Sajauktās dziras, [C]/ Apraksts [ATD] Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Visapkārt valdīja parasts karstas jūlija dienas rāmums. Lauku ļaudis bija nolīduši kur kurais, lai pārlaistu dienasvidus karstumu. Vienīgi Grantiņu mājās dzīve neritēja kā parasti. Mājas garu nemierīgu darīja Adrievs Miermuksis. Viņš vienmēr bija pateicīgs objekts, uz kuru pagasta ļaudis varēja uztrenēt savu klaču sišanas māku. Un kad vēl ciemos pa vasaru atbrauca jaunie Faierverki, tad jau stāsti par visiem neparastajiem vasaras atgadījumiem, garajiem ziemas vakariem bija garantēti.
Nekas neliecināja par to, ka arī šogad varētu būt savādāk, lai arī pagaidām visas pazīmes liecināja par pretējo. Andrievs nepievērsa uzmanību bērniem un nu jau otro dienu vispār bija ieslēdzies savā kabinetā, no kura izgāja tikai, lai apciemotu ķemertiņu. Jaunie Miermukši un Faierverki bija jau izpētījuši visu, kas tuvākajā apkārtnē bija mainījies no pagājušā gada un tagad garlaikojās. Līdz kādam ienāca prātā tā spožā ideja apiet apkārt Ezīšu ezeram. Beidzot, kad izdevās arī pierunāt vecākus, sākās sagatavošanās darbi...

OOC: Varbūt kā jau nopratāt, jūs tagad gatavojaties pārgājienam.
No manis kā GM varēsiet sagaidīt šādu tādu iejaukšanos jūsu dzīvēs, piemēram, es noteikšu, kāds ir galarezultāts darbībām, kas ietekmēs jūsu turpmāko likteni...

[Ledene]

Man laikam tiek tas gods pirmajai aizsākt LS.. (ja neskaita Gm) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) !


Herolds, līdzīgi kā tēvabrālis, arī no savas istabas nebija izlīdis, ja neskaita ierašanos pie pusdiengalda. Faierverki, kas bija atbraukuši ciemos, viņa uzmanību īpaši nesaistīja, viņš bija vienkārši apsveicinājies ar visiem un nospēlējis pāris savu dziesmu uz ģitāras pēc Edītes ierosinājuma. Neviens par viņa noslēgtību gan nebrīnījās, vienīgi mamma bija aizrādījusi, ka ārā tomēr ir vasara un atbraukuši viesi, turklāt viņa vecumā... Herolds gan to visu laida gar ausīm.
Ierosinājums doties pārgājienā pirmajā brīdī viņā bija izraisījis sašutumu. Ārā bija pietiekami karsts, paglābties no saules varēja vienīgi zēna krēslainajā istabā ! Taču tad viņš iedomājās par tikko uzziedējušajiem augiem, kurus varētu savākt herbārijam... galu galā, šī būtu lieliska iespēja beidzot iepazīt pārējos !

[Seila]

Māris uzreiz tajā pašā dienā, kad bija atbraucis paziņoja, ka viņš jau nu neiešot nēsaties apkārt pa laukiem kā dulls un paņēmis kaudzīti līdzatvesto grāmatu Iekārtojās istabā. Tagad viņš mēdza atrauties no grāmatu lasīšanas tikai tajās reizēs, kad viņš tika pasaukts ēst, vai arī bija patiešām tik karsts laiks, ka nebija iespējams sēdēt iekšā. Kaut gan šādos gadījumos Māris vienkārši izgāja ārā noklādams zālē segu un nešķirdamies no grāmatas. Lauki viņaprāt bija pati garlaicīgākā vieta uz zemes un ja vien teikšana būtu bijusi Mārim, tad viņš būtu palicis pilsētā, bet šurp atsūtījis savas māsas, pie tam ne tikai uz vasaru, bet labāk uz visiem laikiem. Tie skuķi bija neciešami un tik veiksmīgi prata krist mārim uz nerviem, ka viņam brīžiem radās doma pārvākties uz kādu vientuļu salu, kur varētu mierīgi nodoties savai grāmatu kaislībai.

Šo rakstu rediģēja seila: 31.03.2005 10:45

[grapefruit]

Edītei nepavisam nepatika, ka neviens neko nedara... Iepriekšējā vakarā brālis, par brīnumu bija piekritis spēlēt ģitāru, bet tas arī bija viss... Viņa gribēja skriet, lekt, priecāties par vasaru, tāpēc bija sajūsmā par ideju doties pārgājienā. Viņa ielika somā savu mīļāko segu, mazās apaļaš šokolādes konfektītes, kuras bija pietaupījusi speciālam gadījumam. un secināja, ke neko vairs nevar izdomāt. Grāmatu kaut kā negribējās ņemt līdzi, tā parasti saburzījās, saslapa, vai pazuda, vai vēl nez kas... Viņa no sākuma cerēja, jka kāds nāks ar viņu laukā, iet peldēties, bet neviens nebija no vietas izkustināms! Onkulis ar tāds savāds pēdējā laikā palicis, ne jautrības nekā! Viņa, gaidīdama, kad beidzot varēs doties pārgājienā, izgāja ārā un pašlaik lēkāja plavā, uzmeta pāris ritentiņus, pāris kūleņus un izdomāja, ka viena pašai garlaicīgi... Tā nu edīte iegāja mājā, paņēma savu iesākto grāmatu- Žila Verna noslēpumu salu- segu un devās āra- lasīt... saulīte patīkami sildīja un grāmata ar bija interesanta, laiks paskrēja nemanot...

[novemberunge]

Gundega sēdēja uz sedziņas paslēpusies kāda koka ēnā tepat paglamā un aizsapņojusies vērās tālienē. Viņai klēpī stāvēja bieza, sabružāta klade un pildspalva. Viss liecināja, ka meitene jau atkal ir sarakstījusi kādu dzejolīti, un visdrīzāk par vasaru. Laiks bija tik labs, ka radinieki nemaz nelikās interesanti.
Lai jau viņi lēkā vien savā nodabā, bez manis. Apnikuši visi. viņa nosprieda un uzstutēja zodu uz plaukstas. Un tajā brīdī ārā iznāca Edīte, lai lasītu grāmatu, acīmredzot. Gundega vārgi nopūtās un pielēca kājās ļaujot kladei un pildspalvai ielidot segā. Jauki, jauki... Atrada mani. Nekas, iešu citur. viņa nosprieda un sataisījusi sedziņu par nelielu paunuiņu, nemanāmi lavījās atpakaļ uz māju.

