķa piesitienu viņš izgāja no vecā kroga.
Vajadzēs ielūkoties te pēc 100 gadiem, tā būda būs sabrukusi..
Viņš nodomāja un devās sava savrupnama virzienā. Viņš nesteidzīgi aizgāja līdz tam un visu rīta cēlienu un dienu viņš pavadīja izrīkojot un iekārtojot māju. Vēlāko dienas daļu viņš pavadīja apstaigājot Hārdstrētu, šīs miklās, zemiskuma pilnās ielas viņu simpatizēja. VIņš apmeta lielu loku baznīcai, tuvāk par pāris soļiem tai neiedams klāt taču nebīdamies no tās, svētība šo ēku bija pametusi jau sen un tomēr viņš negrasījās riskēt aizsvilties un doties tur iekšā. Iemirdzoties pirmajām zvaigznēm, kuras Hārdstrētā likās tādas apsūbējušas viņš atgriezās krogā, nosēsdamies tajā pašā tumšajā stūrī kur iepriekšējos vakaros. Apkalpotājs viņam steidzīgi pienesa dzeramo, viņš noņēma cepuri - šeit nebija nepieciešamības slēpties zem tās - neviens tāpat neredzēs.

[novemberunge]

Tingela tikai viegli pamāja ar galvu aizejošajam un brīdi sēdēja tukši blenzdama kaut kamā, kas atradās viņai pretī. Tad lēdija uzlika galvā atpkaļ kapuci un piecēlusies kājās, devās laukā no šī noplukušā nama.
Ai, ai... Vēlviens vakars tajā pašā ielā. Tās pašas debesis, tie paši nami, tās pašas glūnošās ēnas. Tumšie stūri, kur kurn ļaunas būtnes un alkahola smaka gaisā. Es neciešu šo vietu, lai arī te mani liek mierā! Nekad nekā interesanta! dēmonragana rūgti šķendējās, lēni iedama ceļu, ko jau zināja no galvas- ceļu uz mājām.
Beidzot nonākusi pie drūmas 18. gadsimta koka ēkas ar lieliem, barokāliem logiem un skaistiem grebumiem, Tingela klusi nopūtās un ierunājās nu jau skumjākā tonī:
Lai arī mans dzīvoklis ir skaists, tas nekad nespēs mēroties ar to pili, kādā es dzīvoju agrā bērnībā. Un ši ēka... šī ēka nav manis cienīga.
Tingela nogrozīja galvu un devās iekšā.

[Idril]

Vampīrs lēnām malkoja savu dziru pie šoreiz tukšā galda.
Cik gan ilgi te šādi sēdēšu? 50 gadus? Gadsimtu?
Viņš nodomāja. Kur gan viņš dosies tālāk? Mūžīgi jau te netupēs, bet mūžība viņam priekšā. Lai novērstos no domām, kas nelūgtas virpuļoja prātā viņš stingri nopētīja katru, kas te atradās.

[BellaDiva]

Azapata jutas bezjeedzigi..Vina gan apsveicinaajas ar pie galdina esoshajiem taa teikt cilvekiem un devaas prom..
Azapata klida pa tumshiem parkiem mekleedama kadu ipashu sajuutu ko vel sava muziiba nebija sajutusi, tacu vina nezinaja kas taa ir...
un devas gremdeties Artutu bazniicas ergelu skanaas...

OCC: Buutu labi, ja kada tauta ar uz to baznic aizstaigaatu, lai var kadu action uztaisiit...Nuu takaa es esmu bazina un gaidu..Atcerieties, ka ta nav parasta baznica..

[Idril]

OOC:: Vampīri vairās no baznīcām - mans tēls tur diezvai parādīsies.. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif) Nu bet es jau varu noriskēt..

Kas ta? Šodien ne viena dīvaiņa nebūs? Vai tiešām vien dažas dienas un Hārdstrēta atstāta atpakaļ cilvēku gādībā?
Viņš nodomāja un sarkastiski pasmīnējis, uzlicis cilindru galvā viņš ierastajā taktī izgāja no kroga. Viņš brīžiem lūkojās te uz vienu, te uz otru - itkā nolūkodams nākotnes upuri un aizklīda līdz Hārdstrētas baznīcai, viņš gan zināja, ka nonācis te nav gluži nejauši, viņš zināja kurp dodas, tā, ka tēlot nejaušību būtu pārāk teatrāli un tīri cilvēku stilā. Viņš stāvēja laukuma otrā pusē iepretim baznīcas durvīm, brīdi prātodams - riskēt un doties vai ne?