[Ledene]

OOC - Mēs te lasītāju tauta vai savākušies, visi paņem grāmatas un dodas ārā lasīt (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) !

Heroldam apnika sēdēt istabā un viņš pievienojās māsai, kura lasīja grāmatu.
Žils Verns? Nemaz nezināju, ka tev patīk piedzīvojumu literatūra !
Viņš izbrīnīts konstatēja.
Kur tad pārējie, domāju, ka jūs visi kopā atkal kaut kur dauzāties..

Šo rakstu rediģēja ledene: 31.03.2005 15:25

[novemberunge]

OOC: A Gundega nelasīja, viņa rakstīja dzejoļus. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) Bet tāpāt... visi tādi mierīgi pagadījušies. Neviena trakuļa. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Gundega klusi ielavījās mājā un nometa segu turpat blakus durvīm, uz grīdas. Lai arī viņa bija ciemiņš, slinkums un neapmierinātība bija pārāk lieli pat, lai savāktu aiz sevis vienu nieka segu. Viņa tikai izvilka no tās savu kladi, pildspalvu un ieslīdēja virtuvē. Tur nevienu nemanīja, tādēļ Gundega apsēdās pie galda (ja ir, ja nē, tad pie palodzes) un atvēra savu kladi. Tur bija sarakstīti daudzi dzejoļi, sazīmēti dažādi savādi zvēri un sarakstīti stāsti. Viņa pārlasīja dzejoli, ko bija rakstījusi iepriekš un drūmi nopūtusies izplēsa to no grāmatiņas.
Aizlidinājusi papīru uz miskasti, Gundega pievērsās logam. Kārtējā vasara kā pastarītei. Ka tik atkal neatsāka iekaustīšana via vēl nez kas. Bail pat domāt. Labāk būs, ja no viņiem izvairīšos.

[Seila]

Māris atpogāja krekla apkaklīti, bet tas nedeva nekāda labuma...Proti radās sajūta, ka ir kļuvis vēl karstāk...Nopūties zēns aizcirta grāmatu un piecēlās no dīvāna. Paņēmis rokās salocītu segu un grāmatu viņš jau gribēja doties ārā pa durvīm un mest apkārt mājai līkumu, lai nokļūtu pagalmā. Tomēr jau nākamajā brīdī viņš izlēma, ka tas ir pārāk apgrūtinoši un vienkārši uzrāpies uz palodzes izkāpa pa pirmā stāva logu ārā zālīte.
Mierīgi pacēlis zemē nokritušās mantas viņš palūkojās apkārt un izraudzījies sev kādu patīkamu vietu zem ābeles, ēnā, noklāja tur segu un norāvis no kāda zemākā zara saldo cukurābolu atlaidās, turēdams rokās Nortonas "Noslēpumu pasauli"
Netālu pamanījis savu brālēnu un māsīcu viņš uzsauca īsu:
-Sveiki!
Un ierakās grāmatā

Šo rakstu rediģēja seila: 31.03.2005 15:56

[grapefruit]

Ta ta šie dazīsies, visi tādā garīgajā kā piepes! Neviens neko negrib pasākt, rodas sajūta, ka es kožu!
Viņa sabozusies noteica.
Negribi aiziet nopeldēties?
Viņa jautāja, ar kādu kopā trīs kilometri parasti pagāja kā nebijuši...

[Ledene]

Herolds nopietni apdomāja māsas sacīto.
Nezinu gan, man jau īpaši nepatīk peldēt, varbūt tāpēc, ka es to nemāku.. taču es tevi varētu pavadīt, ezerā aug neparastas, violetas ūdensrozes, kā radītas manai jaunajai herbārija kolekcijai ! Tā ka vari vien skriet pēc peldkostīma, es aiziešu pēc burciņas un nazīša..
Zēns aizsoļoja uz savu istabu, spodrinādams brilles.

[grapefruit]

Mjā, gan jau es piedabūšu viņu arī pajautroties. Nodomāja Edīte, skrienot uz māju pēc peldkostīma. Drīz jau kumode bija pārrakta, pelkostīms rokā un viņa bija ārā pie brāļa.
Nu, laižam!
Viņa uzsauca un aizskrēja ezera virzienā. tad strauji nobremzēja:
Pag, mēs taču neko nepateicām nevienam... Varbūit vajadzēja?

[Ledene]

Herolds apstājās un vēlreiz noslaucīja brilles.
Laikam tev taisnība..
Viņš nomurmināja. Herolds bija kārtīgs un apzinīgs puisis, aizbēgšana, nevienam nesakot, viņam nelikās vilinoša.
Es aiziešu!
To sakot, viņš aizgāja pie Gundegas, lai pateiktu, ka viņi dodas uz ezeru, un atgriezās.
Varam iet!...
Viņš noslaucīja uz pieres izspiedušās sviedru lāsītes. Varbūt tomēr ļauties kārdinājumam ienirt dzidrajā, vēsajā ūdenī?...

[grapefruit]

Edīte jau, protams, neko neteica par to, ka viņas somiņā gulēja divi dvielīsī un arī brāļa peldbikses... Viņa vien jautri nosmēja un teica:
Ejam!
un lēkšojot devās uz priekšu, garastāvoklis atkal bija vai pašās debesīs...

[Ledene]

OOC - OMG, kā man patīk savs tēls !!!


Herolds uzmanīgi divos pirkstos nesa burciņu ar ūdeni, kurā uzglabāt nogrieztās ūdensrozes. Ceļš viņu priekšā bija putekļains, un saule neciešami karsēja.
Ede, es laikam tomēr būšu spiests peldēt !
Viņš negribīgi izgrūda.
Un es taču varu aiziet pa burbuli !

[novemberunge]

Saņēmusi vēsti, ka Edīte un Herolds dodas nopeldēties, viņa pamatīgi saniknojās. Kaut ko nobubinājusi, Gundega smagi aizvēra savu kladi un pievērsās logam. Ārā bija tik jauki, tuklāt pagalmā bija pietiekami daudz koku, lai noslēptos no saules. Meitenei tik ļoti kārojās iziet ārā un nedaudz pasapņot.... Iedomāties, ka viņa skrien pa mākoņu maliņu un uz mugurais tai ir lieli, melni spārni...
Gundega sadīdījās un uzmeta nemierīgu skatienu durvīm. Tomēr prāts ņēma virsroku pār sirdi un meitene nelaimīgi klimta augšup uz bēniņu istabu, kur glabājās sen nelietotas lietas. Viņa apsēdās uz grīdas un sāka pārcilāt mantas, līdz atcerējās, ka lejā virtuvē ir atstājusi savu kladi.
Tikai ne to! Kāds no tiem bulduriem var izlasīt manus dzejoļus un stāstus! To nu gan es negribētu... domām sekoja pāris klusināt lamu vārdi un Gundega smagiem, skaļiem soļiem kāpa atpakaļ lejā uz virtuvi, lai paņemtu kladi.
Jauks dienas sākums. viņa nodomāja un sažņaudza rokās pelēkās kleitas malu.

[grapefruit]

Labi, labiņi, man ir tavas peldbikses!
Viņa smaidot noteica.
Ja slīksi, pacentīšos tevi izvilkt.
Viņa vēl ķircinoties nioteica. Tad paātrināja soli lēkdama vēl augstāk. Diena tiešām bija skaista.
Vakarā laikam jāsakrāmējas, nevaru vien sagaidīt rītdienas pārgājienu un tu? Man jau liekas, ka tu atradīsi daudzum daudz herbāriju!

[Seila]

Māris, sajutis, ka ir izsalcis piecēlās un iegāja mājā dodamies taisnā ceļā uz virtuvi. Ielīdis ledusskapī zēns izsecināja, ka tajā nav nekā īsti ēdama un, ka ja viņš vēlas, kaut ko paēst tad nāksies gatavot pašam. Nedaudz nošķobījis degunu viņš ķērās pie karstmaizīšu gatavošanas...
Beidzot ticis galā ar maizītēm un iemetis tās cepties, māris pie sevis noburkšķēja:
- Tie pieaugušie pilnīgi neliekas par mums ne zinis, labāk būtu bijis palikt pilsētā.
Māris jau gribēja apsēsties uz kāda krēsla, kad pamanīja uz galda pamestu kladi. Jau no pirmā acu uzmetiena viņš izsecināja, ka tā ir Gundegas.
Atkal aizmirsusi, savus sacerējumiņus...
Nodomāja Māris un tad skaļi iesaucās!
-Gundega! Tu atkal mētā savas mantas apkārt pa māju! Lūk paņemš vienreiz un pievākšu to tavu kladi!

[addnill]

Gundega ģulēja uz vēdera zālē pie ezera. Tur peldējās pāris meža pīļu un radīja vienreizēju komozīciju kopā ar atspulgiem un sīkajiem vilnīšiem. meitene sev visapkārt bija izmētājusi krāsas bundžiņas aiz aušīm saspraudusi otu kātus. klusām un uzmanīgi viņa gleznoja. Gita jau bija tikusi gandrīz līdz puse, kad...kad izdzirdēja kādu tuvojamies. Lai kas tie arī būt, viņi dabūs pamatīgi trūkties!

[Ungaarijas ragas...]

Pusdienas miers bija beidzies. No istabas virtuvē iznāca Grantiņu saimniece.
"Kas tad nu?" viņa paskatījās uz Māri, bērni reizēm mēdza aizmirts, ka mājā nav vieni paši.
Tai pašā laikā nobrīkšķēja pagrabstāva durvis un virtuvē galvu pabāza Andrievs.
"Hā, labi, ka tu jau esi piecēlusies," viņš teica brāļasievai, "Es te tagad aizskriešu līdz pilsētai."
"Ai, cik labi, pagaidi es tev iedošu sarakstiņu, nopērc pie reizes, to, kas tur minēts. Cik, labi, nebūs man jādodas uz veikalu!" viņa atviegloti nopūtās, izņēma no somas maku un no tā lapiņu un naudu, ko pasniedza svainim.
Viņš to paņēma, laiski iegrūda kabatā un izgāja ārā. Pēc brīsniņa ierūcās viņa zilais golfiņš un Andrievs aizbrauca.
"Cerams, ka viņš visu nopirks. Bet labi vismaz beidzot ir izlīdis no tā sava pagraba. Bet, Māri, vai jūs jau visu esat rītam sameklējuši? Neatstājiet uz nakts melnumu," viņa noteica, vērdamās uz māsasdēlu, tad naski izsteidzās laukā.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 01.04.2005 11:20

[grapefruit]

Edīte priecīga pieskrēja pie māsīcas.
Hei, tu jau te!
Viņa lūkojās māsīcas gleznā, piemiedza aci un pagrieza galvu:
Mmmm, cik skaisti, kaut es tā mācētu...
Viņa, acīm starojot noteica.
Klau, mēs atnācām peldēties, tev nav līdzi peldkostīma?
Viņa jautāja...

[addnill]

Pīles iepēkšķējās un aizlidoja.
TU!
Gita iekliedās. Tad viņa sakoda lūpas un lēni nolika zemē zīmējumu, ko bija turējusi piepaceltu. Viņa samāksloti pasmaidīja.
Ai...(skeptiski) un pīles arī aizlidoja!Nu kā jūs tā varējāt...
Viņa vaimanāja.
Man nemūžam neizdosies šito pabeigt bez tām pīlēm...TU!
Gita nikni skatījās māsīcā.

[Ledene]

Herolds pienāca klāt un ilgi skatījās zīmējumā, piešķiebis galvu.
Jauki, Gita. Ede patiešām ies peldēt, bet es gan nezinu.. palūkošu kaut ko herbārijam, nesen izplaukušas violetās ūdensrozes !
Gan jau tās pīles atlidos, vajag tikai maizi ! Viņas jau te gandrīz pieradinātas..
Puisis mierināja draudzeni un aizsprauda aiz auss izjukušu matu cirtu.

[grapefruit]

Edīte sarāvās. Viņa, protams, zināja, ka māsīca mēdz būt nikna, bet tik un pie tam nepamatoti! Viņa nošņāca dusmīgu piedod un pazuda kādā krūmā, pārvilkt peldkostīmu. jau pēc mirkļa viņa izšāvās ārā un šļakstīdamās ieskrēja ezerā.
Herold, tu nāksi?!