[BellaDiva]

Azapata sedeeja uz vecaas un sagruvushaas bazniicas sliekshna..
Un ieveroja, ka kads tai tuvojas..Tas bija vampirs..Vina turpinaaja sedeet un verojas kaa dzivibas sogis tuvojas baznicai ar visai nedroshu sejas izteiksmi..Aazapata piecelas un nodomaja doties vampiram preti, jo tas skita divaini vampirs un baznicaa..vai vins nodomajis dariit sev galu?? Vina nosmineeja...

[Idril]

Vampīrs drošiem soļiem tuvojās baznīcai - viņam nelikās, ka šī ir īpaši svētīta, līdz ar to īpaši bīstama banzīca un tomēr viņš apstājās pie banzīcas vārtiem, nesperdams soli tās zemē un tomēr, viņš nebijās no šīs vecās nesķīstās ēkas.
Es Jūs redzēju krogā.
Viņš ledainā balsī noteica, vampīrs - pie baznīcas sliekšņa. Viņš nekaunīgi un ledaini nopētīja sirmo ēku neizrādīdams, tai ne mazāko godu.

[BellaDiva]

Azapata staveja tieshi vampiram preti..Jaa es jus ari redzeeju un vina atgaluda savus melnos matus talaak no pieres..
Un graciozaa gaitaa devaas baznica iekshaa...Mazliet savadi bija tur iet, jo kads gadsimts nav baznica buuts...Shi vieta sveeta nav bijusi nekad...Hmm..intrsanti vai vampirs bus tik drosmiigs un sekos?? Vina aiztasiija baznicas durvis un pazuda tumsa..

[Miss Doherty]

Pustumšā baznīca nebija tukša un klusa. Tajā kāds bija. Ikarils Greistons sēdēja vienā no pēdējiem baznīcas soliem un vērās uz altāri. Dīvaini šeit bija. Reti kad te kāds parādījās un tieši šodien, kad viņam vajadzēja šeit būt, kāds izdomāja šeit uzrasties. Lēni nopūties viņš piecēlās, lai palūkotos uz nācēju.

Āā, tā esat jūs, mana dārgā!
Baznīcā viss skanēja savādāk. Pat atbalsis nebija pareizas. Un ko nu tur daudz - šāda nācēja! Kas tur var būt pareizs? Ikarils Azapatu nepieskaitīja saviem paziņām. Viņš nepzina šo cilvēku (?), tomēr zināja. Bija redzējis, bija klausījies viņā, bija vērojis... Protams, viņai to nezinot. Viens gan - nekad viņš nebija ar Azapatu runājis. Un nu iztraucētā sēdēšana pavērsās pavisam savādāk - viņam būs iespēja aprunāties ar šo jaukumu.

[mr Bl@ck]

Toms atsveicinājies no galda biedriem devās atpakaļ uz mājām. Visu dienu viņs pavadīja vecajā kara noliktavā kur kausēja un lēja sudrabu. Vakarā Tomam aiz jostas spīdēja divi spoži un gari naži. Tagad lielākai drošībai derētu tos nosvētīt Toms nodomāja un laidās atpakaļ uz Hardstreetu.
Nolaidies uz mājas jumta pretī baznīcai viņš ieraudzīja ka Azapata sēž uz sliekšņa. Tikai mirkli vēlāk viņš aptvēra ka laukuma malā stāv arī vampīrs.
Kad Azapata devās iekšā Toms mirkli vilcinājies nolaidās uz baznīcas sliekšņa un devās iekšā. Viņam kā eņģelim, lai gan kritušam, svētība neko stipri nekaitēja.
Iekšā valdīja mijkrēslis un viņš gaidīja kamēr acis apradīs ar apgaismojumu, vienlaikus viņš centās arī pamanīt Azapatu.

[Idril]

Kas tad te pulcējās?
Vampīrs pasmīnēja un spēra soli, viņš devās iekšā baznīcā. Šī zeme bija tik ļoti kritusi, ka Baznīcas vārds šeit bija vairs tikai tukša skaņa. Vīņš iedrošinājās spert soli uz banzīcas zemes, soļi sagādāja sāpes, jā sāpes, taču viņa sejā nepakustējās ne vaibsts, viņš gānīja šo svētīto zemi, un Hārdstrētas zeme nespēja nogalināt vai aizkavēt vampīru. Ar spieķi viņš atcirta plaši vaļā baznīcas durvis, pagaidām viņš vilcinājās spert soli pašā ēkā iekšā, taču viņš stāvēja uz tās sliekšņa, viņa sejā laistījās ledains smīns.