[Ledene]

Herolds domīgi mīņājās, nespēdams izdomāt.
Nezinu gan, māšel, es taču neemsu nekāds peldētājs ! Labāk paiešos gar krastu un mēģināšu noplūkt kādu ūdensrozi... peldi vien bez manis, varbūt Gita vēlāk pievienojas !
Brālis atteica.

[addnill]

Khe khem, es nekur nepeldēšu!Man vajag manas pīles!
Gita sēdēja, kājas sakrustojusi un paņēma rokās skiču albumu.
Kur ir tās ūdensrozes?Es viņas gribu, rādi šurp!
Nekādu joku vairs, šitā bojāt visu!Viņa domāja, muļķu bars...
Neko daudz labākas par pīlēm nebūs, bet tomēr, pa vasaru šis tas ir uzdots uzzīmēt kursos...

[grapefruit]

Nu lūuuuuudzu!
Edīte ienira un atkal iznira:
Ūdens ir tiiik silts un es tev jau teicu, ka palīdzēšu ja kas. Turklāt nemaz tik slikti ar tu nepeldi! Tā kā nav ko te māžoties, lien tik iekšā!
Viņa pilnībā ignorēja māsīcu, jo prāts nemaz nenesās uz strīdēšanos.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 01.04.2005 21:17

[addnill]

Peldi vesela, pie reizes varētu sadabūt arī pīles, bet Herolds man tagad rādīs ūdensrozes, vei ne?
Viņa ieurbās puisī.
Pīles jūs aizbiedējāt, tagad gribu vismaz kaut ko!

[Ledene]

Gita, vispirms ūdensrozes ir jāatrod un jānoplūc ! Un es tās vācu savam herbārijam, nevis tavam uzstādījumam !
Herolds pacietīgi skaidroja.
Un es neiešu peldēt, Ede, tas ir pret maniem principiem, es nekad neizģērbjos, arī vasaras laikā ne..

OOC - Drīksti manu čaru iegrūst ūdenī, Ede (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) !

[addnill]

ŪDENSROZES!daaa, es ta;cu netaisos viņas visas zīmēt, nu KUR viņas ir, es te netaisos visu dienu stāvēt!
Gita bija pilnīgi dusmīga.
Nu kā tā var?Bāc, rādi šurp!Ūdensrozēm sliktāk nekļūs, ja tās tiks uzzīmētas! Un pēc tam veŗes droši sēdēt tavā izcilajā herbārijā...

[grapefruit]

Edīte ienira. Ūdens bija visai skaidrs, bet viņa nepeldēja pārāk tuvu ūdens augim, pārāk labi zināja, ka var sapiņķerēties un noslīkt. Žēl, protams, ka brālis nenāca. Iznirdama, viņa vēl ķircinājās:
Es jau nelīūdzu tev te striptīzu dejot!
Ieķiķinajās un atkal ienira. papeldējusi kādu gabaliņu zem ūdens, viņa ar klūsus plunkšķi atkal iznira un nosauca:
Gita, kas par lietu, kāpēc tāda sabozusies?
Viņai nepatika, ja kāds bija noskumis vai dusmīgs, vai vispār skumjš, ja viņai bij labs garastāvoklis, citiem ar tādu vajadzēja.

[addnill]

Khe khem, tu nedusmotos, ja tad, kad tu būtu 2 stundas gleznojusi pīles, kāds nejēga viņas vienkārši ņemtu un izbiedētu?Nu bet...
Gita bija sašutusi par radinieku nesaprašanu.
JUms to nesaprast!Jūsos nav ne kripatiņas entuziasma kaut ko pabeigt...pabeigt kaut ko skaistu!

[grapefruit]

Mjā, fūrija, kas fūrija, Edīte pat nemēģināja atbildēt, savēcinājusi kājas viņa jau atkal ienira un iznirusi peldēja uz priekšu. Pēkšņi viņa sastinga, kaut kas bija pieskāries pie kājas. Viņa nevarēja un nevarēja tik vaļā no bērnišķīgajām bailēm, tāpēc ātrā tempā kūlās krastā. Izpeldējusi, viņa aizelsusies nokrita zālē. tagad iet ūdenī nebija vairs ne vismazākās vēlēšanās. Viņa nolēma kādu brīsniņu pasaiļoties, jau sākdama nožēlot, ka grāmatu atstājusi mājās, tur tāda interesanta vieta bija...

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 01.04.2005 22:55

[addnill]

Eu, nu ko tu tagad trako?Beidz...nošļakstīsi mūs!
Gitas garstāvoklis bija nokrities līdz pašam minimumam, tāpēc viņa nosēdās zālē un sāka kaut ko ķēpāt uz rokā turētās lapas. kaut kādi ķeburi vienkārši veidojās paši no sevis.

[grapefruit]

Vai, piedod, jaunkundzīt...
Edīte mazliet sarkastiski novilka, Nu nebia jauki būt tik NeJukai, kā māsīca patreiz... Pie tam, likās, ka pašai ar garastāvolki var viegli sabojāt. Bet nē, tik skaistā vasaras dienā bija pārāk daudz par ko priecāties, lai skumtu...

[addnill]

Gita tikai nikni paskatījās māsīcas virzienā.Lai jau priecājās par sauli, ezeru un aizlidojušām pīlēm.kā vēlies...viņa domāja, kad manas gleznas varēs apskatīt Luvrā, tad...nu jā, tad viņa nožēlos šo pīļu dienu!

[grapefruit]

Edīte sāka pastaigāties gar ezera krastu, meklēdama gliemenes un aplūkodama zaļās vardes, kas kūtri sauļojās siltajā rīta saulīte. Ezers bija pavisam mierīgs, tikai dažkārt tā virsmu satricināja zivteļu pieskārieni...

[Ledene]

Herolds ļoti uzmanīgi ložņāja gar ezera krastu, mēģinādams nesamērcēt garās bikšu staras. Rokās viņš turēja burciņu un nazīti, un kaut ko pie sevis murmināja.
Gita gan tāda ērcīga ! Bet tādi jau laikam tie bohēmiskie mākslinieki ir.. rīdziniece tomēr !
Viņš nogrieza vienu lielu, ļoti skaistu ūdensrozi, kas bija paslēpusies starp lapām.
Edīt, skaties, ko es atradu !
Viņš sajūsmināts iesaucās.

[grapefruit]

Meitene piesteidzās pie brāļa un ar apbrīnu vērās ziediņā, tad viņas vaigu aizklāja skumju ēna:
Kāpēc tu to noplūci, tā tik skaisti izskatījās ezerā! Tagad tā nomirs.
Viņa pat pārāk labi zināja, cik ātri ūdensrozes novīst, ja tā noplūc...

[Ledene]

Protams, Ede, es to zinu !
Herolds pacietīgi sacīja māsai.
Man līdz ir burciņa ar ūdeni, mājās to varēšu izkaltēt un pievienot herbārijam.. ezerā ūdensrožu ir ka biezs, priecājies par tām ! Man taču šī ir vajadzīga zinātniski pētnieciskos nolūkos..

[grapefruit]

Zinātniski pētniecisks nolūks...
Edīte purpināja.
Tu esi tāds pats, kā tēvocis Andrievs! kas jums ir ar to pētīšanu, labāk visu vienkārši baudīt, kāpēc vajag zināt?
Mjā, eksaktās zinātnes nekad nebija bijusi viņas stiprā puse, vismaz ne iemīļotā...

[addnill]

Gita bija dusmīga un apvainojusies.Jā, vēl aizvien.
Nē, man jau te nevienu ūdensrozi parādīt nevari, protams, kur nu!Priekškam man vajadzētu dzīvē kaut ko sasniegt?Nē, nevajag, protams!
Gita jau gandrīz kliedza.
Jums svarīgas ir tikai jūsu pašu lietas, bet to, ka jūs abi izbojājiet manus mājasdarbus, jūs par nepacenšaties pamanīt!

[Ledene]

Herolds, kurš nevarēja ciest kāda piktošanos, nopūtās.
Gita, tu pati ar savu uzvedību izraisi sev daudz nepatikšanu ! Un ūdensrozi tu taču vari apskatīt tāpat... un savā mājasdarbā vari uzzīmēt manu ziedu !
Un viņš, ielicis rozi burciņā, pasniedza to Gitai.
Tikai esi uzmanīga, negribu, lai tā apvīst saules staros....
Puisis uzlocīja uz augšu bikšu staras un mazliet bikli pasmaidīja.

[Ungaarijas ragas...]

Kaut kur ceļa pusē atskanēja mašīnu rūkoņa, tā noslāpa, aizcirtās durvis un atskanēja jautras čalas un bērnu spiedzieni: "Mamm, es gribu uz tā peldēt, turklāt es esmu vecāka!... Vienmēr tu visu gribi, vienmēr pirmā, tagad ir mana kārta!"
Pa taciņu šurp nāca atpūtnieku bariņš - divi vīrieši ar savām sievām un trīs bērneļi - divas meitenītes, septiņus un piecus gadus vecas un piecus gadus vecs puika. Meiteņu strīda objekts izrādījās piepūšamais matracis, kas atritinājies vilkās pakaļ, jo vēl nebija piepūsts. Izskatījās, ka atpūtnieki, nolēmuši sarīkot arī kārtīgu pikniku, jo rokās nesa somas un leduskasti.
Pametuši vienaldzīgus skatienus uz jauniešiem, viņi sāka iekārtoties, uzvezdamies diezgan trokšņaini. Sievietes un bērni nozuda krūmos, lai parādītos peldkostīmos. Bērni smiedamies metās ūdenī, kur sāka šļakstīties, neapšaubāmi saduļķojot dzidro un mierīgo ezeru. Pēc laiciņa ūdenī metās arī pieaugušie.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 02.04.2005 09:55

[Ledene]

Herolds nopētīja atnākušo cilvēku bariņu un pašūpoja galvu. Ezers nebija gluži privātīpašums, tomēr viņam patika to uzskatīt par savu.. turklāt šie trokšņainie bērneļi pavisam noteikti aizbiedēs visas Gitas pīles un izraustīs ūdensrozes ! Zēns palūkojās māsā un Gitā, arī viņu skatieni kavējās tur pat.
Mēs jau varam pārvākties mazliet tālāk, vietas pie ezera jau pietiks visiem..
Viņš samierinoši teica.

[novemberunge]

Gundega kaut ko ņurdot ienāca virtuvē un dusmīgi palūkojās uz Māri. Viņas zaļās acis dusmās iedzirkstījās, bet tūlīt pat noplaka.
Tu to nožēlotu. viņa klusi, bet ļoti nejauki noskaldīja, ar pamatīgu spēku savāca savu kladi un pakāpās atpakaļ, gandrīz paklupdama. Viņa palūkojās uz maizītēm, kas tik gardi cepās un nolaizīja lūpas. Meitene apsēdās pie galda, bet kladi joprojām turēja piespiestu pie krūtīm.
Nu, ko mīļais brālīti, tūlīt dabūsi tādu jauku lietu kā mazākās māsas atriebību. Tikai jāsagaida mazītes un viss notiksies... viņa klusi perināja plānus šūpodama kājas zem galda un bezkaunīgi blenzdama uz vecāko brāli ar samākslotu naivumu.

[Seila]

Atslābsti! Nervozēšana mēdzot bojāt sejas krāsu!
Māris pasmīnēja
Es nelasīju tavu kladi, jo man tas nav vajadzīgs, tas ir tā pat kā, kad Gita iedomājas parakāties pa maniem datorfailiem...
Piegājis pie plīts māris gribēja izvilka ārā maizītes...
Izskatās ka gatavas, Vai gribi? Kaut gan šitik karstā laikā labāk derētu saldējums vai arī izpeldēties...
Māris mierīgi un nepiespiest pļāpāja

[novemberunge]

Bum. Klade nolidoja uz galda. Gundega pasmaidīja un visi ļaunie plāni viņas galvā izčibēja kā nebijuši. Viņas acis savilkās nelielā izbrīnā. Viņa paņēma vienu maizīti un domīgi pašķielēja uz brāli.
Labi, kādu datorvīrusu tu esi pielaidis šajām maizītēm? meitene jautāja, aizdomīgi pētīdama maizīti. Pieradusi pie mūžīgas kaitināšanas, šāda mierīgi dalīšanās ar māsu Gundegai likās ļoti aizdomīga.
Tu tur iešpļāvi, ieliki par daudz kečupa, pielaidi skudras? viņa jautāja un turpināja šūpot kājas zem galda.