OOC:: Uzaicinājumu visiem pulcēties baznīcā es adresēju arī priekš sevis, tā, ka nu.. Lai gan Cien. GM jau ir kursā (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 13.08.2005 19:00

[BellaDiva]

Azapata iegaja baznica..No saakuma tur valdija vieniigi tumsa tacu vina saskatiija kadu sezot mazliet taalakk..kaa ari sajuta kadu nakam no muguras. Sveshinieks kas atrdaas bazniica vinu uzrunaaja visai familiaaraa toni. Vina pazliet apmulsa tacu atbildeeja Labvakar....un apseedaas uz solina pie baznicas sveceem, nopetiidama tikko uzrunaato cilveku.

[novemberunge]

OOC: Nu, labi. Būs vien jāpievienojas...

Tingela izslīdēja no tuvākās mājas stūra tumšās ēnas. Savu melno apmetni viņa bija nomainījusi pret sudraboti pelēku, bet zem tā vīdēja greznas, baltas kleitas malas, kuras rotāja izšūti galvaskausi un melnas lentes.
Viņa lēni ieslīdēja baznīcā durvīm bez pieskāriena plaši paveroties, ar skatienu nomērīdama cilvēka roku darbu, kas tagad bija gandrīz vai sabrucis.
Viņi šeit lūdzās savam Dievam, lai tas tiem piedod, bet vampīri, vilkači un dēmoni tepat aiz stūra tos nogalināja. Likteņa ironija. Tingela Žerrī nosmīkņāja un apsēdās vienā no pēdējiem soliem. Viņas melnās, bezdibenīgās acis nopētīja visus klātesošos un tad pievērsās altārim.
Pirms brīža es nesapratui, kāpēc atnācu šeit, bet nu man skaidrs... viņa skaļi teica apkārtējiem, lai arī galva joprojām bija pagriezta uz altāri, it kā dēmonragana runātu ar to.

[Idril]

Viņš spēra soli un stāvēja banzīcas durvju ailē. Durvis bija atsistas plaši vaļā, bet viņa tumšais siluets rotāja durvju aili. Viņš stāvēja cienīgā pozā no cepures malas apakšas lūkodamies apkārt. Viņš nebija nedz iepriecināts, nedz vīlies. Baznīcas viņu neskāra, kur nu vēl Hārdstrētas baznīca, varbūt nogalināt te viņš nespētu, taču ieiet gan. Viņš paspēra pāris soļus uz priekšu un pielika roku pie cepures to viegli paraustot uz augšu izrādot nicības pilnu cieņas zīmi, kur cieņa bija vien tukša skaņa. Baznīcas grīdas dēļi žēli čīkstēja viņam ejot, taču vampīram, tas bija pilnīgi vienaldzīgi. Sajūta atrodoties šeit nebija patīkama, taču apziņa, ka šī vieta viņu neskar bija pārāka.
Varbūt padalīsieties savos skaidrojumos?
Viņš pievērsās raganai joprojām slēpdams seju cilindra ēnā.

[novemberunge]

Tingela uzlūkoja vampīru un viegli pakratīja galvu. No kapuces apakšas izspraucās dažas gaišas matu šķipsnas.
Nu, tas ir visai panaivi un vienkārši- kāds gribēja, lai mēs te sapulcējamies. Šī ir pārāk liela sagadīšanās. Bet es domāju, ka jūs pats to lieliski saprotat arī bez maniem paskaidrojumiem... ragana klusi atteica un pagrieza galvu pret vampīru. No kapuces apakšas lūkojās divas melnas, dziļas acis, kurās varētu grimt un grimt, un grimt... līdz noslīktu aiz gaisa trūkuma.

[Idril]

Tas, ka es saprotu, nenozīmē, ka es nevēlos dzirdēt citus viedokļus, jo ja es tos negribētu dzirdēt, es nemaz neprasītu.
Grāfs mierīgi noteica lūkojoties uz raganu. Viņa bija, bija tāda, kurā dzīva radība varētu vērties un nespēt atrauties, tāda, kurai ļauties, ļaut savērpt jūtas un prātus, taču vampīrs bija miris un daudz par aukstu, lai viņu dziļi aizkustinātu dēmonraganu skaistums. Viņš izteiktā stilā ar spieķi viegli pastūma cilindru uz augšu, liekas, viņš tā bija darījis jau neskaitāmas reizes nezin cik ilgi, jo tas izdevās, tieši tā, kā viņš to bija vēlējies, cepure bija pastumta mazliet augstāk un baznīcas sveču gaisma apgaismoja vēsā vampīra seju (skat.2.tēla bildi) un varēja redzēt, ka viņa sejā ir jaušama minimāla ieinteresētības un cieņas, nē, kaut kā, kas stūrē uz cieņas pusi nots, taču attiecībā pret mierīgo vienaldzību, tā bija tik minimāla, ka tai pievērst lielu uzmanību un sākt pārprast būtu galīgi nevajadzīgi un nepelnīti.