[Seila]

-Nē, apsolūti neko tādu!
Māris iesmējās. šķita, ka lauku gaiss ir beidzot padarījis ar šo zēnu brīnumus...
-Datorvīrusu es ielaidu Gitas drēbju skapī, bet ar maizītēm es izdarīju tikai to, ka uzcepu tās. Nu bet ja tu šaubies, tad varu pierādīt, ka tās nav indīgas...Māris apsēdās pretī māsai paņemdamas vienu amizīti un sparīgi iekozdamies tajā.
-Nu ko tu teiktu par došanos peldēties? vai varbūt vispirms sakrāmēsim mantas līdzņemšanai?

[novemberunge]

Gundega pašķielēja uz brāli un tad nepiespiedti pasmaidīja, kas gan gadījās reti. Smaidīja viņa vienīgi tad, ja tas bija patiešām labs joks vai arī kāds no viņas radiem ir dabūjis sutu par kādu nedarbu.
Jā, labi, būs vien tā jādara. Lai gan man liekas, ka redzēju Edīti un Heroldu aizejam uz ezera pusi. Mēs varētu sakravāties un tad aiziet. Šodien patiešām ir briesmīga sutoņa. viņa noteica un pēdējo reizi nopētījusi maizīti, iekodās tajā. Brīdi vienkārši gremojusi, meitene secināja, ka indes tur patiešām nav, un ar pāris kodieniem aprija atlikušo maizi. Viņa pacēla savu kladi no galda, atkal piespieda pie krūtīm, it kā kāds to varētu viņai atņemtu un pacietīgi gaidīja brāli.

[Seila]

-Labi tādā gadījumā pidāvāju doties katram uz savu izstabu, sakravāties un tad teiksim pēc pusstundas satikties šeit lai dotos uz ezeru...
Māris ātri izlēma apēsdams maizīti un pieceldamies
-Tu tikai neaizmirsti paņemt peldkostīmu, lai varētu peldēties.
Un māris izgāja ārā no virtuves ieiedams Harolda istabā, kura tagad uz kādu laiku bija arī viņa. Zēns piegāja pie skapja un izvilka no tā ārā pārgājienu somu. Iemetis somā šādas tādas drēbes makšķerēšanas piederumus, paciņu cepumu, garu izturīgu auklu, nazi un grāmatu...viņš aiztaisīja somu ciet un devās uz virtuvi. Paņēmis tur pudeli viņš iesmēla tajā ūdeni un cieši aizskrūvējis viņu arī iebāza somā.Un tad sāka gaidīt māsu.

[novemberunge]

Gundega amizanti paklanījās. Kā teiksiet, ser! un iesmējusies pati par savu joku uzsteidzās augšā uz istabu, kur bija uz brīdi apmetusies.
Mantu sakravāšana izrādījās grūta lieta, jo visas meitenes mantas bija izmētātas pa visām malām, visā mājā. Viņa paņēma savu somu, kas vairāk atgādināja bezveidīgu, melnu maisu un sāka krāmēt tajā visu pēc kārtas: savu kladi, divas pildspalvas un zīmuli, kādu grāmatu, šokolādes krājumus, ko bija rūpīgi glābājusi, lai ziņkārīgās radinieces neatrod, pāris savas mīļākās kleitas, bikses, kreklus un pāris drošības adatas, kā arī mazu, mīkstu spilventiņu.
Beigās bezveidīgais maiss piebāzts ar mantām sāka līdzināties somai. Gundega uzvilka peldokstīmu, tam pa virsu pelēko kleitu un iespiedusi dvieli padusē, nosteidzās lejā. Virtuvē jau gaidīja Māris un jau kuro reizi Gundega pārliecinājās, ka vīrieši gatavojas dauz ātrāk par sievietēm.

[Seila]

Nupētījis māsu, Māris atzinīgi pamāja ar galvu
-Labi izskaties, māšel!
Tā kā māris reti, kad mēdza bārstīties ar komplimentiem, tad šī bija ļoti reta reize, kad zēns kaut ko tādu paziņoja, kaut gan šodien bija arī viena no tām retajām reizēm, kad viņam bija burvīgi labs noskaņojums.
-Nju tad es domāju, ka mēs varam sākt kāpt uz ezera pusi,
Māris bilda uzlikdams uz acīm, tumšas saules brilles,
- kuru ceļu izvēlies? Tuvāko vai tālāko?

[novemberunge]

Gundega centās nesaraukt pieri un pasmaidīt. Viņai tas izdevās daļēji, jo piere tāpat savilkās neticīgā grumbā. Kas viņam iekodis? meitene nodomāja un iespieda dvieli dziļāk padusē.
Paldies! Iesim tuvāko, man liekas, ka es šo sutoņu ilgi vairs nespēšu paciest. viņa noteica, nopētīja brāli un nopūtusies izgāja no mājas. Pie durvīm joprojām mētājās sega, bet Gundega atļāvās to ignorēt. Ārā joprojām bija karsti. Doma apr peldi ezerā likās ļoti valdzinoša, tāpēc meitene negaidīdama brāli sāka soļot. Gan panāks. viņa sprieda un spēra soļus uz ezera pusi.

[Seila]

-Ok! Kā vēlies māsiņ!!!
Māris izsmējīgi nosauca māsai pakaļ un sabāzis rokas šortu kabatās sekojā māsai...Pa celam viņš kabatā sataustīja kārbiņu, kurā iepriekšējā vakarā, bija sabāzis iekšā noķertos krusta zirnekļus. Viņš bija gribējis tos ielaist kādā burkā un pavērot viņu dzīves veidu, bet aizmirsa. Toties tagad, kad viņš atcerējās par kastīti zēna galvā sāka rosīties domas.
Gundegu protams nevajadzētu, jo mēs šodien, kaut kā mierīgi sadzīvojam, un vispār viņa ir mazāka aizskries pēc tam pie tantes sūdzēties no problēmāmvaļā netikt, bet kur gan ir Gita? Tai gan varētu...
Tā domādams zēns bija panācis sīko māsu un tagad kopā ar viņu izsoļoja pie paša ezera.

[grapefruit]

Edīte, ieraudzījusi atpūtniekus, metās ūdenī. Vienai bija bailīgi, bet kopā ne. Viņa kārtīgi izdžumpājās, peldot gan kraulā, gan braslā, gan uz muguras, gan zem ūdens. Kad peldēja krastā, viņa pamanīja Gundegu un Māri, kas tuvojās ezeram:
Heijā, jūs jau ar klāt!
Vi;na priecīgi noteica...

[novemberunge]

Gundega rūgti pasmaidīja un pienāca tuvāk ezeram. Viņa nopētīja ūdeni, iemērca roku un secināja, ka tas ir ļoti silts.
Jā, esam klāt. viņa klusi nomurmināja, tad atliecās atpakaļ un aši turpat uz vietas nometa savu kleitu. Apakšā viņai bija tumši zaļš peldkostīms, ap kaklu- skaists krustiņš.
Meitene prātīgi ielīda ūdenī un vēl nesāka peldēt, lai nedaudz iesildītos un pagaidītu Māri.

[grapefruit]

Edīte tikām piepeldēja pie māsīcas, neiznirstpot no ūdens:
Kā ta jūs tā nolēmāt ierasties?
Viņa jautri jautāja. Vismaz kāds ar ko parunāties.Tomēr rūgtais smaidiņš ne par ko labu neliecināja...

[novemberunge]

Gundega nedaudz sabijās, bet tad samirkšķināja biezās, kuplās skropstas un atbildēja:
Ir tik karsta, svelmaina diena! Jūs paši taču arī atnācāt peldēt. Vai tad mēs ar Māri kaut kādi duraciņi? Bet derētu arī saldējums, ne? Lai būtu pilns komplekts. viņa noteica un nedaudz apšļakstināja sevi ar ūdeni, lai āda pierastu pie tā vēsuma.

[grapefruit]

Edīte pasmaidīja:
Mjāa, zemeņu saldējums ar karstu ķiršu komptu- ņammm...
Viņa atspērās no krasta un lieliem vēzieniem iepeldēja dziļi ezerā. Diena tiešām bija kolosāla, vasara brīnišķīga un rīt pie tam vēl pārgājiens... Kā viņi patika pārgājieni!

[Seila]

Aha, saldējums gan derētu, bet man gan ir slinkums kulties kaut kur pēc viņa, tā kā nāksies vien iztikt...
Māris pienāca pie krasta...
Sveika edīt,
Zēns bilda žigli nomesdams drēbes un ielekdams ūdenī. Pa ceļam viņš pamatīgi apšļakstīja gundegu un pāris roku vēzienos bija jau dažu metru attālumā no māsas un gandrīz blakus Edītei...kuru jau pēc sekundes apšļāca ar pamatīgu ūdens šalti

Šo rakstu rediģēja seila: 02.04.2005 20:45

[Ledene]

Herolds nolūkojās peldošajos draugos un sajuta, kā uz pieres izspiežas sviedru lāsītes... saule karsēja, un lūpas izkalta, locekļos iegūla pagurums, vairs nebija nekādas vēlmes griezt ūdensrozes, Herolds gribēja atvēsināties aukstajā ezera ūdenī.
Herold, tas ir pret taviem principiem, turklāt tu nemāki peldēt !
Sacīja viņa iekšējā balss.
Nu un, ir tik karsti un visi peldas !
Puisis pats sev iebilda.
Eh, ja mani tagad kāds iegrūstu ūdenī, tā būtu vistīrākā svētlaime !

[grapefruit]

Edīte, redzēdama, ko brālēns grasās darīt, ienira un parāva viņu aiz kājas zem ūdens. Tad atkal metās augšup un jau atkal peldēja prom...

[Seila]

Māris sajutā kā viņu kaut kas parauj aiz kājas un pamanīja sajuta kā galva ienirst zem ūdens. pirmajā brīdī zēns pamatīgi sarijās ūdeni, bet tad izdomāja, ka nenāktu par ļaunu nedaudz pabiedēt meitenes un neuznirdams aukšā virs ūdens aizpeldēja līdz tuvējam krūmājam iznirdams zem nokarenā krasta un ieelpodams gaisu...Nu ko pameklējiet mani tagad...

[grapefruit]

Pamanījusi, ka neviens neseko, viņa pamatīgi nobijās. Kur bija palicis brālēns:
Māri!
Viņa nedroši nočektēja, tad jau skaļāk:
Māri, Māri!!
Tagad viņa bija patiesi nobijusies. Viņa aizpeldēja līdz tai vietai, kur bija brālēnu parāvusi un ienira, taču, neko neredzēdama, iznira un nira vēlreiz. Cik dziļi vien varēja. Viņa pēkšņi sajuta kaut ko pieskaramies pie kājas. Atkal vecās bailes viņu pārņēma. Viņa atvēra muti, lai kliegtu, taču sarijās ūdeni. Un ar pēdējiem spēkiem uzpeldēja augšā, kampdama gaisu un reizē klepodama, viņa tuvojās ktrastam.

[Seila]

Pamanījis, ka ar Edīti akut kas nav kārtībā Māris dažos roku vēzienos atradās blakus māsīcai un atbalstīja viņu...
Vai viss kārtībā?
Zēns nedaudz uztraucies pajautāja palīdzēdams māsīcai izpeldēt seklumā

Šo rakstu rediģēja seila: 02.04.2005 21:00

[grapefruit]

Fui, es tā nobijos, piedod, truls jociņš, es tiešām ļoti nobijos, paldies...
Viņa rīstīdamās noteica, pa vidam vēl pagūstot atviegloti nopūsties.
Ai, ku labi, ka ar tevi viss kārtībā...
viņa vēl noteica, izkāpjot krastā. Bija gan mazliet auksti tādai viscaur slapjai, bet ok, viņa izvilka savu dvieli un tā kā brāklis nebija gājis peldēties, piedāvāja brālēnam otru, ja nu viņam pašam savējā nebija līdzi?!

[Seila]

Paldies!
Māris nedaudz apmulsis paņēma dvieli.
Es savējo aizmirsu mājās. Smiekļīgi, visu laiku atgādināju Gundegai, lai viņa kaut ko neaizmirst, bet pats aizmirsu...
Māris apmeta dvieli ap pleciem un turpināja.
Piedod tas bija tāds nejēdzīgs jociņš, bet es nedomāju, ka tu tā nobīsies, ka līdīsi zem ūdens. Kas tad notika?

[novemberunge]

Gundega apšļakstīta vairākas reizes, slapja no galvas līdz kājām, bet vēl pat rinķi ne appaldējusi, zildīda krastā un sapurināja matus kā mazs kucēns. Viņa vienmēr bija gribējusi garus matus, bet vasarā tie likās tik neparasti smagi, turklāt vēl pēc atpūtas ūdenī.... Meitene pienāca pie abiem radiņiem un norūpējusies vaicāja:
Kas ar jums abiem? Patiešām, tas nebija smieklīgi... viņa pārmeta Mārim un Edītei, lai gan viņi nemaz nebija vainīgi. Gundega paņēma savu dvieli un apsēja ap gurniem.