[BellaDiva]

Azapata domiigi pieceelaas..Un paskatijaas uz tikko baznica ienakushajiem..Ak, sveiki vina noteica..Ko tad jus te esat pazaudejushi..domaaju, ka sho graustu vairs neapmeklee neviens.. vina noteica un melnie mati mirdzeeja svecu gaismaa....

[novemberunge]

Tingela pasmīnēja un pagrieza galvu pret altāri. Viņas galva bija pilna ārprātīgu, ļaunu un pat neķītru domu, tomēr sejas izteiksme saglabājās tikpat vienaldzīga un atturīga, lai arī melnās acis ļaunā priekā iemirdzējās.
Pilnīgi nekādu emociju, var teikt, bet es tam neticu. Man patīk izaicinājumi un dzīve te palikusi pavisam garlaicīga. Gan redzēsim, kas notiks. dēmonragana nodomāja un iekārtojās ērtāk savā sēdvietā, sagatavojusies varenas izrādes vērošanai.
Viņa cerēja, nē, pat zināja, ka šonakt kaut kas notiks. Kaut kas, kas sagādās viņai baudu.
Mani šeit atvilka... raganas intuīcija. Tingela neuzlūkojusi Azapatu, noslēpumaini atteica.

Šo rakstu rediģēja Mia Mania: 14.08.2005 11:22

[BellaDiva]

Azapata piegaja pie raganas..un ieskatijaas vinas sejaa..
Jaa..jus noteikti neesat parasta ragana, jateic, ka jusu teevu es pazinu, bet maati gan ne..Jus noteikti jutaties nomaakata, bet ziniet..tas domas kas jus mac jus varat realizet sheit..laujieties... un Azapata pagaaja taalaak ar skatienu aicinajusi vampiram darit taapat...Vina joprojam veroja cilveeku, ko nesen bija sheit rezdejusi, bet vins kluseeja...

[Idril]

Es? Neko.
Viņš atbildēja uz tiešo jautājumu izvairīdamies no liekām piebildēm, kālab vampīram (?!) būtu jātrodas baznīcā (!).
Varētu?
Viņš vaicāja norādot uz vietu blakus, netālu no raganas, baznīcas soli nebija sadalīti sēdvietās, vismaz ne parasti.
Šis grausts ir kritis tik zemu, ka te pasargāts neviens no tiem ņergām, kas cer te tikt pasargāti tādi nebūs..
Viņš nodomāja un lūpu kaktiņos iezagās ļauns smīns.
Man nav nekā, ko es vēlētos realizēt kritušā baznīcā..
Viņš noteica mierīgi, taču tonī ieskanējās liegs izsmiekls, kā pliķis sejā.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 14.08.2005 11:34

[novemberunge]

Lūdzu! Tingela mierīgi atbildēja, pamājot ar galvu un vēl aizvien skatoties uz altāri.
Ja es būtu viena un ja šī nebūtu Hardstrēta, tad varbūt es arī izdarītu to, ko vēlos un... gribu. Bet savādi, ka jūs pazīstat manu tēvu. Es gan nekad neesmu ne viņu redzējusi, ne ko par viņu dzirdējusi. Jāsaka, ka dēmoni jau tādi ir- apmierina sevi un tad dodas prom, lai tos nekad vairs apkaimē neredzētu. ragana ar nelielu indīgumu balsī sacīja un salika smalkās rokas klēpī.

[Idril]

Grāfs nosēdās, ne klāt raganai, bet ne tālu no viņas. Vņš klusēja, viņš nicīgi nopētīja visussvētos nieciņus, kas bija baznīcā un pēc brīža pievērsās Azapatai, viņš viņu stingi nopētīja no augšas līdz lejai no lejas līdz augšai.

[BellaDiva]

Bet kapec ne? Kur vel, ja ne te..jus versisiet savas dusmas..un velmes..nu, pameginiet kaut vai uz manis..Jusu tevs butu lepns.. Vareeja padomat, ka Azapatai apnicis dzivot..vai ari vina grib jaunu kermeni..Tacu vina apzinajaas, ka speleejas un tas vinai tiik...