[grapefruit]

Man...man... es...
Edīte stostījās.
Ai, nu labi, nekas!
Viņa noteica ar samocītu smaidu sejā. Negribējās nevienam stāstīt par savām muļķīgajām, gandrīz bērnišķīgajām bailēm...

[addnill]

Gita 'bija nolikusi burciņu zemē un uzmanīgi izzīmēja katru tās lapiņu. Cik gan daudzkrāsaina tā patiesībā bija!Baltās lapiņas ap vidu kļuva dzeltenas, bet apakšā zaļas, tad vēl visas koku ēnas un zeltains saules atspīdum...kaut kas no rozā un violetā. Lai jau viņi visi plunčinās, Gita domāja un novilka blūzi, mugurā atstājo't plānu krekliņu.Zīmulis vilka skaistas līnijas uz baltās lapas, ūdensroze iznāks perfekta, meitene nodomāja.

[Ledene]

Herolds, vairs nespēdams izturēt karstumu, nometa melnās drēbes un ieleca ezerā vienos bokseršortos. Vēsais ūdens patīkami apņēma augumu, līdz viņš nejauši sarijās ūdeni un sāka izmisīgi spirināties.
Ede, Māri, palīgā, es slīkstu !
Puisis bļāva un mēģināja izķepuroties virs ūdens, taču neveiksmīgi.

[Seila]

Bāc, nu kas šodien ar visiem ir? Visi nolēmuši slīkt. Un es tak tikai pajokoju. Māris satraukti nodomāja un uzmeta skatienu Gundegai.
Tā ka nelīstu ūdenī, bez manis vai Gitas.
To paziņojis zēns no meta no pleciem dvieli un ielēca ūdenī...
Un tas saucas atpūsties? man vajadzēja tomēr doties pēc saldējuma un palikt mājās lasot grāmatu!Māris piepeldēja pie Harolda un nepieklājīgi satvēris brālēnu aiz matiem parāva viņu virs ūdens.
Ko lien dziļumā, ja nemāki peldēt?
Viņš diezgan dusmīgi uzkliedza

[Ledene]

Es...
Herolds izspļāva ūdeni un norīstījās.
Es jau nebūtu līdis, bet Ede pierunāja, un ārā ir tik karsts.. atvaino, bet kā tad lai es savādāk iemācos peldēt?!
Viņš noslaucījās ar Edītes atnesto dvieli un noskurinājās, izspieda no matiem ūdeni.
Paldies, jebkurā gadījumā..

[grapefruit]

Vai tad es tev liku līst tik dziļi, ka nevari vairs zemi aizsniegt!?
Edīte dusmīgi nošņaca. Mjā, vispār viņa bija visvecākā un viņai tā kā bija visi jāpieskata, bet tieši viņas dēļ viss šis juceklis radās.
Paklau, sorry, es tā negribēju...
Viņa skumji noteica.
Varbūt iesim mājās, tāpat somas jāsakārto rītdienai, es jau kaut ko saliku, bet nu jāpārbauda jau ir, varbūt uzrausim kādu futbola maču?

[novemberunge]

Gundega parādīja Mārim mēli, jo viņa uzskatīja, ka ir pietiekami liela, lai nolemtu kur var peldēt un kur nevar, tad pievērsās Edītei.
Futbols? A, tev bumba ir? viņa jautāja tikmēr slaukot pilošos matus un rokas. Klusībā meitene pukojās, ka nemaz nav papeldējusi. Viņa bija gribējusi patvarstīt vecākos bērnus, bet šķiet visi prieki jau bija izpriecāti bez viņas. Gundega nopūtās un sāka slaucīt kājas, kas tagad bija aplipušas ar zāli un ezera krasta smiltīm. Viņa nometa dvieli uz zemes un uzvilka savu pelēko kleitiņu.

[Seila]

-Nu tā kā mantas es jau esmu salicis somā.
Māris domīgi teica slaucīdams ārā no matiem ūdeni...
-Tad man nebūtu iebildumu uzspēlēt fudbolu. Meitenes pret zēniem vai kā?
Visu laiku runādams māris veicīgi ģērbās un jau pēc brīža viņš stāvēja pilnībā saģērbies. Vienīgasi kas liecināja par to, ka zēns ir bijis peldēties, bija viņa slapjie mati no kuriem vēl ar vien cītīgi turpināja pilēt ūdens

[Ledene]

Herolds, kurš bija noslaucījies un saģērbies, uzmanīgi klausījās Māra teiktajā.
Vispār nebūtu slikti uzraut kādu maču, galu galā, pēc peldes jāsasildās !
Viņš piekrita.
Mēs, protams, vienā komandā, ko?
Puisis draudzīgi iebukņīja brālēnam.

[Seila]

Bet protams, ka vienā komandā...
Māris pilnīgi nopietni atsaucās
Mēs tak neļausim, lai kaut kādas meitenes mūs uzvar, vai arī spēlēt vienā komandā ar meiteni, nu labi mēdz būt arī normāli skuķi, bet tikai tādā gadījumā, ja tā nav māsa. Njā runājot par māsām, vai kāds nav manījis to dusmu pūci Gitu?

[grapefruit]

Es pat nezinu, man jau liekas, ka Gita ar mums, kā sacīt jāsaka, sabiedrības padibenēm nekādās, hmm, barbariskās spēlēs nepiedalīsies, jo viņai taču ir jāattīsta savs iekšējais skaistums...
Edīte, acīs mirdzot sarkastiskām dzirkstalītēm, noteica.
Un, jā, bumba mums ir tāpat kā laukums un vārti, ko Andrievs mums pagatavoja.

OOC: ceru, ka Ragaste neiebilst par tiem vārtiem, jo mūsu onkulis varētu būt tieši tāds, vismaz manā izpratnē- onkulis, kas pagatavoja vārtus... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 03.04.2005 18:47

[addnill]

Gita bija pilnībā iegājusi zīmēšanā un pat necentās klausīties ko tie pārējie tur, aiz tiem krūmiem darīja. Zīmējums jau bija gandrīz pabeigts...